Premjers ir saņēmies. Šorīt paziņoja, ka īpašu uzdevumu sekretariāti tiks likvidēti. Broka (TB/LNNK) Eiropas naudu kantori nodos Finanšu ministrijai (loģiski), e-lietu sekretariātu — Izglītības un zinātnes ministrijai (arī varētu būt), savukārt Kastēna (LPP/LC) kantora funkcijas pārņems neviens cits kā viņa partijas biedrs Baštiks savā Bērnu un ģimenes lietu ministrijā. Loģiski? Manuprāt, nē.
Baštiks netiek galā jau pats ar savām, tas ir, bērnu un ģimenes problēmām. Publiskajā telpā vai ik pārnedēļas parādās ziņas par piekautiem vai nosistiem bērniem, pret kuriem roku pacēluši pašu vecāki. Bet Baštika ministrija (kas, starp citu, agrāk arī bija tikai īpašu uzdevumu sekretariāts) jau gadiem ir tīstījusies un vīkstījusies un bezspēcībā plātījusi rokas — mēs jau nevaram visiem klāt izstāvēt, par ģimenes vardarbības novēršanu atbildīgas ir arī pašvaldības, arī citas ministrijas, mēs esam izdarījuši, ko varējuši. Un tikmēr bērni mirst. Kaut arī tieši Baštiks šajā valstī ir politiski atbildīgs par bērnu un ģimenes labklājību. Kaut arī viņam ir jābūt galvenajam iniciatoram, lai sakārtotu sistēmu un nodrošinātu starpinstitucionālo sadarbību, kas būtu tas drošības tīkls, kas bērnus pasargā no vardarbības pašu ģimenē.
Un tagad Baštika un Kastēna partijas biedrs Godmanis domā, ka Baštiks tiks galā arī ar sabiedrības saliedēšanu? Nu varbūt pompozi rīkos mazākumtautību kultūras dienas līdzīgi, kā mēs jau esam pieraduši pie Ģimenes dienas. Bet svētki tikai rada eiforiju, ka viss kārtībā, un nomaskē patiesās problēmas, kas tā arī netiek atrisinātas. Tāpat var notikt arī ar sabiedrības saliedēšanu — Bērnu un ģimenes ministrijas paspārnē tā labākajā gadījumā sanāks tikai tāda kārtējā balalaiku integrācija. Vai tiešām mūsu plašajā ministriju klāstā neatradās neviena, kas būtu atbilstošāka integrācijas politikas jautājumu pārņemšanai? Vai varbūt Baštiks turpinās Kastēna iesākto praksi un integrācijas politikas veidošanu „deleģēs” „ekspertiem” no kādas privātkompānijas? Jo būtība jau nemainās — tā kā Kastēns bija neprofesionāls integrācijas lietās, tikpat, lēšu, neprofesionāls varētu būt arī galvenais bērnu sargs, jo līdz šim nav manīts, ka viņš būtu izrādījis zināšanas šajā jomā.
Iepriekšējā blogā piedāvāju integrācijas lietas uzdot risināt Tieslietu ministrijai (TM). Oponenti protestēja — TM tēvzemiešu pārraudzībā, bet tie jau no laika gala par mazākumtautību tiesībām neko negrib ne dzirdēt. Labi, bet tēvzemiešiem taču tieslietu monopols nav piešķirts uz mūžu. Un, ja tā ciniski skatās, tad patiesībā — kāpēc gan integrāciju neatdot tēvzemiešiem, ja arī pie gaidāmās kārtības šī joma paliek tikpat „nepiemērotas” — naidu kurinošas — partijas rokās? TM gadījumā vismaz ir cerība, ka tā pati spēs izstrādāt integrācijas politikas dokumentus. Taču, ja Godmaņa/Šlesera partija joprojām grib uzurpēt varu pār integrāciju, tad tuvākajā laikā tāpat nekas nemainīsies — šī mācītāju apvienība joprojām mūs vairāk šķels, nekā vienos.