Domnīca PROVIDUS kopš 2014.gada turpina uzsākto publisko uzraudzību Saeimas un valdības darbam, lai vērtētu kā attīstītās un darbojās tiesiskais ietvars būvniecības jomā un ko esam mācījušies pēc traģēdijas, kas notika Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam MAXIMA.

Ar apkopojumu ir iespējams iepazīties šeit.

Šogad esam vērtējuši vai turpinās darbs pie normatīvo aktu pilnveidošanas, lai uzlabotu būvju drošumu un kvalitāti, kā arī to, vai ieviestais regulējums ir efektīvs, lai novērstu būvju bīstamības veidošanos, bet gadījumā, ja bīstamība ir konstatēta, ļauj operatīvi reaģēt, novēršot apdraudējumu sabiedrībai. Tāpat esam apskatījuši jautājumu vai būvniecības procesā tiek nodrošināta pietiekama un efektīva procesu kontrole, it īpaši no valsts institūciju puses.

Apkopojumā esam konstatējuši, ka:

1)Nav definēts un skaidri atrunāts jēdziens “būvju lietošanas drošība”, tādejādi ikkatra būvvalde un būvspeciālists to var interpretēt dažādi un citiem būves lietošana būs droša, citiem nebūs;

2)Nav pieejama vienota informācija par patvaļīgās būvniecības problemātiku, tās apjomiem, objektiem, kuros tā veikta, pārkāpumu būtiskumu (piemēram cik gadījumos konstatējot patvaļīgu būvniecību būvdarbi ir apturēti). Tāpat nav nodrošināta vienota informācija par seku novēršanai izvēlētajiem risinājumiem un ietekmi uz būves drošību;

3)Ir samazinātas prasības būvspeciālista sertifikāta iegūšanai. Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu, būvspeciālista sertifikātu var iegūt pretendents, kurš praksi ieguvis mācību laikā (veicot minimāla praktiskā darba pieredzes programmu), iepretim prasībai, kas bija agrāk, kad potenciālam būvspeciālistam (ieskaitāmā) prakse bija jāiegūst pēc izglītības iegūšanas;

4)Ja publisku ēku (neatkarīgi no īpašuma piederības) ekspluatācijas uzraudzību veic Būvniecības valsts kontroles birojs, tad attiecībā attiecībā uz tiltiem un vairākiem citiem inženierbūvju veidiem (piem. skatu torņi, brīvdabas takas, gājēju tilti un skatu platformas) nav institūcijas, kas kompleksi pārraudzītu to drošību;

5)Gadījumos, kad konstatēta būves bīstamība, bet tās īpašnieks vilcinās pildīt ar kompetentās iestādes lēmumu uzlikto pienākumu, būves sakārtošanu vai nojaukšanu ir tiesīga veikt pašvaldība, taču šāda prakse nav izplatīta un notiek tikai retos gadījumu;

6)Ir būtiski samazināti administratīvie sodi par vairumu patvaļīgās būvniecības pārkāpumu juridiskajām personām.

Apkopojums “Vai pēdējos gados pieņemtās būvniecības tiesiskā regulējuma izmaiņas nodrošinās drošu un kvalitatīvu būvniecību?” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par apkopojuma “Vai pēdējos gados pieņemtās būvniecības tiesiskā regulējuma izmaiņas nodrošinās drošu un kvalitatīvu būvniecību?” saturu atbild Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS.