Raksts

Atbalstītās elektrības kopsakarības


Datums:
03. decembris, 2012


Foto: Reinis Āboltiņš

Enerģētikā atbalsts nozīmē tādu uzņēmējdarbības regulējumu, kas dod iespēju veikt saprātīgus ieguldījumus enerģijas ražošanā ar nosacījumu, ka valsts noteiktu laiku un noteiktā veidā palīdzēs ieguldījumus atpelnīt.

Ja kāda valsts vēlas, lai investori ieguldītu finanšu resursus un uzņēmēji aktīvi strādātu, notiktu ražošana un pakalpojumu sniegšana, tiek mērķtiecīgi veidota uzņēmējdarbībai labvēlīga vide – tiesību normas, infrastruktūra un arī paradumi. Ja kāda valsts vēlas, lai tajā attīstītos atjaunojamās enerģijas bizness – elektrība tiktu ražota, izmantojot atjaunojamos vai neizsīkstošos resursus, tad parasti šāds bizness tiek atbalstīts. Enerģētikā atbalsts nozīmē tādu uzņēmējdarbības regulējumu, kas dod iespēju veikt saprātīgus ieguldījumus enerģijas ražošanā ar nosacījumu, ka valsts noteiktu laiku un noteiktā veidā palīdzēs ieguldījumus atpelnīt.

Šajā konkrētajā bloga ierakstā detāli neiztirzājot atjaunojamās enerģijas (AER) biznesa atbalsta režīmu pēdējos 20 gados, Latvijā atbalsts līdz šim ir īstenots, izmantojot no atjaunojamajiem energoresursiem un koģenerācijā saražotās elektroenerģijas obligāto iepirkumu (OI). Izmaksas, kas rodas, maksājot par AER elektrību augstāku cenu par tirgus cenu, sedz visi elektrības lietotāji, atbilstoši savam elektrības patēriņam, jo OI izmaksas ir iekļautas elektroenerģijas tarifā. Šis ir viens no veidiem, kā īstenot atbalstu.

Tieši šogad Ekonomikas ministrija ir pirmo reizi publiskojusi informāciju par OI ietvaros tīklā nodotās elektroenerģijas apjomu un iepirkumu (par 2011. gadu). Šādam solim ir gan praktiska, gan sociāla funkcija. Visi, kam nav slinkums, var pētīt, cik OI maksājumos saņēmis „tas tur dīķis”, „tās vējdzirnavas, kas šad tad griežas”, „tie tur žagaru dedzinātāji”, „tie kukurūzas pūdētāji” vai vienkārši Latvijas elektroenerģijas ražošanas līderis. Ja nav noskaņojuma rakt, tad var vienkārši apmierināt savu ziņkārību, beidzot uzzinot to, cik tad kurš saņem, nolaist tvaiku un gaidīt nākamo ziņojumu jau par 2012. gadu. Patiesību sakot, būtu interesanti uzzināt šādu informāciju arī ar atpakaļejošu efektu – par visiem gadiem, kad veikti OI maksājumi. Pieņemu, ka atbildīgajām institūcijām šāda informācija statistikas vajadzībām ir saglabājusies.

Informācijas apkopojums par OI maksājumiem pats par sevi ir pamatīgs skaitļu palags un noteikti ir bagātīga izejviela numeroloģijas ekspertiem. Tomēr, ja datu aplūkošanai izmanto kādu filtru, iespējams pamanīt kopsakarības, kas pirmajā brīdī nav pamanāmas vai tām neviens nav pievērsis pārlieku uzmanību. Arī šo rindu autors veica nosacītu eksperimentu un patvaļīgi katrā segmentā (koģenerācija, biogāze, biomasa, vējš, hidro) atlasīja piecus ražotājus (konkrētas ražošanas vienības), kuri saņēmuši lielākos neto OI maksājumus. Sasummēju un salīdzināju šo katra segmenta TOP5 ražotāju (OI maksājumu saņēmēju) uzstādīto jaudu megavatos (MW) un devumu kilovatstundu (kWh) izteiksmē, kā arī par šo ieguldījumu saņemto OI maksājumu par vienu saražoto vienību (Ls/kWh) un kopā (Ls).

Pilna izmēra attēlu var aplūkot šeit.

Koģenerācijas, biogāzes un biomasas segmentos TOP5 komersanti gan nodrošina lielāko daļu uzstādīto jaudu, gan saražo lielāko daļu elektrības, gan saņem proporcionāli lielāko daļu OI maksājumu.

Koģenerācijas, biogāzes un biomasas segmentos TOP5 komersanti gan nodrošina lielāko daļu uzstādīto jaudu, gan saražo lielāko daļu elektrības, gan saņem proporcionāli lielāko daļu OI maksājumu. Šī kopsakarība ir izteiktāka koģenerācijas (92% MW, 87% kWh, 81% Ls) un biomasas segmentā (72% MW, 95% kWh, 94% Ls), mazāk izteikta biogāzes segmentā (46% MW, 60% kWh, 57% Ls). Lielāka uzstādītā jauda dod iespēju saražot vairāk elektrības. Ārpus TOP5 esošajiem komersantiem ir mazāka uzstādītā jauda, mazāk saražoto kWh un OI maksājumu.

Stabili pieejamajiem resursiem (gāze, biomasa, biogāze) ir iespējas likt lietā lielāku jaudu un saražot vairāk, nekā mainīgākiem resursiem, piemēram, vēja stacijām un mazajiem HES. Vēja elektrostaciju (26% MW, 33% kWh, 32% Ls) un mazo HES (15% MW, 16% kWh, 15% Ls) uzstādītā jauda, devums un OI maksājumi visā segmentā ir vienmērīgi, tādēļ arī TOP5 šajos divos segmentos nedominē.

Vērtējot ražošanas jaudas, jāņem vērā katras konkrētās elektrostacijas vēsture un mērķis. Ļoti vienkāršojot, Rīgas TEC-1 un TEC-2 un Imantas TEC vēsturiski izveidoti centralizētās siltumapgādes nodrošināšanai Rīgā. Mazas jaudas elektrostacijas reģionos var būt izveidotas ar dažādiem mērķiem – vienkārši izdevīga komercdarbība, papildu elektroapgāde saimniecībai, vēsturiskas infrastruktūras atjaunošana vai vēl kāds cits – kas nebūt nav savstarpēji izslēdzoši.

Sasummējot visu piecu segmentu TOP5 daļu, jāsecina, ka šie komersanti nodrošina 86% uzstādītās jaudas, 83% saražotās elektroenerģijas un saņem 75% obligātā iepirkuma maksājumu no visiem OI maksājumu saņēmējiem.

Sasummējot visu piecu segmentu TOP5 daļu, jāsecina, ka šie komersanti nodrošina 86% uzstādītās jaudas, 83% saražotās elektroenerģijas un saņem 75% obligātā iepirkuma maksājumu no visiem OI maksājumu saņēmējiem. Protams, lauvas tiesu šīs proporcijas veidošanā dod lielās koģenerācijas stacijas – koģenerācijas segmenta TOP5 veido 83% uzstādītas jaudas, saražo 79% elektrības un saņem 69% OI maksājumu. Trīs lielākie OI maksājumu saņēmēji ir arī trīs mazāko maksājumu par saražoto vienību saņēmēji. Lielākie OI maksājumi par vienu vienību ir biogāzes, biomasas un mazo HES segmentā. Vispārīga kopsakarība ir, ka jo mazāka elektrostacijas uzstādītā jauda, jo lielāks OI maksājums par vienu kilovatstundu.

Tas, kāda būs jaudas, saražotā elektrības apjoma, maksājuma par vienu saražoto kWh un kopējā OI maksājumu dinamika turpmāk, atkarīgs no politikas lēmumiem par nozares attīstību nākotnē.

Galvenais jautājums ir un paliek tas pats – kas ir valsts atbalsta maksājumu mērķis?


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!