Kopš Dabas māte ir uzklausījusi kaismīgās slēpotāju, snovotāju un piemājas sniega šķūrēšanas fanātu lūgšanas un apveltījusi Latviju ar pamatīgu sniega devu, mums visiem nu beidzot ir viena tēma, par ko kaismīgi dalīties sajūsmā. Un tie ir ielas, takas, ceļi un neceļi Rīgā, rajonos, ciematos un pagalmos.
Sniega tīrīšanas mašīnas ieraudzīšana šodien tiek uztverta kā dievišķas nozīmes parādība (man šogad vēl nav laimējies tādu redzēt), kas garantē veiksmi, laimi un pārticību uz visu atlikušo mūžu.
Esmu svēti pārliecināta, ka pasaulē visinovatīvākā nācija ir latvieši. Visinovatīvākā atrodot asprātīgus un neticamus skaidrojumus savām neveiksmēm un kļūdām. Nu nekad neviens nav vainīgs, un mēs lieliski protam atrast vainīgos, vai tie būtu sorosīti, vai Eiropas funkcionāri, vai igauņi, vai krievi, vai vienkārši tumsas spēki.
Tieši tā tiek atrasti vainīgie arī sakarā ar neizbraucamajiem ceļiem.
Piemēram, ceļu apsaimniekotāji ir vienmēr no sirds pārsteigti par to, ka Latvijā ir uzsnidzis sniegs. Patiesi, kurš gan būtu to domājis, ka Latvijā, kas atrodas Ziemeļeiropā, kur katru gadu snieg sniegs jau miljoniem gadu, šogad atkal snigs? Un vēl pie tam kad kad, bet novembrī?! Vai – vēl neticamāk – decembrī?! Tādējādi sniegs pilnīgi negaidīti pārsteidz nabaga ceļu apsaimniekotājus pilnīgi nesagatavotus ik gadu. Un viņiem ir attaisnojums, kāpēc pirmajā nedēļā viņi nespēj reaģēt gana ātri un mēs slīgstam sniega kupenās.
Piemēram, pie tā, ka uz ielām pēdējā laikā notiek aizdomīgi daudz avāriju, ir vainojami vadītāji, kas izvēlas laika apstākļiem nepiemērotu braukšanas ātrumu. Jo visi noteikti ir pamanījuši, ka mūsu vadītāji Rīgas ielās samazina ātrumu vidēji līdz 30 km/h divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls – uz ceļmalas ir pamanīts policists, kas liek samazināt ātrumu uz pāris kvartāliem, lai tālāk nestos ar ierastajiem 70-90 km/h. Otrs iemesls – sniega sega, kā rezultātā Rīgas ielas un tilti atgādina bēru procesiju, kas lēnā gaitā velkas uz priekšu. Kurš ir redzējis kādu, kas nesas šādā laikā ātrāk kā 50 km/h? Pareizi – ceļu apsaimniekotājs. Man nav bijis tas gods. Un tā šie pārgalvīgie braucēji traucas uz 30 km/h un nespēj nobremzēt savlaicīgi, tāpēc ceļu apsaimniekotājs galīgi nav pie vainas, kad kāds apskādē savu mašīnu vai nositas.
Un vispār – jātīra ir tikai svarīgākās ielas. Kurš zina kādu svarīgu personu, kas dzīvo Čiekurkalnā, Āgenskalnā vai Kleistos? No tādām ģerevņām lai jāj ar zirgu uz centru galu galā, jo visi svarīgie cilvēki dzīvo centrā. Tāpēc nav jēgas iespringt uz ceļu tīrīšanu vietās, kur neviens nedzīvo.
Dīvaini mūsu valsts izvēlas sadalīt naudu. Nauda nav jātērē tikai sociālām vajadzībām, bet jādomā, kā to tērēt tā, lai tā pelnītu. Jo var jau visu budžetu izdalīt trūkumcietējiem, vai tomēr ieguldīt tā, lai tā ienestu budžetā jaunus līdzekļus. Laikam par to domā mūsu pašvaldību atbildīgie, kad izvēlas ietaupīt uz sniega tīrīšanu no ceļiem. Bet cik Rīgai un valstij kopumā izmaksā tie cilvēki, kuri šajās dienās baiso ceļa apstākļu dēļ nositas? Katrs mironis, šāds vai tāds tomēr ir miris nodokļu maksātājs.