Raksts

Barrozo skatījums


Datums:
08. septembris, 2010


Autori

Dace Akule


Vakar Strazbūrā Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu uzrunāja Eiropas Parlamenta deputātus, izklāstot savu skatījumu par situāciju Eiropas Savienībā un iezīmējot darāmos darbus nākamajiem 12 mēnešiem. Ar šādu runu Komisijas prezidents sola uzstāties katrā septembrī, kad ES institūcijas atgriežas no vasaras atvaļinājumiem un atsāk intensīvi strādāt.

Tā kā vairumā Latvijas mediju vakardienas galvenā ziņa bija Šlesera asaras, Barrozu runai pievērsās tikai retie. Bet, manuprāt, Barrozu teiktais ir simtiem reižu nozīmīgāks, jo viņš uzrunāja ļoti daudz jautājumus, kas interesē ES iedzīvotājus – arī Latvijas iedzīvotājus – un ieskicēja, ko Eiropas Komisija gatavojas darīt, lai tos risinātu. Klausoties Barrozu teikto, mani nepameta sajūta, ka tā ļoti precīzi atbild uz galvenajām iedzīvotāju gaidām par jomām, kurās iedzīvotāji redz pievienoto vērtību ES darbībai, jo dalībvalstis vienas pašas šīs problēmas nevar atrisināt. Barrozu teiktais saskan ar sabiedriskās domas aptauju rezultātiem par jomām, kurās ES ir aktīvāk jādarbojas. Tas arī saskan ar Eiropas pilsoņu debašu rezultātiem 2007. un 2009.gadā, kad iedzīvotāji no visām ES dalībvalstīm izteica savus priekšlikumus par to, kādā ES viņi vēlas dzīvot, un ko vajadzētu darīt, lai šādu ES izveidotu. Kā teica Barrozu – viņa vēstījums visiem ES iedzīvotājiem ir – „jūs varat būt pārliecināti, ka Eiropas Savienība darīs visu nepieciešamo, lai nodrošinātu jūsu nākotni”.

Konkrētāk par to, ko vakar teica Eiropas Komisijas prezidents – viņš iezīmēja piecas galvenās jomas, kurās ir nepieciešamas strukturālas reformas un ilgtermiņa investīcijas, lai sasniegtu ilgtspējīgu attīstību:

1. Budžeta disciplīna un finanšu sektora pārvaldība. Barrozu uzskata, ka Eiropas Komisijai ir jākļūst par neatkarīgu šķīrējtiesnesi nacionālo budžetu uzraudzībā. Arī dalībalstis, kas sākumā ļoti emocionāli reaģēja uz ierosinājumiem vairāk iesaistīt Komisiju nacionālo budžetu izveides un īstenošanas novērošanā, tagad esot sapratušas, ka stringrāka kontrole un motivācija labi uzvesties ir ilgtermiņa ieguvums ne tikai konkrētajai dalībvalstij, bet visai ES kopumā – nebūs jāglābj tie, kas nepilda savus mājas darbus un pārkāpj budžeta disciplīnu. Komisija ierosina arī aizsargāt iedzīvotāju ietaupījumus līdz 100,000 eiro, kā arī pašām bankām – nevis nodokļu maksātājiem – uzņemties segt izmaksas, ja bankas uzņemas pārāk augstu risku un tam seko neveiksmes. Šim Barrozu teiktajam vajadzētu īpaši uzrunāt arī Latvijas iedzīvotājus: „Budžeti, kas nav ilgtspējīgi, padara mūs neaizsargātus. Parāds un deficīts noved pie kāpumiem un kritumiem, kas savukārt ārda sociālās drošības tīklu. Nauda, kas tiek tērēta parādu apkalpošanai, ir nauda, kuru nevar tērēt sociālām vajadzībām, ne arī tam, lai sagatavotos izmaksām, ko rada novecojoša sabiedrība.”

2. Ekonomika un darba vietas. Barrozu runāja gan par cilvēku atgriešanos un palikšanu darba tirgū, tai skaitā, ar mūžizglītības palīdzību, kā arī par uzņēmumu konkurētspējas celšanu un vienotā tirgus padziļināšanu. Tas nozīmē arī vienota darba tirgus izveidi, proti, lai ES iedzīvotāji ātri uzzina, kur atrodas tās 4 miljonu darba vietas, kas šobrīd ir brīvas visā ES. Komisija strādās, lai nodrošinātu informāciju arī par trūkstošajām iemaņām, un rosinās izveidot Eiropas iemaņu pasi – atliek gaidīt, vai tas būs kas līdzīgs Europass CV formātam, kas palīdz cilvēka darba un izglītības pieredzi izklāstīt vienā noteiktā formātā, palīdzot darba devējam salīdzināt kandidātus. Komisija drīzumā nāks klajā ar ierosinājumiem, kā padziļināt vienoto tirgu un papildināt to ar trūkstošajiem savienojumiem. Tāpat Komisija turpinās darbu, veicinot mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, atbalstot inovācijas un samazinot birokrātijas šķēršļus. Barrozu pieminēja arī Eiropas universitāšu modernizāciju, kā arī Eiropas patenta izveidošanu. Komisijas prezidents runāja arī par enerģētikas politiku – nepieciešamību veidot savienojumus un atvērt tirgu konkurencei, lai patērētājiem būtu izvēle tāpat kā viņi izvēlas mobilo telefonu operatorus. Barrozu uzskata, ka ir jāpalielina vēja un saules enerģijas nozīme, un ir jāpanāk, lai drīzā nākotnē automašīnas baterijas uzlādēšana kļūst par tikpat normālu parādību kā automašīnas benzīna tanka uzpildīšana. ES ir jākļūst par vietu, kur resursi tiek izmantoti efektīvi, un oglekļa emisiju līmenis ir zems. Tas ir arī „jā” zaļās ekonomikas darba vietām un jaunajām tehnoloģijām.

3. Brīva personu kustība un drošība. Barrozu runāja gan par legālo imigrantu cilvēktiesībām, gan nepieciešamību cīnīties pret nelegālo imigrantu izmantošanu. Īpaši spēcīgs signāls, kas izpelnījās Eiropas Parlamenta deputātu aplausus, tika sūtīts saistībā ar Francijas veikto Romu izraidīšanu – pamattiesības ir jāievēro visur, un valdībām ir jārūpējas arī par minoritāšu tiesībām. „Rasismam un ksenofobijai Eiropā nav vietas. Šādos sensitīvos jautājumos, ja rodas problēmas, mums visiem ir jārīkojas atbildīgi. Es stingri aicinu visus nemodināt Eiropas pagātnes rēgus.” Tāpat Komisijas prezidents runāja par ES pilsoņiem, kas arvien vairāk studē un strādā kādā citā ES dalībvalstī, un nepieciešamību uzlabot viņu tiesības, brīvi pārvietojoties.

4. Moderns ES budžets. Barrozu runāja par gudri investētiem līdzekļiem, raugoties, kur kopīgi ieguldīts eiro ES līmenī var dot lielāku ieguvumu nekā līdzekļi, kurus iegulda ES dalībvalstis atsevišķi, piemēram, enerģētikas savienojumos, pētniecībā un attīstības sadarbībā. Komisija nāks klajā ar ierosinājumu kopā ar Eiropas Investīciju banku izveidot Eiropas projektu bondus, ar kuru palīdzību finansēt lielus Eiropas infrastruktūras projektus. Arī šis ierosinājums izpelnījās EP deputātu uzslavas aplausu formā. Barrozu runāja arī par taisnīgāku un caurskatāmāku budžetu, ko varētu saprast ES iedzīvotāji. Viņš apzinās, ka arī Komisijai ir jāseko daudzu dalībvalstu piemēram, samazinot administratīvās izmaksas. Barrozu solīja likvidēt nelietderīgu līdzekļu izmantošanu Komisijā un kopienas institūcijās, piemēram, ES aģentūrās, izmantojot Revīzijas palātas ieteikumus (palāta pārrauga, vai ES ieņēmumi un izdevumi tiek pareizi un likumīgi izpildīti). Šis ir svarīgi laikā, kad turpinās diskusijas par nākamo ES budžetu pēc 2013.gada.

5. ES loma pasaulē. Komisijas prezidents teica, ka ES partneri gaidot, kad ES runās vienā balsī, nevis kā 27 atsevišķas valstis. „Ja mēs nerīkosimies kopā, pasaulē Eiropai nebūs varas, un mūsu partneri tālāk rīkosies bez mums – bez Eiropas Savienības un arī bez tās dalībvalstīm.” Kritiskus vārdus Barrozu teica par Kopenhāgenas klimata pārmaiņas sarunām, kur ES valstis nebija vienotas. Viņš atgādināja, ka ES ir jāturpina sava pioniera loma, panākot citu valstu atbalstu cīņā ar klimata pārmaiņām. Barrozu arī atgādināja, ka Lisabonas līgumā ieviestais ES ārējās darbības dienests, kā arī ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā palīdzēs virzīties tuvāk šim mērķim. Barrozu runāja arī par nepieciešamību panākt reālu Eiropas spēju reaģēt uz krīzes situācijām, minot piemēru par ES palīdzību Pakistānas plūdos cietušajiem. Viņš solīja palielināt ES ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā par 1 miljardu Eiro. Viņš arī uzskata, ka ES loma pasaulē ir atkarīga arī no kopīgas ES aizsardzības politikas, kas, viņaprāt, ES ir nepieciešama. Bet trešo aplausu vētru Barrozu nopelnīja, sakot: „Cilvēktiesības nav apspriežamas. Es esmu šokēts par to, kā daudzās valstīs tiek pārkāptas sieviešu tiesības. Mani šausmina ziņa par to, ka Sakineh Mohammadi Ashtiani ir notiesāta uz nāvi, nomētājot ar akmeņiem. Tas ir vārdiem neaprakstāms barbarisms. Mēs Eiropā nosodām šādu rīcību, kurai attaisnojums nav rodams nevienā morālajā vai reliģiskajā kodeksā.”

Protams, Eiropas Komisijas prezidenta plāni ir ambiciozi. Bet viņa pirmais termiņš Komisijas prezidenta amatā pierāda, ka vārdiem seko arī darbi. Turklāt Komisijai ir jābūt ambiciozai, jo tieši Komisija nāk klajā ar priekšlikumiem, kurus tad apspriež Eiropas Parlaments un ES ministru padome, vienojoties par kādu kompromisu, kas parasti ir mazāk ambiciozs. Tātad, ja jau Komisija būs mazāk ambicioza, arī gala rezultāts būs mazāk ambiciozs.

Bet galvenais ir tas, ka, manuprāt, ar šiem solījumiem ir vērts iepazīties ikvienam ES iedzīvotājam, lai pārliecinātos, vai ES strādā ar jautājumiem, kas rūp ES iedzīvotājiem. Es domāju, ka tie Latvijas iedzīvotāji, kurus man ir bijusi iespēja satikt Eiropas pilsoņu debatēs vai diskusijās „Es, Latvija un ES”, kas septembrī notiek 12 Latvijas pilsētās, šajās 9.lpp. atradīs daudz no tā, ko viņi vēlas redzēt Eiropas Savienībā. Tātad, ir jāseko līdz, kas no šī tiek īstenots, un jāprasa atskaitīšanās ne tikai no Komisijā vai Eiropas Parlamentā strādājošajiem, bet vēl vairāk – no Saeimas un Latvijas valdības, kas dod Latvijas ieguldījumu kopīgajos ES lēmumos un ievieš ES likumdošanu Latvijā.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!