Atslēgvārdi:

Ziemeļkipra. Ievads 10

Tikko atgriezos no piecu dienu ceļojuma Ziemeļkipras Turku Republikā, kurai ir gan savs parlaments, gan ministru kabinets, gan prezidents, bet starptautiski to atzīst vien Turcija. Biju starptautisku žurnālistu un pētnieku grupā, ko ielūdza vietējā ārlietu ministrija – lai iepazītu situāciju uz vietas un piedalītos svinīgajos pasākumos par godu 1974.gada 20.jūlijam. To Kipras turki uzskata par saviem nozīmīgākajiem nacionālajiem svētkiem, jo pirms 35 gadiem tieši 20.jūlijā Turcijas armija apturēja Kipras grieķu uzsākto apvērsuma mēģinājumu. Tāpēc 20.jūliju Kipras turki sauc par Miera un Brīvības dienu, ko – pavisam loģiski – grieķi sauc pavisam citādi. Kamēr es raudzījos Kipras turku militārajā parādē, tikmēr Kipras grieķi protestēja pret svinībām otrpus tā saucamajai zaļajai zonai Kipras grieķu pusē.

Iesaki citiem:

Brauciens nebija viegls. Nebija viegli gan tāpēc, ka klausījos Kipras turku stāstos par dekādēm ilgušo - par laimi tikai vienu dekādi vardarbīgo - konfliktu, mokoties ar jautājumu zīmēm par pretrunīgiem stāstiem par notikušo un notiekošo. Pēc Kipras turku skatījuma, konflikta izcelsmē vainojami grieķi, kamēr Turcijas armija 1974.gadā iejaukusies, lai nodrošinātu Kipras turku drošību. Bet pasaulē dominējošais diskurss ir grieķu skatījums par Turcijas armijas iebrukumu. Nebija viegli, visu laiku meklējot pareizos vārdus, lai neaizvainotu Kipras turkus, kuri nosaukuma „Kipra” attiecināšanu uz grieķu Kipras daļu uzskata par netaisnīgu. Un, protams, kā Ziemeļeiropas cilvēkam nebija viegli izturēt vairāk kā +40 grādu karstumu.

Iespaidu ir lērumu lērumos, un tos mēģināšu aprakstīt vairākos blogos. Šo ievadu gribu nobeigt ar cerības staru, ka jau šī gada beigās sadalītās salas prezidenti varētu panākt vienošanos par federālas divu kopienu un divu zonu valsts izveidošanu, par ko jau 2010.gada sākumā referendumos varētu balsot gan Kipras grieķi, gan turki. Un tad nākamgad mēs varētu sākt svinēt arī kādu citu datumu – salas apvienošanu!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nicholas 21.12.2011 15:23
morning or later on at evening, sustaining a matching wrap using this gown is really a superb notion as it'll maintain the bridesmaids warm. In the event the concept of one's seashore marriage ceremony is thrilling and 'beachy' then why don't you choose one thing that truly captures the spirit of spring and summer season http://www.somedresses.co.uk http://www.evewatches.com Collection Of Watches ? Choose the beautiful halter neck gown, in calm summer time prints as well as a halter neck fastening. Minimize to flatter the figure, there can no far better technique to reflect the island seaside concept than this gown. These clothes are available in numerous prints and dimensions. http://www.lightschina.net lightschina Pair with flip flops embellished with sea shells, and you might be bound to spark a collection of inspiration among your attendees! Should you aspire that your bridesmaids appear like small island princesses, then achieve this with

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 28.07.2009 23:31
Kalvis: Veidojot divkopienu valstis, ir pozitīvie piemēri, kuri varētu esošajā formā eksistēt vēl ilgi (Šveice, Somija, daļēji Kanāda), un ne tik pozitīvie piemēri (Izraēla, Beļģija, Šrilanka)[..]neveiksmīgās divkopienu valstis ir spēkā viena vai otra lozunga "separate but equal" variācija (kā ASV rasu segregācijas laikos). Ja tam neviens nevar vai negrib tikt pāri - tad labāk pastāvēt dalīti - vienkopienu valstīs, kur viss ir krietni skaidrāks. Arī mums te Latvijā ir vērojamas dažas "separate but equal" variācijas - piemēram, krievu skolas
-------
Vai tad Šveicē nav publisko skolu un augstskolu, kas strādā franču vai itāļu valodā? Kanādā - francu? Somijā - zviedru? Ir - tieši tajās valstīs, ko Kalvis pats min kā veiksmīgus piemērus. Nez kāpēc, kad runa ir par Latviju, viņš tās pašas minoritātes skolas sāk uzskatīt par "neveiksmes" pazīmi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

> jazz57 25.07.2009 14:52
>>>> Lingvistika un etnoģenēzes zinātne,nu jau kā labu laiku ir pierādījusi,ka līdzsvars starp valodām nav iespējams pēc definīcijas.Valodas cita citu apēd īstā darvina stilā.
========
Valodas jau var rasties arī no jauna - nevis tikai "cita citu apēst". Pirms kādiem 15 gadiem visi domāja, ka ir vienota serbu-horvātu valoda. Tagad no tās ir radušās veselas trīs valodas - serbu, horvātu un bosniešu. Katrā no viņām rodas savs vārdu krājums un terminoloģija (un skaitās nestils, aizgūt no ienaidnieku valodas kādus viņiem tipiskus apvidvārdus). Piepildās vecais teiciens, ka valoda ir tāds dialekts, kuram ir armija un flote.

Ne vienmēr sociāldarvinisma modelis ir pats precīzākais. Kā izskaidrot to, ka dažās valstīs augstu kotējas kāda valoda vēsturisku iemeslu dēļ? Piemēram urdu valoda Pakistānā (oficiālā valoda, kaut arī tā ir dzimtā tikai 8% iedzīvotāju). Arī Latvijā - latviešu skaits šur tur ir niecīgs (kā Daugavpilī), bet latviešu valoda ir vienīgā oficiālā.

Arī tāda lieta kā reģionālo valodu renesanse - pirms Interneta un kabeļtelevīziju ieviešanās maz kurš ticēja, ka Lielbritānijā varēs attīstīties velsiešu un skotu (gēlu) valodas. Ja grāmatu izdošana ir dārgs prieks, tad ir viena situācija, ja katrs var rakstīt, kas viņam tīk- pavisam cita.

Viens mans paziņa - fiziķis - reiz teica, ka valodu attīstība viņam atgādina fāzu diagrammas. Ja pamainām temperatūru, spiedienu, tilpumu - fāzu skaits (pārejas, kur sākas/beidzas kristāliska viela, šķidrums, gāze, pāreja no vienas ķīmiskas vielas uz otru) var pieaugt vai samazināties. Valodas veido dinamisku līdzsvaru. Iznīcinām Romas impēriju vai Dienvidslāviju - un agrākās impēriju valodas sadalās daudzos atzaros. Piegriežam skrūves - deportējam Krimas pamatiedzīvotājus (karaimus, Krimas grieķus), arī kalmikus, kabardiešus, balkārus vai tml. - un valodu skaits atkal samazinās. Savukārt mūsdienās daudzi krievi raksta savā crazy-Russian (mūsdienu Internetā un SMS), vai "Padonki" valodā - valoda atkal degradējas un sadalās atbilstoši tam, ka nav vairs vienotas tautas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jazz57 25.07.2009 12:57
Lingvistika un etnoģenēzes zinātne,nu jau kā labu laiku ir pierādījusi,ka līdzsvars starp valodām nav iespējams pēc definīcijas.Valodas cita citu apēd īstā darvina stilā.Par piemēru var izmantot Šveici,kur retoromāņu valoda ir zaudējusi cīņu par eksistenci,jo tai nav sava valstiskuma ārpus Šveices.Un lietas būtība nemainās no tā cik civilizēti ši cīņa notiek.Demokrātija un liberālisms tikai nedaudz piebremzē šos etnoģenēzes procesus,bet nemaina tos,padara neasiņainus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 24.07.2009 14:15
Vasarā (5 mēnešus, sākot no maija) darba diena karstuma dēļ tiek oficiāli īsināta, piemēram, Ziemeļkipras ārlietu ministrija sākot darbu 7:30 un beidz jau 14:00, un laikā no 14:00-17:00 lielākā daļa salas guļ diendusu, kad esot nepieklājīgi iet ciemos vai zvanīt. Līdzīgs ritms esot arī grieķu pusē. Daba diktē savus noteikumus. Ko tas nozīmē produktivitātei, arī varam diskutēt.
===================
Jā, pareizi. Atceros, ka man stāstīja par vasarām par godu saīsināto darba dienu (kaut gan valsts iestādēs tā esot apmēram 7 stundas gara cauru gadu). Pat lielveikalus vienu darbadienu nedēļā slēdz jau 15:00.

Par dabas uzstādītiem noteikumiem - īsti neticu. Vismaz Kipras dienviddaļā visur darbojās gaisa kondicionētāji un telpās turējās patīkams vēsums. Viņi tur arī kafiju dzer atvēsinātu - kaut kādu saldu un putainu "frapee". Par komfortu ir ļoti padomāts. Arī tūristu tur arī ir daudz - tādi nosauļoti, ar baseina čībiņām kājās un lielām pufīgām somām. Ierodas no visas Eiropas - Larnaca lidostā reisi pienāk cauru diennakti, jo Eiropas viesiem laikam šķiet patīkams sausais un siltais klimats. (Šķiet, ka ar Eiropas tūristu pieplūdumu Ziemeļkiprā varētu būt sarežģītāk - vai vismaz ir jāpārsēžas kaut kur Turcijā.)

It kā jau Kiprā var palikt un strādāt ilgāk, bet laikam tradīcija ir pārāk stipra. Mana Kipras brauciena gadījumā turklāt tā strādāšana nozīmēja apmācības par datoru tehnoloģijām - tātad visnotaļ patīkama un interesanta nodarbe - vismaz salīdzinot ar izredzēm jau 15:00 doties uz pludmali :)

ASV, kur arī mēdz būt ļoti karsts, iedzīvotāji ir pierādījuši, ka var ļoti labi strādāt arī pilnas darba dienas. Ņemot vērā pieaugošo konkurenci ar Indiju un Ķīnu (it īpaši Latvijas eksporta un ārpakalpojumu nozarēs) ar lielām bažām raugos uz Eiropā sastopamām anti-darba tendencēm - darba nedēļu saīsināt (37.5 vai vēl mazāk stundu), palielināt svētku/izejamo dienu skaitu, pazemināt pensijas vecumu (vai kā pie mums - ar šokējošu 70% pensijas pazeminājumu - varmācīgi aizraidīt no darba strādājošos pensionārus). Tā ir strupceļa politika. 8-stundu darba diena ir tomēr optimāla, lai cilvēka darbs varētu būt maksimāli produktīvs. Un, protams, cilvēki strādās arvien cienījamākā vecumā. Žēl, ka Latvijā tas netiek respektēts.

>>>> Tādā veidā tiek cerēts paturēt divas kopienas katru savā salas daļā. Vai tas ir labākais risinājums ilgtermiņā, varam diskutēt.
=========
Sala jau ir maza - starp jebkurām pilsētām 1-2 stundās var aizbraukt (turklāt Dienvidkipra ir jau tagad ļoti sajaukusies ar angļu, vācu un pat krievu ietekmēm - ienākošo tūristu masa kaut kā to visu ietekmē). Ja robeža būs atvērta, tad jau cilvēki pamazām sajauksies.

Veidojot divkopienu valstis, ir pozitīvie piemēri, kuri varētu esošajā formā eksistēt vēl ilgi (Šveice, Somija, daļēji Kanāda), un ne tik pozitīvie piemēri (Izraēla, Beļģija, Šrilanka).

Veiksmīgākie piemēri liecina, ka parasti abām (Šveicē - pat visām trim) kopienām ir labi mācīties un apgūt citu kopienu valodas. Savukārt Beļģijā joprojām mēs atradīsim frančus, kuri neprot flāmiski (retāk - flāmus, kuri neprot franciski) - būtībā šie daudzie vienvalodīgie beļģi nemaz negrib dzīvot divkopienu valstī, lai ko viņi arī publiski neteiktu. Jocīgās kārtības tālāka attīstība ir dažās Beļģijas municipalitātēs atrodamie pedantiskie noteikumi par municipalitātēm ar īpašiem valodu režīmiem (language facilities, communes à facilités). T.i. pēc būtības neko nerisinām, franči joprojām nemācīsies flāmiski, bet nu atsevišķās pašvaldībās būs īpatnējas minoritāšu tiesības arī atrodoties "svešā" pusē no valodu robežšķirtnes.

Īsi sakot, visas neveiksmīgās divkopienu valstis ir spēkā viena vai otra lozunga "separate but equal" variācija (kā ASV rasu segregācijas laikos). Ja tam neviens nevar vai negrib tikt pāri - tad labāk pastāvēt dalīti - vienkopienu valstīs, kur viss ir krietni skaidrāks. Arī mums te Latvijā ir vērojamas dažas "separate but equal" variācijas - piemēram, krievu skolas (jeb politkorekti - skolas, kur īsteno kādu no mazākumtautību izglītības programmām).

Jācer, ka Latvija nekad nekļūs par divkopienu valsti un te nesāksies viss tas ārprāts. Lai Dacei izdodas iepazīt visas šīs jocīgās lietas un runāties vietējās valodās!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 24.07.2009 13:03
Par nekustamajiem īpašumiem - kā sapratu no Ziemeļkipras turku republikas prezidenta, nekustamo īpašumu atgūšana ir viens no grūtākajiem sarunu tematiem, bet tiekot apspriests princips, ka grieķi iegūst kompensācijas par zaudētajiem īpašumiem ziemeļos un turki iegūst kompensācijas par zaudētajiem īpašumiem dienvidos, nevis tiek runāts par šo īpašumu atgriešanu. Tādā veidā tiek cerēts paturēt divas kopienas katru savā salas daļā. Vai tas ir labākais risinājums ilgtermiņā, varam diskutēt.

Vasarā (5 mēnešus, sākot no maija) darba diena karstuma dēļ tiek oficiāli īsināta, piemēram, Ziemeļkipras ārlietu ministrija sākot darbu 7:30 un beidz jau 14:00, un laikā no 14:00-17:00 lielākā daļa salas guļ diendusu, kad esot nepieklājīgi iet ciemos vai zvanīt. Līdzīgs ritms esot arī grieķu pusē. Daba diktē savus noteikumus. Ko tas nozīmē produktivitātei, arī varam diskutēt.

Sabiedriskais transports turku pusē it kā bija - par to liecināja pieturas, bet nevienu autobusu īsti neredzēju...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 23.07.2009 18:04
Nesen ciemojos Kiprā (grieķu dienviddaļā). Ir tur karsts, un no Prāgas uz Larnaca lidostu lidmašīnas izlido un ielido pārsvarā naktī.

Viena īpatnēja lieta Kiprā bija tā, ka tur (līdzīgi kā Latvijā) ir notikuši daudzi darījumi ar nekustamajiem īpašumiem. Krievi un daudzi citi ir Vidusjūras krastā iepirkuši dzīvokļus, vasarnīcas, utml. Bet ar Kipras parlamenta lēmumu šo pirkumu liela daļa nav nostiprināma Zemesgrāmatā (vienīgais izņēmums - ar individuālu tiesas lēmumu). T.i. cilvēkam it kā kaut kas pieder, bet viņš ieķīlāt vai pārdot tālāk to nevar - vai arī ir ilgi un piņķerīgi jātiesājas. Pieļauju domu, ka daži īpašumi dienviddaļā ir piederējuši turkiem - un tādēļ to tiesiskais statuss ir neskaidrs. (Līdzīgi kā Ziemeļkiprā kaut kas ir piederējis grieķiem.) Vispār - nav viegli redzēt, kā viņi to taisās risināt.

Ir vēl dažas grūtības - Kiprā pēdējos gados ir ļoti maz nokrišņu (dzeramo ūdeni ieved no Grieķijas, esot sākuši būvēt arī atsāļošanas rūpnīcu pilsētā Lemesos/Limassol). Man nesaprotamu iemeslu dēļ universitātē, kur ciemojos, cilvēki sāka darbu apmēram 8:00 no rīta, bet beidza to jau 15:00 pēcpusdienā - plus vēl šādi tādi pārtraukumi un kafijošana (astoņas darba stundas nekādi nesanāk). Ne visai attīstīts sabiedriskais transports - vairāk viss turas uz vieglajiem auto, motocikliem un taksometriem.

No otras puses, nevar noliegt, ka Kipras ekonomika ir spēcīgāka nekā Latvijas un valsts ir turīgāka. Patīkams pārsteigums bija arī salīdzinoši laba kārtība uz ielām (Atēnās ir daudz vairāk nedisciplinētu braucēju nekā Kipras pilsētās - neraugoties uz to, ka Kiprā jābrauc pa ceļa kreiso pusi). Acīmredzot, viņiem tomēr angļu valsts pārvaldes principi tomēr palīdz. Un viņi to savu iekšzemes kopproduktu par spīti dažādām nebūšanām tomēr saražo - labāk nekā Baltijas valstīs.


>>> Tikmēr grieķi ir teikuši NĒ un turpina būt mazāk ieinteresēti risinājumā, jo viņi izbauda ES dalības labumus un nejūt izolācijas sekas. Tas man neliekas taisnīgi, un žēl, ka arī Eiropas Savienībai te ir sava loma.
=======
Man to Kipras dienviddaļas grieķi izskaidroja tādējādi, ka referenduma projektā bija tikai viens grieķiem patīkams punkts (tiek izvesta Turcijas armija), bet ļoti daudzi nepatīkami un nepieņemami punkti (pirmkārt ziemeļdaļas turki atgūst savus īpašumus dienvidos un patur lielāko daļu savu īpašumu arī ziemeļos; otrkārt, pēdējo 35 gadu laikā iebraukušie Turcijas turki iegūst legālas uzturēšanās atļaujas un var kļūt par pilsoņiem.)

Manuprāt, tas ir līdzīgi kā Latvijā ar nepilsoņu problēmu. Ja visus nelikumīgos imigrantus varētu izraidīt no valsts (un okupētājvalsts nedrīkst okupētā teritorijā nometināt teritorijā savus iedzīvotājus), tad kompromisu panākt būtu vieglāk.

Latvijā arī ir ļoti iespējams kāds etnisks satricinājums - un valodas/imigrācijas jautājums var kalpot par iemeslu. Tā ka man šķiet diezgan intuitīvs un saprotams tas, kas Kiprā ir noticis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 23.07.2009 17:00
Nikosijā/ Lefkošā ir vairāki "check points", pa kuriem uz otru pusi relatīvi brīvi (tikai jāparāda pase) var kustēties salas grieķi un turki, kā arī ES pilsoņi un ASV pilsoņi. Tā kā ledus ir sakustējies, jo daudzi Kipras turki tagad arī strādājot grieķu pusē.
Man diemžēl neizdevās aiziet līdz grieķu pusei, lai parunātos ar Kipras grieķiem, bet skaidrs, ka abu pušu skatījums uz vēsturi ir atšķirīgs. Tomēr nevar noliegt, ka Kipras turki 2004.gadā referendumā par salas apvienošanu (par tā saukto Anana plānu) teica JĀ, tāpat kā bija ar mieru vairākiem agrākiem mēģinājumiem atrisināt situāciju. Tikmēr grieķi ir teikuši NĒ un turpina būt mazāk ieinteresēti risinājumā, jo viņi izbauda ES dalības labumus un nejūt izolācijas sekas. Tas man neliekas taisnīgi, un žēl, ka arī Eiropas Savienībai te ir sava loma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ieva 23.07.2009 16:49
viens ir, ka valdība spēj vienoties, pavisam kas cits ir cilvēki. pirms diviem gadiem bijām Nikosijā un tā kā nepārzinām īsti salas ģeogrāfiju, tad Niksojas tūrisma info centrā jautājām, kā nokļūt līdz Famagustai, ko viņi kategoriski atteicās apspriest, jo tā ir turku daļā. tāpat pilsētas karte bija tikai par dienvidu daļu. tagda it kā esot atvērta vēl viena robežas šķērsošanas vieta pilsētā, kas liecina, ka ledus sakustējies. taču pazīstamie saka, ka kipriotiem okupācija joprojām ir diezgan asa tēma par ko runāt

Citi autora darbi
7595930098 1188c7be29 z

Life with Donald Trump 1 Autors:Dace Akule

Uzticesanas vienna konference

Par uzticēšanos 66 Autors:Dace Akule

Peru akmeni

Par globāli būtisko 1 Autors:Dace Akule

Kaleidoskops 1

Par sarežģīto pasauli 1 Autors:Dace Akule

Bilde peru

Par Peru 5 Autors:Dace Akule

11825959 10153434773260306 6968551125438830656 n

Par AirBaltic 17 Autors:Dace Akule