Raksts

Cerība uz stipru sabiedrisku mediju


Datums:
13. augusts, 2009


Autori

Dita Arāja


Apbrīnojami! Sabiedrisko mediju cilvēki ir satraukušies, ka, pie Latvijas radio un Latvijas televīzijas apvienošanas aicinot ārpus šiem kantoriem esošu cilvēku, tikšot apdraudēta mediju redakcionālā neatkarība.

Par mediju neatkarību uztraucas cilvēki, kas līdz šim būtībā ir samierinājušies ar vājāku vai stiprāku politisko spiedienu! Jā, un likteņa ironija — uztraucas arī Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP), kas pati ir caur un cauri politizēta un kuras vadītājs Kleckins ir atļāvies, pakļaujoties politiskajam spiedienam, cenzēt sabiedriskās TV programmu!

Ja šos medijus vienotu politizētā NRTP, par galveno manedžeri ieceļot, piemēram, LTV vadoni Edgaru Kotu, tad gan laikam visi priecīgi aplaudētu vai, mazākais, nesatrauktos un vienā dieva mierā dzīvotu tālāk. Tāpat kā līdz šim. Tak jau savi veči un savienos tā, kā vajadzēs un kā pašiem izdevīgāk. Bet nu, kad apvienošanu varētu vadīt, tiesa, premjera Dombrovska aicināts, bet mediju vadībā pieredzējis un neitrāls cilvēks, tad — brēka ne pa jokam.

Protams, šis process kā jau daudzi citi, kam kājas aug premjera birojā, kārtējo reizi ir vāji nokomunicēts un tāpēc — viegli ievainojams vai pat iznīcināms. Un šī patiesi ir jūtīga lieta. No vienas puses, ir, protams, risks, ka premjers ir uzņēmies iniciatīvu un aicina kādu pagaidām publiski vārdā nesauktu personu vadīt Latvijas radio un LTV apvienošanas procesu. Bet no otras puses, šāda premjera rīcība liecina tikai par to, ka NRTP ir zaudējusi uzticību viņa acīs un premjeram, iespējams, ir bažas, ka, atstājot sabiedrisko mediju apvienošanu politizētās padomes rokās, iegūsim vāju un politiskajam spiedienam viegli pakļaujamu sabiedrisku mediju. Jau tagad nevarētu teikt, ka, piemēram, LTV ir spējīga nodrošināt kvalitatīvu žurnālistiku un ar stipru mugurkaulu stāvēt pretī politiķu vēlmēm. Vājais punkts pirmām kārtām ir pats LTV ģenerāldirektors Kots, kas amatā tika iecelts vēl Godmaņa koalīcijas laikā un tolaik bija varen iztapīgs valdošajiem politiskajiem spēkiem. Kā pierādījums tam — LTV Ziņu dienesta vājināšana un spēcīgu žurnālistu faktiska padzīšana no LTV.

Un vismazāk par iespējamu apvienošanas procesa politizēšanu vajadzētu kliegt Kleckinam, kurš ne tikai savulaik pavēlēja no LTV programmas izņemt Putina sistēmu, bet vēl šā gada ziemā bija ar mieru ar savu roku Latvijas radio kā pagaidu vadītāju ievest Edvīnu Inkēnu — cilvēku, ar ļoti politizētu pagātni un apšaubāmu reputāciju, kam traipus uzmetis gan tā dēvētais pedofilijas skandāls, gan arī viņa ilgstošais žurnālista ētikas pārkāpums, vienlaikus darbojoties politikā un arī veidojot raidījumu Nedēļa. Tolaik NRTP neuztrauca politizācija. Nu uztrauc. Kāpēc? Jo Kleckins&Co baidās.

Redzot, cik ļoti degradējusies ir NRTP, un saprotot, ka šī politisko partiju kalpotāju kompānija noteikti nespēs no pašreiz diviem būtībā veģetējošiem plašsaziņas līdzekļiem izveidot vienu modernu, spēcīgu sabiedrisko mediju, es Valda Dombrovska vietā, ļoti iespējams, rīkotos līdzīgi. Aicinātu politiski neitrālu un mediju vadībā pieredzējušu profesionālu menedžeri, kas sasmakušajā sabiedrisko mediju dīķītī iemet pamatīgu akmeni un iztramda laiskās zivis un uzkuļ jaunu vilni sastāvējušajā ūdenī. Jo šī nu ir viena dzīves piespēlēta varbūt pēdējā izdevība, kad vēl ir iespējams saglābt sabiedriskos medijus un paravēt politiskās angažētības nezāles, kas sabiedrisko mediju lauciņā ir saaugušas un pēdējā laikā asu kapli tā arī nav uz savas ādas izjutušas. Tikai tagad galvenais — kā premjers Latvijas radio un LTV darbiniekiem un visai Latvijas sabiedrībai izskaidros savu izvēli un konkrēto soli. Un, protams, to,ka viņa mērķis patiesi ir nevis politiskas intereses, bet gan — stiprs un kvalitatīvs sabiedriskais medijs.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!