Raksts

Cilvēktiesībām īpašas vajadzības


Datums:
13. septembris, 2011


Autori

Kaspars Zālītis


Foto: Roel Groeneveld

Saeimai nemainīgi nāksies pierādīt, ka sabiedrība tai var uzticēties, un, ka ikviena Latvijas iedzīvotāja viedoklis tai ir svarīgs.

PARTIJAS PAR CILVĒKTIESĪBĀM

Politika.lv vērtē politisko partiju un apvienību priekšvēlēšanu programmas, balstoties jau uz pērn veikto 10. Saeimas priekšvēlēšanu programmu analīzi. Pagājušajā gadā eksperti izvirzīja, viņuprāt, aktuālākos jautājumus, kas konkrētajā jomā būs jārisina 10.Saeimai, un vērtēja, ko par šiem jautājumiem savās priekšvēlēšanu programmās saka partijas. Šogad pārskatām pērn izvirzītās prioritātes, ieskicējam, kā notikumi ir attīstījušies gada laikā, un izvērtējam, ko par šiem jautājumiem partijas raksta savās šā gada ārkārtas priekšvēlēšanu programmās.

Analīzei esam izvēlējušies sešas partijas, kurām saskaņā ar socioloģiskajiem datiem ir visreālākās iespējas (vai vismaz cerības) iekļūt Saeimā. Tās ir Vienotība, Zatlera reformu partija (ZRP), Šlesera reformu partija LPP/LC, Saskaņas centrs (SC), nacionālā apvienībaVL!-TB/LNNK un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Vienotības, ZRP un VL!-TB/LNNK piedāvājums ir vērtēts, izskatot partiju garās programmas. Savukārt SC un ZZS jau tradicionāli un šoreiz arī Šlesera reformu partija aprobežojušās tikai ar īsajām programmām, tāpēc ir vērtēti Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā atrodamie šo partiju 4000 zīmēs iekļautie solījumi.

Jau pirms 10. Saeimas vēlēšanām no partiju programmām bija noprotams, ka
cilvēktiesības nav un nebūs šo partiju prioritāšu vidū. Daži no pamattiesību jautājumiem ar lupu ir saskatāmi aiz solījumiem izvest valsti no ekonomiskās krīzes vai uzmanības pievēršanai trūcīgajām personām un ģimenēm.

Vērtējot programmas partijām, kuras startē 11. Saeimas vēlēšanās, kā arī izvērtējot līdz šim (ne)padarīto, var skaidri teikt, ka valstij, parlamentam un deputātiem nav skaidras stratēģijas, kā uzlabot cilvēktiesību stāvokli Latvijā un kā veicināt sabiedrības izpratni par cilvēktiesībām. Daudz jau dzirdēts par teicienu, ka, kamēr cilvēks nav paēdis, tikmēr cilvēktiesības nav viņa prioritāšu lokā, kaut gan jāatzīst, ka tieši nabadzības faktors ļauj vieglāk manipulēt ar cilvēktiesību jēdzienu un to piemērošanu vai nepiemērošanu.

Jau minēju pirms pagājušā gada vēlēšanām, ka 10. Saeimai būs daudz izaicinājumu cilvēktiesību jomā, un to pašu var teikt arī šogad par 11. Saeimu un nākošo valdību. Līdzīgi kā pērn, arī šogad kā vienus no svarīgākajiem cilvēktiesību jautājumiem vēlos atzīmēt diskriminācijas izskaušanu, Tiesībsarga institūta stiprināšanu un tā autoritātes veicināšanu, kā arī jautājumus par pilnīgu nāves soda atcelšanu.

Tiesībsargs joprojām aktuāls

Kā viens no nozīmīgākajiem cilvēktiesību jautājumiem, kas raisīja plašas diskusijas bija jaunā tiesībsarga ievēlēšana šā gada februārī. Arī šis jautājums neiztika bez politiskajām dzirkstelēm starp koalīcijas partneriem, kā rezultātā par tiesībsargu tika ievēlēts Saskaņas centra virzītais Juris Jansons. Viņš jau ir izcēlies ar nevienozīmīgi vērtētām aktivitātēm: piemēram, Tiesībsarga stratēģijas izstrāde[1] un diskusija par to[2], kā arī ar savu viedokli par Viendzimuma partnerattiecību likumu[3]. Tomēr Tiesībsarga efektivitāti daudz labāk spēsim vērtēt nākošā gada sākumā, kad Juris Jansons ombuda krēslā būs pavadījis apaļu gadu.

Gan Saeimas, gan valdības uzdevums būtu rūpēties par Tiesībsarga institūta stiprināšanu un tā autoritātes sabiedrībā veicināšanu, mērķu izpildei piešķirot atbilstošu finansējumu. Jo Tiesībsargam, kā jebkurai citai institūcijai ar būtiski samazinātu finansējumu nav iespējams pildīt likumā noteiktās funkcijas, tādējādi ierobežojot arī iedzīvotāju un noteiktu sabiedrības grupu pieeju likumā noteiktajai tiesību aizsardzībai.

Joprojām arī aktuāls ir jautājums, vai Saeima spēs izbeigt politiskās manipulācijas un dos prezidentam iespēju nominēt vadītājus dažādām neatkarīgām institūcijām, tajā skaitā arī tiesībsargam.

Dzimuma identitāte un skola

Saīsinātais termiņš 11. Saeimai būs visnotaļ interesants — šajā laikā norisināsies virkne aktivitāšu, liekot deputātiem aktīvāk diskutēt par jautājumiem, kas tieši vai netieši skar seksualitātes vai dzimuma identitātes jautājumus.

Ir sākusies diskusija par Viendzimuma partnerattiecību likumu. Gan pats likums, gan tā iniciatori apvienība Mozaīka, tika “vainoti” sabiedrības kūdīšanā pirms Valsts prezidenta vēlēšanām[4]. Jāmin, ka šis jautājums nezaudēs savu aktualitāti arī pēc vēlēšanām, jo viendzimuma pāriem, tieši tāpat kā pretējā dzimuma pāriem, Latvijā ir vēlme dibināt ģimenes un nodrošināt, ka viņu kā personu un ģimenes tiesības tiktu respektētas. Ja reiz mūsu valsts likumdevēji liek tik lielu uzsvaru uz tradicionālajām ģimenēm, tad kāpēc nesekot arī citiem postulātiem? Piemēram, aizliegt attiecību šķiršanu un uzlikt par pienākumu pāriem dzīvot kopā līdz nāves viņus šķirs.

Plašu rezonansi sabiedrībā izpelnījās arīdzan diskusija par 9. klases Sociālo zinību grāmatu, kurā ir publicēta intervija ar psiholoģi Jolantu Cihanoviču, kas izsaka savu viedokli par homoseksualitāti[5]. Reliģisko organizāciju pārstāvji sūdzējās premjeram un valdībai, ka neesot pieņemami mācību grāmatā runāt par netradicionālo seksuālo orientāciju, un izglītības un zinātnes ministrs strīda karstumā pat sākotnēji apsolīja grāmatā ievietot arī baznīcas viedokli šajā jautājumā, vēlāk gan šo savu neapdomību atsaucot. Šī jezga skaidri pierādīja, ka Latvijā ir jānodrošina kvalitatīva izglītība, kurā nav ievītas kādu reliģisku organizāciju dogmas vai aizspriedumi.

Dzīve neaizsniedzama

Arī šogad partijas neskopojas ar solījumiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tomēr te nu jāuzsver, ka vēl diemžēl darbot nav pilnībā realizēti pagājušā gada solījumi. Par to liecina fakts, ka Saeimā pagājušajā gadā pieņemtajos grozījumos Būvniecības likumā[6] noteikta atruna par iespējamām atkāpēm vides pieejamībā, ja šīs prasības tehniski nav iespējams ievērot vai to ievērošanas dēļ ēka zaudētu savu kultūrvēsturisko vērtību. Tādējādi jāmin, ka vienai atkāpei var sekot nākošā, piemēram, naudas trūkums vai vēl kas cits. Pieņemot šādus grozījumus, mēs tieši norādām, ka personas ar īpašām vajadzībām var izslēgt no konkrētu vietu apmeklēšanas.

Vienlaikus ilgstošas sāpes valdībai rada arī cits “kultūrvēsturisks mantojums”[7] — personām ar kustību traucējumiem nepieejamās aptiekas[8] un medicīnas iestādes. Par spīti normatīvajos aktos noteiktajam atbildīgās iestādes solīt sola, ka risinās šo situāciju, bet to vien dara kā pacietīgi gaida 11. Saeimu.

Aktuāls jautājums, kas paliek nākamās Saeimas ziņā, ir saistīst ar ANO konvenciju par personām ar invaliditāti[9]. Par šo jautājumu ir tikai aktīva runāšana un nekādu konkrētu darbību. Valsts iestāžu socializācija ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) nepārprotami ir ļoti svarīga, tomēr nozīmīgāka būtu šajos dokumentos minēto pasākumu ieviešana, piemēram, nodrošināt cilvēku ar invaliditāti efektīvu līdzdalību un integrāciju sabiedrībā, kā arī ietvert ANO konvencijā noteikto diskriminācijas aizliegumu visos saistītajos tiesību aktos.

Nāves sods

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu ratifikācija arīdzan ir viens no indikatoriem, kas liecina par stabilu un nobriedušu demokrātiju. Nāves sods pilnībā būtu jāatceļ par spīti dažu politiķu izteikumiem, ka tas ir jāatjauno. Šī konvencijas protokola ratifikācija ir saredzama jau tuvā nākotnē, ņemot vērā, ka 10. Saeima to ir izskatījusi pirmajā lasījumā. Jāizsaka cerība, ka tā arī turpmāk virzīsies gana raiti un bez aizķeršanās.

Šie viennozīmīgi nav vienīgie cilvēktiesību jautājumi, kas būtu iekļaujami 11. Saeimas dienaskārtībā. Pastāv arī jautājumi, kas saistīti, piemēram, ar sieviešu un bērnu tiesību nodrošināšanu, kā arī daudzi citi. Tomēr jāatceras, ka Saeimai nemainīgi nāksies pierādīt, ka sabiedrība tai var uzticēties un ka ikviena Latvijas iedzīvotāja viedoklis tai ir svarīgs. Šo pašu jautājumu — kā atgūt sabiedrības uzticēšanos Saeimai — šogad deputātu kandidātiem un partijām vaicā arī interneta vietne GudrasGalvas.lv. Un, cerams, vēlētāji 11. Saeimas laikā uzmanīgi sekos līdzi, cik deputāti ir atbildīgi sabiedrības priekšā un kā veicina un stiprina tautas ticību saviem priekšstāvjiem.

__________________________________

[1] Es Apsīša pēdiņās http://politika.lv/temas/cilvektiesibas/19090/

[2] Ivetas Kažokas bloga ieraksts http://www.politika.lv/blogi/index.php?id=62312

[3] Tiesībsargs lūdz premjera vadītās Garīgo lietu padomes viedokli par viendzimuma partnerattiecībām http://www.delfi.lv/news/national/politics/..

[4] http://www.diena.lv/blogi/mozaika..

[5] Delfi/BNS: Nemainīs sociālo zinību grāmatas saturu par homoseksualitāti http://www.delfi.lv/news/national/

[6] Grozījumi Būvniecības likumā http://titania.saeima.lv/LIVS10/SaeimaLIVS10.nsf/webAll?SearchView&Query=%28[Title]=*b%C5%ABvniec%C4%ABbas+likums*%29&SearchMax=0&SearchOrder=4

[7] izvēlos šo epitetu, ņemot vērā iepriekšējā rindkopā minētās izmaiņas Būvniecības likumā

[8] Aptieku darbības noteikumi http://www.likumi.lv/doc.php?id=207397

[9] Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām http://www.likumi.lv/doc.php?id=205328


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!