Atslēgvārdi:

Zināšanu makšķerēšana valsts pārvaldei 9

Valsts politikas veidotāji nav viszinoši. Viņiem tādiem arī nav jābūt. Taču savu zināšanu robežas ir jāapzinās un, strādājot pie sabiedriski svarīgiem lēmumiem, jātiecas tās paplašināt.

Iesaki citiem:

Valsts politikas veidotāji – amatpersonas, kas izstrādā jaunus likumus, jaunas koncepcijas, stratēģijas - nav viszinoši. Viņiem tādiem arī nav jābūt - nav pasaulē cilvēka, kas zinātu VISU, teiksim, par būvniecību, medijiem, valsts kapitālsabiedrību pārraudzību. Taču savu zināšanu robežas ir jāapzinās un, strādājot pie sabiedriski svarīgiem lēmumiem, jātiecas tās paplašināt tā, lai pieņemtie lēmumi būtu tik kvalitatīvi, cik vien iespējams.

Manuprāt, tieši šī atziņa ir piemērots atskaites punkts, domājot par vajadzību iesaistīt plašāku sabiedrību publisko lēmumu pieņemšanā! 2013.gada pirmajā jūlijā stājas spēkā apjomīgi grozījumi regulējumā par sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesos un valsts iestāžu pienākumos dalīties ar informāciju internetā. Starp vairākiem pozitīviem jauninājumiem, vēlos īpaši uzsvērt vienu: šīs izmaiņas vairāk motivēs valsts amatpersonas piedomāt pie tā, lai jau jaunas politikas izstrādes stadijā savāktu pēc iespējas plašu viedokļu, komentāru, ieteikumu spektru no zinošiem cilvēkiem (piemēram, no akadēmiskās, NVO, biznesa vides), kuri nestrādā valsts pārvaldē.

Galu galā ir milzums zināšanu, prasmju, pieredžu, ideju, kuras var noderēt Latvijai nozīmīgu lēmumu pieņemšanā, bet par kurām lēmumu pieņēmēji neuzzinās, ja šo zināšanu, prasmju, pieredžu, ideju turētāji ar tām nepadalīsies! Problēma ar līdzšinējo valsts pārvaldes un sabiedrības sadarbības praksi: tā lielākoties tika balstīta pieņēmumā, ka valsts pārvaldes rīcībā JAU jābūt visai nozīmīgajai informācijai labas politikas izveidei, tādēļ ierēdņiem jāuzraksta no nulles jauns politikas plānošanas dokuments vai likumprojekts, un tad, kad tas jau uzrakstīts, jāparāda "sabiedrībai". Ja "sabiedrībai" ir kādi būtiski iebildumi, tad, iespējams, kaut kas tiks pamainīts - bet lielās līnijās dokuments jau ir gatavs un nav maināms. Rezultātā reti kad visi ir apmierināti. Tiem, kas vēlas palīdzēt pārvaldei izstrādāt labākus dokumentus, šķiet, ka konsultācijas notiek "ķeksīša pēc", savukārt valsts pārvaldes darbinieki ik pa laikam neizprot, kādēļ nevalstisko organizāciju sagatavotie atzinumi "nav pa tēmu", nav tik tehniski korekti izstrādāti kā iestāžu atzinumi un kādēļ tiek piedāvāts mainīt ko citu, nekā iestāde sākotnēji iecerējusi.

Vai var savādāk?

Jā, var!

Piemēram, pirms jaunu likumprojektu vai politikas dokumentu izstrādes, var sākt vākt PIEREDZES. Valsts kanceleja joprojām turpina veiksmīgo akciju "Mazinām slogu kopā![ 1 ]" kur katrs Latvijas iedzīvotājs var internetā paziņot par pamanītām nejēdzīgām valsts iestāžu procedūrām. Tālāk jau Valsts kanceleja domā, vai un kā šo problēmu risināt. Dažas no problēmām ir ļoti specifiskas: ar tām varbūt saskaras tikai mazāk nekā 1% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Vai valsts iestādes, kuru varā ir tās atrisināt, pašas uzzinātu par šīm problēmām? Diez vai - vai, vismaz, tas nenotiktu tik ātri. Šis ir lielisks paņēmiens, ko tikpat labi varētu izmantot arī plānojot turpmāko izglītības, policijas darba, veselības aprūpes politiku - iedzīvotāju pieredžu apkopošana šeit lieti noderētu!

Tikpat labi valsts iestādei trūkstošo informāciju var meklēt ne tik daudz pie neierobežota cilvēku loka, cerot, ka kādam gan jau būs gadījies saskarties ar kādu problēmu, bet pie konkrētu nozaru pārzinātājiem, veicot APTAUJU. Piemēram, iedomāsimies, ka kāda valsts iestāde pasūtījusi (iespējams, apjomīgu un dārgu) pētījumu, kura noslēgumā rekomendētas vairākas izmaiņas attiecīgajā nozarē. Ko tālāk? Iestādei pašai lemt? Bet kādēļ gan pie viena neaptaujāt citus nozares pārzinātājus akadēmiskajā vidē, sabiedriskajās organizācijās, biznesa vidē u.tml., lai noskaidrotu, vai lēmumu pieņēmējiem netrūkst kādas papildus informācijas šo rekomendāciju izvērtēšanā? Piemēram, šobrīd tieši šādi rīkojas Eiropas Komisija, sarīkojot konsultēšanos[ 2 ] par Vairas Vīķes-Freibergas vadītās augsta līmeņa ekspertu grupas mediju brīvības un plurālisma jautājumos sagatavoto ziņojumu. Kādēļ gan šāda pieeja nevarētu tikt izmantota arī Latvijā attiecībā, teiksim, uz mediju, korupcijas novēršanas, vēlēšanu vai citiem jautājumiem?

Tāpat var vākt arī IDEJAS. Piemēram, Igaunijā nupat ar konkrētām rekomendācijām lēmumu pieņemšanā noslēgusies sabiedriskā ideju vākšana portālā rahvakogu.ee[ 3 ] par to, kā mazināt pārvaldes politizāciju, palielināt sabiedrības līdzdalību, mainīt partiju finansēšanas kārtību, vēlēšanu sistēmu. Lai gan šo aptauju organizēja nevalstiskās organizācijas, tik pat labi iniciatīva varēja nākt arī no valsts pārvaldes brīdī, kad tika apsvērta jaunas politikas izstrāde attiecīgajās jomās!

Dažkārt valsts pārvaldes darbiniekiem īpaši var noderēt pa visu sabiedrību izkaisītās ZINĀŠANAS. Konsultēšanās var notikt arī par ļoti sarežģītiem un specializētiem jautājumiem - piemēram, Lielbritānija reiz sarīkoja sabiedrisku konsultēšanos par to, kā tai labāk pārraudzīt drošības iestādes. Lielbritānijas valdība uzrakstīja konsultāciju dokumentu[ 4 ] (green paper), kurā godīgi izklāstīja savu līdzšinējo domāšanas veidu, atklāja dažas problēmu risināšanas iespējas un tad uzdeva ļoti konkrētus jautājumus, lūdzot atbilžu sniedzējiem piedāvāt savus argumentus un skatījumu uz to, kā vislabāk šīs problēmas risināt. Lielisks veids, kā konsultēties par nākotnē paredzamām reformām, nākot klajā ar mērķa definējumu, bet atstājot brīvību un elastību mērķa sasniegšanai! Manuprāt, šis ir paņēmiens, ko arī Latvijā varētu labi izmantot pirms kādām, iespējams, sāpīgām reformām: nevis "dragāt" ar gatavu reformas modeli un paņēmieniem pāri visiem iebildumiem, bet iesaistīt jomas speciālistus mērķim atbilstošu risinājumu un kompromisa iespēju meklēšanā.

Šie ir tikai daži piemēri tam, cik radoši un sakarīgi var iesaistīt sabiedrību lēmumu pieņemšanā!

Šādu konsultēšanās formu izmantošanas atšķirība no tā, ko nereti novēroju Latvijas pārvaldē - šāda konsultēšanās nav ķeksītim, katra no procedūrām ir izvēlēta ar jēgu. Un jēga rodas nevis no apziņas, ka sabiedrību vajag iesaistīt iesaistīšanas pēc (jo tā prasa likums!), bet gan tādēļ, ka amatpersonas patiesi vēlas pieņemt pašu labāko no iespējamiem lēmumiem, apzinās, ka paši nav viszinoši, un spēj atrast vispiemērotāko veidu, kā izmakšķerēt trūkstošās zināšanas no sabiedrības dzīlēm!

Raksts pārpublicēts no delfi.lv

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (9) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
SAUCĒJA BALSS TUKSNESĪ

Piekrītu komentāriem: Atbalsij no augšas un Kopš kuriem laikiem.
Valdībā amatos jābūt darbiniekiem ar atbilstošu profesiju ieņemamajam amatam. Nevar amatu ieņemt sētnieks un apkopēja sekretāre, lai vadītu
zinātnes, kultūras, tautsainiecības vai citu nozaru dzīvi valstī. Te nepietiek ar piederību kādai no daudzajām partijām vai līderisma akadēmijas izglītību... Par ierēdņu kultūras līmeni darbā ar klientiem - dažkārt pietrūkst ''sulīgu" vārdu, lai viņus raksturotu. Protams, viņu vidū ir arī darbinieki, kuriem gribas pateikties un novēlēt arī sekmes turpmākajā ikdienas darbā.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Inga

saja konteksta interesanta ir britu valdibas nesena iniciativa What Works, piesaistot petniecibas centrus kvalitativas un uz pieradijumiem balstitas politikas veidosanai https://www.gov.uk/what-works-network

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
AĻĢIRDS DANIEĻUS

Atbalss no augsas ir visu labi pateicis par notikuso un notiekoso ar viedoklu uzklausisanu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saucēja balss tuksnesī

Kad tiks uzklausītas tautas domas? Dažādu institūciju veiktajās iedzīvotāju aptaujās nav nekādu jautājumu par tautas sadarbību ar valdību. Tikai īsi pirms vēlēšanām kaut kas sakarīgs parādās. Labi, ja aptaujas lapā var vēl paskaidrot, kāpēc patīk vai nepatīk, pamatot savu domu, nevis tikai apvilkt atbildi ar aplīti vai pielikt plusiņu. Tauta nav cilvēku pūlis, ar kuru var manipulēt. VOX POPULI - VOX DEI!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
atbalss no augšas

Velns parāvis - kas tev liedz balsot par partiju, kas uzklausa tautas domas, par kreisu, sociāldemokrātisku partiju. Latvijā tā ir Saskaņas Centrs. Ievēl to, un iztīrīsi valsts pārvaldi no bagātnieku pakalpiņiem, propagandistiem, regresīvas nodokļu politikas realizētājiem un erzac-nacionālistiem (kuriem nacionālisms ir tikai līdzeklis balsu zvejošanai).

Diskusiju papīri ir teātris, kura mērķis ir radīt priekšstatu, ka pašlaik pie varas esošā labējā koalīcija savu politiku veido izsvērti, pārdomāti un kaut kādu abstraktu "tautas interešu" labā. Tie ir meli. Pašreizējā labējā koalīcija veido regresīvu politiku banku sektora, bagāto bāleliņu - kapitāla īpašnieku (pareizi būtu, ja kapitāls piederētu visai tautai, kaut vai kā akcijas katra personīgajā konta) un primitīvo biznesu interesēs un šī politika ir nesabalansēta un ļoti efektīva, lai kopējās tautas bagātības un darba rezultātus pārdalītu par labu kapitāla īpašniekiem un nevis strādājošiem.

Tikai kreisas, sociāldemokrātiskas partijas uzvara vēlēšanās un kreisas, sociāldemokrātiskas, skandināviskas valdības izveidošana var pavērst dzēlu labākai valsts nākotnei.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Atbalss no augšas

Normālā demokrātiskā sabiedrībā katram indivīdam vai organizācijai ir skaidras savas intereses un ceļš, kā tās realizēt. Politika un ierēdniecībā ir tikai kaujaslauks, kurā šīs intereses un realizācija tiek artikulētas, pretstatītas, starp tām tiek atrasts kompromiss (atbilstoši vēlētāju izdarītai izvēlei par vienas vai otras idejas uzvaru) un beigās tiek uzspiests likumīguma zīmogs.

Demokrātiskai sabiedrībai nav vajadzīga itkā zinošu ierēdņu armija, demokrātiskai sabiedrībai ir vajadzīgs, lai ierēdņi un melīgi politiķi nestājas ceļā tās interešu realizācijai. Labs piemērs Latvijā ir nodokļu politika. Latvijā ir regresīva nodokļu politika, kas ienākumus no kapitāla un luksus preču pirkumus apliek ar niecīgiem nodokļiem, bet mazos ienākumus no darba un pirmās nepieciešamības preces apliek ar visaugstākām nodokļu likmēm. Jāšaubās, vai tas ir sabiedrības interesēs un vai sabiedrība ir brīvi izdarījusi šādu izvēli. Daudz ticamāks ir tas, ka sabiedrību ir maldinājuši melīgi labējie politiķi, kas piespieduši savās spēlēs piedalīties arī ierēdņus.

Ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā ieviestā diskusiju papīru shēma kalpos pie varas esošiem labējiem politiķiem kā argumentu uzkrāšana un think tank darbība savai politikai. Latvijā pat akadēmiskā vidē trūkst nopietnu diskusiju par labēju vai kreisu ekonomisko politiku, nemaz nerunājot par tās trūkumu iebiedētu ierēdņu vidē. Diskusiju papīri būs ķeksīša pasākums un administratīva resursa izmantošana labējās politikas formulēšanai un argumentēšanai.

Latvijai ir jābalso par kreisajiem un sociāldemokrātiem, lai izbeigtu labējo patvaļu. Lai beidzot valsti atkal nostādītu uz kajām.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kopš kuriem laikiem

kāds ministriju ierēdnis uzklausa sabiedrības viedokli? Nesen zvanīju uz Izglītības ministriju - paceļ ierēdne, nenosauc ne savu vārdu, nedz nodaļu, uz kuru esmu piezvanījusi, un sāk man aizrādīt, ka, nosaucot personu, ar ko vēlos runāt, nezinu, tieši kurā nodaļā viņa strādā. Vai tad tas nav jāzin ierēdnei, kas sēž pie telefona? Ministrijas pilnas ar tādiem pāķiem, kuri neko nav dzīvē redzējuši un pat nespēj elemtāru cieņu un pieklājību izrādīt pret citiem cilvēkiem.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ari Kaulins

Neko "neņemt galvā" un dragāt ar savu koncepciju ir iesakņojusies pārvaldes tradīcija Latvijā kopš treknajiem gadiem. Toreiz augstākajā līmenī šķita, ka viss darās pareizi un nav neviens jāuzklausa, jāmeklē kompromisi, optimāli risinājumi. Varēja iztikt ar to, kas pirmais (bet ne labākais) ienāca galvā. Tas savkārt nodrošināja personīgo kmfortu. Ja cilvēks godīgi pasaka: "gods kalpot Latvijai", tad rakstā izklāstītajam ir jēga, pretējā gadījumā - iemesls karjeristu smīkņāšanai.


Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
puansons

Galvenais iemesls kādēļ tiešā demokrātija nedarbojas ir valsts pārvaldei nepieciešamā specīālā izglītība un vadītāja talanti.Kurš katrs nevar vadīt valsti,lai gan daudzi iedomājas,ka zina,kā to darīt.Lielākajai daļai tautas šīs speciālās izglītības un talantu nav,bet ir tikai daudzas pretrunīgas un bieži savstarpēji nesavienojamas vēlmes un intereses.

Citi autora darbi