Žurnālistu ētika – starp Džamahīriju, Šlāpina kurpēm un moderātiem 56

Latvijas radio ģenerāldirektora Dzintra Kolāta tvitera profila bildē nav redzams pats cienījamais priekšnieka kungs. Lasītāju sejās lūkojas Lielās Sociālistiskās Tautas Arābu Lībijas Džamahīrijas prezidents Muamars Kadafi. Šad un tad tvitersfērā visnotaļ aktīvais Kolāts savos vīterojumos atgādina, ka Džamahīrijā viss mierīgi. Laikraksta IR žurnālists Aivars Ozoliņš šīs humoristiskās ēverģēlības laikam gan ir uztvēris caur nesagraujamas nopietnības prizmu. Pēc svētdien Latvijas radio viļņos izskanējušā pirmā tvitera apskata Aivars Ozoliņš savos vīterojumos satraucās, vai tiešām Kadafi esot Latvijas sabiedriskā radio seja. “Kāds LR sakars ar diktatoru, kas lika uzspridzināt lidmašīnu, nogalinādams 270 cilvēkus, kaut arī pēc tam to "nožēloja"? ” vaicāja Ozoliņš.

Iesaki citiem:

Piekrītu, šis jautājums ir interesants. Latvijas žurnālisti pagaidām nemaz tā īsti nav sākuši diskusiju par savas cunftes amata brāļu un māsu darbības tviterī, blogos un Facebook profesionāli ētisko regulējumu. Jo galu galā žurnālists nav vienkārša tekstu, audio un video cepēja profesija. Un mediji nav informācijas desu fabrikas. Tieši šajā laikā, kad internetā zūd robežas starp žurnālistu profesionālo darbību un privātām izpausmēm, būtu labi vienoties par skaidriem spēles noteikumiem. Cik daudz un kādos rāmjos ir pieņemama žurnālista privāta izpaušanās publiskā vai daļēji publiskā interneta telpā? Atbildei uz šo jautājumu ir jābūt vismaz aptuveni ieskicētai un žurnālistu aprindās pieņemtai, cienītai un ievērotai. Tad mums nebūs jāprāto, cik “pareizi” vai “nepareizi” Latvijas radio bosam ir lietot Kadafi bildi savā tvitera profilā. Tāpat nevajadzēs lauzīt galvu par biogrāfijas lauciņā ierakstītā “cukcukcuk” nozīmi vai dzīvesvietas “kleinarviids” iespējamo saistību ar ēku Doma laukumā.


Taču jāatzīst, ka Latvijas mediju izstrādātie ētikas kodeksi arī krietni vienkāršākos jautājumos līdz šim tiek interpretēti ļoti selektīvi. Un to pielietojums ir, maigi izsakoties, teju neeksistējošs. Rodas sajūta, ka mediji līdz ar dokumenta izsniegšanu darbiniekiem un publicēšanu savā interneta lapā par to vienkārši aizmirst. Klaigāt par oligarhu ietekmi tajā vai citā laikrakstā, interneta portālā vai TV mēs protam. Bet redakciju ikdienas darbā nodrošināt elementāru žurnālista lomas nodalīšanu no aktīvas darbības politikā – tas nu gan mums ir par grūtu!


Piemēram, viens no Vienotības vēlēšanu kampaņas veidotājiem Ilmārs Šlāpins nule kā žurnālā Rīgas Laiks publicējis garu apcerējumu par partiju pārveidošanos zīmolos. Rakstā tiek iztirzātas arī pēdējās Saeimas vēlēšanas un, protams, Vienotībā ietilpstošās partijas. Taču par autora saistību (arī naudas ziņā – jo ne jau nu par pliku paldies Šlāpins palīdzēja bīdīt Dombrovski & co uz Saeimu?) ar šo politisko spēku rakstā nav ne vārda. Arī parakstījies viņš ir vienkārši kā Ilmārs Šlāpins. Vai tā ir objektīva, neatkarīga žurnālistika? Kādā veidā šajā gadījumā autors spēj izvairīties no interešu konflikta? Pats Šlāpins tviterī kritiku noliedz: “es neesmu politiķis, es neuzdodos par žurnālistu, raksts nav par politiku.” Ha ha ha! Minētais raksts ir publicēts sadaļā “politika”, kas laikam pierāda tā totālo apolitiskumu. Par to, vai Šlāpins ir vai nav politiķis, var strīdēties, taču runa šeit ir par tiešu saskarsmi un sadarbību ar politisko spēku, par kuru autors raksta. Savukārt “neuzdošanās par žurnālistu” jau sāk atgādināt kāda cita brīvmākslinieka vārdā Haralds Burkovskis runas par to, ka viņu jau varot saukt kaut vai par hidrobiologu. Mjā, Šlāpina (ne)izpratni par žurnālistikas būtību labi ilustrē man adresētais retoriskais jautājums tviterī: “Tavuprāt, kurpniekam nevajadzētu rakstīt par kurpju modeļu tendencēm nākamajā sezonā?” Protams, vajadzētu. Tāpat, kā politiķiem vajadzētu rakstīt par pašu veidotās politikas tendencēm. Cieti! Valdības lēmumus vislabāk analizēs un komentēs Valdis Dombrovskis. Kurš gan cits? Un pēc tam to visu sauksim par objektīvu žurnālistiku, sarunāts?


Nākamais piemērs ir pagājušā gada oktobrī žurnālā IR publicētais raksts – analīze par Zviedrijas vēlēšanu rezultātiem “Zviedru mājas jaunā kārtība”. Viss jau būtu labi, tikai raksta autors Pēteris Timofejevs-Henriksons tieši tajā laikā bija uzvarējušās Moderātu partijas studentu organizācijas valdes loceklis. Īsi pirms vēlēšanām Timofejevs-Henriksons savā blogā zviedru valodā arī publicējis ierakstu par to, kāpēc viņš balsos tieši par Moderātu partiju. Pie raksta žurnālā IR gan autora ciešās politiskās saites nav minētas. Un nabaga lasītājs tiek atstāts pilnīgā neziņā par to, ka autora sirds tvīkst un kvēlo par rakstā daudzviet minēto Moderātu partiju un ka viņš ir arī formāli saistīts ar šīs partijas politiskajām struktūrām. Pats Timofejevs-Henriksons, atbildot uz maniem ierakstiem tviterī par šo faktu, uzsver to, ka viņš neesot rakstījis viedokļu rakstu, bet gan reportāžu. Tāpēc savu politisko saistību norādīšana neesot bijusi aktuāla. Dīvaini. Man gan šķiet, ka tieši reportāžu un analītisku rakstu gadījumā politiska saistība vispār nav pieļaujama. Un jo īpaši tad, ja raksts ir par politiku. Vai par autora politiskajām saitēm zināja IR redakcija? Žurnāla galvenā redaktore Nellija Ločmele, atbildot man tviterī, par to pat neieminas, vien norāda: “Palūdzām ārštatniekam rakstu.Tas bija labs,līdzsvarots” un “Jebkurā gadījumā-redakcijas lēmums par ārštata autoru izvēli nav tas pats,kas darbā pieņemšana”. Bet kā tad traktēt pašu IR pieņemtā ētikas kodeksa principus – ka žurnālistam jāizvairās no īstiem, iespējamiem un pat šķietamiem interešu konfliktiem un ka žurnālists nedrīkst ieņemt amatu politiskā partijā? Es varbūt kaut ko pārprotu, bet no redaktores komentāriem manā skatījumā izriet, ka uz ārštata autoriem žurnālistu ētikas principi neattiecas vispār vai vismaz tiek traktēti citādi, nekā gadījumos ar štata darbiniekiem. Laikā, kad gan pasaulē vispār, gan arī Latvijā arvien vairāk žurnālistu darbojas kā freelance autori, šāda pieeja man šķiet ļoti dīvaina. Ja autoru izvēle tiek balstīta tikai un vienīgi uz tāda stiepjama un grozāma “labs, līdzsvarots raksts” vērtējuma, tad žurnālistu ētiku varam ielikt zārkā un apglabāt. Tad mēs ražojam neko vairāk kā informācijas desu. Un vai tad desas ēdājam interesē, kas šo desu ir taisījis? Ja labi garšo, tad viss kārtībā. Diemžēl ar žurnālistiku tā ampelēties nav īpaši gudra rīcība, jo žurnālista galvenais resurss ir uzticamība (credibility). Žurnāls IR ar politiski angažētu autoru publikācijām vismaz manās acīs šo uzticamību sāk zaudēt.


Daudz jau ir bijis līdzīgu gadījumu Latvijas medijos. Un vienmēr reakcija ir bijusi līdzīga. Ko tu te cepies? Ko tu te mēģini darīt – totalitārismu ieviest? Tu taču baigais cilvēktiesību fans esi, kāpēc gribi ierobežot vārda brīvību? Vienmēr izrādās, ka tie taču ir labi cilvēki, kuri labi strādā – nu kāda tur vēl nozīme kaut kādām politiskām saitēm? Tā, piemēram, 2009. gadā Latvijas radio producentes darbā pieņēma Evu Lūsi, kura tikai mēnesi pirms tam kandidēja pašvaldību vēlēšanās Visu Latvijai! sarakstā. Vēlāk šis fakts atklājās – taču rezultāta nekāda! Savukārt, kad sākās runas par Haralda Burkovska politisko angažētību, izrādījās, ka viņa vadītais raidījums “Kā labāk dzīvot” neietilpst sabiedriski politiskajā lauciņā,uz kuru tad arī esot attiecināms attiecīgais radio ētikas kodeksa pants. Ak, jā, un vispār viņš taču nebija arī žurnālists.


Tā nu šis riņķa dancis tiek atkārtots katru reizi. Redakciju atbildes uz kritiku par to autoriem ir viegli prognozējamas. Ja politiskās saites ir pārāk acīmredzamas – tad šis cilvēks tiek pasludināts par nežurnālistu. Ja nevar noliegt cilvēka žurnālista lomu – tad paziņojam, ka viņš ir ārštata autors, kurš raksta labi un spēj norobežoties no savas lomas politikā. Ja cilvēks kandidējis vēlēšanās – tad iebilstam, ka viņš nav partijas biedrs un turklāt nemaz netika ievēlēts. Ja cilvēks acīmredzami pauž atklātu atbalstu konkrētai partijai – sakām, lai pierāda, kur un kādā veidā tas konkrēti ietekmējis viņa darbu. Un tā ad infinitum. Vienīgie man zināmie gadījumi, kad kāds žurnālists ir dabūjis pa mizu no vadības par ētiskiem pārkāpumiem, ir triviāli, maznozīmīgi, un tajos parasti bijuši iesaistīti gados jauni un mazpazīstami kolēģi. Labi atceros, kā vienu studentiņu piespieda atteikties no 15 latu vērtas piepelnīšanās – jo, redz', radio ziņu raidījumu balss nekur citur nedrīkst skanēt, tas graujot klausītāju uzticību. Padomāt par to, kāpēc darbiniekam vispār jāiet kaut kur piepelnīties, mēs nespējam. Gluži tāpat, kā nespējam vai nevēlamies ierobežot atsevišķu kadru politiskās aktivitātes.


Klusējot par manis minētajiem un līdzīgiem gadījumiem, Latvijas žurnālisti bruģē ceļu vēl lielākai visatļautībai. Nākotnē angažēts politiskas partijas biedrs uzdosies par žurnālistu, un viņš varēs teikt: “Ja Šlāpinam ir ļauts darīt tā – kāpēc tad es nedrīkstu? Ja par godīgumu stāvošais un krītošais žurnāls IR piever acis uz savu autoru politiskajām aktivitātēm – ko tad jūs man piekasāties?” Varbūt ir laiks apjēgt, ka Latvija nav Džamahīrija, kur politisko partiju nav. Šeit tās ir, un žurnālistu neatkarību no politiskas ietekmes mēs nenodrošināsim, ja neuzklausīsim kritiku arī paši pret sevi. Ja ir pieļautas kļūdas, tad tās ir jālabo un no tām ir jāmācās. Tā vietā, lai slēptos kritikas noliegšanas ierakumos, sāksim beidzot diskutēt par žurnālistu ētikas kodeksu praktisku pielietojumu redakciju ikdienas darbā! Pretējā gadījumā šos papīrīšus var piespraust arī tualetē. Vismaz būs kāds reāls, taustāms labums.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (56) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

drakons 10.02.2011 22:06
Argumentēta diskusija kā reizi mani interesē. Jums vienkārši šo argumentu nav. Un no vienas puses mani tas priecē, bet no otras apbēdina. Ja jau elementārus godīgas un brīvas preses principus nespēj ievērot Sarmītes Ēlertes skolnieces, tad kur vēl tālāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lietussargs 10.02.2011 13:53
Atļaušos būt familiārs.

Nellij, Tu, kā žurnāla redaktore un "strīdīgā" raksta rediģētāja esi tomēr pieļāvusi pamatīgu kļūdu nenorādot minētā autora, tomēr, piedrību vienai no ietekmīgākajām partijām Zviedrijā. Turklāt viņa nepatika pret vienu otru citu partiju pat saskatāma "bez mikroskopa".

Secinājums? Labāk tos izdariet paši. Un nometiet no acīm dažas labas "zvīņas" attiecībā pret viena otra autora "objektīvo skatījumu". Pretējā gadījumā vēlreiz un vēlreiz apstiprināsies jau zināmais, kādu politisko spēku ideoloģiju jūs pārstāvat. Lai kā arī paši sevi gribētu pozicionēt kā "vienīgos patiesos"...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

anglosaxis - Nellija Ločmele - drakonam 10.02.2011 08:19
"... ko īsti Jūs meklējat šajā... vietnē" Nellija, šeit Jūsu un Streipa kunga uzskati pilnīgi sakrīt. Jūsu vietā es būtu izvēlējies šādu sakāmo: "Ja Tu nedziedi manu dziesmu, ja Tu nesauc "Urā" visam, ko es saku, ko Tu meklē šajā vietnē?"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

@andrispp 10.02.2011 01:15
Šķiet, IR redaktores viedokli šeit uzzināt ir drošāk, tādēļ nodublēju: http://www.ir.lv/2011/2/9/atklati-kandidatu-vardi-darbam-reg...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nellija Ločmele - drakonam 09.02.2011 23:25
Gribētu saprast - ko īsti Jūs meklējat šajā "sorosīdu" (runājot Jūsu vārdiem) vietnē? Argumentēta diskusija Jūs neinteresē, tā es secinu. Lamāšanās šeit nav tādā līmenī kā citās bļaustīgākās vietās, tas arī skaidrs. Garlaicīgi? Jāglābj pasaule?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nellija Ločmele - Ivetai 09.02.2011 21:58
Iveta,
Es atbildēju uz jautājumu, kā izvēlējāmies autoru un kāpēc ne viņa akadēmiskā, ne politiskā, ne kāda cita identitāte nav pieminēta. Vēlreiz uzsveru – mēs nepasūtījām rakstu kādam moderātu partijas jaunietim, bet gan kvalificētam autoram. Piekrītu, ka mūsu prakse nenorādīt nekādu identitāti šajā gadījumā nozīmē to, ka lasītājam ir ļoti skopa informācija par autora kontekstu - tikai ģeogrāfija. Šī diskusija rāda, ka tas ir strīdīgs jautājums, un tāds tas tiešām ir. Es nedomāju, ka vienkārši norādīt autora politisko piederību būtu risinājums – tas radītu priekšstatu, ka redakcija ir izvēlējusies autoru pēc šīs pazīmes, kas neatbilst patiesībai. Iespējams, risinājums varētu būt pievienot rakstam redakcijas piebildi, kurā kodolīgi noraksturot autora kontekstu, paskaidrojot lasītājiem, kāpēc redakcija šo cilvēku ir aicinājusi rakstīt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nellija Ločmele - Didzim 09.02.2011 21:32
Starp "šo to paanalizēt" un "galējiem patiesības postulātiem" ir vieta kvalitatīvai viedokļu apmaiņai. Elementāri - ja gribi atbildi, uzdod jautājumu un noskaidro, nevis koķetē ar saraustītiem Tvitera citātiem un radi iespaidu, ka esi kaut ko centies saprast.

Par jautājumiem:

2. vai jūsuprāt uz freelance žurnālistiem nav attiecināmi nekādi žurnālistu ētikas principi?

Nē, es tā neuzskatu.

Manuprāt, žurnālistika ir profesija ar stingriem ētikas standartiem un tie attiecas gan uz profesionāļiem, kas darbojas kādā mediju organizācijā, gan uz tiem, kas ne ar vienu organizāciju nav pastāvīgi saistīti un piedāvā savus darbus brīvā tirgū.

Taču es neuzskatu ikvienu autoru, kas kādreiz kaut ko uzraksta medijiem, par žurnālistu. Profesionālā ētika attiecas uz profesionāļiem, nevis jebkuru cilvēku, kas māk rakstīt.

Ja redakcija piesaista autorus, kas nav žurnālisti, tā uzņemas atbildību par viņu materiāliem tādā mērā, kādā jau nu to ir saprātīgi uzņemties, atkarība no materiāla žanra utt.

3. vai jūsu vērtējums būtu bijis tāds pats arī gadījumos ar citām valstīm un citām partijām?

Kāds tieši vērtējums?
Kā jau teicu, konkrēto rakstu vērtēju kā kvalitatīvu un līdzsvarotu.
Ja jautājums ir par to, kādus autorus redakcija izvēlētos kādu citu valstu vēlēšanu atspoguļošanai – kritēriji tie paši, kompetence, spēja sagatavot kvalitatīvu materiālu. Vai piederība kādam politiskam spēkam automātiski nozīmē, ka autors tiek noraidīts? Nē. Vai var būt gadījumi, kad piederība politiskam spēkam liedz būt autoram? Jā. Grūti iedomāties, ka kāds ekstrēmists spētu uzrakstīt līdzsvarotu rakstu. Bet šīs ir teorētiskas spekulācijas.

4. vai jūsuprāt Latvijas / Latvijas medijos rakstošajiem žurnālistiem ir nepieciešami vienoti spēles noteikumi (ētikas principi, vadlīnijas...)?

Jā. Diemžēl šobrīd tas ir ārkārtīgi grūti sasniedzams mērķis, maigi sakot. Galvenais iemesls – visi mediji Latvijā nav tādi, kuros redakcijas darbojas neatkarīgi un kalpo lasītājiem, nevis savu saimnieku slēptām vai atklātām interesēm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

drakons 09.02.2011 18:43
Nellijai
Saistība ir vienkāršāka par vienkāršāku. Jūsu žurnālā strādājošie simpatizē Sarmītes Ēlertes pārstāvētajam politiskajam spēkam. Un pat nekaunas no tā. Galvenokārt tādēļ, ka ilgu laiku strādājāt Dienā un iemācījāties "pareizas" žurnalistikas un "redakcijas politikas" paņēmienus. Protams, komplektā ar paštaisnīgumu un nekritisku attieksmi pret savu darbu. Jūsu atbilde bloga autoram to apliecina.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis - Nellijai 09.02.2011 17:20
1. šis ir blogs, kur es paužu savas pārdomas un verojumus un šo to paanalizēju. šie teksti ir domāti diskusiju raisīšanai, nevis kā galējās patiesības postulāti. un intervijas es šo pārdomu gatavošanai neveicu - intervijas es publicēju citur.

2. konkrēts jautājums jums - vai jūsuprāt uz freelance žurnālistiem nav attiecināmi nekādi žurnālistu ētikas principi?

3. vēl viens konkrēts jautājums. vai jūsu vērtējums būtu bijis tāds pats arī gadījumos ar citām valstīm un citām partijām?

4. vai jūsuprāt Latvijas / Latvijas medijos rakstošajiem žurnālistiem ir nepieciešami vienoti spēles noteikumi (ētikas principi, vadlīnijas...)?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mahris 09.02.2011 11:54
Ir ir draņķība. Tautai vajadzīga prese, lai varētu iekurināt krāsni, ar reklāmlapiņām pastkastē nepietiek. Un Ir ir teju ugunsdrošs.
Nepirkšu, kamēr nemainīs papīra šķirni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

degvīins 09.02.2011 11:36
Es ļoti atvainojos, jo priekšpēdējā teikumā man izkritis vārds "slavinātāju". Bija pausts "jo tas tikai pārādīja ša noteiktu aprindu slavinātāja" u.t.t.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ella - Nellijai 09.02.2011 11:11
Paldies bloga autoram par šo rakstu.
Nellija ir pāris lietas, uz kurām būtu labi vērst Jūsu uzmanību:
1. Didzis savā blogā paskaidroja, ka mēģināja ar Jums kontaktēties ar twittera palīdzību, bet nesekmīgi, jo netabildējāt pēc būtības;
2. Ne tikai Jums (pienākums) bet pašam Pēterim vajadzēja uzstāt, ka viņa rakstā ir norādīts par ieņemamo amatu Moderātu studentu organizācijā, plašāku argumentāciju ir sniegusi Iveta Kažoka;
3. Cik ilgi Jūs turpināšiet blefot, ka neesat nevienam politikajam spēkam lojāls izdevums? Es saprotu, ka ir grūti atzīties, bet tad, uz kādu vērtību pamatu Jūs nemitīgi pārmetat citiem medijiem to, ko paši ikdienā neievērojat?
4. Vai principi (arī daudz plašākā kontekstā), par kuriem runā Didzis šajā blogā piemērojami tikai gadījumos, kad tas ir izdevīgi pašiem principu sludinātājiem? Vai tā nav dubultmorāle?
5. Kāpēc Jūs joprojām neesat atbildējusi pēc būtības uz Didža un Ivetas Kožakas norādīto?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

degvīins 09.02.2011 10:13
Ziniet ir veca anekdote. Čapajevs un Petja kaut kādā lielā partijas kongresā. Skaistas runas, bet beigās prasa: "Biedri, vai ir jautājumi?" Pieceļas Petja: "Es gribu zināt, kur pazūd visa gaļa un olas, jo veikalā nav." No tribīnes: "Biedri, mēs Tev pēc tam pastāstīsim." Otrā kongresa diena, skaistas runas no tribīnes. Beigās: "Biedri, vai ir jautājumi?" Pieceļas Čapajevs: "Es te neprasīšu, kur paliek olas un gaļa, bet kur man Petja ir pazudis?"
Patiesības ministrija, ko tēlo IR ir tādi paši (citēju Daini Īvānu) sūdabrāļi kā jebkurš preses izdevums, TV vai radio kanāls un pat interneta portāls, kur valda attiecīgā finansētāja nauda. Šoreiz tikai par IR.
Pirmkārt, tur it kā ir ļoti sakarīgi cilvēki (izņemot A. Ozoliņu), bet N. Ločmele tā arī nav pildījusi solījumu paskaidrot tautai (šo vārdu neleitīgi vazā minētais A. Ozoliņš), no kādiem līdzekļiem eksistē izdevums. Solīja, solīja, bet tieši kā apvienība Vienotība savus solījumus aizmirsa.
Otrkārt, par šo izdevumu esot ļoti pozitīvas atsauksmes un tas laikam (vismaz pats redakcijas kolektīvs) uzskata sevi par demokrātijas kalngalu. Bet šo rindu autoram pietika uzrakstīt dažas ironiskas piezīmes (bez apvainojumiem), jo es runāju tikai pretēji apgalvojumam, ka visi tagad pirks tikai IR - pateicu, ka kioskos mētājas, otrais numurs, lai gan ir iznācis jau trešais, lai "demokrātijas"aizstāvji bloķētu manu pieeju komentēšanai. Īpaši nepārdzīvoju, bet, iespējams, pat priecājos, jo tas tikai parādīja šā noteiktu aprindu liekulīgo dabu. Kura principā atbilst atbalstīto politiķu dabai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Alejandro 09.02.2011 09:08
Nellij, viss, ko Jūs rakstāt, ir pareizi. Tomēr man šoreiz jāpiekrīt Ivetai Kažokai. Atslēgas teikums Didža Melbikša rakstā ir šis - "Pie raksta žurnālā IR gan autora ciešās politiskās saites nav minētas." Tā arī ir vienīgā problēma. Cik zinu, piemēram, Lielbritānijā pat pie komentāriem par sportu ir minēta autora piederība konkrētai komandai, ja tāda ir.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 09.02.2011 07:51
Nellijai,
"Piesakot aprakstu autorus un arī šo konkrēto autoru mēs nenorādām nekādu identitāti - ne akadēmisko, ne politisko, vienīgi to, ka rakstītājs ir no Zviedrijas. Tāda ir mūsu redakcijas prakse, jo šis nav komentārs vai sleja, kurā autors vienkārši pauž personisko viedokli, šis ir apraksts, kas sniedz priekšstatu par procesiem un par tā kvalitāti un atbilstību redakcionālajiem standartiem pilnu atbildību uzņemas redakcija."

Man šķiet, ka šeit arī ir tā problēma. Iedomājies situāciju, kad kāds zviedru laikraksts pasūta uzrakstīt rakstu par Latvijas vēlēšanām Latvijas autoram. Skaidrs taču, ka atspoguļojums (fokuss, akcenti utt.) pamatīgi atšķirsies atkarībā no tā, vai rakstītājs būs Vienotības, PLL vai SC "jaunietis".

Šādās analīzēs no personiskā viedokļa izbēgt nemaz nav iespējams (tās nav nekādas īsziņas). Nezinot Latvijas vēlēšanu kontekstu, alternatīvus viedokļus, zviedru žurnāla redakcija nekādi arī nevar uzzināt šo rakstītāja "bias". Raksts var būt izcili kvalitatīvs, bet interešu konflikti var rasties arī visprofesionālākajiem autoriem.

Konkrētajā rakstā taču, manuprāt, ir labi manāms, ka autoram nepatīk sociāldemokrātu partija un viņš tīksminās par to, ka viņi ieguvuši "tikai" 31% balsu [moderātiem, kas tiek pozicionēti teju kā uzvarētāji, saņemot 30% - šeit arī ir tie manis pieminētie akcenti un fokuss]. Pēterim ir visas tiesības tā uzskatīt. Tā ir viņa politiskā pārliecība un Zviedrijas politikas procesu redzējums.

Bet žurnāla IR lasītājiem būtu vērtīgi zināt, ka autors ir moderātu partijas jauniešu organizācijas amatpersona. Tāpat kā hipotētiskā zviedru laikraksta lasītājiem būtu svarīgi tikt informētiem, vai hipotētiskā raksta par Latvijas vēlēšanu rezultātiem autors, ir SC vai Vienotības amatpersona. Tas, manuprāt, ir acīmredzami svarīgs fakts, kas ļauj lasītājam saņemto informāciju nokontekstualizēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nellija Ločmele 09.02.2011 01:37
drakonam

Kad vārdi saskan ar darbiem, var klausīties vai skatīties uz ko tik vēlies :)

Būtu interesanti uzzināt, kāds Sorosam, Vienotībai vai Lietussargiem ir sakars ar IR un ar rakstu, par ko savā blogā izteicies Didzis Melbiksis un es pievienoju savu skaidrojumu? Varat uzskatīt to arī par vienkārši retorisku jautājumu un savu iepriekšējo atbildi vēlreiz neatkārtot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

drakons 09.02.2011 00:10
Ločmeles sacerējumu var īsi apzīmēt tā - klausieties mūsu vārdos, neskatieties uz mūsu darbiem. Mēs paši esam savu lietu mērs. Godīgās žurnālistikas etalons - smieklīgi. Tipisks sorosīdims, kur Ločmelei "redakcijas politika", tur citiem medijiem tiek pārmesta politiskā angažētība, neobjektivitāte u.tml. Vienīgais mērs, kas tiek piemērots, ir pašas viedoklis. Jā, Sorosa fonda kursi ir labi apgūti. Ločmele tikai vēlreiz apstiprināja, ka žurnāls IR pārstāv Vienotības partijas, it īpaši Lietussargu grupas, viedokli un intereses. Bloga autoram īpašs paldies par uzdrīkstēšanos aizskart šos paštaisnos svētuļus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nellija Ločmele 08.02.2011 22:53
Te arī mūsu ētikas kodekss, atvainojos, iepriekš aizmirsu iekopēt: http://www.ir.lv/kodekss

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nellija Ločmele 08.02.2011 22:50
P.S.
Katrs pats var izdarīt secinājumus par to, cik pamatoti ir Didža Melbikša trauksmes zvani, izlasot apspriežamo IR rakstu (pieejams abonentiem): http://www.ir.lv/2010/9/22/zviedru-majas-jauna-kartiba

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nellija Ločmele 08.02.2011 22:46
Cienījamie lasītāji!

Autors šī raksta sakarā nav mani intervējis (iemesls man nav zināms — ja būtu jāizvēlas starp skaidrojumu, ka pie vainas ir paviršība vai arī tīša neprofesionalitāte, izvērtējot rakstu kopumā, sliecos pieņemt pirmo versiju). Labprāt sniegšu lasītājiem izsmeļošu skaidrojumu par situāciju.

Kā IR izvēlējās konkrētā raksta autoru un pēc kādiem principiem vispār izvēlas autorus?

Redakcija atbild par rakstu kvalitāti un žurnāla veidošanas procesā pieņem virkni lēmumu. Izvēlas tēmu, izvēlas tai atbilstošu autoru, pasūta rakstu, rediģē un publicē to.

Šajā gadījumā, lai rakstītu par Zviedrijas vēlēšanu rezultātiem, mēs kā autoru izvēlējāmies Zviedrijā dzīvojošu un studējošu politikas zinātnes doktorantu, kas ir kompetents šīs valsts politikā un spēj ļoti operatīvi uzrakstīt interesantu, līdzsvarotu un kvalitatīvu rakstu. Tas, ka šis cilvēks arī pats ir politiski aktīvs, nepārsteidz un nav automātisks šķērslis, lai redakcija izvēlētos viņu par autoru. Vienlaikus, viņa politiskie uzskati arī nav iemesls, kāpēc viņš tika uzaicināts rakstīt.

Piesakot aprakstu autorus un arī šo konkrēto autoru mēs nenorādām nekādu identitāti - ne akadēmisko, ne politisko, vienīgi to, ka rakstītājs ir no Zviedrijas. Tāda ir mūsu redakcijas prakse, jo šis nav komentārs vai sleja, kurā autors vienkārši pauž personisko viedokli, šis ir apraksts, kas sniedz priekšstatu par procesiem un par tā kvalitāti un atbilstību redakcionālajiem standartiem pilnu atbildību uzņemas redakcija. Ja redaktors uzskata, ka attiecīgais autors kompetences trūkuma, interešu konflikta vai kāda cita iemesla dēļ nav atbilstošs, tad IR nepasūta rakstu šādam cilvēkam. Konkrēti šajā gadījumā tas bija mans kā redaktores lēmums, es arī rediģēju šo rakstu, atbildu par tā kvalitāti un tātad esmu adresāts Didža Melbikša pārmetumam par politisko angažētību. Līdz šim man nebija radušās nekādas aizdomas, ka esmu Zviedrijas moderātu angažēta un jāatzīst, ka arī Didzis Melbiksis nav spējis mani par to pārliecināt.

Kas ir IR ētikas kodekss un uz ko tas attiecas?

IR izdevēja AS „Cits medijs” žurnālistu ētikas kodekss nav tikai formāls principu uzskaitījums, tas ir juridiski saistošs dokuments, kas ir daļa no mūsu redakcijas darbinieku darba līguma un kodeksa pārkāpums ir iemesls darba attiecību pārtraukšanai.

Vai šis kodekss ir automātiski saistošs ikvienam IR ārštata autoram? Protams, nē. Daudzos gadījumos tas būtu ne tikai neiespējami, bet absurdi.

Kāpēc IR būtu jāuzskata, ka ikvienam cilvēkam, kuram palūdzam uzrakstīt kādu rakstu, jāuzņemas saistības, kuras ir loģiskas un pamatotas žurnālistiem un specifiski mūsu redakcijas darbiniekiem, jo viņu darbs veido izdevuma būtību, uzticamību, ietekmi?

Kodekss cita starpā nosaka: „Žurnālists nedrīkst ieņemt amatu politiskā partijā vai kandidēt vēlēšanās.” Tā mēs esam izlēmuši. Tāpēc, ka mūsu ētikas kodeksa pirmais teikums skan žurnālists „nedrīkst pārstāvēt citas intereses kā vienīgi savu lasītāju, skatītāju un klausītāju tiesības zināt patiesību par notikumiem, kas viņiem šķiet nozīmīgi un interesanti.” Uzskatām, ka vienlaikus ieņemot amatus kādā partijā vai kandidējot vēlēšanās mēs atrastos interešu konfliktā – nav iespējams uzticamā un atbildīgā veidā īstenot medija misiju vērtēt politisko varu un vienlaikus pretendēt uz šīs varas īstenošanu.

Pamēģināsim pārformulēt augšminēto ierobežojumu Didža Melbikša gaumē: „Žurnālā IR publicēta raksta autors nedrīkst ieņemt amatu politiskā partijā vai kandidēt vēlēšanās.” Manuprāt, sanāk murgs. Ja Didzim Melbiksim tas šķiet sakarīgs teikums, vēlu veiksmes dibinot savu izdevniecību un īstenojot šo principu savā darbā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

maali 08.02.2011 18:22 http://www.youtube.com/watch?v=TdB_aI-Enwk

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis - Ivetai 08.02.2011 17:49
par 3)

piekrītu, tādiem rakstiem ir pat ļoti liela vērtība. taču vai tas vairāk neattiecas uz akadēmisko vidi? un tur jau ir savi ētikas principi... (tas par to Jurista Vārdu)

ja tie ir viedokļraksti, tad mans ierosinājums būtu tādiem atvēlēt atsevišķu diskusiju lapu. protams, pēc viena viedokļa tajā vajadzētu ļaut izteikties arī oponentiem. bez zināmiem rāmjiem gan arī šeit neiztikt, jo, piemēram, klaji rasistisku viedokli publicēt diez vai vajadzētu. (šeit viena daļa tūlīt sāks brēkt par vārda brīvību, aizmirstot, ka nevienam nav absolūtas tiesības pieprasīt iespēju izteikties kādā medijā - medijiem tomēr ir redakcionālā neatkarība).

Šlāpina gadījumā mani ārkārtīgi mulsina atrunāšanās, ka tas raksts jau neesot žurnālistika, bet gan pārdomas utml. kā žurnālā publicēts analītisks raksts var nebūt žurnālistika, tas manam prātam nav aptverams.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

urbis 08.02.2011 17:15
Nu gan neiebraucu- kur ir pārkāpums, ja cilvēks ir atradis darbu? Kaut kā atgādina aizliegumus strādāt noteiktā profesijā,vai ne?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis - Kalvim 08.02.2011 17:09
Runa nav par sievieti, kur reiz, sensenos laikos balotējusies vēlēšanās. Balotējās, viņu neievēlēja, un jau pēc mēneša (!) tika pieņemta radio ziņu programmas producentes darbā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

urbis 08.02.2011 13:43
Es neesmu žurnaļuga, bet ja jau jūs te sākat "cepties", tad jautājums , droši vien, ir jūs visus "aizķēris", vai ne tā? Tā kā esmu jau pulka nodzīvojis un piedzīvojis, varu teikt tik vienu- lai vai kā, cilvēkam nevajag ..impam būt, tad arī ilgi dzīvosiet! Ceru, ka sapratāt!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kristaps 08.02.2011 13:25
Kā jau mūsu Twittera diskusijā rakstīju:

1) Iesaistītās personas viedokli a priori norakstīt nav gudri. Šajā ziņā es pilnībā piekrītu Ivetai.

2) Protams raksta autoram rakstot par šādām tēmām labāk ir norādīt savu "politisko piederību", BET neuzskatu ka konkrētie gadījumi ir tādas cepšanās vērti, ja raksti ieturēti +/- objektīvi un nav labvēlīgi tendēti par labu kādam politiskam spēkam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis 08.02.2011 13:23
ja kādam ir zināms par brīvām un man piemērotām vakancēm briselē, stokholmā vai hāgā - padodiet ziņu. dievzemītes jebļa man sāk jau tuvoties līmenim da lampočki.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 08.02.2011 13:21
Lasot Kažokas un Melbikša blogus, sāk šķist, ka politiku.lv pārņem ēģiptes tipa revolucionāri.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis 08.02.2011 13:17
biedrības statūti
1.nodaļa. Biedrības nosaukums.

1.1. Biedrības nosaukums ir “Pēdējais Laiks” (turpmāk tekstā -Biedrība).

2.nodaļa. Biedrības mērķi.

2.1. Biedrības mērķi ir:
2.1.1. veicināt aktīvu un godīgu politiku;
2.1.2. celt sabiedrisko apziņu par cilvēktiesību jautājumiem;
2.1.3. veicināt tiesiskas un demokrātiskas valsts principu ievērošanu;
2.1.4. cīnīties pret korupciju.

3.nodaļa. Biedrības darbības termiņš.

3.1. Biedrība ir nodibināta uz nenoteiktu laiku.




4.nodaļa. Biedru iestāšanās Biedrībā, izstāšanās un izslēgšana.

4.1. Biedrībā var iestāties jebkura rīcībspējīga fiziska un juridiska persona vai tiesībspējīga personālsabiedrība, iesniedzot noteiktas formas rakstisku pieteikumu. Pieteikuma formu un tam klāt pievienojamo dokumentu sarakstu nosaka Biedrības valde.
4.2. Lēmumu par biedra uzņemšanu Biedrībā pieņem valde. Valdei pieteicēja lūgums ir jāizskata tuvākās sēdes laikā, taču ne ilgāk kā divu nedēļu laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas brīža. Uz valdes sēdi, kurā izskata pieteicēja lūgumu, ir jāuzaicina pats pieteicējs un jādod viņam vārds sava viedokļa paušanai. Pieteicēja neierašanās nav šķērslis valdes lēmuma pieņemšanai. Valdei motivēts lēmums rakstveidā jāpaziņo pieteicējam nedēļas laikā no tā pieņemšanas brīža.
4.3. Valdes noraidošo lēmumu pieteicējs rakstveidā var pārsūdzēt biedru kopsapulcei. Ja arī biedru kopsapulce noraida pieteicēja lūgumu, pieteicējs nav uzņemts par Biedrības biedru, un viņš var iesniegt atkārtotu pieteikumu ne ātrāk kā pēc gada termiņa izbeigšanās.
4.4. Biedrs var jebkurā laikā izstāties no Biedrības rakstveidā paziņojot par to valdei;
4.5. Biedru var izslēgt no Biedrības ar valdes lēmumu, ja:
4.5.1. biedrs nepilda kopsapulces un valdes lēmumus;
4.5.2. biedrs nepilda savus pienākumu un uzņemtās saistības;
4.5.3. biedrs veic citu darbību, kas ir pretrunā ar šajos statūtos noteikto.
4.6. Jautājumu par Biedrības biedra izslēgšanu valde izskata tuvākās sēdes laikā, uzaicinot izslēdzamo biedru un dodot viņam vārdu sava viedokļa paušanai. Izslēdzamā biedra neierašanās nav šķērslis valdes lēmuma pieņemšanai. Valdei lēmums par biedra izslēgšanu no biedrības un šā lēmuma motivācija jāpaziņo rakstveidā izslēdzamajam biedram piecu dienu laikā no tā pieņemšanas brīža.

5.nodaļa. Biedru tiesības un pienākumi.

5.1. Biedrības biedriem ir šādas tiesības:
5.1.1. piedalīties Biedrības pārvaldē,
5.1.2. saņemt informāciju par Biedrības darbību, tai skaitā iepazīties ar visu Biedrības institūciju protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem,
5.1.3. piedalīties visos Biedrības organizētajos pasākumos, iesniegt priekšlikumus par Biedrības darbību un tās uzlabošanu, aizstāvēt savu viedokli,
5.2. Biedrības biedru pienākumi:
5.2.1. ievērot Biedrības statūtus un pildīt biedru sapulces un valdes lēmumus
5.2.2. ar savu aktīvu līdzdarbību atbalstīt Biedrības mērķa un uzdevumu realizēšanu,
5.3. Saistības biedram var noteikt ar biedru sapulces vai valdes lēmumu. Nosakot biedram saistības, kas atšķiras no citu biedru saistībām, ir nepieciešama šā biedra piekrišana.

6.nodaļa. Biedrības struktūrvienības.

6.1. Ar biedru sapulces lēmumu var tikt izveidotas Biedrības teritoriālās un citas struktūrvienības;
6.2. Struktūrvienības darbību, tiesības un pienākumus, kā arī attiecības ar Biedrību regulē struktūrvienības nolikums, ko apstiprina Biedrības biedru sapulce.

7.nodaļa. Biedru sapulces sasaukšana un lēmumu pieņemšana.

7.1. Biedru sapulce ir augstākā Biedrības lēmējinstitūcija.
7.2. Biedru sapulcē ir tiesīgi piedalīties visi Biedrības biedri. Biedri var piedalīties biedru sapulcē tikai personīgi.
7.3. Kārtējā biedru sapulce tiek sasaukta vienu reizi gadā- ne vēlāk kā līdz 31.martam.
7.4. Ārkārtas biedru sapulce var tikt sasaukta pēc valdes iniciatīvas, vai ja to rakstveidā pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa Biedrības biedru, norādot sasaukšanas iemeslu.
7.5. Biedru sapulce tiek sasaukta, ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces nosūtot katram biedram rakstisku uzaicinājumu.
7.6. Biedru sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk kā puse no biedriem.
7.7. Ja biedru sapulce nav lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, trīs nedēļu laikā tiek sasaukta atkārtota biedru sapulce, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo biedru skaita, ar nosacījumu, ka tajā piedalās vismaz divi biedri.
7.8. Biedru sapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošajiem biedriem. Lēmums par statūtu grozījumiem, Biedrības darbības izbeigšanu un turpināšanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem biedriem.


8.nodaļa. Izpildinstitūcija.

8.1. Biedrības izpildinstitūcija ir valde, kas sastāv no diviem valdes locekļiem.
8.2. Valdes locekļi no sava vidus ievēl valdes priekšsēdētāju, kurš organizē valdes darbu.
8.3. Valde ir tiesīga izlemt visus jautājumus, kas nav ekskluzīvā biedru sapulces kompetencē.
8.4. Valdes locekļi ir tiesīgi pārstāvēt Biedrību katrs atsevišķi.
8.5. Valdes loceklis pilda savus pienākumus par atlīdzību.

9.nodaļa. Revidents.

9.1. Biedrības finansiālās un saimnieciskās darbības kontroli veic revidents, kuru ievēl biedru sapulce uz vienu gadu.
9.2. Biedrības revidents nevar būt Biedrības valdes loceklis.
9.3. Revidents:
9.3.1. veic Biedrības mantas un finanšu līdzekļu revīziju;
9.3.2. dod atzinumu par Biedrības budžetu un gada pārskatu;
9.3.3. izvērtē Biedrības grāmatvedības un lietvedības darbu;
9.3.4. sniedz ieteikumus par Biedrības finanšu un saimnieciskās darbības uzlabošanu;
9.4. Revidents veic revīziju biedru sapulces noteiktajos termiņos, taču ne retāk kā reizi gadā.
9.5. Biedru sapulce apstiprina Biedrības gada pārskatu tikai pēc Revidenta atzinuma saņemšanas.

10.nodaļa. Biedru nauda

10.1 Biedrības biedri sakarā ar iestāšanos Biedrībā maksā vienreizēju iestāšanās maksu Ls 5 apmērā.




Dibinātāju pilnvarotie pārstāvji:



______________________ DIDZIS MELBIKSIS






______________________ ANDRIS KANGERIS




Statūti apstiprināti dibināšanas sapulcē Stokholmā, 2007.gada 19. novembrī

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis 08.02.2011 13:13 http://i.imgur.com/aEfwz.png

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 08.02.2011 13:11
_Pēteris Timofejevs-Henriksons_
===========
Pēteris apprecējies un pievienojis vīra uzvārdu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pauls 08.02.2011 13:09
Diskusijas tēma ir interesanta; man gan tā atgādina Orvela idejas.
1. Katram cilvēkam ir zināmas spriestspējas.
2. Man un gana daudziem cilvēkiem, ko pazīstu, ieinteresējoties par rakstu, gribas un gribēsies palasīt vēl kaut ko par autoru vai tēmu. Latvijā taču nevar vienkārši izlasīt NRA vai ielūkot pietiek.com. Protams, ja kāds joprojām akli tic laikrakstam "Pravda" attiecīgā izpratnē...
Es ļoti bažījos, ka vēlme visu noteikt, normativizēt, "ētiskot" un "sakārtot" varētu novest pie ierēdnieciska tipa žurnālistikas vai komunikācijas, ko mēs dažus gadus jau redzam no t.s. "politiķu" puses. Faktiski - visu politiķu un amatpersonu viedokļus ar retiem izņēmumiem varētu paust viens vai divi labi latviešu valodu zinoši cilvēki - proti - vienas frāzes, neko neizsakoši teikumi, nespēja atbildēt uz jautājumu. Līdz ar to t.s. "amatpersonu" intervijas varētu "štancēt", piemēram, Latvijas Vēstnesis... Nezinu - tā ir elementāra vai klīniska muļķība, domu trūkums vai klusēšanas kodekss.
Ja es lasu Ilmāra rakstu - daudzmaz atceros viņa biogrāfiju. Ja lasu Didža rakstu - es pameklēju vēl šo to, lai saprastu. Ja es klausos, ko runā Vita Matīsa, es atrodu viņas iepriekš teikto. Vēlmei izzināt taču arī nav robežu?!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Bērziņš 08.02.2011 12:47
Raksta raisa asu diskusiju, kas jau ir ļoti labi, jo lielākā daļu šeit rakstītā bieži vien ir diezgan komfortablai lielākajai politika.lv lasītāju daļai.
Runājot par pašu rakstu, ļoti nepatīk, ka Didzis pamatojoties uz vienu kļūdu žurnālā "IR" raksta nobeigumu veido ar uzbraucienu "IR", līdz ar to rodas iespaids, ka viss raksts ir domāts tikai vienam mērķim - "IR" nomelnošanai, kas visticamāk tā nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Clash 08.02.2011 12:31
Labākais politiskās žurnalistikās neatkarības paraugs bija Kabanovs. Visi pārējie var būt tikai vēl neatkarīgāki :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 08.02.2011 11:19
Alejandro,
par to arii runaaju. faktiski visi ir paardevushies/stipri aizdomiigi pozicioneejushies, ieskaitot pat politika.lv :)))
varbuut vieniigi LA spiitiigi koncentreejas uz to nacionaalo, kaut gan pieder lemberga oponentiem. iisti nezinu, kaa vinji to panaakushi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Alejandro>x 08.02.2011 11:07
Nezinu, vai neitralitāte vienmēr ir labākais risinājums, izņemot, protams, sabiedriskos medijus, kas nedrīkst "pieslieties" nevienam politiskam / ekonomiskam grupējumam. Man šķiet, ka Diena tagad cenšas būt neitrāla, bet rezultātā sanāk ne zivs, ne gaļa. Nopietna problēma būtu tad, ja viens "grupējums" Latvijā kontrolētu būtisku mediju daļu, bet, ja spēki ir līdzvērtīgi, tad ok. Principā piekrītu, ka medijiem vajadzētu skaidri definēt savu atbalstu politiskajiem spēkiem / virzieniem, ja tāds ir. Taču neatceros, ka kāds to Latvijā būtu darījis, tāpēc nevajadzētu izcelt IR kā vienīgos "liekuļus". Vai LA ir pateikusi, ka tā ir VL u.c. nacionālistu fanklubs? Un NRA - ka ir Lemberga rupors? LNT - oligarhu privātkanāls? Krievu valodā rakstošās avīzes? Neviens taču nepauž, ka "esam [...] fani". Tāda spēle :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 08.02.2011 11:03
Man šķiet, ka šeit nu Didzis ir pieskāries uzreiz daudziem interesantiem jautājumiem. Laika deficīta apstākļos nedaudz pārdomu par tiem, kur man ir viedoklis:

1) man šķiet, ka ir lieliski, ja KATRS sociālajos tīklos, savā personīgajā tvitera kontā drīkst būt tieši tāds, kā vēlas - ar visām savām dīvainībām. Vienalga - ir augsta amatpersona vai nav (protams, jebkuram ir visas tiesības amatpersonai aizrādīt "nepiedienību", bet tad arī amatpersonai ir visas tiesības aizrādītāju sūtīt dažus tvītus tālāk, argumentējot, ka tviteris ir privātai nevis oficiālai saziņai). Cita lieta, ja tas būtu oficiālais Latvijas Radio tvitera konts, tad gan tāda bilde, manuprāt, nebūtu pieļaujama (pat ja no šī konta reāli tvītotu Dzintris Kolāts), jo tā tad jau būtu institūcijas (nevis privātpersonas) saziņa ar iedzīvotājiem. Bet, jā, piekrītu, ka par šīm lietām vajadzētu/varētu padiskutēt.

2) Par interešu konfliktiem: piekrītu gan par RL, gan par IR gadījumu, ka norādei par saistību ar partiju pie tiem konkrētajiem rakstiem vajadzēja būt. Tas jau arī nebūtu daudz prasīts. Ne jau par jebkuru teorētiski iedomājamu interešu konfliktu ir obligāti jāatrunā (tas pat, manuprāt, nav iespējams). Bet ja autors veido pārskatu par mūziku, kur ir viņa paša producētie darbi, tas ir lasītājam jāpastāsta. Ja jurists raksta par tiesas spriedumu, kurā pats bijis iesaistīts kā advokāts, šis fakts ir jāatklāj. Ja nesen partijas algota persona (vai amatpersona) raksta par politiskajām partijām, tad tas arī ir jāpasaka. Tā ir elementāra cieņas izpausme pret lasītāju, kas šo iespējamo interešu konfliktu var nezināt.
Man šķiet, ka OBLIGĀTAS atrunas robeža ir velkama tieši zem šiem ļoti acīmredzamajiem gadījumiem.

Tālāk jau žurnālistu kopienas/katras redakcijas pašas ziņā vajadzētu būt laikam, cik ilgi pie autora vārda, kad viņš raksta par "jūtīgajām tēmām", tiek pielikta šāda atsauce (manuprāt, ar kādiem 2-4 gadiem vajadzētu pietikt), vai vispār šādus rakstus publicēt, kādas konkrēti izpausmes būtu jāuzskata par interešu konfliktiem utt.

3) Man šķiet, ka procesā dziļi iesaistītu personu rakstiem var būt liela vērtība, tos nevajag a priori "norakstīt". Piemēram, man ir vērtīgi Jurista Vārdā ik pa laikam lasīt kāda procesā iesaistīta jurista analīzi par tiesas spriedumiem (viņš gan vienmēr rakstā deklarē savas intereses - izskaidrojot, cik dziļa bija iesaistīšanās pakāpe u.tml.). Dažreiz tas ir dziļākais un kvalitatīvākais materiāls, kas vispār jebkad būs atrodams par attiecīgo tēmu. Uz politiku jau attiecas tie paši principi - pieredzei "iekšās" nenoliedzami ir savas priekšrocības. Es nesaskatu neko ļaunu, ja redakcija izvēlas šādus viedokļrakstus publicēt. Protams, lasītājus brīdinot par iespējamu interešu konfliktu (vienkārši pieliekot norādi pie amata vai kā savādāk). Skaidrs, ka redakcija šādi riskē nokaitināt īpaši principiālus lasītājus, kuri uzskata, ka šādi viņiem tiek iesmērēta tendencioza informācija, bet tas nu ir redakcijas pašas risks un ieguvumu/zaudējumu vērtējums. Manuprāt, lasītājs no tā nezaudē - izņemot, ja redakcija apzināti bloķē mēģinājumus savu viedokli par to pašu tēmu aprakstīt arī pretējai pusei.
Tas par viedokļrakstiem. Ar ziņām un reportāžām ir daudz sarežģītāk. Ceru, ka jaunā Žurnālistu asociācija reiz šiem jautājumiem pieķersies :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis to Alejandro 08.02.2011 11:03
>>> Katra raksta sākumā sniegt konspektu par maniem politiskajiem uzskatiem? Nevajadzētu žurnālista ētikas pamatprincipus novest līdz absurdam.
======
Ja ir runa par konkrētiem biogrāfijas faktiem, tad nevajag kopēt, vajag linkot! Ja man tagad būtu jāatrod kaut vai paša Didža Melbikša CV - lai saprastu, cik viņš ir politiski angažēts, tad es nezinātu, kur to atrast.

Manuprāt, es labi māku meklēt ar Google, bet jāapzinās, ka šajā mēdijā ir noindeksēta tikai maza daļiņa no publiski pieejamās informācijas. Reti kurš Latvijas iedzīvotājs ir visu iespējamo Lursoft datubāzu abonents, utml.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 08.02.2011 10:40
Alejandro,
"Es, piemēram, atbalstu Vienotību (...) Ko tad man darīt, ja esmu žurnālists?"
elementaari - rakstiit neitraali. lai nav kaa zhurnaalaa ir, kura autori var kaut ko deklareet, nedaklareet vai piedeklareet, tik un taa ir skaidri redzams, par kuraam partijaam kuraas veeleeshanaas vinji balsoja. saakot jau ar ozolinju, kursh savulaik kaa paklausiigs suniitis ciitiigi atrefereeja liepnieka un bendika oranzhos murgus.
vai arii nerakstiit neitraali, bet deklareet, ka, mees, zhurnaals ir, esam V fani. un nemuldeet par patiesiibas neseejiem un sabiedriibas intereseem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Alejandro 08.02.2011 10:06
Par tēmu. Man personīgi nav nekādu problēmu pieņemt to, ka Kolāta biogrāfija ir "cukcukcuk" un ka viņš "tvīto no Džamahīrijas". Kolorīta personība, neko citu no viņa arī negaidītu. Par IR un citu žurnālistu ētikas aspektiem. Piekrītu, ka gadījumos, kad kādas publikācijas autors ir tieši saistīts ar konkrētu politisko spēku (kā biedrs, deputāta kandidāts, kampaņas organizētājs u.tml.), tas ir skaidri jānorāda publikācijās. Tomēr tad, ja nekādas konkrētas saistības nav, ja žurnālists vienkārši atbalsta kādu politisko spēku, nesaņemot no tā nekādus labumus, tad gan nevajadzētu ākstīties ar "paziņojumiem". Es, piemēram, atbalstu Vienotību un uzskatu, ka tā ir klasi pārāka par pārējiem Latvijas politiskajiem spēkiem. Vienlaikus es atbalstu arī atsevišķus politiķus citās partijās un atsevišķas šo partiju nostādnes. Ko tad man darīt, ja esmu žurnālists? Katra raksta sākumā sniegt konspektu par maniem politiskajiem uzskatiem? Nevajadzētu žurnālista ētikas pamatprincipus novest līdz absurdam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Alejandro>x 08.02.2011 10:05
:)

Ne gluži, jo autora viedoklis, atšķirībā no Putņa nesakarīgajām vaimanām, ir visnotaļ loģisks un pamatots.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zigis 08.02.2011 10:04
Žurnāls IR ar politiski angažētu autoru publikācijām vismaz manās acīs šo uzticamību sāk zaudēt.
---
It kā nopietns raksts ar vairākiem konkrētiem piemēriem un šāda klidzoša aplamība. Kopš kura laika Ir kaut kādā veidā ir demonstrējis politisko neitralitāti? Šis izdevums vienmēr ir bijis Vienotības rupors un cilvēkam, kas par Vienotību nebalso pilnīgi nepieņemams. Visticamāk, arī Tu pats Didzi balsoji par Vienotību, tāpēc sāki uzticību zaudēt tikai pēc Timofejeva - Henriksona raksta. Man kā nebalsotājam par Vienotību Ir uzticību nekad nav viesis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kaspars Zellis 08.02.2011 09:42
Vispār šķiet sarunai šeit tiek veikta nevis par žurnālistu ētiku, bet kvalitātes jautājumiem. Ētika līdz šim bija vienkārši mācība par morāli, bet savukārt morāle, patīk tas mums vai nē šodien ir stipri individuāla izpausme. Runas par ētisku / neētisku rīcību vai darbību visbiežāk sākās tur, kur beidzās mūsu argumenti. Lasot Didža rakstu man tā arī nekļuva skaidrs kas un kas kādas ētikas normas ir pārkāpis – vai tas ir Dz. Kolāta kungs, kuram ir problēmas ar identitāti, vai A. Ozoliņa kungs, kurš atļāvās viņam to aizrādīt? Kas ir neētiski: izmantot citu identitāti, vai publiski cunftes kolēģim to aizrādīt?
Latvijas mediju ētikas kodeksi, kā norāda autors, ir pieņemti, taču to izmantošana, lūk, esot selektīva. Jāsaka, ka tas nav tikai mediju telpas fenomens, tā notiek visur. Iedomāsimies situāciju, ka mediji sāks burtiski rīkoties pēc saviem ētikas kodeksiem! Kas notiks?
Atveram „Ir” ētikas kodeksu (vienkārši pirmais, kas pagadījās pa rokai  Sk. http://www.ir.lv/kodekss). Izrādās, ka „žurnālists nedrīkst pārstāvēt citas intereses kā vienīgi savu lasītāju, skatītāju un klausītāju tiesības zināt patiesību par notikumiem, kas viņiem šķiet nozīmīgi un interesanti.”
Faktiski rodas jautājums: kādā veidā „ir” komanda uzzina par to kas man ( pieņemu, ka esmu sabiedrības daļa  ) šķiet nozīmīgi vai interesanti? Vai tiek pasūtīti ,pirms katra numura socioloģiskie pētījumi, veikts sabiedrības viedokļa monotorings vai vēl kādas ēverģēlības? Ja nē, tad piedodiet – bet ētika netiek ievērota! Trakākais šajā punktā gan ir cits moments – proti „ir” pretendē uz PATIESĪBAS paušanu! Tātad vienīgi šis izdevums sniedz absolūto patiesību, tikai „ir” žurnālists zina kā pasniegt patiesību, jo „Žurnālista galvenais mērķis ir noskaidrot patiesību”! Ja tā nav – tad atkal ētika netiek ievērota! Nu vismaz man kļūst skaidrs kam ir ambīcijas uz Latvijas Patiesības ministrijas funkciju pildīšanu.
Es varu šādi ņirgāties (atvainojos „ir” redakcijai, to pašu var izdarīt ar jebkuru ētikas kodeksu) bezgalīgi. Uzdot neskaitāmus jautājumus – piemēram cik ētiski, ir ierobežot žurnālista pilsoņa tiesības, jo, skat „ žurnālists nedrīkst ieņemt amatu politiskā partijā vai kandidēt vēlēšanās.” Jebkura tiesa, šo punktu atcels kā antikonstitucionālu, profesionālie cenzi Latvijā vēl nav ieviesti ( mēs gan varētu diskutēt, vai tādus nevajadzētu).
Raksts būtu loģiskāk izprotams, ja autors runātu par mediju kvalitātes jautājumiem, nevis skatītu to caur „stiepjamo” ētikas prizmu. Un runa rakstā ir par kvalitāti, vismaz es to tā uztveru! Milzīgās žurnālistu kļūdas, elementāru zināšanu trūkums par tēmām, kuras viņi atspoguļo – tracina! Kam „jācepjās”? Piekrītu Didzim – ka tas jādara ir mediju pārstāvjiem! Kurš cits, kā smejies, asti cels? Faktiski kvalitātes garantam jābūt nevis miglainiem ētikas kodeksiem, bet pašu cunftes brāļu attieksmei! Latvija, protams, ir tāds neliels miests, kur vienas cunftes brāļi ne vienu vien cisternu alus ir izstrēbuši kopā, bet jāatceras arī princips : Dienst ist Dienst und Schnaps ist Schnaps!
Diskutabls tomēr ir jautājums par žurnālistu/ nežurnālistu politisko angažētību! Ja ņemam Šlāpina kunga gadījumu, tad nevienam nav noslēpums viņa saistībai ar „Vienotības” kampaņu veidošanu. Respektīvi – kad lasu, šādu personu rakstus, man ir skaidrs uz kurām dzirnavām viņš iespējams ūdeni lej. Nezinu vai var atrast apolitisku žurnālistu? Katram ir savas politiskās simpātijas, utt. No šejienes izriet, ka man kā lasītājam būtu jāzina autora politiskā pārliecība. Respektīvi, arī tev, Dzidzi, tad sākot katru rakstu jānorāda ne tikai savs arods, bet arī liste par ko balsoji pēdējās vēlēšanās. Savukārt tas vairs neštimē ne ar pilsoņa ne cilvēktiesībām.
Tā kā jāvērtē ir nevis ētika – bet profesionalitāte. Un par to patiesi vajag cepties! Pie velna Šlāpina „neētiskos” politiskos uzskatus – pierādi, ka viņa raksts ir politiski angažēts, ka tā ir slēptā reklāma vadošajai kliķei, vai tas, ko viņš raksta ir pilnīgas muļķības. (vispār man raksts patika) Tad tu būsi izdarījis labu darbu – uzlabojis mediju kvalitāti! Lai veicas cīņā!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 08.02.2011 09:15
Neesmu žurnālists bet gan matemātiķis, un aicinu pielietot veselo saprātu:

Latvijā nav īpaši daudz sabiedriski aktīvu cilvēku - neizbēgami izrādīsies, ka viens un tas pats cilvēks piedalās neskaitāmos pasākumos (t.sk. arī "politiski angažētos") - kā jau Ilmārs Šlāpins ar vairākiem piemēriem labi paskaidroja. Skaidrs, ka lielāko daļu informācijas, ko mēs patērējam žurnālos, radio, televīzijā un Internetā, radīs cilvēki, kuriem ir bijusi politisko/saimniecisko interešu pārstāvēšanas ziņā visai raiba pagātne.

Kā šajā juceklī var orientēties informācijas patērētājs? Manuprāt, slikta ir nevis tendencioza informācija kā tāda (jo to mēs saņemam katru dienu), bet gan konteksta trūkums. Viena praktiska iespēja ir - katram biežam rakstītājam izveidot sev publisku CV, kurā var izlasīt svarīgākos biogrāfiskos datus: kuru augstskolu cilvēks beidzis, kādās partijās sastāvējis, kādos lielos projektos piedalījies un no kādiem avotiem saņēmis naudu. Ar to Latvijas apstākļos būtu pilnīgi pietiekami.

Var, protams, veidot nelielas "bezpartejiskuma saliņas" - radio/TV un arī lielāko avīžu/žurnālu redakcijās nenodarbināt tādus žurnālistus, kuri VIENLAIKUS ir arī aktīvi politiķi. Var izkopt arī augstskolu zinātnieku "neatkarīgo ekspertu" jēdzienu. Bet kolīdz kāda žurnālista/akadēmiķa formālo neatkarību vicināsim kā nezkādu objektivitātes garantu - varam būt droši, ka atradīsies cilvēki, kuri to izmantos manipulatīviem mērķiem.

Ir tāds Heinlein'a romāns "Stranger in a strange land", kur ir aprakstīta ļaužu pasuga, ko sauc "fair witness" - cilvēki, kuri uztrenējuši fotogrāfisku atmiņu, savam stāstījumam nepiejauc klāt neko subjektīvu - un no kuru liecībām visbiežāk nav lielas jēgas. Nedomāju, ka mums ir jāilgojas dzīvot šajā antiutopijā.

Ja Didzis Melbiksis vai žurnāls "IR" var apkopot nelielu Latvijas publicistikas autoru "Curriculum Vitae" datubāzi, tad tas būtu solis vajadzīgajā virzienā. Un tad varētu izvirzīt jautājumus pēc būtības - kādēļ cilvēks nav norādījis savā CV partijas piederību vai tml. Bet ir absurdi sagaidīt, ka sieviete, kura reiz balotējusies pašvaldību vēlēšanās nekad, nekad nestrādās žurnālistikā; vai arī, ka autori zem katra sava raksta iekopēs savu pilnu CV.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 08.02.2011 09:14
autors dabuus pa ljipu, juus redzeesiet. taapat kaa putnis. kaa vinsh atljaavaas partijas aviizei uzkakaat vai vai vai?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

anglosaxis 08.02.2011 08:10
Nu gan cien. žurnālisti te mīļi sarunājas. Vai vienkāršāk nebūtu paņemt telefonu? Lai gan interesanti jau no malas paskatīties, kā cienījami ļaudis villojas...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunta Leona 08.02.2011 07:56
Labrīt Četrkājainie suņi pabaroti, tagad var pievērsties divkājainiem. Es saprotu, ka jums nekas nav slēpjams, bet vai tāpēc vajag publiskot personisku saraksti? Ir taču tādi, kas no tā iztaisa vispārinājumus. Kaut vai Ilmārs - Didzim 07.02.2011 23:18
Bet es beigšu šo sarunu, jo lieliski zinu, ka diskutēt ar tevi ir bezjēdzīgi - tu nedzirdi atbildes, tev ir gatavs, paštaisns un pretenciozs viedoklis par citiem cilvēkiem un tavas žurnālistu ētikas kodeksā ir punkts: ja cilvēks, par kuru tu raksti, pēc tam sāk tevi neieredzēt, tad tu uzskati, ka esi bijis īsts žurnālists. Es "atriebjoties varu atklāt" no kāda publicitātes kodeksa (ne ētikas) - viss, ko saka Šlāpins, ir taisnība, ja kāds tā nedomā, pats vainīgs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ainars Leijejs 08.02.2011 02:29
Ta ka tagad stradaju par zurnalistu un agrak esmu pozicionejies, tad mani sis raksts "iedunkaja pa vederu" (laikam sliktas vedera passajutas del izvelejos so salidzinajumu:). Tacu jautajums, kads ir risinajums, paliek atklats. Katra zina likt klat, ka es esmu publiski apliecinajis, ka esmu balsojis par konkretu partiju? Drizak varetu izveidot sadalu majas lapa "Zurnalistu iespejamie interesu konflikti", bet pat tas skan utopiski. No darba gan tamdel, ka tas netiek noradits, neiesu projam, jo man tomer gribas est (nu ir jau ari citi aspekti saja stasta...).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ainars Leijejs 08.02.2011 02:29
Ta ka tagad stradaju par zurnalistu un agrak esmu pozicionejies, tad mani sis raksts "iedunkaja pa vederu" (laikam sliktas vedera passajutas del izvelejos so salidzinajumu:). Tacu jautajums, kads ir risinajums, paliek atklats. Katra zina likt klat, ka es esmu publiski apliecinajis, ka esmu balsojis par konkretu partiju? Drizak varetu izveidot sadalu majas lapa "Zurnalistu iespejamie interesu konflikti", bet pat tas skan utopiski. No darba gan tamdel, ka tas netiek noradits, neiesu projam, jo man tomer gribas est (nu ir jau ari citi aspekti saja stasta...).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vilis Kasims 08.02.2011 00:19
Didzi, Ilmārs jau piekrita, ka tai rakstā vajadzēja minēt vina saistību ar priekšvēlēšanu kampanu - diez vai ir jēga turpināt par to sautēties. Tāpat kā ķerties pie personīgiem apvainojumiem, bet, eh...

Par tēmu: man nešķiet nekas slikts medija konkrētā politiskā nostājā, taču ar tās slēpšanu vai konkrēta viedokļa meklējumiem, to aizsedzot aiz "neitrāla eksperta" viedokļa, gan ir citādi. Nezinu, vai IR bija šis gadījums vai vienkārši slinkums (kāds bija vieglāk dabonams, tādu likām), tomēr rakstošā personāla iespējamo interešu konfliktu maksimāla atklāšana konkrēta raksta gadījumā būtu nozīmīgs solis preses pacelšanā. Bet tas diemžēl šķiet drīzāk no augšas liekams rīkojums...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ilmārs - Didzim 07.02.2011 23:18
Ne uz ko daudz nepretendēja - tās bija manas pārdomas par tēmu, par kuru esmu kādu laiku domājis. Bet es beigšu šo sarunu, jo lieliski zinu, ka diskutēt ar tevi ir bezjēdzīgi - tu nedzirdi atbildes, tev ir gatavs, paštaisns un pretenciozs viedoklis par citiem cilvēkiem un tavas žurnālistu ētikas kodeksā ir punkts: ja cilvēks, par kuru tu raksti, pēc tam sāk tevi neieredzēt, tad tu uzskati, ka esi bijis īsts žurnālists.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis - Ilmāram 07.02.2011 23:03
Vispirms jau būtu interesanti uzzināt, uz ko tad raksts pretendēja?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis - Paulam 07.02.2011 23:02
1. es nekur neesmu minējis totālu neangažētību. tāda nemaz nav iespējama. palūgšu nereducēt manus vārdus līdz absurdam.

2. nejauc desu ar striķi - laikraksta/žurnālista profilēšanās kā "kreisais", "labējais" utml nav tas pats, kas aktīva iesaistīšanās politiskas partijas darbībā. piemēram, zviedru žurnālists Jorans Greiders ir sociāldemokrāts, taču viņš neiesaistās šīs partijas darbā un turklāt vienmēr ir bijis sociāldemokrātu kritiķis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pauls Bankovskis 07.02.2011 22:53
Vai Stīgs Lārsons bija politiski angažēts? Un vai angažēts ir bijis Kristofers Hičenss? Kaut vai Albērs Kamī Combat izdošanas laikā? Jā, un vēl, ļoti gribētos zināt, kā totālas neagažētības apstākļos varētu runāt, piemēram, par avīzēm, kas ir "kreisas" vai "konservatīvas"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ilmārs Šlāpins 07.02.2011 22:23
Sveiks, Didzi, gribēju tikai vēlreiz atgādināt, ka tevis minētais raksts nekādi nepretendēja uz "objektīvu žurnālistiku" un nebija politisko partiju darbības vērtējums. Tajā aprakstītās tendences un prognozes attiecas uz partiju pozicionējumu un politiskā mārketinga sfēru, nevis uz to, kura partija ir labāka vai kā tās pilda priekšvēlēšanu solījumus. Piekrītu - ja es būtu nodarbojies ar partiju vērtēšanu to politiskā ikdienas darba sfērā, tas nebūtu godīgi attiecībā pret lasītāju. Tāpat piekrītu, ka man vajadzēja minēt to, ka esmu darbojies kādas priekšvēlēšanu kampaņā - ja ne pie autora vārda, tad ievada rindkopā. Tas rakstu padarītu saprotamāku un interesantāku. Taču neuzskatu, ka man turpmāk pie jebkura sava raksta būtu jāparakstās kā Vienotības pārstāvim, jo, pirmkārt, es neesmu šīs partiju apvienībā ietilpstošo partiju biedrs, neesmu vēlētā vai valsts amatā, otrkārt, esmu strādājis arī citu partiju kampaņās un ar politiku nesaistītos reklāmas projektos - visu, ko esmu darījis, uzskaitīt būtu apgrūtinoši un pompozi, treškārt, mūsdienās cilvēki daudz biežāk maina nodarbošanos, darbavietas un dara vienlaikus vairākus darbus - var to visu krāt savā CV, taču nēsāt kā uzrakstu uz t-krekla ir praktiski neiespējami. Es esmu bijis reklāmas aģentūras darbinieks, žurnāla redaktors, esmu strādājis Latvijas pašvaldību savienībā, Nacionālajā Radio un televīzijas padomē, Ministru prezidenta birojā, esmu bijis freelance autors interneta portālos DELFI, APOLLO, SATORI, esmu sarakstījis trīs grāmatas, vairākas lugas, esmu radio dīdžejs - kuru no šīm savām "profesijām" lai uzskatu par galveno? Tas arī ir iemesls, kāpēc saku, ka neesmu žurnālists un nepretendēju tāds būt - man nav žurnālista izglītības un gandrīz nekad es neesmu rakstījis ziņu, reportāžu vai pētnieciskās žurnālistikas žanra rakstus. Tas, ko es rakstu ir autora viedoklis un ētiskie kritēriji manā gadījumā ir manis paša ievēroti - raksta saturā es nepieļauju slēptu ietekmi vai apzinātus melus. Tas, par ko runā tu, ir formālas prasības, kuru ievērošana nevar garantēt žurnālista ētisku rīcību. Formālas prasības tiek piemērotas raidorganizācijām (jo tās, atšķirībā no drukātās vai interneta preses izmanto valsts īpašumu - frekvenci), jo īpaši - sabiedriskajām raidorganizācijām. Uz privātiem medijiem un drukātu presi var attiekties pašu redakcijas darbinieku izstrādāti kritēriji. Es savus neesmu pārkāpis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunta Leona 07.02.2011 22:06
Oavisam vienkārši - katram sava ētika. Doemžēl. Es jau gadus padsmit apzināti izvairos lasīt ko melnu uz balta drukātu, jo tas uzreiz atgādina iepriekšējo dzīvi. Bet lasot netā sarakstīto, ne teizi vien nodomāju - bā, cik tālu esam nonākuši.
Neesmu pļāpa un tikai viena zinu, cik pēdējās dienās bieži nācies atvairīt izteikumus - tavi bijušie kolēģi taču pauž to kā vienīgo patiesību. Tas, ka es dažiem cilvēkiem saku, ka ž-ti paši "nošauj policistu", lai būtu, par ko rakstīt, taču neko nemaina. Vispārējais viedoklis nemainās. Viedoklis par žurnālistiem nemainās. Kritiku par sevi ž-ti taču nemēģina labot, pat neuzklausa. Tā vietā, lai mēģinātu ietekmēt, piesaistīt lasītājus, tos atgrūš. Atgrūž, aizbildinoties, ka nav naudas avīžu izdošanai. kaut kā mistiski cīnās ierindas ž-ts ar redaktoru, redaktors ar izdevēju... kaut visiem trim būtu jāiet vienā kopējā cīņā par lasītāju. Visiem kopā būtu viens ētikas kodekss. Bet ētika katram sava. Un man nezin kāpēc jāatbild uz jautājumu - ar kuru galu tā korespondente pelna algu. Nezinu, ar ko pelna algu, bet man liekas, ka ...
Tā, kura Dienu palīdzēja novest tur, kur tā ir šodien, nu pieķērusies klāt kultūrai, teica, ka ž-kā ir trombi. Ir, ir trombi. Tikai ž-ka ir mūsu sabiedrības daļa. Tie trombi tātad ir visā sab-bā. Un trombi dažkārt ir nāvējoši. Man liekas, ka trombi pilnībā ir "pārklājuši, aizseguši" to, ko devē par ētiku. lai kā to neviens skaļi nesaka, rakstītais ļasītāju ietekmē, audzina to... Vai tā ir bijis šajā desmitgadē?
Es nepārlasu rakstīto, kļūdas pietiekami esmu izlabojusies darba dzīvē, kuru pārtrauca piedzēries autobraucējs. Man gan liekas, ka te netā daudzi raksta dzērumā, tā cenšoties izmainīt lasītāju ikdienu. Katram sava ētika.

Citi autora darbi