Pētījums

Ceļā uz pilsonisku sabiedrību 1. un 2. posma rezultāti 1997./1998.g


Gads:
1998
Organizācija:
Naturalizācijas pārvalde


Autori

Providus


Fokusa grupu diskusijas 1997.g. augusts. Grupu diskusijās piedalījās 47 cilvēki, kas veidoja divas pilsoņu, trīs nepilsoņu un vienu valodas speciālistu grupu.

PĒTĪJUMA ANOTĀCIJA

Fokusa grupu diskusijas 1997.g. augusts. Grupu diskusijās piedalījās 47 cilvēki, kas veidoja divas pilsoņu, trīs nepilsoņu un vienu valodas speciālistu grupu.
Grupu diskusiju mērķis bija iegūt iedzīvotāju viedokļu spektru par pilsonības un naturalizācijas jautājumiem, kas kalpotu par pamatu reprezentatīvas pilsoņu un nepilsoņu aptaujas anketas izstrādei. Grupu diskusiju rezultāti ļāva sazīmēt konfliktu kontūras Latvijas sabiedrībā uzskatu, vērtību līmenī starp dažādām sabiedrības grupām, kas kalpoja par pamatu hipotēžu izvirzīšanai kvantitatīvajā pētījumā. 1997.

Pilsoņu un nepilsoņu aptauja 1997.g. novembris – 1998.g. janvāris. Pētījumam bija divi galvenie mērķi: pirmkārt, ņemot vērā ļoti lēno naturalizācijas gaitu, noskaidrot nepilsoņu nostādnes attiecībā par savu pilsonisko statusu, naturalizēšanos, otrkārt, izpētīt Latvijas iedzīvotāju nostādnes un uzvedību attiecībā par pilsonisko sabiedrību, kas kalpotu par pamatu sabiedrības integrācijas programmas izstrādei.

Pētījumā aplūkota virkne jautājumu, kas ļauj izdarīt secinājumus, cik lielā mērā Latvijā var runāt par masu mēdijos bieži pieminēto divkopienu sabiedrību. Pētījumā analizētas krievu un latviešu valodas masu mēdiju auditorijas, pilsoņu un nepilsoņu nostādnes pilsonības likuma un nepilsoņa statusa jautājumā, pilsoņu un nepilsoņu atbalsts demokrātiskām vērtībām, sociālās identitātes, politiskā izvēle, politiskā līdzdalība, vērtību orientācijas, sociālie kontakti, kā arī latviešu un krievu valodu funkcionēšana Latvijā.

Pētījums ļauj izdarīt svarīgus secinājumus par pilsonības politiku valstī: pilsoņu attieksme pret pilsonības likuma prasībām par vecuma ierobežojumiem dokumentu iesniegšanai naturalizācijai un pilsonības piešķiršanu bērniem ir lojālākas, salīdzinot ar valsts īstenoto politiku. Pētījums parāda, ka jautājums par divkopienu sabiedrību ir jāaplūko kā process, jo dažas pazīmes liecina par virzību uz divkopienas sabiedrību, piemēram, krievu un latviešu masu mēdiju auditoriju nošķirtība. Turpretim citu pazīmju, piemēram, sociālo kontaktu analīze parāda, ka starp pilsoņiem un nepilsoņiem, dažādu etnisko grupu piederīgajiem pastāv intensīvi sociālie kontakti, līdzīgi arī demokrātisko vērtību atbalstu atrodam gan pilsoņu gan nepilsoņu vidū.

Pētījumu un rīcības programma Ceļā uz pilsonisku sabiedrību
1. un 2. posma rezultāti

Fokusa grupu diskusijas. 1997. gada augusts
Latvijas iedzīvotāju aptauja. 1997. gada novembris – 1998. gada janvāris
Pielikums. Aptaujas anketa
(Pievienotais failspdf)


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!