Atslēgvārdi:

Ziņu aģentūras PR pavadā 24

Latvijas ziņu aģentūras darbojas vairāk kā ziņu kanāli, kas uztver preses sekretāru piesūtīto informāciju un transformē to tālāk klientiem, īpašas pūles neveltot ziņu analīzei.

Iesaki citiem:

Ziņu aģentūras Latvijā izvēlējušās vienkāršāko ceļu — tās kalpo kā kanāls ziņu izplatīšanai, bet ziņas pasniegšanai neizvēlas kritiski, kā to dara labākās rietumu aģentūras. Latvijas aģentūras drīzāk palīdz sabiedrisko attiecību speciālistiem, nekā atvieglo darbu medijiem, jo aģentūra publicē sabiedrisko attiecību piedāvāto materiālu, nereti izvairoties to konfrontēt ar citiem viedokļiem. Šādi secinājumi gūti Vidzemes augstskolas pētījumā, kurā tika analizētas vienas nedēļas ziņas aģentūrās LETA un BNS 2007. gada 12.-18. martā[ 1 ].



Ziņās dominē pseidonotikumi

Caur ziņu redakcijām ik dienas plūst daudz informācijas, un pat tādā nelielā valstī kā Latvija šis apjoms ir pietiekami liels, lai publiskajā telpā parādītos tikai noteikta daļa ziņu. Augot izpratnei par sabiedriskajām attiecībām, ziņas piedāvā ne vien lielākie valsts un biznesa sfēras pārstāvji, bet arī citas organizācijas. Lai arī ir blakusfaktori, kas ietekmē ziņu atlasi medijos (piemēram, īpašnieku intereses, sabiedrības dienaskārtība u.c.), lielu lomu šajā procesā spēlē ziņu izvēles kritēriji, pēc kuriem vadās redaktori un žurnālisti. Laika informācijas vākšanai un apstrādei mūsdienās kļuvis mazāk, bet ziņu apjoms, pateicoties sabiedrisko attiecību un jauno tehnoloģiju attīstībai, ir pieaudzis. Saprotams, ka visi notikumi nekad neiekļūst mediju dienaskārtībā un bieži avoti, kuru interesēs ir savu ziņu izcelt, jautā, ko viņi dara nepareizi, ka viņu ziņas paliek ārpus šīs izvēles? Žurnālistiem savukārt būtu jāuzdod jautājums — kas ir viņu auditorijas interesēs un vai vieglāk pieejamais materiāls, kas bieži „pats atnāk” uz e-pastu, vienmēr ir tas objektīvākais?

Lai arī priekšstats par žurnālistiku kā neatkarīgu profesiju sabiedrībā saglabājas, aģentūrās ir daudz ziņu par inscenētiem jeb pseidonotikumiem, kas visbiežāk ir sabiedrisko attiecību praktiķu organizēti. Vienlaikus to ziņu skaits, kas radies žurnālistiskās izpētes vai žurnālista iniciatīvas rezultātā, ir ļoti mazs. Aplūkotajā periodā sabiedrisko attiecību speciālistu piedāvātās ziņas aģentūrā BNS bija ap 76%, bet aģentūrā LETA — ap 83% no visa publicēto ziņu apjoma. Nebūt nav nosodāmi, ka žurnālists izmanto sabiedrisko attiecību praktiķu iesūtīto materiālu, bet rodas jautājums, cik daudz mūsdienās ir ziņu, kas tapušas no politiķu, uzņēmēju un citu spēlētāju vai to pārstāvju „piespēlētas” informācijas un vai žurnālists būtiski izmaina saturu, ja ziņa ir tapusi, par pamatu ņemot paziņojumu presei? Varētu strīdēties, ka aģentūras uzdevums ir atspoguļot visas ziņas, bet arī ziņu aģentūru loma var būt dažāda — tā var pildīt nekritiska „telegrāfa” funkciju, un tā var arī strādāt pēc sabiedrības interesēs kalpojoša advokāta principa, kas teorētiski ir jebkura medija uzdevums. Protams, nav nosodāmi, ka ziņas ir balstītas uz paziņojumiem presei, jo sabiedriskās attiecības Rietumu pasaulē ir būtisks ziņu satura veidošanas elements, ko apliecina daudzi teorētiķi, tomēr vai šādā gadījumā aģentūra ir sabiedrības interešu aizstāvis?

Mediju eksperte Sandra Veinberga[ 2 ] apgalvo, ka ziņu aģentūras labākajā gadījumā izmanto tikai 10% no piegādātā materiāla, bet Vidzemes augstskolas pētījums parāda, ka Latvijā šie procenti ir augstāki — aģentūrā LETA vidēji 28 %, bet BNS — 20% no visām relīzēm pārtop ziņās, kas tiek nopublicētas ziņu lentē (abas aģentūras atsevišķā sadaļā publicē arī preses paziņojumus tādā formā, kādā tie tiek saņemti). Jo lielāka ziņu plūsma, jo lielāku lomu spēlē žurnālists kā „vārtsargs”, kas atlasa būtisko no nebūtiskā. Tādējādi ziņu aģentūras spēlē šo pirmo vārtsarga lomu, bet mediju redaktori ir nākamie vārtsargi, kuriem ir jāizšķiras, kuras ziņas publicēt[ 3 ]. No vienas puses raugoties, Latvijas ziņu aģentūras varētu būt kritiskākas un „nežēlīgākas” pret sabiedrisko attiecību inscenētajām ziņām, bet no otras puses šī tendence sabiedrisko attiecību materiālam ziņās pieaugt ir ļoti rietumnieciska un runā par labu sabiedrisko attiecību profesionalitātes un ietekmes pieaugumam. Tiesa, tikpat glaimojošus vārdus nevar teikt par ziņu aģentūru reportieriem, jo tie nav pietiekami kritiski ziņu pasniegšanā un maz izrāda savu iniciatīvu ziņu meklēšanā.



Populārākas — ziņas no valsts sektora

Pētījums parādīja, ka visai augsts ir ziņās pārtapušo preses relīžu daudzums no valsts un pašvaldību institūcijām — starp sociālpolitiskajām ziņām aģentūrā LETA šādu ziņu bija 91 % un aģentūrā BNS — 93 %. Atbilstoši mediju teorētiķa Denisa Makveila[ 4 ] teiktajam, daži cilvēki un institūcijas kā ziņu avoti saņem vairāk uzmanības un priviliģētu pieeju medijiem. LETA un BNS ziņu dienaskārtību lielā mērā nosaka prominentas personas kā valsts prezidents, ministri un deputāti, kuri acīmredzot ir medijiem visvienkāršāk pieejami caur preses dienestiem, kā arī valsts institūcijas — ministrijas un pašvaldības. Prezidents, vēršot uzmanību uz jebkuru jautājumu, var ietekmēt aģentūru dienaskārtību[ 5 ]. Pētījumā arī novērots, ka Valsts prezidenta preses dienesta iesūtītās preses relīzes ātrāk iekļūst ziņās, nekā ministriju preses sekretāru piedāvātais materiāls, kas tur parādās ar lielāku laika atstarpi, nemaz nerunājot par citu spēlētāju — nevalstisko organizāciju (NVO), indivīdu un privāto kompāniju — piedāvāto materiālu. Par privāto un nevalstisko sektoru sociālpolitisko ziņu lentēs parādās salīdzinoši ļoti maz ziņu (tikai ap 5% katrā aģentūrā), kas varētu būt zināms indikators tam, ka šie sektori ir visnotaļ neaktīvi sabiedriskās dienaskārtības veidošanā caur medijiem. Ja privātā sektora zemā publiskā aktivitāte sociālpolitiskajos jautājumos lielu izbrīnu nerada, tad jautājums tomēr rodas, kādēļ ir tik zema NVO līdzdalība šajos procesos.

Tā kā pētījumā netika aplūkotas biznesa un ekonomikas ziņas, tad nevar viennozīmīgi secināt, ka ziņu aģentūras Latvijā vēl joprojām ir pārāk „oficiālas” un kalpo kā valdības informācijas ziņu lentes. To var apgalvot par sociālpolitikas ziņām, un tas rada jautājumu, vai ziņu aģentūras vēl joprojām uzticas tikai oficiālajiem kanāliem, iespējams, nesaskatot ietekmīgus spēlētājus citviet. Daļēji to varētu skaidrot ar to, ka mediju uzdevums ir rūpīgi un neatlaidīgi sekot līdzi tam, ko dara tie, kas tērē nodokļu maksātāju naudu, bet vienlaikus mediji nevar savu „līdzi sekošanu” mērīt tikai ar savu personisko vērtību skalu, jo viedokļi sabiedrībā var atšķirties. Daudz veiksmīgāk to varētu darīt, konfrontējot dažādus viedokļus.



Neapgrūtina sevi ar analīzi

Žurnālistiem būtu jāizvērtē materiāls, jāpauž savs viedoklis un jāskatās kritiski uz iesūtīto materiālu, kā arī jānorobežojas no sabiedrisko attiecību un publicitātes pasūtījumiem, uzskata S.Veinberga[ 6 ]. Pētījums parāda, ka aģentūru žurnālisti daļēji veic „kritiskā interpretētāja” uzdevumu, jo bieži modificē ziņas līdu[ 7 ] (ievadu). BNS ir kritiskāka par aģentūru LETA — BNS ziņas ievadu mainījusi 85 %, bet LETA tikai 63 % gadījumu. Mediji mums ne tikai izstāsta, ko par notikušo domāt, bet arī, kā par to domāt[ 8 ]. Tas, kā mediji ziņu „ierāmēs”, arī noteiks, vai ziņa nonāks publiskajā dienaskārtībā. BNS reportieri dienaskārtības formulēšanas lomu uztver nopietnāk un cenšas būt ietekmīgāki nekā kolēģi aģentūrā LETA, kas vairāk izpilda ziņas pārraidītāja funkciju.

LETA salīdzinājumā ar BNS mēdz biežāk rediģēt un saīsināt oriģinālos preses paziņojuma virsrakstus, lai tie nebūtu pārāk gari vai nesaprotami, bet BNS virsrakstus atstāj garākus un izsmeļošākus, vairāk Rietumu žurnālistikas tradīcijai atbilstošus. Lai arī kritiskās attieksmes Latvijas aģentūrās varētu būt vairāk, nevarētu apgalvot, ka tās pilnībā ignorē Rietumu žurnālistikas tradīcijas.

Ziņu aģentūras ietur neitrālu pozīciju un bieži necenšas mainīt ziņas nokrāsu vai, publicējot preses relīzi kā ziņu, nemēģina papildināt to ar citiem informācijas avotiem, kas būtiski varētu mainīt informācijas uztveri. Latvijas ziņu aģentūras nav izveidojušās par patstāvīgiem, uz plašu publiku orientētiem medijiem, kas savos portālos sniegtu daudzveidīgus analītiskos un izklaides materiālus. Mediju pētniece Inta Brikše[ 9 ] raksta, ka aģentūras orientējas uz korporatīvajiem klientiem un tiem piedāvātajiem informācijas un komunikācijas servisiem. No tā var secināt, ka Latvijas ziņu aģentūras darbojas vairāk kā ziņu kanāli, kas uztver daudzveidīgo informāciju un transformē to tālāk saviem klientiem, īpašas pūles nepieliekot, lai nodrošinātu tiem ziņu analīzi. Salīdzinoši maz ir to ziņu, kas radušās pēc pašu aģentūras žurnālistu iniciatīvas.

Emorijs Grifins[ 10 ] uzsver, ka pašreiz domāšana ziņu atlasē koncentrējas uz sabiedrisko attiecību profesionāļiem, kuri strādā valdības aģentūru, korporāciju un citu interešu grupu labā. Pat tādi prestiži laikraksti kā Washington Post un New York Times, vairāk nekā pusi no nodrukātajām publikācijām saņem no preses relīzēm un konferencēm. Tiesa, ASV laikrakstu gadījumā ziņu atlases process ir daudz kritiskāks un attālinātāks no sabiedrisko attiecību interesēm jau brīdī, kad ziņas parādās Reuters vai Associated Press. Latvijas aģentūrām līdz tam vēl tāls ceļš ejams, protams, ja aģentūru mērķis ir attālināties no ”telegrāfa” misijas, pārraidot visas ziņas, un tuvoties medija misijai kalpot sabiedrības interesēm, atmaskot apslēpto un caur informāciju uzlabot sabiedrības dzīvi. Ja aģentūras jau sākotnēji būtu kritiskākas pret avotiem un informāciju, tās atvieglotu darbu medijiem, kas izmanto aģentūru ziņas. Šobrīd aģentūras vairāk padara vienkāršāku sabiedrisko attiecību profesionāļu darbu, atstājot žurnālista dziļākai misijai atbilstošos uzdevumus savu klientu un ziņu patērētāju rokās.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (24) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hmmmm... 06.02.2011 14:11
Strādāju medijā un ak, cik bieži man nākas no e-pastiem dzēst ārā n-tās K.Glikas sūtītās PR...OMG :))) Mīļa meitene, lūdzu, pati vairs neraksti tās apnicīgās PR un arī ziņu aģentūrām būs mazāk darba...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reportieris 03.08.2007 02:43
Man tik tā dīvaini liekas, ka analizētas tikai soiālpolitikas lentes. Nu nezinātājam varu atklāt, ka galvenās tomēr ir ekonomikas lentes, jo ja aģentūras strādātu tikai un vienīgi uz ziņu notirgošanu citiem medijiem, tās jau sen būtu bankrotējušas. Tādēļ, ja ieskatās ekonomikas sadaļā, sevišķi BNS, ir manāms, ka tur tad arī koncentrējas vairums orģinālziņu. Tāpēc, manuprāt, pētījuma autori nav visu izdarījuši līdz galam un nākuši klajā ar pāragriem apgalvojumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zilonis 02.08.2007 15:25
Es par 200Ls/mēnesī netēlotu sabiedrības glābēju, neliešu atmaskotāju un detektīvu capu. Protaams ja tas nav dzīves aicinājums. Algas, visu izšķir samaksa par padarīto darbu. Ja cilvēks jūtas, ka par padarīto darbu viņš saņem nepietiekami, tas stradās tik daudz, lai viņu neatlaistu no darba. Teorētiskie prātojumi ir interesanta padarīšana, taču kā reiz iepērkoties gastranomā teica kāds paziņa, "neba maize pati nāca."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

njaa 02.08.2007 15:11
Pirmkārt, jau katram medijam ir savas funkcijas, ziņu aģentūras informē (gan par notikumiem, viedokļiem, tendencēm), avīzes analizē. vismaz tā tas ir rietumvalstīs, kuru paraugs izmantots šajā rakstā.

Otrkārt, vai ņemts vērā tas, ka LETā ir krietni vairāk ziņu nekā BNS, tādējādi arī to ziņu skaits, kas radītas bez PRšiku ietekmes var būt arī lielāks LETai nekā BNS, lai gan nav iespējams to apgalvot, jo rakstā atradu tikai procentuālo sadalījumu.

Treškārt, vai tiešām tas, ka par kādu lietu, notikumu informē iestāde vai organizācija, nozīmē, ka to vispār nedrīkst publicēt?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kaspars Rūklis - Vijotlītei 30.07.2007 20:53
Par Žurnālistu savienību atbildēt nevarēšu, tur jājautā tās pārstāvjiem.

Par ASV žurnālistu algām -- varu ieteikt tikai pajautāt viņiem pašiem. Ja ir interese, var piedalīties Vidzemes augstskolas rīkotajā vasaras skolā par komunikāciju, kur šogad uzaicināta lektore no ASV, kas vienu no lekcijām veltīs tematam " ASV žurnālistu apmierinātība ar darbu", kur domāju, šis jautājums noteikti tiks minēts. Arī profesionāļiem ir iespēja piedalīties vasaras skolas lekcijās, informācija par to un programma atrodama http://biss.va.lv.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vijolīte - Kasparam Rūklim 30.07.2007 11:51
varbūt ir informācija - cik daudz žurnālists saņem ASV medijos, tajos, kur to zīmuli neļauj ņemt, un tad vēl Vācijā? turklāt - es gribētu arī uzsvērt, ka alga ir tieši atkarīga arī no konkurences līmeņa valstī. pieļauju, ka Vācijā diez vai par ekonomikas žurnālistu strādās cilvēks, kas neizšķir elementāras makroekonomikas lietas. piedodiet, bet tur pat uzpirkt ne vienu nevajag - ja nezini, kas tas ir, ja nesaproti - par ko runā. tad arī nav pašu elementārāko jautājumu. varbūt līdztekus augstajie morāles principiem, vajag padomāt par profesionalitātes jautājumiem un samaksu. turklāt - es vēlos vēlreiz uzsvērt - ka ētika, profesionālitāte un atalgojums - tam visam jābūt vienlaicīgi. un nevis - tagad mēs par dvēseli un tad par kuņģi... piedodiet - nesanāks.

gribētos arī dzirdēt jaunās Žurnālistu savienības valdes pēdējos jaunumus - kas darīts, lai sakārtotu šos akūtākos jautājumus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kaspars Rūklis - iepriekšējais komentētājs 28.07.2007 01:34
Mūsuprāt tas ir ļoti plašs jēdziens, bet šī pētījuma kontekstā mēs mērījām tikai preses paziņojumu ietekmi, jo tā ir vairāk vai mazak neatkarīgi izmērāma. Skatījāmies, cik daudz tā informācija tiek izmantota, kas ir relīzē, vai tiek konfrontēta ar citiem viedokļiem, vai tiek pasniegta no tāda paša skatu punkta kā relīzē.

Mani personiski interesētu noskaidrot arī to pārējo ietekmi, par ko Jūs rakstāt, un nākamjā gadā esmu nolēmis kopā ar studentiem to arī darīt, lai gan neviens PR speciālists jau neatzīsies, ka žurnālistam devis konfekti, un neviens žurnālists neatzīsies, ka ņēmis. Tā ir ļoti smalka lieta un faktiski neizmērāma, lai gan to paskatīties būtu interesanti, jo Latvijā šādas lietas sit augstu vilni un bieži pat abas puses neapzinās, ko dara. Vēl pavisam nesen mums bija spilgti piemēri, kad žurnālisti vienlaikus strādāja arī par preses sekretāriem un visiem tas likās normāli (tagad dažiem no viņiem ir galvu reibinoša karjera mediju uzraudzības jomā). Toties vēl joprojām žurnālisti labprāt pieņem nelielas dāvaniņas, ceļojumus, jaunu produktu izmēģinājumu, atlaides un citas lietas. Protams, ja tas ir žurnāls par dārzkopību vai kaķu audzēšanu, nevienu tas neinteresē, bet ja to dara ar žurnālistiem, kas raksta par sociālpolitiskajiem jautājumiem, tas jau vairs tad var nebūt sabiedrības intersēs. ASV striktākie laikraksti saviem žurnālistiem no ziņu avotiem pat zīmuli un papīru neļauj ņemt līdzi, Vācijā kukulis neskaitās viss tas, ko var apēst 40 minūtēs, pārējais uzskatāms par uzpirkšanas mēģinajumu. Gribētos, lai Latvijas žurnālistikā arī būtu līdzīgi principi, tiesa, par tiem tad būtu jāvienojas pašiem žurnālistiem savā starpā, bet pilnīgi visiem (arī krieviski rakstošajiem medijiem), to droši vien būs gandrīz neiespējami izdarīt, kur nu vēl ievērot dzīvē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jautajums autoriem 27.07.2007 16:55
ja pētījuma autoru mērķis bija novērot PR ietekmi, tad nekas cits neatliek, kā palūgt nodefinēt - ko, jūsuprāt, nozīmē PR ietekme uz ziņu!

ja pētijumam ir šāds mērķis bijis, tad pilnīgi noteikti autori bez grūtībām varēs nodefinēt, ko nozīmē šī ietekme, ko viņi ar to saprot?! tā ir tikai relīze, PR cilvēka iedota konfekte, pusdienas.. zvans, vabūt?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Viens no autoriem - Kora 27.07.2007 09:57
Liels paldies par Jūsu viedokli. Protams, autori nepretendē uz 100 % patiesību šajā jautājumā, bet mēģina izraisīt diskusiju un piedāvāt savu nostāju par attiecīgo jautājumu. Man ļoti patika, kā mūsu uzstādīto jautājumu bija noformulējis viens komentētājs -- svarīgi, lai aģentūru ziņas ietu līdzi laika garam. Televīzijas un laikraksti eksperimentē un savu formātu un dizainu maina ik pēc pus gada, balstoties uz to, kas nepieciešams autirotijai, kāpēc arī lai ziņu aģentūras to nedarītu, atsaucoties uz to, kas svarīgs viņu auditorijai, medijiem un korporatīvajiem klientiem? Protams, nevar neatzīmēt aģentūru pārmaiņas pēdējos gados, tur patiešām noticis daudz kas, bet tās, manuprāt, ir vairāk bijušas tehniskas un darba organizācijas pārmaiņas, mazāk tās ir skārušas saturu un pieeju ziņām. Bet to novērot šoreiz nebija mūsu pētījuma uzdevums. Pētījuma uzdevums bija aplukot PR ietekmi aģentūrās un aģentūras žurnālistu kritiskumu attiecībā pret PR materiālu.

Protams, preses relīžu izmantošana nav "ļoti slikti", kā Jūs rakstāt, bet jautājums ir, vai ar šo preses relīžu palīdzību kāds mūsu uzmanību nemēģina novērst no daudz svarīgākām lietām, kurām attiecīgajā brīdī vajadzētu nodarbināt mūsu prātus. Tas mani personiski satrauc visvairāk un es gribētu, lai žurnālisti, sākot no ziņu aģentūrām un beidzot ar Valmieras rajona laikrakstu "Liesma", pildītu savu "sargsuņa" funkciju un piefiksētu arī tās lietas, kas no viņiem dažkārt tiek slēptas aiz šīm preses relīzēm. Tas taču ir visu mūsu interesēs, piekritīsiet?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nitro - Viens no autoriem 27.07.2007 01:12
ko tad autori tik kautrīgi, ka atbild anonīmi? tad jau arī publikāciju varēja parakstīt nevis kā K. Glika un K. Rūklis, bet gan kā "autoru kolektīvs no ViA"...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Klara 26.07.2007 18:28
Piekritu videoklim, ka BNS ir paraka par LETA savas zurnalistiskajas kvalitates.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zirgs 26.07.2007 16:59
viena nianse, kas pētījumu, procentus un secinājumus padara bezjēdzīgus - pētījuma autori nezina, cik un kādas relīzes dienā saņem aģentūras. ar to viss arī pateikts. to zin ļoti šaurs cilvēku loks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kora 26.07.2007 16:07
Ļoti interesants pētijums un prieks, ka kāds beidzot pievērsies arī tādai tēmai kā ziņu aģentūras, no kurām ļoti lielā mērā barojas pārējie mediji, bet kuras ārpus mediju vides esošie bieži nepamana. Ja šis darbs tiešām tiks izvērsts tālāk un analīze tiks veikta dziļāk un kvalitatīvāk, tad tikai daži ieteikumi par lietām, kas iekrita acīs:

1. Ja pareizi sapratu, tad gandrīz vai tiek pārmests, ka ziņu aģentūras pilda "telegrāfa" funkcijas un tajās ir maz analītikas. Te nu gribas atgādināt, ka tas ir arī ziņu aģentūru pamatdarbs - rietumos pirmās ziņu aģentūras tika izveidotas "sametot naudu" vairākiem laikrakstiem, lai izveidotu ziņu dienestus, kas vāc aktuālo un karsto informāciju, un tādējādi atslogotu avīžniekus šajā darbā. Tādējādi ziņu aģentūru pamatdarbs vienmēr ir bijis jaunāko un karsto ziņu vākšana, bet analītika ir tikai blakusprodukts, jo tā pēc definīcijas īsti neatbilst ziņu aģentūru darbības formātam.

2. Nebūtu arī īsti korekti pārmest Latvijas ziņu aģentūrām orientēšanos uz korporatīvajiem klientiem, jo, piedodiet, bet Latvijas mediju tirgus ir nožēlojami mazs un nabadzīgs, tādēļ, ja orientētos tikai uz to, tad nekādu ziņu aģentūru Latvijā nebūtu vispār. Nu nevar Latviju automātiski pielīdzināt lieliem rietumu tirgiem - ja AFP ziņas abonē simtiem, ja ne tūkstošiem mediju visā pasaulē, tad Latvijas ziņu aģentūras - dažas televīzijas, pāris laikrakstu un uz rokas pirkstiem saskaitāmi radio. Tāpēc izeja ir tikai un vienīgi produktu attīstīšana korporatīvajiem klientiem.

3. Nedaudz uzjautrina arī uzstādījums, ka "preses relīzes - tas viennozīmīgi ir slikti". Pilnīgi piekrītu, ka nepārdomāta preses relīžu "atgremošana" ir mūsdienu žurnālistikas sērga, bet nevar pieiet šai lietai pēc principa - ja materiāls tapis pēc preses relīzes, tad žurnālists haltūrē. Lielākā daļa ministriju būtiskākos jaunumus pavēsta tikai un vienīgi ar preses relī'zu starpniecību - piemēram, būtu nedaudz dīvaini, ja Finanšu ministrija datus par valsts budžeta rādītājiem pavēstītu tikai tam žurnālistam, kas ir atcerējies piezvanīt un pajautāt par tiem, nevis darītu zināmus solidāri visiem medijiem. Tāpat autoriem, piemēram, derētu zināt, ka uzņēmumi, kas savas akcijas kotē biržā, vispār nozīmīgus notikumus drīkst darīt zināmus tikai caur paziņojumiem biržai/relīzēm, pretējā gadījumā draud soda naudas. Tādēļ, ja gribas pretendēt uz tiešām kvalitatīvu analīzi, tad jāanalizē arī pašas relīzes. Proti, ja ir tapusi ziņa pēc relīzes, ka firmas x saulesbrilles ir viskrutākās, tad tas nav lāga, bet, ja ziņa ir pēc statistikas pārvaldes relīzes, ka pēdējā mēneša laikā Latvijā ir augusi dzimstība, tad pārmetumi par rakstīšanu no relīzes ir vairāk nekā dīvaini, jo kas gan cits kā statistikas pārvalde un ar relīzes starpniecību gan to sabiedrībai varētu darīt zināmu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ieva - v n autoriem 26.07.2007 14:12
nu neuztveriet to tik personiski, ja reiz publicējat pētījuma kopsavilkumu, tad jau zināt, ka komentēs visādi cilvēki. tādēļ nevajag lieki satraukties

domāju, ka man nav labi jāzin aģentūru darbs, jo nepētu to un neapšaubu arī jūsu secinājumus, bet šo to zinu par pētījumu veikšanu, metodoloģiju, izlases kopumu utt. vēlreiz saku, ka neapšaubu secinājumus.

vai jūs gribat apgalvot, ka komentēt drīkst tikai tie, kas iepazinušies ar tekstu, kurš pilnībā nav šeit publicēts un kurš pieejams tikai Valmierā?

un par plaģiātsimu bij lieki

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Viens no autoriem - satrauktajai Ievai 26.07.2007 13:56
Ieva, Jūs neesat sapratusi pašu būtību, tika analizētas ziņu lentes LETA un BNS, nevis citos brīvpieejas portālos publicētās ziņas, līdz ar to, visu, kas tur bija saskaitāms, esam saskaitījuši. Zinām gan publicētos, gan nepublicētos procentus. Acīmredzot Jūs neesat pietiekami labi iepazinusies ar aģentūru darba specifiku un nezināt, kā tas darbs patiesībā tiek darīts, bet komentējat uz labu laimi. Ja Jums ir patiesi dziļa interese, ar darba pilno variantu, tai skaitā literatūras analīzi, metodi, rezultātu izklāstu un izvērstiem secinājumiem var iepazīties Vidzemes augstskolas Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļā. Šeit publicētais materiāls ir tikai neliela daļa no visiem secinājumiem publikācijas veidā. Pilno pētījumu vairītos publicēt, baidoties no pēdējā laikā pieaugošajiem plaģiātisma draudiem. Vidzemes augstskolā ar šo problēmu cīnās ļoti nopietni, bet ir augstskolas, kur šāds jēdziens vēl nav atklāts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ieva - dace 26.07.2007 13:10
Dace, paldies par repliku! no raksta gan uzreiz nevar saprast, ka tas ir kursa darbs. kā jau rakstīju iepriekš, secinājumiem piekrītu, nepiekrītu metodoloģijai.

bet ja tas ir kursa darbs, tad veiksmi autoriem disertācijās(viens gan tur ir maģistrs)

ne pa tēmu - uzreiz neuzķēru, bet te parādās viena no tipiskajām kursa darbu kļūdām - jaunības maksimālisms:) - zināt ko un kas jāpēta (secinājumi skrien pa priekšu), bet metode - kā? kūļājas kaut kur iepakaļ

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - ievai 26.07.2007 13:00
protams, ka, ja būtu izmantotas arī citas metodes, piemēram, intervijas ar ziņu aģentūru ļaudīm un PR, varētu būt arī daudzveidīgāki, dziļāki secinājumi. tāpat būtu interesanti, ja ziņas tiktu vairāk paanalizētas, piemēram, meklējot atbildi, cik ļoti ziņa atšķiras no preses relīzes (bieži redzēti "ziņu" materiāli, kur vienīgais, kas atšķiras, ir otrā rindkopa ar kādu citāteli no organizetājiem, un pārējais ir tā pati relīze... vai arī relīzes teksts, tikai teikumi sākas ar "kā LETA teica X...")

Tomēr šis ir kursa darbs nevis disertācija! tāpēc nepiekrītu, ka šos rakstā izteiktos secinājumus ar šiem datiem nav iespējams pamatot. ja ziņu aģentūru preses relīžu sadaļā var redzēt to, ko PR-isti iesūta, un ziņu aģentūru "ziņu dēlī" var redzēt, kas no tā visa palicis tur, tad tomēr ir pamats teikt, ka ziņu aģentūras lielā mērā ir kā preses relīžu online portāls ;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Knifs 26.07.2007 12:56
Tas jau sen nav nekāds atklājums, ka aģentūras dzīvo no PR tekstiem. (Laimīgie pīāršiki!) Ja pielikts klāt kāds pašu savākts viedoklis, tad jau pavisam "kruta". Šajā ziņā labāka situācija šķiet BNS. Vismaz manās tēmās tur nav tikai PR atražošana. Bet LETAS Nozaru ziņās gan gandrīz visas relīzes parādās arī kā autoru materiāls.
Un vēl skumjāk ir tas, ka no aģentūru ziņām dzīvo mediju ziņu dienesti! Cik ir tādu ziņu redaktoru, kas kārtējā plānošanā nav pagrābuši aģentūru ziņu izdruku kaudzi un neseko teksti, ka vajag uzrakstīt to vai šo, un vispār par visu, kas lielas aģentūrās ievērības cienīgs parādījies un par ko droši vien konkurējošie mediji arī kaut ko uztaisīs? Un rezultātā paša medija autoriem ziņu vākšanai laika nepietiek. Tāda PR cilvēku netiešā manipulēšana ar medijiem - caur aģentūrām!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ieva - v n autoriem 26.07.2007 12:46
tad jautājums, kā, ņemot vērā tikai ziņu portālos nopublicētās preses relīzes, jūs varat runāt par procentiem, ja nav zināma attiecība starp publicētajām un nepublicētajām relīzēm? pat tad, ja Jūsu pētījumā izvirzītais pieņēmums un secinājumi ir patiesi (jo realitātē mēs to redzam), izmantotās metodes nepārliecina kā tā patiešām ir. un tas tad arī būtu normāla pētījuma virsuzdevums

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Viens no autoriem - visiem 26.07.2007 12:33
Paldies par komentāriem. Man prieks, ka esat novērtējuši šī jautājuma aktualitāti un ka tā raisa nelielu diskusiju.

Pētījumā, protams, tika izmantoti tikai publiski pieejami dati un uz tiem arī tika balstīti secinājumi. Mēs pieņēmām, ka visas kaut cik profesionāli uzrakstītās relīzes bija pieejamas tajās PR lentēs un tad tas tika ņemts par atskaites punktu.

Piekrītu, ka viena nedēļa ir par maz laika analīzei, būtu labāk, ja būtu vairākas nedēļas, turklāt dažādos periodos, bet tomēr kaut kādu tendenci parāda arī šādi dati.

Autori nebūt neapgalvo, ka ASV pieredze vienmēr ir vislabākā. Tas tiek piedāvāts tikai kā salīdzinājums veiksmīgām un respektablām ziņu aģentūrām, kuras ir vairāk pietuvinātas medija lomai, jo sagatavo ziņu pamatīgāk, nevis kalpo tikai par ziņojuma dēli. Tikpat labi mēs varētu izmantot arī DPA vai AFP kā piemēru, bet tās ir mazāk zināmas aģentūras. Visas pasaules praksi izdiskutēt mums neatļautu apjoma ierobežojumi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ieva - aita 26.07.2007 11:50
par tiem % tomēr var pateikt, kaut vai aptaujāt iestādes par to, cik preses relīzes izlaistas un pačekot Letu, kas ir ielikts (nezinu, vai autori to darīja, ja nedarīja - skumji). no savas iestāde pieredzes zinu, ka leta diezgan daudz relīzes arī nopublicē pie ziņām

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aita 25.07.2007 10:18
Raksts ir labs, bet tēma tomēr diskutabla.

Grūti pateikt, cik % no iesūtītajiem materiāliem nonāk ziņu lentē, to Jūs nezināt. Domāju, ka atsijāts tiek daudz vairāk, nekā Jūs pieņemat.

1 nedēļa ir par maz analīzei, turklāt pētījumā analizētajā ietverts laiks ap 16.martu, kad pašsaprotami bija vairāk ziņu no valsts iestādēm par kārtības nodrošināšanu un dažādām organizācijām par to plānotajām aktivitātēm.

Cik noprotu, žurnālistiem ziņu lentes ir vienīgā iespēja laicīgi uzzināt par pasākumiem, aktivitātēm valstī, lai pēc tam, ierodoties uz tiem, jau sniegtu analīzi, viedokļus un vērtējumus. Ziņu lentes uzdevums, manuprāt (tomēr neesmu mediju eksperts) ir realizēt ziņojumu dēļa funkciju.

Un patiesi, ASV prakse nav ''jāpievelk'' ikvienā gadījumā, kas vien ienāk prātā tikai tādēļ, ka ir pieejami materiāli.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lelde 24.07.2007 22:20
Ļoti interesanta tēma, tacu pārdomas un secinājumi pārāk studentiski.

Ar ASV medijiem apmātajiem šajā kontekstā iesaku palasīt patiešām nopietnu pētījumu - http://www.prwatch.org/pdfs/FakeTVNews_Apr2006Rpt.pdf

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dadzis 24.07.2007 22:17
Uzskatu, ka nav nekā nosodāma ziņu aģentūru "telegrāfa" funkcijā. Arī tas, ka lielākā daļa publicēto ziņu ir PR produkts tikai norāda uz divvirziena komunikācijas - piedāvājums/pieprasījums - modeli. Bez tam, ja pieņem, ka viens no ziņu žurnālistiskas stūrakmeņiem ir kalpot kā sabiedrības spogulim, tad tas ir pat apsveicami, ka publiskajā telpā (lai arī ļoti šaurai un kopumā elitārai publiskajai telpai, kam ir pieeja LETA un BNS produktam) ir nodrošināta vieta arī paša komunikatora (sender) nepastarpinātai un ne-interpretētai ziņai. Tas tomēr tad arī atšķir ziņu aģentūru no laikraksta, TV, radio vai online bloga.

Protams, var diskutēt par to, cik kvalitatīvus papildu viedokļus ziņu žurnālisti ziņām piemeklē; vai paši ziņu žurnālisti apzinās, cik lielu atbildību viņi nes publiskās dienaskārtības veidošanā; kādā veidā ziņu kvalitāti ietekmē nemitīgā jauno žurnālistu rotācija; vai ziņu aģentūras attīstās atbilstoši laika garam un piedāvā papildus "ziņojumu dēļus" (piemēram, kā tas ir Nozare.lv, kur publicējas nozaru eksperti) utt.

Jautājums ir, vai šodienas laika garam pietiek tikai ar tradicionālo ziņu aģentūras "ziņojuma dēļa" funkciju. Pētījuma autori uzskata, ka nē. Bet tad ir jautājums, vai ziņu aģentūrām obligāti vajaga ieiet jau nākošā līmeņa publisko mediju (preses, TV utt.) lauciņā. Lai katrs dara savu darbu!

Saistītie raksti
Kresli 255x203(1)

Negodīga spēle 14 Autors:Jānis Juzefovičs

Citi autora darbi