Raksts

Dakters’ dos


Datums:
23. februāris, 2011


Par šo tēmu gribēju uzrakstīt jau sen un vakardienas TV sižets par to, ka Latvijas iedzīvotāji gadā pārmaksā vairākus miljonus par zālēm, lika beidzot to izdarīt. Labdien, mani sauc Linda, un es esmu viens no viņiem, pārmaksātājiem.

To, cik ļoti uzticēties ārstiem, vislabāk var pastāstīt tie, kuriem visbiežāk sanāk ar tiem saskarties – vecie cilvēki (jo bieži slimo) un vecāki, kuriem ir mazi bērni (jo pret viņu slimībām izturamies nopietnāk un ir paredzētas biežas profilaktiskās apskates). Vidējās paaudzes cilvēki par savu veselību rūpējas mazāk, reti izejot profilaktiskās apskates un ārstējoties mājās ar bezrecepšu medikamentiem, vai bieži vien – vispār neārstējoties.

Medicīnā ir daudz kompleksu problēmu, bet šoreiz parunāsim tikai par vienu no tām – zālēm, ko izraksta ārsts pacientam. Pēdējo 3 gadu laikā ārstu nākas apmeklēt katru mēnesi. Grūtniecības laikā katru mēnesi izmeklēja mani, pēc tam ik mēnesi ģimenes ārsts apskata zīdaini. Kamēr grūtniecības laikā apmeklēju privātu ārstu, ģimenes ārsts ir noslēdzis līgumu ar valsti. Abi kabineti ir pārpildīti ar dažādu farmācijas kompāniju pildspalvām, bukletiem, kalendāriem un reklāmām. Grūtnieču vitamīnus man ieteica visdārgākos no tirgū esošajiem; nosaukumu uzrakstīja uz post-it lapiņas ar šo zāļu firmas logotipu. Dzelzs preparātu man izrakstīja visdārgāko no tirgū esošajiem – jo esot labākais. Neesmu farmaceits, lai apstrīdētu šo faktu. Vai es būtu gatava riskēt nodarīt pāri sev vai mazulim, uz savu roku nopērkot lētākus preparātus?

Vēl ļaunāka situācija ir katru reizi apmeklējot ģimenes ārstu. Šis kabinets vai plīst pušu no dažādiem bukletiem. Katru reizi es saņemu HIPP, Aptamil un Lacto-kaut kā grāmatiņas, ar kurām piekrauju pilnu somu. Lai gan bērni ir veseli, es uz farmācijas kompāniju rotātām post-it lapiņām saņemu sarakstu ar zālēm, kas viņiem jādzer, lai neslimotu. Labās baktēriju kultūras, Kidivit vitamīni, Mollers zivju eļļa. Neko nesaku ārstei – es zinu, ka viņa ir viena no tām, kuras izvēlas savlaicīgu profilaksi, nevis vēlīnu antibiotiku kursu. Tomēr – kāpēc man iesaka tieši šos un ne citus vitamīnus, zivju eļļu, preparātus? Iespējams tādēļ, ka tie ir labākie. Tomēr man būtu lielāka ticība tam, ka tie ir labākie tad, ja kabinetā uz katra stūra nekarātos pa attiecīgās firmas bukletam un aiz manis rindā nesēdētu medicīnas firmas pārstāvis, kas atnācis pastāstīt par kārtējo ģeniālo medicīnas preparātu.

Mani māc šaubas par šo visās citās ziņās profesionālo ārstu spriedumiem. Protams, nevar aizliegt firmai Grindeks apmaksāt ārstu braucienus uz ražotnēm, lai parādītu, cik dabīgi ir šie produkti. Nevar liegt medicīnas preču izplatītājiem ieraksties pie ārstiem un informēt par jaunākajiem preparātiem – tas galu galā ir arī mūsu interesēs. Tomēr, manuprāt, Veselības Ministrija vai Zāļu valsts aģentūra varētu uzņemties iniciatīvu un organizēt seminārus, kuros šie izplatītāji informē par jaunākajiem preparātiem. Un visiem tiktu dotas vienlīdzīgas iespējas. Vēl būtu jāliedz ārstu kabinetus piebāzt ar reklāmas materiāliem par zālēm. Man kā pacientam nav jābūt pakļautam šiem uzmācīgajiem materiāliem ārsta kabinetā; un ārsta interesēs nav šo materiālu ēna uz viņa objektivitāti, izrakstot zāles.


www.miomilo.lv

www.twitter.com/curiha


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!