Diena, 11.01.2002.

Trešdaļai Latvijas skolēnu starptautiskā zināšanu un prasmju pētījumā vai nu zemākais līmenis, vai arī tas vispār nav sasniegts

Katrs devītais Latvijas pusaudzis līdz šim lielākajā un nopietnākajā skolēnu kompetences starptautiskajā pētījumā parādījis zemas zināšanas lasītprasmē — spējā saprast, izmantot un novērtēt rakstiskus tekstus. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (SSNP) pirmajā pētījumā parādīto Latvijas slikto sniegumu aptaujātās amatpersonas un izglītības darbinieki lielākoties vērtē kā «likumsakarīgu», «šokējošu» vai «neobjektīvu». Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savukārt tam saredz divas vainas — novecojušu mācību saturu un vāju skolotāju tālākizglītības sistēmu. Pārmaiņas tomēr tik ātri solītas netiek. Jauns pamatizglītības saturs, balstīts uz mūsdienīgām mācību metodēm, starppriekšmetu saikni, sociālo un dabaszinātņu mācīšanu jau no 1. līdz 4.klasei, skolām tiek gatavotas no 2004.gada.

32 valstīs veiktā skolēnu zināšanu pārbaude ir lielākais līdz šim veiktais skolēnu zināšanu pētījums. 28. no 32 iespējamajām vietām Latvijas skolēni ierindojušies pēc sava zināšanu līmeņa lasīšanā un dabaszinātnēs, 25.vietā — matemātikā. Pētījuma primārais uzdevums nav novērtēt skolēnu apgūto zināšanu un prasmju daudzumu, kas noteikts skolas programmā. OECD grib pārbaudīt, kādus rezultātus tās dalībvalstīs, paralēli pētot arī citas valstis, spēj sasniegt izstrādātā izglītības sistēma, sagatavojot skolēnus dzīvei, skaidro nacionālā projekta vadītājs Andris Kangro. Pirmajā posmā galvenā uzmanība pievērsta prasmei lasīt, piedāvājot arī tekstus, pēc kuru izlasīšanas skolēnam jārisina uzdevums par to, ko viņš lasot var tikai nojaust — izlasīt starp rindām.