Zivis dažādos akvārijos jeb ebreji Latvijas sabiedrībā 13

Lai mazinātu neiecietību un bailes no svešā, rabīns iesaka iepazīties vienam ar otru: „Mēs dzīvojam kā zivis atšķirīgos akvārijos, cits citu redzam, bet nesaprotam viens otru. Iepazīstoties izrādās, ka cits nemaz nav tik slikts.”

Iesaki citiem:

“Ar ebreju nevar apsēsties pie galda, lai iedzertu kādu šņabīti un iekostu speķīti. Viņš to nevar dēļ saviem rituālajiem priekšrakstiem, tāpēc citiem viņš ir savādāks. Kas ir savādāks, tas ir slikts,” ar šādu sadzīvisku piemēru muzeja “Ebreji Latvijā” direktors Marģers Vestermanis atbild uz jautājumu, kāpēc ebreji piedzīvo neiecietīgu attieksmi un pat uzbrukumus Latvijā. Mēs nesaprotam viens otru, savu versiju piedāvā rabīns Izraēls Aizenšarfs, bet jauniešiem no Rīgas ebreju vidusskolas nav īsti skaidras atbildes. Uzrunājot šos cilvēkus ar atšķirīgām pieredzēm, politika.lv centās noskaidrot viņu atbildes uz jautājumiem, kā ebreji izjūt savu citādību, ar kādu sabiedrības attieksmi saskaras ikdienā un kā tajā vairot iecietību?


Kamēr citādība nav redzama, esi drošībā

Latvija ir kā “klusa un mierīga sala” ar labsirdīgām un saprātīgām attiecībām starp cilvēkiem, savus iespaidus par pirmo ierašanos mūsu zemē 1994.gadā atceras rabīns Aizenšarfs. Viņa paziņas un draugi citās valstīs esot brīnījušies par viņa stāstīto, neticot, ka tiešām iespējama tik mierīga dzīve. Kopš 2003.gada, kad viņš pēc vairāku gadu prombūtnes Izraēlā atgriezās Latvijā otro reizi, situācija esot mainījusies ne uz labo pusi – viņaprāt, antisemītisma izpausmes sabiedrībā kļuvušas spēcīgākas un redzamākas. Kaut arī intervējamie uzsver, ka Latvijas sabiedrība kopumā pret ebrejiem ir iecietīga, tomēr tādi gadījumi kā uzbrukums rabīnam Glazmanam šovasar Rīgas centrā liecina, ka ir sastopami arī izņēmumi. Apdraudējumu rada tā sauktie skūtgalvji, sevišķi dēļ bažām, ka viņu darbības, kas šobrīd izpaužas atsevišķos uzbrukumos citādajiem, varētu kļūt labāk organizētas un seku ziņā neparedzamākas.

Kamēr tava citādība nav acīmredzama, vari justies visai droši, taču cilvēks, kas sabiedrībā vēlas demonstrēt savu etnisko vai reliģisko citādību, riskē sastapties ar neiecietību – šādu secinājumu var izdarīt no intervēto pieredzes. Ebreju gadījumā uzskatāma atšķirības zīme ir kipa – ja tu nēsā šo mazo cepurīti, var nākties uz ielas aiz muguras dzirdēt nicīgu piezīmi “žīds” vai “sabraukuši te visādi”, atzīst rabīns Aizenšarfs. “Kad uzvelku citu cepuri, uzmanības ir mazāk, gandrīz nav”, viņš papildina. No otras puses, kipu nēsājot ir piedzīvoti arī patīkami brīži, piemēram, labvēlīgs “Šalom!” no kāda pretimnācēja, un šādus gadījumus rabīns aicina neaizmirst pieminēt.

Marģers Vestermanis atceras savus skolas gadus, kad etniskās un uzskatu atšķirības bija tūliņ redzamas jau no apģērba (pēc formas cepuru krāsas bija skaidrs, vai audzēknis nāk no vācu, ebreju, poļu vai latviešu skolas, bet Hitlera piekritēji valkāja baltas pusgarās zeķes) un politiskās domstarpības pusaudži risināja “dodot pa fresi[1]” ielu kautiņos. Un kā ir tagad? “Rabīns Glāzmans staigā ne tikai hūtē, bet arī lūgšanu apmetnī. Vai tad pa mūsu Rīgas ielām var tā staigāt un demonstrēt savu nepiederību latviskai Rietumu kultūrai? Protams, dod pa fresi! Un kāds vēl nāk ar melnu ādas krāsu! Kāpēc neuzbrūk kādam krievu baņķierim? Tur jau ir miesassargi, tik vienkārši nav! Ar kādu baudu iedotu, ja varētu!”, spriež M.Vestermanis.

Apkārtējo neizpratne – tā ir reakcija, kādu ikdienā piedzīvo kāds no ebreju skolas puišiem, kas nēsā kipu. Viņš noraida skolasbiedrenes skaidrojumu, ka varbūt citiem tā šķiet vienkārši interesanta modes tendence. “Ja novāc varu, kas visu šeit tur, tad ebrejus sāktu vajāt daudz atklātāk. Ne tikai ebrejus, bet arī citas minoritātes. Laiks rādīs!”, puisis ir skarbs. Arī citi lēnām piebalso – kāda no skolniecēm atceras gadījumu, kad piedalījusies citu skolu rīkotā seminārā, kur to skolēni atklāti izrādījuši nepatiku: “Jautāja, ko mēs šeit Latvijā darām, un ka mums principā nav tiesības uz eksistēšanu. Viņi vienkārši padzirdēja, ka esmu no ebreju skolas, un ar to pietika!”. Viņas skolasbiedrs secina tā: “Biežāk kaut kāda neiecietība pret mums izpaužas kā pret krieviem. Pēc tam izrādās – tu vēl esi arī ebrejs!” Jautāti, vai latvieši tad izrādās neiecietīgāki, skolēni atzīst: “Ir latviešu nacionālisti un ir krievu nacionālisti. Krievu nacionālisti nemīl latviešus, latviešu – krievus, un abi kopā nemīl ebrejus”.

Spilgts piemērs ir stāstāms arī ebreju skolas direktoram Grigorijam Biksonam – kad viņš ārstējies slimnīcā, palātā miris kāds cilvēks ar plaušu vēzi, kurš neieredzējis ebrejus. “Visu nakti es un citi palātas biedri skrējām no sestā stāva uz pagrabu pēc skābekļa baloniem, lai slimnieks izdzīvotu, līdz atnāk ārsti. Nākošā rītā mani izraksta, ejot projām es atsveicinos, bet viņš man pēkšņi jautā – vai taisnība, ka esi ebrejs? Tas cilvēks mira, klāt bija viņa pēdējās stundas, bet vienalga šī problēma viņam bija ļoti spēcīga”, saka direktors.


Pietrūkst iepazīšanās vienam ar otru?

Kādi ir neiecietīgas attieksmes iemesli? Jaunieši par to rausta plecus: “Nezinu, tas tika izdomāts jau sen, baznīcas izdomāts. Tagad tas pāriet no tēva uz dēlu”. Arī rabīns Aizenšarfs atzīst, ka tā viņam ir mīkla, jo “pēc idejas taču ir kļuvis demokrātiskāk, ir vairāk brīvības”. Iespējams, ka šī brīvība ļauj vairāk izpausties arī ļaunumam, bet varbūt vienkārši daudziem cilvēkiem viņu ikdienas dzīve šķiet pārāk sarežģīta un nomācoša, lai iedziļinātos citu atšķirībās un izprastu tās – vieglāk ir uzreiz sniegt negatīvu vērtējumu: “Ja viņš citādi izskatās, tātad ir muļķis vai ļaundaris.” Viņaprāt, cilvēkiem ir ērtāk, ka jāsaskaras tikai ar sev līdzīgajiem – tā viņš skaidro arī savulaik pētījumā atklāto, ka 6% latviešu un 5% cittautiešu nevēlas dzīvot kaimiņos ar ebrejiem[2]. “Redzot atšķirības, cilvēks jūtas apdraudēts, ir sasprindzināts un viņam ir neērti, kad nezina, kā labāk uzvesties. Atšķirīgais liekas svešs, bīstams un neparedzams,” skaidro rabīns. Ebreju skolas direktors gan atzīst, ka pētījuma rezultāti ir smieklīgi: “šodien Latvijas iedzīvotājs nekad savas dzīves laikā var nesatikt ebreju – mūsu nav vairāk par kādiem astoņiem, desmit tūkstošiem, bet iedzīvotāju kopā ir vairāk kā divi miljoni. Vēl jāpacenšas, lai satiktu ebreju!”. Kāds no skolas audzēkņiem atzīst, ka būtu interesanti uzzināt, kādi rezultāti būtu šai aptaujai pašu ebreju vidū.

Kā nozīmīgu pamudinājumu neiecietībai M.Vestermanis min publiskus izteikumus, atgādinot par holokaustu un presē publicētajiem pazīstamu cilvēku aicinājumiem iznīcināt kaimiņus, ar kuriem kopā dzīvots simtiem gadu. “Žēlsirdīgas sieviņas prasīja šāvējiem, nu kā tad jūs tā – sievietes un bērnus? Šāvēju standarta atbilde bija – vai tad tie ir cilvēki?”, ilustrē M.Vestermanis. Sevišķi pakļāvīgi izrādās cilvēki, kas jūtas neveiksmīgi vai dzīvē apdalīti. Viņaprāt, arī šobrīd Latvijā ir pamats bažām, jo dominē neapzināti sociāli mazvērtības kompleksi, kas var pārvērsties par nacionālu mazvērtības kompleksu – to rāda pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā no daudziem dzirdamās runas, ka “velti tur gājām, varbūt atkal jāšķiras nost, tad mēs dzīvosim cepuri kuldami un paši savus likumus noteiksim. Tas, saprotams, ir utopija gan lielai, gan mazai valstij, bet tāda tendence ir”.

Tāpēc viens no svarīgākajiem mērķiem – sabiedrībai nenovērsties no savām problēmām, nenoklusēt tās. “Sabiedrība nevar eksistēt, ja tā nereflektē par pagātni. Nevis, lai sevi šaustītu un bērtu pelnus uz galvas, bet tā nav gatava izvērtēt savu nostāju briesmīgajā laikmetā Latvijas vēsturē un mūsu visu neiecietību. Mēs gribam to vēsturisko fonu pavērst kā attaisnojumu, bet nevis izprast, kāpēc tas tā notika. Tas liecina par sabiedrības morālo krīzi. Mēs par to vispār nerunājam”, uzskata vēstures pētnieks. Domājot par risinājumu, viņš norāda, ka bailes no atšķirīgā, tāpat kā citas fobijas ietekmē cilvēku sociālais stāvoklis, viņu veiksme vai neveiksme dzīvē: “Mēs redzam, ka īstās inteliģences aprindās cilvēki apzinās, ka kultūra ir internacionāla. Vai tāpēc ebreji neklausīsies Vāgneru, ka viņš bija antisemīts? Nevar pateikt – es lasīšu tikai latviešu autorus, klausīšos latviešu nacionālo mūziku. Tad jau mums jāatsakās no elektrības, jo Edisons jau nebija latvietis!”.

Paaudžu maiņa – šādu atbildi sniedz skolēni uz jautājumu, kas nepieciešams, lai negatīvā attieksme mainītos. Kāda no skolniecēm saka: literatūrā, mācību stundās skolā varētu vairāk stāstīt par citādību, tajā skaitā reliģiju mācībā iepazīstināt ar dažādām reliģijām, nevis tikai vienu savējo.

Rabīns Aizenšarfs atzīst, ka neiecietību izskaust pilnībā nevar, jo vienmēr sabiedrībā būs neizglītoti un aprobežoti cilvēki, jautājums tikai, vai viņi savu attieksmi brīvi varēs paust. Lai mazinātu neiecietību un bailes no svešā, rabīns iesaka iepazīties vienam ar otru: „Mēs dzīvojam kā zivis atšķirīgos akvārijos, cits citu redzam, bet nesaprotam viens otru. Iepazīstoties izrādās, ka cits nemaz nav tik slikts.”

________________________

[1] Vācu val. Fresse – mūlis.

[2] Eiropas vērtību pētījums. Baltijas sociālo zinātņu institūts, 1999, skatīt 8.lpp.


Publikācija tapusi Nacionālās programmas iecietības veicināšanai ietvaros.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (13) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Peksiss V 04.06.2011 14:00
Vērtējam viens otru pēc darbiem kas tiek veikti LATVIJAS labā??!!!Tā būtu viss labāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 18.12.2005 01:25
Aleksim!

Jūs būtu papētijis krievu valodas stilistikas īpatnības lapelē DDD,it īpaši A.Gardas intervijās un rakstos:)DDD.

Ai,es tur daudz incantu pētījumu būtu paveicis,ja ar šo smirdīgo lapeli ņemtos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 11.12.2005 11:10
Es zinu,ka Tu neesi lasijis DDD(un tas ir dabiski).

Regulāri tiešām nelasu, bet esmu rūpīgi iepazinies ar tiem numuriem, kuri nonāk manā rīcībā. Piemēram, homoseksuālistu sarīkotā trača laikā š.g. jūlijā šīs avīzes bija ērti nopērkamas. Sk. arī http://www.ddd.lv/jaunumi.php . Avīze ir OK, bet mēdz būt arī interesantāka lasāmviela par DDD. No nesenāko laiku DDD aktivitātēm mani aizkustina iestāšanās par latviskumu ieslodzījuma vietās (t.sk. Gata Kovaļska tiesībām), jo cietumos joprojām dominē krievu valoda.

Materiāls ir praktiski katrā numurā.

Kas te domāts? Vai Jūs tiešām uzskatāt, ka būtu jātiesājas pret DDD? Latviešu izcelsmes zviedrietei Ilzei Brands-Kehris varbūt tas ir vajadzīgs, jo viņai ir tāds bizness. Bet vārda brīvību ir grūti apslāpēt pat ar lielu daudzumu naudas. Ja DDD aicinās uz vardarbību, un no viņu izteikumiem to varēs pilnīgi viennozīmīgi izvest, tad, iespējams, domāšu citādi. Tādēļ mācieties vien latviešu valodas stilistiku, biedri Staļin!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 10.12.2005 01:21
Aleksi!

Es zinu,ka Tu neesi lasijis DDD(un tas ir dabiski).ja man būtu nauda un juridiskas zināšanas vajadzīgā apmērā-es būtu griezies prokuratūrā.Ja kādam ir iespēja-griezieties prokuratūrā.Materiāls ir praktiski katrā numurā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 06.12.2005 18:37
Hate speech, manuprāt, ir subjektīvs. Ir daži paņēmieni, kā nodrošināties, lai to nevarētu tik viegli piekārt. Piemēram, var izvairīties no jebkādiem vispārinošiem, abstraktiem apgalvojumiem par kādu etnisku, rases vai jebkādu citu cilvēku kategoriju. Šādi abstrakti apgalvojumi, lai gan tie neliecina par augstu domāšanas kultūru, tomēr reizēm parādās pat valdošo politiķu runā un visbiežāk nerada nekādas sliktas sekas. Toties avīze DDD ikreiz, kad tā raksta par ebrejiem vai par nepilsoņiem kaut kādus vispārinājumus, kuri attiecīgām aktīvistu organizācijām vai Ilzei Brands-Kehre nepatīk, nonāk sava veida "riska zonā", kur viņus var nesodīti sist. Domāju, ka DDD ar laiku izdarīs secinājumus un izteiksies precīzāk, lai nenonāktu šajā riska zonā.

Visiem radikāļiem iesaku izlasīt V.G.Hēgeļa "Wer denkt abstrakt" (sk. http://www.comlink.de/cl-hh/m.blumentritt/agr91.htm ) un kļūs skaidrs, kā labākās sabiedrības cilvēki domā, un kā viņi nedomā. Protams, reizēm var noderēt arī V.Valeiņa "Poētika" vai cita grāmata, kur sīki analizēti tēlainās valodas izteiksmes līdzekļi. Jo dažreiz liberālie cīnītāji pret abstrakto domāšanu tīšām aizdomājas pārāk tālu. Piemēram, Viktors Birze raksta:

Pēc tam es tiku aicināts paskaidrot savu epitetu, veltītu Krievijas kreiso ekstrēmistu teroristiskā nacionālboļševiku grupējuma rezidentam Latvijā Benesam Aijo, proti, ka viņam ir vieta zooloģiskajā dārzā. Tieši tā, šīs personas paškontroles trūkums un odiozā izturēšanās, man lika domāt, ka tieši šajā iestādē viņam būs piemērota vieta, kur publiski demonstrēt savu polithuligānismu. Un mēģinājums uztiept man savu interpretāciju, ka šajā izteikumā izpaužas mana rasistiskā domāšana, jo Beness Aijo ir melnādains, man šķiet pilnīgi absurda, un, manuprāt, liecina par latentu rasismu to personu (Ilzes Brands-Kehres, tiesībsargājošo institūciju pārstāvju) domāšanā, ja jau reiz viņi aizfantazējas tik tālu, ka meklē manus izteikuma motīvus, nepatikā pret tumšas ādas krāsas cilvēkiem. Vai tiešām šīm personām tumšādains cilvēks kaut kādā veidā šķiet līdzīgs pērtiķim? Man tādu aizspriedumu nav, kaut arī es uzskatu, ka katrai rasei ir jādzīvo savā etniskajā teritorijā un rasu sajaukšanās ir nevēlama parādība.
(sk. http://www.latvians.lv/modules.php?name=zinjas&file=article&... ).

Pilnīgi pievienojos Viktoram. Es līdzīgus vārdus par zvērudārzu esmu dzirdējis pat skolā no savas skolotājas, kura pukojās par bērnu trokšņošanu. Nekāda rasistiska satura šajā izteicienā nav. Faktiski vajadzīga stilistiska diskusija - vai aicinājums kādam doties uz zvēru dārzu ir netiešs salīdzinājums (zooloģiskā dārza pastāvīgie iemītnieki ir nesaprātīgi dzīvnieki, tad te būtu mēģinājums dehumanizēt otru cilvēku, kas būtu slikti). Vai arī tā drīzāk ir labsirdīga ironija - zooloģiskais dārzs te uzskatāms vienkārši par vietu, kur notiek visādas nenopietnas atrakcijas, tāpēc ieteikts oponentam tur izmēģināt savas spējas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sherlock 06.12.2005 17:02
Aleksis: "Dažreiz tajā [DDD], protams, balansē uz hate speech robežas"

Jums ir zināmi Latvijas Republikā pielietojamie tiesiski standarti, testi un tamlīdzīgi, kas nosaka šīs robežas? Ja jā, kur ar tiem var iepazīties?

Viss, ko man ir izdevies "uzzināt" ir, ka eksistē tāds cilvēku pulciņš, kas raksta "ekspertu slēdzienus", uz kā pamata tad arī acīmredzot tiek ierobežota vārda brīvība un vajāti daži Latvijas Republikas pilsoņi saskaņā ar KL 78. pantu. ir dzirdēts, ka šādi indivīdi ir rakstījuši: Nils Muižnieks, Ābrams Kļeckins, Līga Biksiniece, Artūrs Kučs, Sergejs Kruks, Juris Rozenvalds, Ilze Brands Kehre. Man nav izdevies atrast kaut kur brīvi pieejamus (piemēram internetā) nedz šos ekspertu slēdzienus, nedz visu lietu, kas ir nonākušas līdz kādam noslēgumam (atteiktas, izbeigtas, iztiesātas) materiālus. Varbūt es esmu slikti meklējis? Bet varbūt ir tā, ka nekādu standartu nav, un ir cilvēku pulciņš, kas, ar valsts pārvaldes aparāta starpniecību, mēģina uzspiest visiem citiem savus subjektīvos, patvaļīgos priekšstatus par to, kur katrā konkrētajā gadījumā būtu jābūt vārda brīvības robežām?

Tādus kā, piemēram, vienā Domburšovā, izplūdušas un nekonkrētas parunāšanās veidā, pauda Muižnieks:

«Visa veda ekstrēmisti grauj demokrātiju (..) robeža nav skaidri definējama un arī eksperti savā starpā strīdas (..) Pamatā, aicinājumu uz vardarbību, vai diskrimināciju, vai attaisnojumu - vai šādu rīcību attaisnojumu, balstoties uz rasi, ādas krāsu, tautību, un tamlīdzīgi tiek - nu tas ir īsumā - tiek kvalificēta kā naida kurināšana.»

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 06.12.2005 14:13
Tāpat čekas izlolotā lapele DDD-tās mēŗķis ir diskreditēt Latviju un latviešus,bet arī sakurināt naidu,rekrutēt radikāļus šādām akcijām.

Drīzāk jau DDD ir amizanta publikācija, ko tagad lielā mērā saraksta A.Gardas līdzgaitnieces. Dažreiz tajā, protams, balansē uz hate speech robežas; un viņiem reizēm jāpalīdz turēties civilizētos rāmjos. Bet reizēm DDD risina būtiskus jautājumus, piemēram, par latviešu valodas neapmierinošo statusu ieslodzījumu vietās (sk. http://www.apollo.lv/portal/news/articles/60277 ). A.Garda pats ir cietis no uzbrucējiem, kuri vēl nav noskaidroti; man nav nekāda pamata uzskatīt, ka viņa organizācija LNF nodarbotos ar ebreju fizisku iespaidošanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 06.12.2005 06:05
Ir diemžēl jāpiekrīt,ka antisemītisms,ksenofobija un vispār savstarpējā neieiecietība pēdējā gada laikā Latvijā strauji pieaugusi.It sevišķi paplašinājušās visdažādāko radikāļu aktivitātes,tās kļuvušas mērķtiecīgākas un organizētākas.

Tas protams notiek tāpēc ,ka šo naidu apzināti kurina.Un nevar apgalvot,ka šī naidīguma izpausmes tuvākā laikā ies mazumā.Un tātad antisemitiska rīcība izpaudīsies arī ārēji.

Tātad:kas ,kur,kad,cik ilgi,cēloņi,iemesli,sekas.'Problēma ir tur,ka 90gados,kad sabruka PSRS,impēriskās Krievijas aprindas vēlējās šeit atgriezties.Uz tanka protams.dažādiplāni,starp kuriem populārākie bija 1)militārais 2)ekonomiskais.Ekonomiskais balstās uz to,ka tas kurš lielā mērā kontrolē ekonomiku,kontrolē arī politiku,un arī iekļaušanos saimnieciski politiskajās savienībās.Šādu plānu izpausmes varējam vērot šogad Kalužnija intervijās ,piem.NRA š.g. aprīlī,atsaucoties uz KF prezidentu,tapat KF prezidenta palīga(šķiet) Jastrebžīmska vizītē un intervijās(regnum .ru.) Militārie plāni savu pamatni rada Jaltas slepenajos protokolos,kur līgumslēdzējās-ASV unPSRS noteica,ka noteiktu gadu skaitu tām ir tiesības kontrolēt iekarotās teritorijas nacisma izpausmju gadījumā.Attiecībā uz Latviju tas nosaka,ka Krievijai ir jāpierāda sev un pasaulei ,ka šeit valda nacisms,fašisms, rasisms un vēl da nezkas.Šai virzienā notiek milzīgi darbi.Piemēram nupat avīzē lasiju,ka krievu eksperti konstatējuši,ka 1/3 materiālu ,kas veltīti 60 gadu jubilejai kopš 1945g.9 maija ir Latvijas atmaskojums par centieniem "pārrakstīt" vēsturi.(tā ir reakcija uz prezidentes centieniem izskaidrot 20gs. Latvijas vēsturi)Apjomi,jaatzīst gigantiski...skaidrs,ka kaut ko jau bija ieplānojuši 9.maijā Maskavā,tikai nojuka.Taču milzīgas aktivitātes notiek ne tikai Kremļa kontrolētajos mēdijos,kurus,starp citu,lasa ne visi Rietumu eksperti un politiķi,un ja lasa -vai uzticas? Tāpēc iecerēti bija un irdažnežādi pasākumi-gan 16,martā,gan 4 ,maijā,gan 22 jūlijā gribēja triekt pret vienu pret otru divas radik''ali atšķirīgi noskaņotas ļaužu masas,cerot uz asiņainiem notikumiem.Tāpat čekas izlolotā lapele DDD-tās mēŗķis ir diskreditēt Latviju un latviešus,bet arī sakurināt naidu,rekrutēt radikāļus šādām akcijām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 05.12.2005 16:03
Fīrers: Nu, protams, ir jau huligāni, bet ne tādā mērā, lai tā būtu problēma.

Problēmas jau varbūt arī nav - latvieši varētu pat kādu laiku ignorēt atsevišķu rabīnu nelabsajūtas jautājumu, jo pašu ebreju, t.sk. aktīvu judaistu, pie mums nav daudz. Bet vai tas ir optimāli? Varbūt ir labāk īstenot "amerikāņu sapni" Latvijas variantā - lai mūsu ebreji tiktu aicināti būt aktīvi Latvijas patrioti, apzinoties, ka reliģiozi-konservatīvais mazākums par politiku daudz neinteresēsies, toties uzturēs savai tautai kopīgo reliģisko un kultūras mantojumu. Nevaram gribēt, ka Latvijas valsts un policija uz ielas neaizsargās kādu, kurš valkā hasīdu hūti vai jarmulke cepurīti, un vienlaikus citi ebreji veicinās latviešu varas partiju idejas - jo tā ir solidaritāte ebreju starpā. Ir būtiski, lai rastos solidaritāte arī starp latviešiem un ebrejiem.

Atceros arī kāds gandarījums man bija 1989.gadā, kad Mavriks Vulfsons uzstājīgi pacēla Ribentropa-Molotova pakta jautājumu PSRS Augstākajā Padomē. Vai kad pirmo reizi uzzināju, ka latviešu revolucionāri 1905.gadā nepieļāva krievu melnsimtnieku provocētos ebreju grautiņus Latvijā. Šādu kopdarbību var atjaunot un turpināt. Ir gluži nepamatots Staļina laiku stereotips par ebrejiem kā par bezprincipu kosmopolītisma aizstāvjiem. Ebreju vairākums tomēr dzīvo ASV nevis Rietumeiropā. Un ebreju intelektuāļi visā pasaulē nevairās kritizēt Eiropas Savienību (un tās vecās dalībvalstis) tad, kad tur notiek kārtējās nejēdzības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Fīrers 01.12.2005 15:32
Arī kultūru izvēlas. Daudzi ir tādi, ka nemaz nevar pateikt, ka ž, tfu, ebrejs. Nu, protams, ir jau huligāni, bet ne tādā mērā, lai tā būtu problēma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 01.12.2005 11:15
Noņem to savu kipu, iekod speķīti, un būsi čoms. Reliģija nav iedzimta pazīme, kuru cilvēks nevar mainīt, un dēļ kuras nedrīkstētu diskriminēt.

Iebildīšu Fīreram - mēdz būt arī tādi uzbrukumi ebrejiem, kas notiek pēc rases vai kultūras pazīmes un kam nav sakara ar reliģiju. Teiksim, bijušajā PSRS ir daudz nereliģiozu ebreju, bet tas viņus nav pasargājis no etniski motivētiem uzbrukumiem. Pat krievvalodīgie rakstnieki Boriss Pasternaks un Josifs Brodskis, kuri simpatizēja Pareizticīgajai baznīcai, reizēm pieredzēja režīma vajāšanas.

Turklāt reliģiju, protams, var mainīt, bet vai vajag? Judaistiem atšķirībā no kristiešiem un musulmaņiem nepastāv aizliegums nodarboties ar naudas aizdošanu. Judaisms jau viduslaikos bija ticība, kas iestājās par vispārēju lasītprasmi un veicināja reliģisko tekstu studēšanu. Tādēļ jau no seniem laikiem ir bieži sastopami ebreju finansisti un zinātnieki. Ebreju līdzdalība ekonomikā un viņu netraucēta kultūras dzīve var veicināt arī visas pārējās sabiedrības uzplaukumu. Lai pārliecinātos par to, pietiek salīdzināt Ņujorku vai Londonu ar Maskavu vai Varšavu, vai jebkuru citu lielpilsētu, kurā biežāk izpaužas judofobija. Domāju, ka Ņujorkā un Londonā arī neebreji parasti ir turīgāki un jūtas labāk. Mēdz būt arī neefektīvi neebreju-ebreju kopdzīves modeļi (piemēram, Bogdana Hmeļņicka laiku Ukrainā), bet tad atkal - katrs cilvēks sastop savā ceļā tādus ebrejus, kādus ir pelnījis. Teiksim, komponistam Rihardam Vāgneram esot bijusi visai kritiska attieksme pret ebrejiem. Bet ir zināms arī, ka viņš esot mīlējis aizņemties naudu un pēc tam izvairīties no saviem kreditoriem...

Saules mūžu Latvijai un Latvijas ebrejiem!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Fīrers 01.12.2005 09:53
Šalom un Sieg Heil!

Nesaprotu, ja huligāni piekauj rabīnu, tad uzreiz neiecietība, rasu naids. Bet kāda ir starpība, vai piekauj ebreju vai latvieti? Un nesakiet, ka latviešus nekad neviens nepiekauj. Vardarbība un huligānisms ir slikti, bet kāda velna pēc vajag uzreiz bļaut par rasismu un nieiecietību, tiklīdz cietušais nav latvietis?

Un ne jau par līku degunu kāds ņirgājās un izsaka tās nicīgās piezīmes. Noņem to savu kipu, iekod speķīti, un būsi čoms. Reliģija nav iedzimta pazīme, kuru cilvēks nevar mainīt, un dēļ kuras nedrīkstētu diskriminēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 29.11.2005 22:45
Šalom! Miers lai ir ar Tevi, Ieva Keire!

Piebildīšu, ka atsevišķi man pazīstami cilvēki pauž nepatiku pret visiem ebrejiem, jo viņus neapmierina Izraēlas politika vai, teiksim, S.Vīzentāla centra izdarības. Dažiem cilvēkiem nezkāpēc ir grūti nošķirt šīs divas lietas. Tā man šķiet visai ačgārna un neloģiska motivācija, jo Latvijas ebreji nav līdzatbildīgi par citu valstu ebreju rīcību. Šie radikāļi bieži nespēj atbildēt uz retorisko jautājumu - kurā(s) valstī(s) tad, pēc viņu domām, ebrejiem būtu jādzīvo. Bet šāds domāšanas stils tomēr ir izplatīts; būtu interesanti zināt, kāpēc? Vai daži cilvēki te Latvijā necieš no judofobijas, no savas tieksmes ASV, Izraēlā, pat mistiskā "starptautiskajā biznesā" saskatīt tikai sliktus nodomus vai sazvērestības? Kā viņiem palīdzēt? Ar informāciju vien tur nekas daudz nav līdzēts, jo daži radikāli noskaņoti cilvēki ir jau visai daudz uzzinājuši, bet viņu informētība ir savā ziņā vienpusīga. Un katru jaunu informāciju viņi tad uztver savdabīgi un saasināti.

Saistītie raksti