Atslēgvārdi:

Zudušo Latvijas skaidrības laiku meklējot 28

Kas ir pašsaprotams Satversmes preambulā?

Iesaki citiem:


Diskusija par Satversmes preambulu ir nupat sākusies: kaislības bango ne pa jokam gan par preambulas vajadzību, gan par pieņemšanas procedūru, gan, it sevišķi, par iespējamo saturu. Viedokļi krasi atšķiras – šajā ziņā simptomātisks bija pirms nedēļas, 22.oktobrī publicētais rakstu/komentāru kopums juristu žurnālā Jurista Vārds.

Tieši tādēļ mani īpaši mulsina kāda tēze, ko ne reizi vien esmu dzirdējusi no dažiem diskusijas dalībniekiem: proti, ka ... nav jau diskusijas objekta, ka apspriešanai piedāvātais preambulas melnraksts ir tikai pašsaprotamu tēžu apkopojums! Pamatojums ir atsauce uz zudušo pirmskara skaidrības laikmetu: sak, reiz pirms padomju okupācijas, katram par Latvijas mērķiem un vērtībām viss bija skaidrs– pat tik ļoti, ka viņi neuzskatīja par vajadzīgu tādas banalitātes nostiprināt konstitūcijā. Skaidrību izbeidza okupācija, kas sagrozīja daļai ļaužu prātus. TĀDĒĻ viņi nesaprot. Vai - kā skarbi noskaldīts Satversmes preambulas melnraksta komentāros, - ir mankurtizējušies (trešā zemsvītras atsauce). Diskusija šeit ir nevietā, jo diskusija taču prezumē, ka viedokļi var saprātīgi atšķirties, - bet šeit nav diskusijas objekta, bet tikai pašsaprotamības. Tādēļ vajadzīgi skaidrojumi, skaidrojumi un vēlreiz skaidrojumi – lai visiem būtu skaidrs.

Labs ir! Brīvprātīgi piesakos tikt apgaismota.

Sagaidu, ka katrs no pašsaprotamības piesaucējiem, pie kura vērsīšos pēc padoma, man spēs palīdzēs iegūt skaidrību par jautājumiem, kas man GALĪGI nav skaidri. Jautājumu daudz, tādēļ pārskatāmībai tos iedalīšu trīs kategorijās: 1) par „latviešu” izpratnes pašsaprotamību; 2) par Satversmes preambulas melnraksta tēžu vēsturisko pašsaprotamību; 3) par preambulas tēžu interpretācijas robežu pašsaprotamību.


I Latviešu izpratnes pašsaprotamība

Preambulas melnraksts pasaka, ka Latvijas Republika ir izveidota, lai latviešu nācija kā valstsnācija varētu veidot nākotni pati savā valstī. Tā kā Satversmē par „latviešu nāciju” līdz šim nekas nav bijis teikts, uzdrīkstēšos tomēr pajautāt, - kas tas tāds ir?
Kas latviešu nācija bija senāk un kas tā ir šodien, 2013.gadā?

Jautājums man nešķiet pašsaprotams kaut vai tādēļ, ka nāciju, tautību izpratnes nav statiskas – arī tās mainās, līdzīgi kā mainās izpratnes par, piemēram, demokrātiju un tiesiskumu. Līdz šim apzīmējumu „latvieši” un „latviešu nācija” esmu dzirdējusi vismaz piecās dažādās nozīmēs, tieši tādēļ, manuprāt, ir tikai saprātīgi noskaidrot, kuru no nozīmēm plānots nostiprināt valsts konstitūcijā un - kas ne mazāk svarīgi - kādas ir garantijas, ka tiks nostiprināta tieši tā un ne cita nozīme.

1. Latviešu „rases” nozīme. Proti, latvietība ir cilvēku asinīs. Līdz ar to, kad mēs runājam par „latviešu nāciju”, mēs runājam par kaut ko, kas bērniem pārdzimst no vecākiem. Šādu izpratni būtu nedaudz neomulīgi piesaukt 2013.gada Eiropas Savienības dalībvalstī, bet tomēr jāpiesauc. Divu iemeslu dēļ: a) pagājušā gada SKDS aptauja (7.lpp.) liecina, ka 44% Latvijas iedzīvotāju par tautībām (latviešiem) domā tieši šādās kategorijās; b) tieši šī „rases” izpratne ir nostiprināta Latvijas likumā (skat.3.pants)par tautības ieraksta maiņu (tev nevar būt kāda tautība, ja nevari pierādīt, ka šī pati tautība bijusi taviem senčiem; un otrādi – pat ja tev nav attiecīgās valodas zināšanu vai esi izaudzis citā vidē, - tava tautība var būt latvietis, krievs, ebrejs tādēļ vien, ka kādam no taviem vecvecākiem bijusi šī tautība). Līdz ar to tieši šī vārda „latvieši” nozīme Latvijā šobrīd ir noklusējama nozīme - tādēļ katram, kas ar apzīmējumu „latvieši” saprot ko citu, būtu pienākums pamatot, kas, šo vārdu ievietojot Satversmē, liegs konstitūcijas piemērotājiem to interpretēt rases izpratnē.

2. „Nosacījumu” latvietība. Atvērtā jeb, drīzāk, pusslēgtā latvietība, kad piederi kādai tautībai tad, ja spēj pierādīt, ka izpildi nosacījumu katalogu. Nosacījumi var būt dažādi: valodas zināšanas, integrēšanās kultūrā, vēstures notikumu izpratne atbilstoši attiecīgās valsts sociālās atmiņas politikas uzstādījumiem. Pirmo reizi šī neparastā koncepcija parādījās Nacionālās identitātes pamatnostādnēs. Šādas tautību, latviskuma nozīmes aizstāvji reti savstarpēji piekrīt tam tieši kāds ir nosacījumu sarasts: dažiem pietiek tikai ar latviešu valodas zināšanām, citiem vajadzīga arī papildus nosacījumu izpilde. Jo vairāk nosacījumu, jo vairāk neērtu jautājumu. Proti, vai piederi pie latviešu nācijas tad, ja esi izaudzis ārpus Latvijas un nezini latviešu valodu, pat ja tavi senči ir latvieši? Kas tad, ja dzīvo Latvijā, brīvi sazinies latviešu valodā, sevi uzskati par krievu (vai tautība tev vispār nav nozīmīga) – vai šādā gadījumā Tavs veikums ir daļa no latviskās kultūras, latviešu nācijas radošās izpausmes (jau pieminētā SKDS aptauja liecina, ka šajā gadījumā 67% Latvijas iedzīvotāju gatavi to atzīt par latviešu kultūru - skat.10.lpp.)? Kas tad, ja tavi senči ir latvieši un arī dzimtā valoda ir latviešu valoda, bet vēstures izpratne par sāpīgajiem jautājumiem atšķiras? Un tad, ja etniski, kultūras un piederības ziņā sevi uzskati gan par latvieti, gan igauni? Par latvieti un ebreju? Latvieti un krievu? Vai Latvija ir tava valsts? Tieši šie ir tie jautājumi, kas jāuzdod, konstitūcijā ietverot vārdu „latvieši” šādā nozīmē, precizējot arī „prasību” katalogu, lai tu būtu pieskaitīts „valstsnācijai” un tavs devums tiktu uzskatīts par daļu no latviešu kultūras.

3. Latvietis kā pašidentifikācija. Proti, tu esi latvietis tad, ja sevi uzskati par latvieti – neatkarīgi no asinīm, valodas zināšanas, kultūras, pilsonības. Šādā nozīmē latviešu tauta ir visu to cilvēku tauta, kas sevi uzskata par latviešiem, un norāde uz latvietību Satversmes preambulā būtu vairāk simboliska (izpratnei esot tikai netieši saistītai ar Latvijas pilsoņiem – Latvijas tautu. Latvieši var būt arī cilvēki, kas nav daļa no Latvijas tautas). Arī šī izpratne rada neērtus jautājumus: piemēram, latviešu kultūras kontekstā, kā mēs varam zināt, kas sevi identificē un kas neidentificē kā latvieti? Vai cilvēks var identificēties ar vairākām tautībām - uzskatīt sevi gan latvieti, gan kopt kāda no saviem senčiem ukraiņu identitāti, piemēram, dziedot ukraiņu korī vai sūtot savus bērnus mācīties ukraiņu skolā?

4. Pilsoniska kategorija. Tieši šī izpratne ir pamatā bieži „latviešu nācijas” kontekstā piesauktajām Vācijas un Francijas konstitūcijām, kur minēti vācieši un francūži. Bet ... tu esi francūzis tad, ja esi Francijas pilsonis. Tu esi vācietis Vācijas konstitūcijas izpratnē tad, ja esi Vācijas pilsonis – pat ja tavi senči nāk no Alžīrijas, tu runā vāciski ar akcentu un ne sevišķi labi zini Vācijas vēsturi! Mūsdienu Eiropā šī ir vārdu „nācija” un „nacionalitāte” visbiežāk lietotā nozīme. Reiz tā bija savādāka – piemēram, Vācijā par vāciešiem reiz domāja kā primāri par rases un kultūras grupu, kas kā domāšanas veids rezultējās, piemēram, ar politikas dokumentiem par to, vai latvieši, igauņi, lietuvieši, latgalieši ir pārvācojami (latvieši un igauņi tika atzīti par pārvācojamiem, lietuvieši un latgalieši – nē). Kopš tā laika daudz kas Eiropā mainījies: droši vien daudzi ir pamanījuši, ka aizbraucot uz citu valsti, vietējo iedzīvotāju acīs visi Latvijas valstspiederīgie ir latvieši, Latvians. Šādā nozīmē „latviešu tauta” ne ar ko neatšķiras no „Latvijas tautas”, „latviešu nācija” – no „Latvijas nācijas”.

5. Latvijas iedzīvotāju apzīmējums. Teju jebkura vārdnīca jums pateiks, ka vārda „latvietis” pirmā nozīme ir Latvijas iedzīvotājs. Tāpat kā dānis – Dānijas iedzīvotājs, brits – Lielbritānijas iedzīvotājs. Vēršanās pie latviešiem, piemēram, kādas augstas amatpersonas svētku runās – vēršanās pie visiem Latvijas cilvēkiem. Par šo izpratni jau senāk rakstīju savā blogā. Latviešu nācija šādā izpratnē būtu kas plašāks nekā Latvijas nācija – jo ietvertu ne tikai pilsoņus, bet arī nepilsoņus un citus Latvijas cilvēkus.


II Par Satversmes preambulas melnraksta tēžu vēsturisko pašsaprotamību

Jautājumu man ir daudz, tādēļ šeit izcelšu tikai dažus acīmredzamākos:

1. Kā nākas, ka 1918.gada 18.novembra Tautas padomes sēdē Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (partija, par kuras pārstāvjiem vēlāk, Satversmes sapulces vēlēšanās, nobalsoja 39% vēlētāju!) vārdā Pauls Kalniņš teica šādu uzrunu: „Arī mēs atrodam par nepieciešamu šobrīd veicināt brīvas Latvijas izveidošanos par patstāvīgu valsti. Brīvā, neatkarīgā Latvija mums tomēr nav mērķis, bet tikai līdzeklis mūsu mērķa sasniegšanai. Kā agrāk, tā tagad mēs stāvam uz sociālistiskās internacionāles pamatiem. Viņas un tamlīdz arī mūsu mērķis ir – sociālistiska republika brīvu tautu savienībā.” Tieši kas no viņa teiktā liecina par skaidrības laikmetu attiecībā uz Latvijas valsts izpratni: tās mērķiem, vērtībām un pat neatkarību?

2. Kā nākas, ka Satversmes sapulcē, par spīti mēģinājumiem Satversmē nostiprināt gan latviešu valodas statusu, gan izvērtu preambulu, par šīm iecerēm nebija iespējams panākt vienošanos? Ja viss tolaik bija skaidrs un pašsaprotams, kā izskaidrot, kādēļ: a) vispār bija tādi mēģinājumi un b) kādēļ tie neizdevās?

3. Ja demokrātijas princips, latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statuss, Latvijas neatkarība ir pašsaprotami neaizskaramas vērtības, tad kādēļ Satversmes veidotāji Satversmē skaidri paredzēja iespēju (Satversmes 77.pants) attiecīgos Satversmes pantus mainīt? Starp citu, latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu vispār nepieminot (valsts valodas aizsardzība Satversmē ir kopš 1998.gada) un, piemēram, Saeimā runājot arī vāciski vai krieviski! No Satversmes sākotnējā teksta redzams, ka tās veidotāji nudien uzskatījuši demokrātiju un Latvijas neatkarību par īpaši svarīgām un īpaši aizsargājamām vērtībām: tādēļ, ja Saeima nolemtu tās mainīt, pārmaiņām būtu vajadzīgs obligāts, vairāk nekā puses no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem pausts apstiprinājums īpaši šim nolūkam organizētā referendumā. Vai tas tika darīts ne tieši tādēļ, lai pasargātu šīs vērtības no pārsteidzīgiem lēmumiem, bet vienlaikus uzticoties, ka tik liels pilsoņu skaits spējīgs pieņemt saprātīgu lēmumu? Kā piedāvātais Satversmes melnraksts, proklamējot neaizskaramību, „iet kopā” ar šo Satversmes 77.pantu? 77.pants piešķirt tiesības, bet preambula – atņem?

4. Ja doma par latviešu valstsnāciju kā Satversmes pamatā esošu pašsaprotamu konceptu patiešām ir pašsaprotama, tad kā izskaidrot Paula Šīmaņa divdesmito un trīsdesmito gadu tēzes par to, ka Satversme noraida jebkādu nacionālvalstisku konstrukciju, ka Latvija nav ETNISKI nacionāla valsts? Kā izskaidrot viņa paša tēzi par Latviju kā anacionālu valsti, kur, piemēram, vācbaltieši nav mazāk svešinieki kā latvieši: „Mēs neesam nekādi svešinieki šai mūsu tēvijā. Mēs jūtamies saauguši ar šo zemi, ar tās vēsturi, tās kultūru un līdz ar to ar tās tagadni”? Jā, tas bija viens viedoklis no vairākiem, bet vai pati šī viedokļa esamība neapgāž tēzi par „latviešu nācijas” (ja šajā terminā netiek iekļautas mazākumtautības) kā konstitucionālas virsvērtības pašsaprotamību? Vai tiešām kāds uzdrīkstēsies arī Paulam Šīmanim, šai Latvijas vēsturē tik nozīmīgajai un cildenajai personībai, piedēvēt mankurtismu?

5. Ja izpratnes par latviešiem un latvisko ir pašsaprotamas un tikai okupācijas laikā zudušas, tad kā izskaidrot, ka Marģers Skujenieks vēl 1933.gadā, rakstot par nacionālo politiku, Saeimā saskatīja „nelatvisku vairākumu”, kurā viņš ieskaitīja: 17 cittautiešus, 21 sociāldemokrātu, 7 komunistus un 13 latgaliešus? Vai ne tāpēc, ka jautājums par to, kas vispār ir latvietis un latviskums (un, līdz ar to, latviešu nācija) – ir objektīvi ļoti diskutabls jautājums, kurā nav nekā pašsaprotama? Galu galā pat 2013.gada Saeimā ir bijušas „latviešu” definēšanas problēmai īpaši veltītas komisiju sēdes! Kā šādos apstākļos latviskums var būt kas pašsaprotams?

6. Ja esot pašsaprotami, ka Latvijas tautas identitāti būtiski veidojušas „latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības”, kuru sakars ar Satversmi gan, labākajā gadījumā, ir stipri attālināts, tad kā var nebūt pašsaprotamas un pieminēšanas vērtas daudz būtiskākas ietekmes? Piemēram, liberālā doma, kas ir „piepēdojusi” visu Satversmi – esot pamatā gan konstitucionālismam kā tādam, gan varas dalīšanai, gan cilvēktiesību izpratnei? Apgaismība? Sekulārisms? Sociālisma doma, ņemot vērā, ka tieši šo ideju proponētāji bija starp pirmajiem Latvijas valstiskuma ideju nesējiem? Galu galā romantiskais nacionālisms (nacionālromantisms), kas kā idejisks virziens ir visai skaidrs preambulas melnraksta komentāru un valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas atzinuma par Satversmes kodolu iedvesmotājs?

Šie ir tikai daži jautājumi par dažām tēzēm, kuru pašsaprotamību, manuprāt, vēsture apgāž. Papildus tam interesanti ir jautājumi arī par latviešu vēsturiski apdzīvotajām zemēm (daļa no tām ir ārpus pašreizējās Latvijas teritorijas un daļa patiesībā ir līvu vēsturiski apdzīvotās teritorijas), kā arī par to tieši kuras no vismaz četrām okupācijas varām Latvijas tauta nav atzinusi un kurām pretojusies.



III Preambulas tēžu interpretācijas robežu pašsaprotamība

26.oktobrī Saeimas organizētajā konferencē par Satversmes preambulu vairākās runas caurstrāvoja vēlme, proklamējot kādu vērtību neaizskaramību, ierobežot agrāk pieļautās brīvības un tiesības – piemēram, novērst 2011.gada valsts valodas referenduma atkārtošanos.

Preambulas projekta saturiski svarīgākais punkts paredz, ka „Latvijas valsts neatkarība, teritorija, tās vienotība, tautas suverenitāte, latviešu valoda ka vienīga valsts valoda, demokrātiska valsts iekārta ir neaizskaramas un ikkatra pienākums ir šis vērtības aizsargāt.”

Esmu redzējusi līdzīgu aizsardzības pienākumu Vācijas konstitucionālajā domā attiecībā uz liberālās demokrātijas principiem, bet tur šī pienākuma saturs ir strikti aprobežots tieši ar šīm, liberālās demokrātijas, vērtībām, kā arī parasti tiek interpretēts saturiski šauri. Latvijas pilsoņu pienākums aizsargāt tik daudz (dažās situācijās pat pretrunīgu!) vērtību vienlaikus būtu pienākums bez man zināma precedenta kādas demokrātiskas valsts konstitucionālajā praksē.

Zinot, cik plaši šāda veida tēzes Latvijā pēdējo gadu laikā ir piemērotas, pat apstākļos, kad nekādu reālu draudu šīm vērtībām nav, piemēram, augsto procedūras prasību dēļ (piemēram, aizliegtais referendums par pilsonības piešķiršanu visiem Latvijas nelatviešiem), tieši šis preambulas punkts man kā Latvijas pilsonei, kurai potenciāli tiks uzlikts šis aizsardzības pienākums, rada visvairāk jautājumus. Vēlos saprast, kā šo jauno pienākumu pildīt. Šoreiz sevi ierobežošu ar četriem, ne obligāti nozīmīgākajiem, bet pašiem nesaprotamākajiem un problēmas apjomu raksturojošākajiem:

1. Vai turpmāk man kā Latvijas pilsonei un Latvijas varas iestāžu pārstāvjiem būs pienākums novērst Visu Latvijai! tradicionālos 15.maija godināšanas braucienus kā tādus, kas apdraud demokrātijas kā neaizskaramas vērtības statusu? Kā man to darīt?

2. Vai turpmāk tādi referendumi kā 2011.gadā notika par Latvijas valsts valodas statusu būs aizliegti? Ja tā, tad kā var apgalvot, ka preambulā ir ietvertas tikai pašsaprotamas tēzes, bez konstitūcijas izpratni būtiski mainošiem elementiem?

3. Vai sabiedriskie mediji drīkstēs atskaņot aicinājumus Latvijai kopīgi ar citām Eiropas dalībvalstīm veidot Eiropas Federāciju? Kā būtu ar Paula Kalniņa tēzi, ko augstāk citēju, par nepieciešamību nākotnē izveidot sociālistisku internacionāli? Vai priekšlikumu (sabiedriskā debatē, likumdošanas iniciatīvā) Latvijai iestāties Ziemeļvalstu federācijā? Ko šajā kontekstā nozīmē pienākums aizsargāt Latvijas neatkarību? Nepieļaut šādus priekšlikumus un par tiem sodīt?

4. Ko nozīmē latviešu valodas neaizskaramība? Vai tas nozīmē aizliegt paplašināt jebkādas citas valodas (krievu, angļu, latīņu) lietojumu – izglītībā, medicīnā, publiskajā pārvaldē, datorvidē? Ko darīt ar cilvēkiem, kas šādus priekšlikumus izsaka, – kā no viņiem „aizsargāties”? Ko darīt ar izloksnēm, it sevišķi latgaliešu valodu? Vai pienākums aizsargāt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu uzliek iestādēm par pienākumu rūpēties par to, lai latgaliešu valodu tiktu saglabāta (piemēram, mācot to skolās) vai, tieši otrādi, turpināt noskatīties tās iznīkšanā, nostiprinoties latviešu literārajai valodai (vairāk blogā nektineica)?

Šis ir tas atbilžu minimums, kas man ir nepieciešams, lai pievienotos to cilvēku pulkam, kuri piedāvātajā Satversmes preambulas melnrakstā redz tikai pašsaprotamības. Domāju, ka nav par daudz prasīts, lai katra atbilde būtu gan iekšēji loģiski konsekventa, gan saskanīga ar visiem vēstures faktiem. Galu galā cilvēku darbības jomās pašsaprotamība ir ārkārtējs (ekstraordinārs) postulāts, kas prasa ārkārtējus pierādījumus. Lūdzu palīdziet man tos atrast!


Noslēgumā

Kamēr pierādījumi pašsaprotamībai, cerams, jau tiek gādāti, uzdrīkstēšos noslēgumā nedaudz pafilozofēt par to, kādēļ mani mulsina pašsaprotamība kā uzstādījums.

Manuprāt, nav daudz vēl nozīmīgāku DISKUSIJU objektu kā valstu (vai konkrētas valsts) mērķi un vērtības. Šādām diskusijām ir bijusi vieta pirms 100 gadiem, ir vieta šobrīd un būs arī nākotnē. Vismaz 2013.gadā atbildes atšķiras. Manuprāt, arī kaut kur pagātnē pazaudēta skaidrības zeme ir tikai mīts.

Tieši otrādi – Latvijas mērķi bija, ir un tiem arī turpmāk būs būt par ļoti interesantu, vērtīgu diskusiju objektu! Piemēram, šobrīd uzsāktajai diskusijai par to, KĀ izstrādāt pēc iespējas labu Satversmes preambulu portālā www.musuvalsts.lv. Šīs diskusijas katra savā paaudzē iedvesmosies ne tikai no senču strīdiem, bet arī no pašiem sava laika apgaismotākajiem uzskatiem. Dažkārt tās būs polarizētas, citreiz – vērstas uz konsensa atrašanu. Konsenss diez vai jebkad būs par visiem jautājumiem un „uz visiem laikiem”. Jāatstāj iespēja nākamajām paaudzēm domāt ar savu galvu, tāpat kā mums šādu iespēju atstāja Satversmes veidotāji 1922.gadā, vienojoties par lakonisku un visos savos elementos maināmu Satversmi, taču īpaši apgrūtinot Satversmes mainīšanu, viņuprāt, pašos nozīmīgākajos valstiskuma jautājumos.

Viedokļu dažādība ir dabisks cilvēces esamības stāvoklis. Saprotu, ka ne vienmēr ir viegli to emocionāli pieņemt - it sevišķi jautājumos, kas īpaši sāp. Bet vai tad ir kāds cits risinājums? Protams, var vienoties no šodienas zaļo krāsu saukt par melno krāsu, Sauli par Mēnesi un uzdot diskutablas lietas par pašsaprotamām, bet vai šādi nenodarām pāri gan sev, gan nākotnei, gan vēstures veidotājiem, visā viņu daudzveidībā?


Projekts „PROVIDUS - valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” tiek īstenots, izmantojot EUR 12 710 piešķīrumu no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta starpniecību. Projekta mērķis ir ir dot ieguldījumu kvalitatīvas politikas īstenošanā Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot valsts attīstībai labas pārvaldības un līdzdalības demokrātijas jomās.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Šis raksts ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild raksta autors.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (28) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Janka

Var jau filozofēt - kas ir latvietis un kas ir latviešu nācija. Un tad nu sanāk - re nu - ja jau nav skaidras definīcijas, tad īstenībā jau laikam nekādas latviešu nācijas vispār nav, vai ne! Ja nav skaidrs, kas īsti, pie velna tā par nāciju, un vai vispār ir un kam viņa derīga, tad skaidrs ka arī tāda Latvijas valsts laikam jau tikai tāda niekošanās vien ir. Un ko tad mēs te velti dzesējam muti?:)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
uldis-v

kā izskaidrot Paula Šīmaņa divdesmito un trīsdesmito gadu tēzes par to, ka Satversme noraida jebkādu nacionālvalstisku konstrukciju, ka Latvija nav ETNISKI nacionāla valsts? Kā izskaidrot viņa paša tēzi par Latviju kā anacionālu valsti, kur, piemēram, vācbaltieši nav mazāk svešinieki kā latvieši: „Mēs neesam nekādi svešinieki šai mūsu tēvijā. Mēs jūtamies saauguši ar šo zemi, ar tās vēsturi, tās kultūru un līdz ar to ar tās tagadni”?
--------
1939.gadā vācbaltieši ,pēc Hitlera uzaicinājuma, pameta šo "anacionālo"valsti un toreizējam Latvijas prezidentam K.Ulmanim nekas cits neatlika kā novēlēt:"brauciet laimīgi, uz netgriešanos"
Viņu vietā drīz vien pēc Staļina pavēles okupācijas gados radās krievbaltieši ,kam P.Šīmaņa tēzes tagad atjaunotās Latvijas valsts laikā ļoti patīk,Tā ka tas nopietni traucē Latvijas iedzīvotāju sadzīvošanu.
Mums visiem zināms ir tas fakts vācbaltieši šeit ieradās okupācijas rezultātā slepkavoja un apspieda senās baltu tautas-līvus, kuršus zemgaļus,seļus un latgaļus.Tādā pat veidā Latvijā radās krievbaltieši.
Es te citēšu krievu žurnalistu Vladimiru Pozneru:
"История Катыни, на мой взгляд, не позволяющая усомниться в том, что правда, все-таки, вырывается наружу, не позволяет сомневаться в том, что Сталин был преступником. И не только один Сталин. Что люди, его окружавшие, были преступниками. И что их были не только сотни и не только тысячи, но даже и миллионы. Потому что партия, которую он возглавлял, и которая принимала все решения, была преступной партией. Неприятно это говорить, но когда-нибудь надо. И я считаю, что до тех пор, пока будут сопротивляться этой правде, не давать ей возможность выйти, это будет как кандалы на ногах страны, и страна не сможет сделать широкий и свободный шаг. Придется признать эту правду. И чем раньше, тем лучше, потому что тогда это будет светлый день не только для России."
No Vladimira Poznera sarunas ar Polijas vēstnieku Krievijā 12 aprilī 2010.gadā.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
uldis-v

3. Vai sabiedriskie mediji drīkstēs atskaņot aicinājumus Latvijai kopīgi ar citām Eiropas dalībvalstīm veidot Eiropas Federāciju?
------
Mēs jau esam Eiropas Federācijā. Bet tā nekad nebūs līdzīga Krievijas Federācijai,kas patiesībā ir krievu imperija. Un PSRS arī ,patiesībā, bija Krievijas impērija.
Jā, okupācijas laiks ir tā sagrozījis prātus dažiem latviešiem ka viņi vairs nespēj sakarīgi domāt. ES nekad nebūs angļu,vācu vai franču impērija.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
uldis-v

Kalvis Apsitis -Ir vienkārši jāatzīst, ka Pauls Šīmanis ir viens no Satversmes veidotājiem jeb "tēviem"
------
Es ļoti labi saprotu ka mūsdienu politologi uzskata ka Šīmanis ir ļoti tuvu bijis pie Satversmes izstrādāšanas,Bet es uzskatu ka P.Šīmanis ir traucējis izstrādāt kvalitatīvu Satversmi un tādēļ mums ,šodien,ir nepieciešama Preambula.Ja Latvija būtu demokrātiska valsts līdz 1939.gadam ,kad aizbrauca vācbaltieši,tad Preambula ,iespējams, šodien jau būtu Satversmei pievienota.
Roberts Vipers ir uzrakstijis :"Jauno laiku vēsturi"-trīs sējumu darbu,kurā notikumus apraksta līdz pirmā pasaules kara nobeigumam.Iespējams, ja viņš būtu dzīvojis demokratiskā valstī ,viņšbūtu uzrakstijis arī par otro pasaules karu.
Mans uzskats ir tāds-visiem spriedelētājiem par Latvijas Satversmes Preambulu būtu jāizlasa R,Vipera grāmata :"Vēstures lielās problēmas.
Vēl es domāju ka politologiem šodien vairs nepietiek ar Staļiniskās PSSR vēstures zināšanām.Ir amērikāņu profesori kas rakstijuši par PSSR vēsturi ,bet ir arī krievu autori piem. Vladlens Sirotkins-"Počemu proigral Trockij Staļinu" un lai saprastu kāpēc pēc Marksa ieteikuma PSRS no strādnieku un zemnieku valsts kļuva par krievu impēriju ir arī jāizlasa Nikolaja Ustrjalova grāmata:"Nacionalboševizm",tad ,varbūt, politologiem neradīsies muļķīgas domas citēt Pauli Kalniņu par sociālistiskās internacionāles nepieciešamību.Kaut gan es negribu noliegt sociālistu un komunistu lielo lomu Cariskās krievu impērijas likvidēšanā kas pavēra ceļu uz neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu.
Šodien ,parādīt P.Šīmani kā galveno Satversmes "Tēvu"ir izdevīgi tikai krievu imperialisma pakalpiņiem,tāpēc es labāk citēju krievu liberāli D.Alehinu kurš,tomēr ,ar zināmiem iebildumiem, piekrīt Satversmes Preambulai.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
uldis-v

Vai tiešām kāds uzdrīkstēsies arī Paulam Šīmanim, šai Latvijas vēsturē tik nozīmīgajai un cildenajai personībai, piedēvēt mankurtismu?
------------
Ar ko tad Pauls Šīmanis ir tik nozīmīga personība Latvijas vēsturē.Vai viņš iestājās pret Ulmaņa apvērsumu un tad nonāca kādā Latvijas akmeņlauztuvē, tāpat kā latviešu sociāldemokrāti. Vai viņš tika represēts pirmajā krievu okupācijas 1940.gadā. Vai viņš tika represēts vācu okupācijas laikā. Nekas tamlīdzīgs nenotika.
Vai ir loģiski latvietim kādas citas tautības piederīgo par "mankurtu" apsaukāt.Vai kāds var arī apgalvot ka Pauls Šīmanis nebija Niedras valdības aizstāvis.Vai tad kad 19.-23. jūnijam pie Cēsīm latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēristu un Dzelzs divizijas karaspēku ,viņš nenoslaucīja kādu asaru.
Es labāk pieminu krievu tautības LU vēstures profesoru Robertu Viperu, kas !923,gadā izbēga no Maskavas un strādāja LU un iemācījās ātrā laikā latviešu valodu,ir uzrakstījis latviešu valodā daudz labu grāmatu par vēsturi .Es ieteiktu arī Ivetai Kažokai izlasīt viņa grāmatu:"Vēstures lielās problēmas".Šajā grāmata 107.lpp.viņš raksta:"Tagad mostas striektais vācu un krievu imperiālisms".Tā R.Vipers brīdināja latviešus,jau pirms okupācijas,par briesmu tuvošanos.
Minētā Vipera grāmata atkārtoti tika izdota 1990.gadā.
Roberts Vipers tika 1940. gadā izsūtīts no Latvijas, bet Pauls Šīmanis mierīgi nomira Rīgā vācu okupācijas laikā.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kalvis Apsitis

Pauls Šīmanis būdams jau smagi slims, kara laikā paglāba no bojāejas ebreju jaunieti vēlāko kinozinātnieci Valentīnu Freimani (grāmatas "Ardievu, Atlantīda" autori). Ļoti žēl, ka nebija vairāk tādu vācu sabiedrisko darbinieku kā viņš; un ka liela daļa vāciešu, kuri 1939.g. aizbrauca, tiešām noticēja nacistu propagandai - un daudzus no viņiem pēc tam pakļāva etniskajām tīrīšanām tagadējās Polijas teritorijā.

Piekrītu Uldim, ka vārds "mankurtisms" ir nevietā šāda veida diskusijās. Ir vienkārši jāatzīst, ka Pauls Šīmanis ir viens no Satversmes veidotājiem jeb "tēviem" (Satversmes sapulces un visu četru Saeimu deputāts). Un ja vēlamies saprast Satversmes pirmtekstu, viņš ir tikpat liela autoritāte kā jebkurš cits redzams pirmskara Latvijas politiķis.

Savukārt Roberts Vipers ir cienījams vēsturnieks un būtu, protams, interesanti zināt vai viņš ko rakstījis par Satversmi vai Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem. Bet, cik saprotu, tad R.Vipera pamatspecializācija bija 16.-18.gadsimts. Par 20.gs. notikumiem viņš izteicies ļoti skopi.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Gatis Ozoliņš

Viss šis garais raksts ir tikai jūsu fantāzija par pašas pieņēmumiem. Vai savas fantāzijas apliecināšanai vajadzēja tik daudz nodarbināt lasītāju uzmanību un laiku?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kristaps Roga

4. Ko nozīmē latviešu valodas neaizskaramība?
Atbilde: LR teritorijā Latviešu valoda ir visas būtības eksistence.
Vai tas nozīmē aizliegt paplašināt jebkādas citas valodas (krievu, angļu, latīņu) lietojumu – izglītībā, medicīnā, publiskajā pārvaldē, datorvidē?
Atbilde: Jā, publiskajā pārvaldē, datorvidē, masu mediju vidē. Nē, medicīnā, jo latīņu valodu jāiemāca katram mediķim. Nē, izglītībā.
Ko darīt ar cilvēkiem, kas šādus priekšlikumus izsaka, – kā no viņiem „aizsargāties”?
Atbilde: Paciest, jo oda kodiens ir tikai mirklis.
Ko darīt ar izloksnēm, it sevišķi latgaliešu valodu?
Atbilde: Latgalē ieviest, kā obligātu reģiona valodu, kas tiek mācīta visās skolās paralēli Latviešu valodas apguvei.
Vai pienākums aizsargāt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu uzliek iestādēm par pienākumu rūpēties par to, lai latgaliešu valodu tiktu saglabāta (piemēram, mācot to skolās) vai, tieši otrādi, turpināt noskatīties tās iznīkšanā, nostiprinoties latviešu literārajai valodai (vairāk blogā nektineica)?
Atbilde: Sniegta, jau uz pirmo jautājumu. Papildus var tikt izveidota televīzija Latgaliešu valodā un sabiedriskais radio Latgaliešu valodā.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
uldis-v

Ir interesanti atcerēties, ko 1914. gadā teica latviešu so-ciāldemokrātu, vēlāk komunistu ideoloģijas noteicējs P. Stučka: Nācija ir birgeliskas sabiedrības produkts, kas nozudīs līdz ar šo sabiedrību. Mums tā ir tikai epizode cilvēces attīstībā, un mēs ieteicam visstingrāko internacionālismu pret katru nacionālismu. Šis citāts no Austrālijas latviešu rakstu krājuma "Archivs "
-------
Socdemu pārstāvis un Vidzemes Zemes Padomes priekšsēdis Oto Kārkliņš teica šādus vēsturiskus vārdus: "...mēs negribam nekādas nacionālās autonomijas , bet tikai teritoriālu autonomiju. Nedomājiet , ka mēs aizstāvēsim latviešus . Mēs aizstāvēsim tikai savas šķiras intereses , lai te dzīvotu latvieši, krievi, ebreji vai samojedi. Šis citats ir no Ādolfa Šildes grāmatas "Valstsvīri un demokrāti" Vēl var piebilst ka Otto Kārkliņš kopā ar latviešu komunistiem un latviešu kultūras darbiniekiem tika noslepkavoti 1937gadā.
------
Es ievietošu vēl vienu citātu ko teicis krievu liberālis D Alehins kādā savā blogā pavisam nesen. "Latvijas gadījumā viens no valsts uzdevumiem, manuprāt, ir latviskās identitātes nostiprināšana. Latvijas neatkarīgā valsts, protams, ir latviešu nācijas sapņu un centienu piepildījums. Ir skaidrs, ka ja nebūtu latviešu ar viņu atšķirīgu kultūru, valodu, ja nebūtu latviešu nācijas, nebūtu arī Latvijas. Tieši tāpēc latvietība un viss, kas šajā jēdzienā ietilpst, ir Latvijas neatkarīgās valsts dvēsele."
---------
Es tāpat kā D Alehins nopietnā sarunā vienmēr lietoju "latviešu nācija"un ar to nedomāju par kaut kādiem "etniskiem latviešiem",kas ,manuprāt, ir okupācijas laiku ideoloģijas atlikums.Latviešu nācija ir veidojusies no daudziem etnosiem.( kuršu.zemgaļu ,līvu latgaļu un sēļu). Latviešu nācijā laika gaitā ir integrējušies daudzi citi ārzemju etnosi (vācu ,zviedru,krievu,poļu un citi etnosi).
Nākotnē šis citu etnosu uzsakaitījums var krietni palielināties.
Valsts nācija ir zinātnisks termins un tur nekā nevar darīt. Nevar nopietnā dokumentā lietot vārdu "tauta".Tad jau varētu teikt arī"bars "vai pūlis". Es nedomāju ka valsts nācijā kāds varērtu būt "samojeds",bet nākotnē Latvijas nācijā varētu arī būt ar tumšaku ādas krāsu vai dzeltenīgāki cilvēki.Preambula nepārveidos tos Latvijas iedzīvotājus,kas te ir ieradušie okupācijas gados un ir ar noslieci kalpot krievu imperiālismam.Ar preambulu mēs droši ieejam Eiropā.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kristaps Roga

3. Vai sabiedriskie mediji drīkstēs atskaņot aicinājumus Latvijai kopīgi ar citām Eiropas dalībvalstīm veidot Eiropas Federāciju?
Atbilde: Jā.
Kā būtu ar Paula Kalniņa tēzi, ko augstāk citēju, par nepieciešamību nākotnē izveidot sociālistisku internacionāli?
Atbilde: Būs tautas masa, kas gribēs šādu internacionāli, būs jauna revolūcija.
Vai priekšlikumu (sabiedriskā debatē, likumdošanas iniciatīvā) Latvijai iestāties Ziemeļvalstu federācijā?
Atbilde: Jā, sabiedriskā debatē. Nē, likumdošanas iniciatīvā.
Ko šajā kontekstā nozīmē pienākums aizsargāt Latvijas neatkarību?
Atbilde: Ar galvu tagad un ar miesu, kad pienāks īstais brīdis.
Nepieļaut šādus priekšlikumus un par tiem sodīt?
Atbilde: Ja LR likumu kopumā būs precizēts, ka ir aizliegta šāda veida aģitācija, musināšana un utt., tad ar visu likuma badzību.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kristaps Roga

2. Vai turpmāk tādi referendumi kā 2011.gadā notika par Latvijas valsts valodas statusu būs aizliegti? Ja tā, tad kā var apgalvot, ka preambulā ir ietvertas tikai pašsaprotamas tēzes, bez konstitūcijas izpratni būtiski mainošiem elementiem?
Atbilde: Jā, tikai un vienīgi par Latviešu valodas statusu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kristaps Roga

1. Vai turpmāk man kā Latvijas pilsonei un Latvijas varas iestāžu pārstāvjiem būs pienākums novērst Visu Latvijai! tradicionālos 15.maija godināšanas braucienus kā tādus, kas apdraud demokrātijas kā neaizskaramas vērtības statusu?
Atbilde: Ja VL rīko šo pasākumu saskaņā ar LR likumiem, tad nekādi!
Kā man to darīt?
Atbilde: Saņemieties beidzot un veiciet piketu, paralēlo braucienu un utt., kas atļauts likumdošanā, izmantojiet visas iespējas, ko Jums ļauj Satversmes panti un zemāk stāvoši likumdošanas likumi un utt. Nu beidziet vienreiz sīkt un dīkt, kā vientuļa odu "Mātīte", Jūsu skaņa vietā un nevietā jau lielai sabiedrības daļai ir apnikusi.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Janka

Vai Jūs, Kažokas jaunkundz, ģimenē bērnībā mīlēja, vai Jums ir kāda bērnības trauma, kas izpaužas profesionālajā rīcībā šodien? ,

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Cits Sedlenieks

Ja mēs tā sākam skaldīt matus par latviešiem un latvietību ar nolūku noskaidrot, kas ti tādi ir, tad varam nonākt arī vēl tālāk. Piemēram, ja nekad neesmu redzējis nevienu latvieti, varu godīgi apgalvot, ka latvieši vispār neeksistē. No šāda viedokļa es varētu prasīt preambulas rakstītājiem, lai viņi pierāda, ka latvieši patiešām eksistē un tos var definēt tā un šitā. To pašu es varētu prasīt arī Ivetai Kažokai, jo viņai, kā saprotu, ir vismaz kaut kādi pierādījumipar latviešu eksistenci. Savukārt šis arī nav uzticams avots, jo es nekad neesmu redzējis Ivetu Kažoku un tādēļ bez šaubām varu prezumēt, ka viņa neeksistē. Un tā tālāk līdz bezgalībai.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
JB

"Latviešu tautas pašnoteikšanās īstenojās 1918. – 1920. gadā kā vairāku secīgu notikumu virkne, kas aizsākās ar Latvijas Republikas proklamēšanu 1918. gada 18. novembrī un noslēdzās ar 1920. gada 27. maija Deklarācijas par Latvijas valsti pieņemšanu Latvijas Satversmes sapulcē."

un

"Pieņemot Deklarāciju par Latvijas valsti, Latvijas tautas ievēlētā Latvijas Satversmes sapulce Latvijas tautas vārdā akceptēja iepriekšējo institūciju veikto darbu Latvijas valsts izveidošanā."
http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/2007_10_0102_Robezligums.htm

Tomēr, Ivetasprāt, "Satversmē par „latviešu nāciju” līdz šim nekas nav bijis teikts". Tātad Satversmes tiesa to tur būtu "ielasījusi"...

Vispirms, lūdzu, formālu atzīšanu, ka mēs joprojām esam; par citām formalitātēm pēc tam :)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Artis Buks

Loģika un argumentācija ir bezspēcīgas, kad sastopas ar ticību.

Toties visa preambumbulēšanās uzskatāmi apliecina - kā min komentētājs Stasis Līvijs, - ir cits laiks, tb cita valsts, kurai ar 1918. gadā izveidoto kopīgs ir tikai nosaukums, daļēji robežas, un Satversme, kura nu jau tā izmainīta un tūlīt preambumbulēta, ka arī šī kopīgā punkta nebūs. Tāpēc gluži dabiski, ka ir ļaužu grupa, kas šo atšķirību grib fiksēt likumdošanā.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Stasis Līvijs

Gudrai Kažokai gudra nelaime.Viņa ņem un apmaldās trijās priedēs.Latvija šobrīd nepastāvētu,ja to nevēlētos latvieši(etniskie).Satversmes tēvu diskusijas mums nav jātkārto,jo ir cits laiks.Attiecībā uz valodu jāatceras vienkārša zinātniska patiesība,ka valodas''cenšas cita citu aprīt"gluži kā dzīvajā dabā.Ilgāk izdzīvo tās valodas,kurām ir savi valstiskie veidojumi.Etnoss var noturēt savu identitāti ilgākais 1500 gadu,veiksmes gadījumā.Ar Kažokas domāšanu šādas veiksmes nebūs!

Gunta 165x152
Gunta Leona

Man joprojām daudz kas nav savprotams, kur nu vēl pašsaprotams. Bet es jau neesmu Kažoka un citas dāmu klubiņa biedres... Kāpēc vispār svešvārds preambula? Latviešu tauta un tautība latvietis nav viens un tas pats. Tas sajaukums laikam savdabīgi izdevīgs tiem, kas ko lemj.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
skaidroju

Preambulu tikpat labi var nosaukt par priekšvārdu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Gunārs Kusiņš

Vai tiešām godprātīgi esat ieskatījušies K. Dišlera darbos?
Lūk citāts.
Kārlis Dišlers ‘‘[..] neviens nešaubīsies, ka Somija ir somu tautas valsts, lai gan tās politiskajā tautā ietilpst kulturāli augsti attīstītā zviedru nacionālā minoritāte. Tāpat Polija ir vispirmā kārtā poļu tautas valsts un Latvija – latviešu tautas valsts [..] latviešu tauta prasīja Latvijas valsts dibināšanu un to arī nodibināja.”
Avots:
Kārlis Dišlers: Tautu pašnoteikšanās principa tiesiskais saturs. Rīga: Latvijas Universitāte, 1932, 117.-118. lpp.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Aleksejs Dimitrovs

Tiktāl par vēsturi. Bet tālāk Dišlers raksta: "Šo interesanto procesu, proti, etnogrāfiskas tautas un vairāku etnogrāfisko grupu kopēju pārvēršanos vienā politiskā tautā, raksturīgā veidā redzam norisināmies Latvijas valsts dibināšanā".
Avots:
Kārlis Dišlers: Tautu pašnoteikšanās principa tiesiskais saturs. Rīga: Latvijas Universitāte, 1932, 118.lpp.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ilgvars Sadinovs

Kas ir Latvijas politiska tauta? Ko ta sevi ietver?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
nav vērts

Kusiņa kungs, nevajadzētu tērēt laiku un pārliecināt tādas rūdītas mankurtes kā kažokas vai golubevas par to, ka eksistē valsttiesisks jēdziens " latviešu nācija" vai " pamatnācija". Satversmes tiesa tos ir akceptējusi, bet viņas nezin vai arī izliekas to nezinām.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Marija Golubeva

Ir vērts pieminēt arī Dišlera diskusiju ar oponentiem, kuru uzskati līdzinājās mūsdienu preambulas autora uzskatiem. Ja viss bija pašsaprotami, kāpēc brīvvalsts laikā notika šāda diskusija?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Par Nāciju

To, kas ir latviešu nācija, šodien Delfos diezgan vienkāršā formā ir pateicis Latkovskis. Latvieši = Latvijas pilsoņi.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ilgvars Sadinovs

Vai Latvijas nepilsoni ir Latvijas pilsoni?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kalvis Apsitis

Tā, protams, var uzskatīt - bet tas tad sakrīt ar labi pazīstamu politiskās nācijas jēdzienu; piedāvātajā Satversmes preambulā vairākās vietās turpretī ir runāts par "valstsnāciju". Šo bija sīkāk izskaidrojis D.Alehins. Sk. viņa bloga ierakstu - https://www.facebook.com/alehins/posts/569701799762713

No vienas puses, var nojaust, kādas lietas mēs vēlamies izsecināt no Satversmes preambulas (skaidrību par to, kas ir Latvijas teritorija, kādi potenciāli var būt Latvijas pilsoņi -kas var repatriēties uz Latviju, kādi ir valsts pienākumi valodu un kultūru attīstībā). Nerunājot nemaz par to, ka šāda preambula varētu kalpot pedagoģiskam mērķim - līdzīgi kā ASV ir citāti no "Declaration of Independence", atsevišķiem Konstitūcijas gabaliem (pirmais un otrais papildpanti), Džefersona, Linkolna un M.Lutera-Kinga slavenākajām runām.

No otras puses, jēdzienus skaidrot vajadzētu rūpīgāk. Jo E.Levits (komentāros "Jurista vārdā") nosliecas par labu tam, lai piederība latviešu tautai būtu pašidentitātes lieta; bet D.Alehins pamanījis, ka nesenā Saeimas balsojumā ir nostiprināta izpratne par tautību kā izvēli no vecāku vai vecvecāku tautības. Var gan tā, gan savādāk - bet būtu precīzi jāskaidro. I.Kažoka te nedaudz apkopojusi visus tos pārpratumus, kas dažādā sakarībā jau izskanējuši. Te nav runa par cilvēkiem, kuriem maksā algu par to, lai viņi nesaprastu (pārfrazējot Sinklēru Lūisu), bet gan par cilvēkiem, kuri vēlas saprast un tomēr nesaprot.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kalvis Apsitis

Piedošanu, tas bija cits rakstnieks (Upton Sinclair) un viņa citāts: "It is difficult to get a man to understand something, when his salary depends upon his not understanding it!"

Citi autora darbi