Raksts

Aizmuguriskā likumdošana


Datums:
16. janvāris, 2007


Autori

Rita Ruduša


Foto: E.Rudzītis

Gribētos sadzirdēt solījumu, ka KNAB darbību regulējošie normatīvie akti netiks grozīti aizmuguriski, ka nekad nenotiks tā, ka rīt pieņem likumu, kas parīt jāsāk pildīt, bet mūs neviens nav informējis un ar mums neviens nav konsultējies.

Intervija ar KNAB direktora vietnieci Jutu Strīķi.

Kurā brīdī un kādā veidā Jūs uzzinājāt, ka tiek gatavoti grozījumi drošības iestāžu darbību regulējošajos likumos?

To, ka grozījumi tiek gatavoti, mēs nezinājām. Mēs par tiem uzzinājām tikai tad, kad grozījumi jau tika apstiprināti Ministru kabineta komitejā 2.janvārī — gada pirmajā darba dienā ap pulksten desmitiem, vienpadsmitiem, kad ziņu aģentūrās parādījās informācija, ka komiteja apstiprinājusi grozījumus Operatīvās darbības un Valsts drošības iestāžu likumā.

Tātad, Jūs par grozījumiem uzzinājāt pilnīgi nejauši. Jūs neviens nebija nedz informējis, nedz aicinājis uz sanāksmēm?

Neviens nekādus priekšlikumus mums nebija iesniedzis. Kā es vēlāk uzzināju, vēl otrdien [2.janvārī] no rīta šis jautājums nebija iekļauts komitejas elektroniskajā portfelī. Tas acīmredzot parādījās pēdējā mirklī. Mums arī nebija iespēju uzzināt, ka komiteja tos izskatīs. Ja mēs būtu zinājuši, tad mēs, protams, dotos uz komitejas sēdi un mēģinātu izskaidrot, ka tādā formā, kādā grozījumi bija uzrakstīti, tie nav pieņemami. Tie bija absurdi, diletantiski uzrakstīti.

Jūs lietojāt apzīmējumu “absurdi”. Lūdzu, paskaidrojiet sīkāk, ko Jūs ar to domājāt.

Pats lielākais absurds, ko mēs pamanījām uzreiz, saistīts ar operatīvās darbības pasākumiem. Operatīvās darbības pasākumi ir atrunāti Operatīvās darbības likumā un tie ir ļoti dažādi — operatīvā izziņa, operatīvā aptauja, operatīvā izzināšana. Tie ir pasākumi, kuru saskaņošana notiek iestādes ietvaros. Piemēram, ienāk informācija par iespējamo korupciju un tad mēs izrunājamies ar iespējamo ziņu avotu vai noskaidrojam viedokli no kāda, kura rīcībā varētu būt informācija. Tā ir ikdiena gan policijā, gan KNAB. Grozījumi paredzēja, ka katrā šādā gadījumā būtu vajadzīga ģenerālprokurora piekrišana. Tas ir absurds! Tad jau ģenerālprokurors neko citu nedarītu kā vien visu laiku kaut ko saskaņotu. Saskaņojums no tiesas vai prokuratūras tiek prasīts galvenokārt tādos gadījumos, kad visas sabiedrības labā kaut kādā veidā tiek aizskartas cilvēka tiesības. Šajā [sākotnējās informācijas pārbaudes] gadījumā pat nav nekāda cilvēku tiesību aizskāruma!

Vai tas nozīmē, ka saskaņā ar grozījumiem jums faktiski nāktos saskaņot ar ģenerālprokuroru katru šādu soli?

Jā, piemēram, ja mēs saņemtu iesniegumu par to, ka kāda amatpersona ir korumpēta, tad pirms sarunas ar informācijas sniedzēju mums būtu jāsaņem ģenerālprokurora atļauja. Tiklīdz izlasīju grozījumus, zvanīju uz Prokuratūru. Nevaru apgalvot, vai viņi par grozījumiem uzzināja īsi pirms manis vai no manis, bet katrā ziņā arī viņiem tas bija jaunums. Sazinājos arī ar valsts drošības iestādēm, arī tās neko nezināja. Tad, protams, sāku pētīt dokumentus, lai noskaidrotu, kurš tad ir tas, kurš kaut ko zina. Noskaidrojās, ka kaut ko zina atbildīgā persona Lazdiņa kungs [Ministru prezidenta padomnieks iekšlietu jautājumos Raimonds Lazdiņš]. Uzzināju arī, ka Ministru kabineta Juridiskais departaments bija iebildis pret steidzamību. Nebija arī saskaņojuma ar Tieslietu ministriju, kas bija ļoti neparasti, jo tik būtiski dokumenti vienmēr tiek saskaņoti. Turklāt Operatīvās darbības likuma izpildi uzrauga Ģenerālprokuratūra un ir neiedomājami, ka grozījumi tiek veikti bez tās ziņas. Mēģināju noskaidrot, ar ko man jārunā, jo premjerministrs bija ārzemēs. Tad es uzzināju, ka 4.janvārī notiek saskaņošanas sapulce.

Vai arī par sapulci Jūs uzzinājāt nejauši? Vai KNAB netika oficiāli uz to aicināts?

Nē, es netiku aicināta. Man radās iespaids, ka daudzi uz to sanāksmi bija ieradušies neaicināti. Lazdiņa kungs man zvanīja un aicināja uz sapulci nenākt.

Kā šāds aicinājums tika motivēts?

Viņš teica, ka uz sapulci netiek aicināta Valsts policija, kas ir liels operatīvās darbības subjekts. Tādēļ, viņaprāt, arī KNAB tur nevajadzētu būt. Uz to es atbildēju, ka grozījumos pieminētais personu loks, kam ir pielaide valsts noslēpumiem, pārsvarā ir tieši KNAB “klienti”. Man nebija pārliecības, ka sanāksmē būs Ģenerālprokuratūra, tādēļ man bija būtiski būt klāt un censties panākt, lai grozījumi netiktu pieņemti šādā redakcijā.

Kā Jūs raksturotu atmosfēru saskaņošanas sapulcē?

Sapulcē piedalījās SAB direktora vietnieks [Uldis] Dzenītis, Drošības policijas priekšnieks [Jānis] Reiniks, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta pārstāvis [Indulis] Krēķis, valsts sekretāri no Aizsardzības un Tieslietu ministrijām. Visi uzdeva jautājumus Lazdiņam, bet viņš pārsvarā atbildēja izvairīgi.

Kā tika pamatota grozījumu steidzamība?

Nevar teikt, ka Lazdiņa kungs atbildēja uz jautājumiem. Es tās atbildes atkārtot nevaru. Jāsaka, ka pats svarīgākais, ko prasīja drošības iestādes, bija — kas tālāk notiks, par ko tiks runāts Valsts drošības iestāžu padomē, kas tiks aicināts piedalīties sēdēs? Likās, ka Lazdiņa kungs sanāksmē saprata, ka pantu redakcijas ir neprecīzas. Sanāksmes laikā redakcijas sāka grozīt. Operatīvās darbības likumā parādījās pants par saskaņošanu ar Satversmes aizsardzības biroju [SAB], kas faktiski padarīja grozījumus vēl absurdākus.

Lazdiņš minēja, ka arī pēc sanāksmes vēl kaut ko mainīs. Nebija skaidrs, kura tad būs tā redakcija, par kuru iestādēm sniegt atzinumu. Mēs noteikti savu viedokli par Operatīvās darbības likumu gribējām sniegt Ministru kabinetā. Bet, lai to varētu izdarīt, ir jāzina, kura būs pēdējā redakcija un kad tā taps. Sanāksme bija ceturtdien un [valdības] sēdei bija jānotiek pirmdien. Es sapratu, ka KNAB nebūs tā iestāde, kas par grozījumiem uzzinās savlaicīgi. Lazdiņa kungs lika saprast, ka KNAB viedoklis tika uzklausīts sanāksmē un ar to viss ir beidzies. Bet mums ir tiesības paust savu viedokli! To nevar mums liegt.

Vai sanāksmes gaisotne liecināja, ka grozījumu pieņemšana ir neizbēgama?

Jā, tāda gaisotne bija. Valsts drošības iestāžu vadītāji sanāksmē teica, ka viņi saprot — grozījumi tik un tā tiks pieņemti. Un vēl kas bija ļoti dīvaini — kad mēs atnācām uz Ministru kabineta sēdi 9.janvārī, grozījumi Operatīvās darbības likumā no darba kārtības bija izņemti. Mēs bijām iesnieguši rakstiski premjeram viedokli, ka šo likumu nedrīkst grozīt [Satversmes] 81.panta kārtībā, jo tas ir procesa likums. Saskaņā ar Satversmi procesa likumus šādi grozīt nevar. Pēdējie grozījumi pārējos likumos tika ierakstīti kabineta sēdes laikā. Jāpiebilst, ka uz Ministru kabineta sēdi neatnāca ne SAB, ne Drošības policijas pārstāvji. Rodas jautājums, vai viņi visam piekrīt?

Visdīvainākais grozījums, kas parādījās, ir par “Saeimas Nacionālās drošības komitejas deputātiem vai tās pilnvarotām amatpersonām”, kurām ir pielaide valsts noslēpumam, un kurām tagad ir tiesības veikt pārbaudes valsts drošības iestādēs un iepazīties ar nepieciešamo informāciju un dokumentiem. Kas tās par pilnvarotām amatpersonām? Un pats beidzamais, kas man liekas dīvaini — grozījumos parādījās teikums par “operatīvās darbības pasākumu likumību un pamatotību”. Likumību un pamatotību taču pārbauda prokuratūra un tiesa. Tagad sanāk, ka pēc tam pārbaudi var veikt arī deputāti. Ko tas nozīmē? Nav saprotams.

Jautājums ir, kā tas praktiski izpaudīsies. Ja deputāti patiešām pilnā apjomā izmantos savas tiesības iepazīties ar jebkuriem dokumentiem valsts drošības iestādēs, tad mēs pārdomāsim, vai nav riskanti sadarboties ar SAB un sniegt viņiem informāciju, kuru pēc tam no viņiem var pieprasīt cilvēki, kuri, iespējams, ir mūsu „klienti”. Es nevaru apgalvot, ka tā tas bija domāts. Grozījumi attiecas uz valsts drošības iestādēm, nevis uz KNAB, bet mēs taču apmaināmies ar informāciju. Un, ja mēs zinām, ka pēc tam ar šo informāciju var iepazīties deputāti, tas kļūst par riska faktoru.

Vai Jums ir versija par to, kādēļ šie grozījumi tapa?

Diemžēl par grozījumiem esmu komunicējusi tikai ar Lazdiņa kungu un Brēķa kungu [Informācijas analīzes dienesta vadītājs Andris Brēķis], nevienu citu viedokli neesmu dzirdējusi. Un no viņu mainīgi teiktā es neko izsecināt nevaru. Bet tas, ko es gribēju sadzirdēt gan sanāksmē, gan vēlāk raidījumā Kas notiek Latvijā?, ir, ka KNAB darbību regulējošie normatīvie akti netiks grozīti aizmuguriski. Ka nekad nenotiks tā, ka rīt pieņem likumu, kas parīt jāsāk pildīt, bet mūs neviens nav informējis un ar mums neviens nav konsultējies. Skaidru solījumu informēt es tomēr nesadzirdēju.

Intervija notika 15.janvārī


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!