Mums vienmēr ir uz ko tiekties, būt labākiem. Gan kā cilvēkiem, gan kā vecākiem, gan kā laulātajiem, gan kā darbiniekiem. Arī valstīm ir uz ko tiekties. Un arī pilsētām.
Es, ja godīgi, īsti nezinu, kas ir tas cēlais mērķis, uz kuru iet mana pilsēta Rīga, lai gan ir aizdomas, ka uz maksimāli lielu tūristu pieplūdumu. Ja Rīga būs gana laba tūristiem, tad tā iegūs daudz naudas un tad visu sadalīs vienlīdzīgi pa galviņām un visi būsim laimīgi. Nu, apmēram tāda tā matemātika.
Es gan ticu, ka var citādāk. Ka var pamainīt skatu no tā, kā izpatikt tūristiem uz to, kā izpatikt iedzīvotājiem. Jo mēs esam tie, kas te dzīvo, maksā nodokļus un veido Rīgu tādu, kāda tā ir.
Šis stāsts būs par to, kā Rīga varētu mainīt savu skatu punktu uz iedzīvotājiem. Un, lai gan piemērs – Ņujorka – liekas kas nesasniedzams, Jūs redzēsiet, ka viss ir daudz vienkāršāk.
Kopš 2010.gada Ņujorka ir centusies kļūt par globālo digitālo līderi. Pagājušā gada jūlijā tika prezentēta NYC Digital ideja, kuras mērķis ir labāka pilsoniskā sabiedrība un spēcīgāka demokrātija ar tehnoloģiju palīdzību – iesaistot, sniedzot pakalpojumus un savienojot iedzīvotājus.
NYC tagad ir pat sava digitālā amatpersona – Reičela Sterna, kuras darba mērķis ir caur digitālajiem medijiem uzlabot komunikāciju ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem un spēcināt valdības darba caurspīdīgumu.
Lūk, šādi izskatās Ceļa karte digitālai pilsētai (Road Map for the Digital City). Karte ir sadalīta četrās stratēģiskās kategorijās.
Pieeja tehnoloģijām.
Arvien vairāk parku un publiski pieejamo vietu Ņujorkā sāk nodrošināt Wi-Fi, Wi-Fi ir pieejams arī metro. Rīgā tehnoloģiski interneta pieejamības ziņā iespējams ir viss, internets ir plaši pieejams un lēts pakalpojums. Bezmaksas Wi-Fi ir pieejams vismaz bibliotēkās un lielā daļā publisko vietu, tai skaitā kafejnīcu un restorānu; turklāt, laikam jau pie mūsu laika apstākļiem nevarēsim sagaidīt bezmaksas Wi-Fi parkos. Tā kā šeit pat Rīga sev varētu ielikt ķeksīti.
Starp citu, nedaudz novecojusi, bet tomēr ne mazāk noderīga bezmaksas Wi-Fi punktu kartes ir šeit un šeit.
Atvērtā pārvalde.
Atvērtās pārvaldes iniciatīvas Ņujorkā jau ir pabeigtas – ir izveidota Atvērto Datu platforma, kas piedāvā iepazīties ar plašu publisko datu apjomu.
Tāpat tiek veidotas jaunas aplikācijas mobilajiem telefoniem, lai iedzīvotāji ātri varētu iegūt informāciju par pilsētas publiskajiem pakalpojumiem, piemēram, par transportu. Par 2012.gada mērķi ir kļuvušas mobilās aplikācijas.
Rīgā ar šo jau ir daudz grūtāk. www.riga.lv mājaslapa nav vērsta uz pakalpojuma sniegšanu un informācija tajā ir sakārtota tā, kā likās ērti RD ierēdņiem. Piemēram, atrast bērnudārzu sarakstu vai atbildīgos par nozagtām kanalizācijas lūkām caur mājas lapu nebūs viegli. Par RD datiem nemaz nerunāsim – parastam nodokļu maksātājam tie paliek slēpti. RD mājas lapā ir ļoti daudz lietu, bet kur tās atrodas, lemts uzzināt tikai izredzētajiem. Ļoti nepraktisks ir bijis risinājums izveidot atsevišķu mājas lapu www.sus.lv (cik no Jums par to ir dzirdējuši?), kurā ir pieejami statistiskie dati par Rīgas pilsētu. Pluss ir tas, ka datus ir iespējams analizēt, veidojot diagrammas, mīnuss – ka sistēmā ir jāreģistrējas, kas šodien neskaitās laba atvērtās pārvaldes prakse.
Kopumā ideja par to, ka ir vajadzīga nevis viena Rīgas mājas lapa, kas apkopo iedzīvotājiem aktuālo informāciju, bet gan vairākas, šķiet nesaprotama. Atkal tests – cik no Jums zina lapu www.apkaimes.lv?
Daudziem Rīgas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem nav sociālo mediju kontu, kas rada sajūtu, ka uz iedzīvotāju pretenzijām neviens nevēlas atbildēt. Mans favorīts šeit ir Rīgas ūdens, par kuru sociālajā tīklā twitter teju katru dienu ir dzirdamas atsauksmes, bet tās paliek neatbildētas. Ļoti atvērti, vai ne? RD būtu nopietni jāpiestrādā pie tā, lai iedzīvotājiem informācija būtu pieejama skaidrā, loģiskā veidā un pašvaldības pakalpojumu sniedzēji būtu atvērti un viegli pieejami.
Iesaistīšana un tehnoloģijas.
Ņujorkas pirmais solis bija pārveidot mājas lapu, izveidojot to saprotamu un viegli izmantojamu. Otrais solis – aktīvi un mērķtiecīgi izmantot sociālos medijus (4sq, Twitter, bitly, Facebook, Tumblr, tiešsaistes čati), online virtuālo talku (crowdsourcing) rīkus, rīkot hakatronus.
Šodien moderna lieta ir hakatroni, kuros programmētājiem un izstrādātājiem tiek dota iespēja paspēlēties ar mājaslapām vai rīkiem. Tas ļauj pakalpojumu sniedzējiem iegūt iespēju bez maksas vai par nelielu samaksu iegūt programmēšanas darbu, jaunas idejas, progresīvus, mūsdienīgus risinājumus, bet programmētājiem – interesantu darba vidi un iespējas sevi pierādīt. Pašlaik Ņujorkā hakatroni notiek katru nedēļu.
2011.gada laikā šajos hakatronos ir radīti vairāk kā 250 sociālo mediju kanāli, piesaistot vairāk kā 1.5 miljonu sekotāju. Piemēram, viesuļvētras Irēna laikā pilsēta uz palīdzības saucieniem atbildēja caur savu Facebook lapu reālajā laikā, tvītoja un piedāvāja video pārraides tiešsaistes režīmā.
Man pat šeit nav ko piebilst par Rīgu. Kad pagājušajā gadā tika rīkots iedzīvotāju forums ‘Rīga Dimd-iedzīvotāji runā’, mana kolēģe Linda Jākobsone lieliski pastāstīja gan par pozitīvo (to, ka vispār šāds forums notiek), gan negatīvo. Citēšu: ‘ … darbojos darba grupā, kura mēģināja noteikt, kādi elektroniskie risinājumi Rīgai būtu nepieciešami. Starp tiem izskanēja, piemēram, atbildēt uz vēstuli, kas iesniegta ar e-parakstu, ar tādu pašu, nevis papīra formāta un apkopot elektroniskās kartes vienuviet, piemēram, veloceļu karti ar bērnudārzu karti (droši vien, ka ir arī citas). Tāpat izskanēja aicinājums īpašu uzmanību pievērsām komunikācijai sociālajos tīklos. Piemēram, kaut arī izveidots Twitter konts @RigasDome, no tā vēl nav nosūtīts neviens tvīts. Iedzīvotājam jāzina, kura departamenta vai domnieka ziņām viņš/a vēlas sekot līdz (piemēram, @rdpadvai @nilushakov). Starp citu, domnieku Twitter kontus pie domes kontaktiem atrast nevarēju. Bet Twitter, protams, izmanto tikai ļoti maza daļa rīdzinieku, kā ar Draugiem.lv? Kā ar tām apkaimju lapām, ko jau ir izveidojuši iedzīvotāji un to savienošanu ar Rīgas domes izveidoto apkaimes.lv? Ir skaidrs, ka ikdienā rīdzinieki nestaigās pa daudzajām Rīgas domes lapām, lai pēkšņi saskatītu kaut ko, kas iespējams ir ļoti noderīgs, taču grūti atrodams, tāpēc būtu vairāk jāizmanto jau eksistējoši saziņas kanāli. Varbūt, ka par šo visu jau ir domāts, bet nevienam no grupas dalībniekiem par to nebija zināms. Neliela prezentācija par darīto un plānoto varētu būt bijusi noderīga’.
Tāpat lieliski šo ‘iesaistīšanas’ ideju ilustrē tas, ka pasākumā nebija identificējami RD darbinieki. Respektīvi, viss izskatījās pēc ‘iedosim viņiem telpas, saaicināsim, lai parunā un nolaiž tvaiku. Pie viena būs arī ķeksītis, ka iesaistām sabiedrību’.
Interesanti, ka plānošanas laikā, kad Ņujorkas mērs aicināja sabiedrības aktīvistus, NVO un uzņēmējus izteikties par to, ko viņi vēlētos redzēt, vēlmes noteikti nebija atšķirīgas no tā, ko vēlētos mēs – Rīgas iedzīvotāji. Viņi vēlējās plašāku pieeju internetam, ērti lietojamu NYC.com mājaslapu, reālā laika informāciju sociālajos tīklos un kopumā plašāku sociālo mediju izmantošanu.
Ja Jūs šo blogu esiet izlasījuši līdz galam, jau būs kļuvis skaidrs, ka tas, par ko es rakstu, nemaksātu miljonus. Jo pilsētai ir jāprot izmantot tas potenciāls, kas viņai ir. Un tā ir nevis Brīvosta un tūristi, bet pilsētas iedzīvotāji. Mums ir tik daudz tehnoloģiski advancētu programmētāju, izstrādātāju, kas savas pilsētas labā labprāt paspēlētos ar datiem, kas pieder Rīgas pilsētai. Piemēram, ne tik sen twitter klejoja lieliska ideja izmanīt garo nosaukumu http://saraksti.rigassatiksme.lv/ nomainīt uz īsāku un ērtāku http://satiks.me/, kas tā arī palika nedzirdēti.
Lai to realizētu, nevajag miljonu, vajag domāšanas paradigmas maiņu. No pasūtījuma, kas balstās ierēdņu idejās par to, ko pilsētniekiem vajag uz iespēju pilsoņiem pašiem pateikt, ko viņi vēlas un iesaistīties tā realizēšanā. Un, piemēram, Latvijas Facebook lapa ir lielisks piemērs tam, ka ne tikai NVO ir gatavas ziedot pūles, lai Latvija kļūtu labāka, bet arī uzņēmēji. Arī Rīgai vajadzētu atcerēties, ka tā, kā dzīvojām agrāk, dzīvot vairs nevar. Pasaule ir mainījusies un mēs gribam vairāk iesaistīšanās, reālu atbilžu reālā laikā un līdzdalības tajā, par kādu pilsētu veidojam Rīgu.