Foto: nofrills
Mēs tērējam daudz naudas un laika lietām, kas mums nepavisam nav vajadzīgas.
Paaugstinoties degvielas un komunālo pakalpojumu cenām, pasliktinoties vispārējai ekonomiskajai situācijai, kad tiek solīta algu iesaldēšana, būtiski ir taupīt līdzekļus. Taču tajā pašā laikā svarīgi būtu arī nesamazināt mūsu dzīves kvalitāti un neradīt papildus draudus apkārtējai videi, jo mūsu ikdienas uzvedība un izvēles veikalā ļoti būtiski nosaka vides kvalitāti – cik liels ir ūdens, gaisa un ķīmiskais piesārņojumu, vai līst skābie lieti un cik draudīgas ir atkritumu radītās problēmas.
Pastāv mīts, ka videi draudzīgs dzīvesveids parasti ir dārgāks. Es to mēģinu atspēkot, uzskaitot virkni lietu, ko ikviens no mums var darīt, lai samazinātu savas izmaksas un neradītu papildus slodzi videi.
Ķieģelis ūdens tvertnē
Šoziem droši vien ļoti aktuāla būs enerģijas taupīšana. Tā kā dzīvojam vispārējās taupības apstākļos, tad nav lielas jēgas runāt par tādām lietām kā ēku siltināšana vai videi draudzīga auto iegādi, bet gan jāsāk ar mazām lietām, kuras kopumā radītu būtisku ietaupījumu un samazinātu jūsu ekoloģisko pēdu.
Visliettderīgākais droši vien būtu samazināt apkurei izmantoto enerģijas daudzumu. To var izdarīt ar pavisam vienkāršiem paņēmieniem, piemēram, logu aplodām pielīmējot gumijas vai silikāta blīves. Tāpat uz palodzes starp loga rūtīm var ielikt bieza auduma vai spilvenveida vēja aizturētājus, var pielikt biezus aizkarus, kas aiztur aukstuma ienākšanu telpā. Logu iekšējai virsmai var arī pielīmēt speciālu plēvi, kas samazina ārā izplūstošo siltuma daudzumu, bet aiz centrālapkures radiatoriem pie ārsienām pielīmēt siltumizolācijas plāksnes ar folija pārklājumu vai vienkārši foliju, kas atstaro siltumu telpās. Tāpat regulāri der noslaucīt putekļus no radiatoriem un tiem priekšā nevajadzētu likt mēbeles vai aizkarus, kā arī nevajadzētu uz tiem žāvēt veļu.
Vēl noderīgi būtu sekot, lai temperatūra istabā būtu mērena. Aprēķināts, ka temperatūras samazināšana dzīvojamās telpās par 1°C nodrošina pat līdz 10% siltuma resursu ekonomiju. Diemžēl tas daudzās daudzdzīvokļu mājās nav iespējams.
Ieteicams ir arī regulāri tīrīt logus un spuldzes, jo netīrumi aiztur pat trešdaļu gaismas, izslēgt lampas un elektroierīces, kad tos nelieto. Arī gaidīšanas jeb stand by režīmā elektroiekārtas patērē enerģiju, tāpēc labāk šīs iekārtas izslēgt vispār, īpaši gadījumos, ja dodaties prom no mājas uz ilgāku laiku. Savukārt ledusskapī, kas mājās ir viens no galvenajiem elektroenerģijas patērētājiem, nevajadzētu likt karstu ēdienu, bet ledusskapja sānus un virsmu no ārpuses var nopakot ar siltumizolējošu materiālu. Tāpat svarīgi, lai ledusskapja durvju blīves ir kārtībā. Ļoti svarīgi arī ledusskapja mugurdaļas virsmu tīrīt vismaz pāris reizes gadā.
Daudz resursu patērē arī veļas mazgāšana. To ieteicams noregulēt uz 40 grādu temperatūru. Modernie mazgājamie līdzekļi ir paredzēti mazgāšanai mērenā temperatūrā, tāpēc drēbes būs tik pat tīras, bet elektrības rēķins – mazāks.
Arī ūdens, īpaši karstais, ir kļuvis dārgāks. Tāpēc ieteicams mazgāties dušā, nevis vannā, jo tas ir daudz ekonomiskāk, salabot pilošus krānus, kas diennaktī var patērēt pat 90 litru ūdens, kā arī tualetes poda tvertnē ielikt ķieģeli vai ar ūdeni piepildītu pudeli – katru reizi, noraujot ūdeni, tā var ietaupīt 1,5 litrus ūdens. Tāpat noteikti vajadzētu aizgriezt krānu, kamēr mazgā zobus, bet veļas mašīnā veļu mazgāt tikai tad, ja tā ir pilna. Ieteicams arī uzstādīt zema ūdens patēriņa dušas galviņu, kas mazgājoties ļaus ietaupīt 10-15 % ūdens.
Maizi – grauzdiņos, pienu – biezpienā!
Mūsu ieteikmi uz vidi nosaka arī tas, ko un kā mēs ēdam, un pārtikas preču patēriņam ir arī lielākais īpatsvars mūsu izdevumos, tāpēc ļoti svarīga ir mūsu pārtikas izvēle. Es iesaku neiepirkties lielveikalos, bet sazināties ar bioloģiskajiem zemniekiem un pirkt produktus tieši no viņiem. Tā būs iespēja lietot svaigus, veselīgus vietējos sezonālos un videi draudzīgos produktus, tajā pašā laikā nepārmaksājot, bet atbalstot Latvijas zemniekus. Var iepirkt arī lielāku produktu daudzumu un saglabāt to ziemai, tāpat daudzko iespējams konservēt un marinēt, bet ogas, piemēram, var uzglabāt saldētavā. Iesaku arī pārdomāt ēdienkarti – atteikties no gaļas ēdieniem, kas ir dārgi un arī ar milzīgu ietekmi uz vidi. Tās vietā lietojiet vairāk dārzeņu un augļu. Ja nevarat pilnībā atteikties no gaļas, lietojiet to vairāk kā piedevu, ne pamatēdienu.
Pērciet tikai tik daudz pārtiku, cik varat apēst. Pārtikas atkritumi ir ne tikai izmesta nauda, bet arī ievērojami atkritumu kalni – pārtikas atkritumi veido līdz pat 30% visu mājsaimniecības atkritumu, kas, nonākot izgāztuvēs, pūst un izdala klimata izmaiņas veicinošas gāzes. Pārtikai, kas paliek pāri, piešķiriet jaunu dzīvi – neapēsto maizi var izkaltēt grauzdiņos, bet no ieskābuša piena var pagatavot biezpienu. Gatavojot ēdienu ir iespējams arī ietaupīt enerģiju – katlu un pannu vākiem jābūt cieši piegulošiem, bet, piemēram, vārot olas, pietiek ar 1 cm biezu ūdens slāni, savukārt, lai pagatavotu krūzi tējas, nav jāsilda pilna tējkanna ar ūdeni.
Vidi un savu maku var sargāt, arī ierobežojot sadzīves ķīmijas lietošanu. Mājas uzkopšanai pietiek ar vienu videi draudzīgu universālo tīrīšanas līdzekli, bet veļas mazgāšanai var izvēlēties kādu koncentrētu zaļo alternatīvu. Lai arī šie produkti maksā dārgāk, tie parasti ir jālieto mazāk un uz vienu mazgāšanas reizi izrādās lētāki.
Energoaudits atmaksājas
Tāpat ieteicams savu auto atstāt garāžā un izmanto sabiedrisko transportu. Tā ir ne tikai videi draudzīgāka izvēle, bet arī drošāk. Taču vēl lētāk un zaļāk ir iet kājām vai braukt ar velosipēdu. Zinātnieki apgalvo, ka katru dienu 30 minūšu pastaiga būtiski samazina sirdstriekas iespējkamību, osteohondrozi un diabētu. Ja tas tomēr galīgi nav iespējams, mēģiniet braukt pēc iespējas rāmāk, lai samazinātu benzīna patēriņu. Pēc Statoil apgalvojuma, mierīga auto vadīšana ļaujot ietaupīt līdz pat 40% degvielas.
Taču ir pāris lietas, kurās ir vērts ieguldīt naudu. Mājai ir ieteicams veikt energoauditu, nosakot mājas siltumzudumus un saņemot padomus, kā tos visefektīvāk novērst. Energoaudits drīzumā būs obligāta prasība, māju vai dzīvokli pārdodot. Ieteicams arī biežāk lietojamās spuldzes nomainīt ar energoefektīvajām, kas, kaut arī maksā dārgāk, tomēr kalpo 5-10 reizes ilgāk un patērē 4-5 reizes mazāk elektrības. Var arī uzstādīt elektrības patēriņa monitoringa sistēmu, kas palīdzēs saprast, kuri ir lielākie elektroenerģijas patērētāji, un tad arī vieglāk būs izspriest, kur visefektīvāk taupīt. Šīs investīcijas ātri atpelnīsies, jo, piemēram, nomainot vienu kvēlspuldzi uz energoefektīvo spuldzīti, elektrības rēķinā ir iespējams ietaupīt līdz pat 100 latiem.
Un patiesībā jau mēs tērējam daudz. Daudz līdzekļu un laika lietām, kas mums nepavisam nav vajadzīgas. Tāpēc vislabākais veids, kā ietaupīt, notiekti ir netērēt. Nepārspīlējot, protams. Taču daudzos gadījumos mēs tīri labi varam iztikt bez naudas. Te man prātā nāk labs salīdzinājums – par dāvanām. Šķiet, veikalos tirgo lietas, ko mēs paši sev nekad nepirktu, bet nezin kāpēc esam gatavi dāvināt citiem. Līdzīgi kā ar dāvanām, arī „zaļai” dzīvei bargajā ziemā ir nepieciešama ne tik daudz nauda, bet drīzāk izdoma un prātīgs taupības režīms.