Ziedēšanas laiks 4

Dzelzs tilts, kas šķērso ceļu, pa kuru tik bieži braukts, pēkšņi pazaudējis apputējušo Provansas majonēzes reklāmplakātu un uzziedējis Sociāldemokrātu savienības krāsās, kas sola pienācīgu iztikšanu ikvienam. Noplukušais betona afišu stabs noputējuša ceļa malā, kura vienīgais vēstījums gadiem ilgi ir bijis ‘vieta jūsu reklāmai’ pēkšņi vēstī, ka “valsts kalpos cilvēkam”, vai izrāda Ingrīdas Ūdres un Viļa Krištopana suģestējošās acis. Politisko partiju reklāmas iedveš rosību pat vistālākajos Latvijas nostūros, kas savā nomales klusumā un pieticībā iegrimuši un kas parastam reklāmdevējam neinteresē. Attāla Latgales pagasta iedzīvotājs, kura ekonomiskās izdzīvošanas pamatavots ir lietotu apģērbu imports no Vācijas, pirms vēlēšanām pēkšņi tiek uzrunāts ar saukļiem, kas pat neparedz iespēju neizvēlēties.

Iesaki citiem:

Latvijas ekonomika joprojām ir strukturāli vāja, tās veselība atkarīga no sekmēm visai nedaudzos ekonomiskajos sektoros, vispārējā iedzīvotāju pirktspēja ir zema. Tas rada situāciju, kurā mediji un mediju aģentūras, īpaši nelielie šī tirgus spēlētāji nevar nodrošināt savu izdzīvošanu no komercreklāmām, tāpēc politiskajai reklāmai šajā tirgū ir nesamērīgi liela nozīme. Pakalpojumu sniedzēji grib saņemt arvien vairāk, partijas savā starpā sacenšas arvien negantāk un vēlētājs tā vietā, lai tiktu informēts, tiek pārsātināts ar informatīvā blīvuma ziņā nepieredzēti intensīviem politiskiem vēstījumiem.

Vai partiju naudai ir nesamērīgi liela nozīme?

Pateicoties tam, ka politiskās partijas pirms Saeimas vēlēšanām iesniedza paziņojumus par plānotajiem priekšvēlēšanu kampaņas apjomiem, iespējams aprēķināt, ka 20 politiskās partijas, kas piedalās vēlēšanās, kopā kampaņai iztērēs aptuveni 4 miljonus latu. Maijā portāla politika.lv atbalstītā diskusijā par partiju naudām izskanēja, ka kopējais komercreklāmu budžets gadā ir aptuveni 35 miljoni latu. Lielākais Latvijas reklāmdevējs, Rietumu preču ražotājs Latvijā iztērējot aptuveni 10 miljonus latu. Aptaujātie reklāmas jomā strādājošie atzīst, ka pašmāju lielākie reklāmdevēji reklāmai gadā tērē apmēram 100 000 – 150 000 latu. Salīdzinot ar šiem skaitļiem, politiskās reklāmas kopējais pienesums – 4 miljoni - neizskatās niecīgs. Sanāk, ka divas reizes katros četros gados politiskā reklāma reklāmas tirgum varētu sniegt ievērojamu ieguldījumu. Šis ieguldījums veidojas īpaši koncentrēts, ja apskatām konkrētus šī tirgus dalībniekus – medijus, reklāmas aģentūras un reģionālos laikrakstus. Īpaši pēdējie nereti atzīst, ka priekšvēlēšanu laiks ir lielais pļaujas laiks, kad iespējams sapelnīt iztikas līdzekļus nākotnei. Ja tā godīgi, grūti viņiem ko pārmest, jo nav jau noslēpums, ka lielie reklāmdevēji trauku mazgāšanas līdzekli, veļas pulveri vai zobu pastu pie viņiem starpvēlēšanu periodā nereklamē.

Tas, ka politiskās partijas ir tik nozīmīgs reklāmas devējs, nešaubīgi ir saistīts ar Latvijas ekonomikas strukturālo vājumu un zemo iedzīvotāju pirktspēju. Latvijas iekšzemes kopprodukta piekto daļu pērn veidoja kokapstrādes, tekstila un pārtikas rūpniecība, kas tiek uzskatītas par zemas pievienotās vērtības nozarēm, un vislielāko daļu - 70% - pakalpojumi, galvenokārt, transports un tirdzniecība, kam arī ir zema pievienotā vērtība. Statistikas dati liecina, ka 2001. gadā vidējā alga Latvijā bija 117 lati un vidējā pensija – 61 lats. Ņemot vērā to, ka oficiālais iztikas minimums ir 88 lati mēnesī, daudz rocības plašam patēriņam neatliek, tāpēc komercreklāmas tirgus ir salīdzinoši neliels, un mazākie reklāmas tirgus spēlētāji ir nesamērīgi atkarīgi no politiskās reklāmas.


Naudas un informatīvā pārblīvētība

Ja piepildīsies minētie partiju paziņojumi par priekšvēlēšanu kampaņas izdevumiem, tad šogad vidēji uz vienu vēlētāju partijas tērēs 2,8 latus. Tas ir ļoti augsts rādītājs pat pēc Rietumu valstu standartiem. Piemēram, 1997.gadā Lielbritānijā, kur politiskā reklāma elektroniskajos medijos ir aizliegta, šī summa bija tikai 40 santīmi uz katru vēlētāju. Naudas ziņā šī ir ļoti piesātināta kampaņa. Vienlaicīgi šī naudas pārblīvētība rada arī pārblīvētību informatīvajā telpā. Iemīļoto žurnālu lapas tiek pieblīvētas ar apmaksātām publikācijām, kas noformētas kā ikdienas žurnālistika un kādas televīzijas pārstāvis stāsta, ka deputātu kandidāti staigā ar skaidras naudas žūkšņiem kabatā, piedāvājot tos ikvienam, kas piekristu viņus nofilmēt. Gaidot sabiedrisko transportu, pavēlākam gājējam, kas gribēs atpūtināt acis no ikdienas steigas, gar acīm ņirb simtiem noasinātu zīmuļu Tautas partijas rokās un deputātu kandidātu vārdi - ja vēlēšanu dienā aizmirstas numurs vai nosaukums, tad kādu no uzvārdiem gan jau atpazīs. Siguldas rudens baudītājs autobusu nesagaidīs, neielūkojoties acīs skarbiem un dusmīgiem ‘vienkāršajiem cilvēkiem’, kuriem “riebjas alkatīgi politiķi” (SDS). Mulsinošu sajūtu rada LSDSP plakāti, kas izmanto dziesmotās revolūcijas karogoto ainu, sakot - “kopā mums izdosies” un liekot sajusties kā .. kam?… Atmodas ideālu nodevējam, ja nebalsosiet par viņiem. Draudu un pastarās dienas piesitieni sajūtami arī jaunizceptajā Zaļo un zemnieku reklāmas kampaņā: “Lai nedzīvotu melos, es aizgāju no valdības. Tagad, lai dzīvotu saskaņā ar sirdsapziņu, mēs nākam vadīt šo valsti”, saka Krištopans, likdams justies slikti ikvienam, kas varētu atļauties nebalstot par šo sirdsapziņas cilvēku. Pārdabisku briesmu pērkonus rībina arī Politiskā apvienība Centrs: “Līdzšinējo vadoņu [..] solījumi ir izplēnējuši un nogrimuši nebūtībā kā akmeņi akacī. Pietiek!”. Zibeņus pār visu vēlētāju galvām sper Latvijas Pirmā partija, sakot, ka “mācītāji iznāk no baznīcām. Dzīvu vecāku bāreņi. Vecāku aizmirsti bērni un bērnu aizmirsti vecāki”.

Vai tiešām partijām nav bail, ka vēlētājs, iebaidīts, izrāts, stumdīts, bakstīts un grūstīts, galu galā 5. oktobrī vienkārši nopirks biļeti…… uz zooloģisko dārzu…?

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

cigane 23.09.2002 19:42
Sveiks, Jaani, jauki Tevi redzeet portaala lasiitaju rindas. Lukosu, kas man sakaams par Taviem jautaajumiem.

1) Vai partijām nevajag vispār reklamēties;

Man liekas, ka nupat ir pienaacis laiks nopietni domaat par to, KAA partijas informee sabiedriibu par to, ko taas dara un kas tas ir. Reklameties - jaa, ja godiigi, man liekas, ka partijaam nevajadzeetu reklameties, jo jedziens 'reklameties' isti neatbilst politiska procesa jeegai un logikai. Partijas nav nekaads produkts, kura labas iipasiibas pastiprinaati jauzsver un slitaas janotusee. Veletajam nevajag tikt barotam ar pilnam taustaamu un emocionalu simbolu karoteem. Tas kavee domasanas un izveerteesanas procesu.

2)Vai laikrakstiem vajadzētu atteikties no rekāmas naudas?

Sakuma kaut vai vareetu noteikt apmerus, cik liela mera laikraksts izvieto reklamu, neizejot uz kompromisiem ar lastitaja uzticibu. Ja 1/4 no laikraksta slejaam ir apmaksaata reklama, tad pie sis proporcijas vajadzeetu tureeties arii prieksvelesanu periodaa un nevis palielinaat so dalu liidz 3/4. Jo ja taa tiek palielinaata, man so reklamas lapu ir tiesiibas sanemt par velti, jo aciim redzami to finansee citi avoti nevis manas uzticiibas radiitaa veelme aviizi iegaadaat. Ja laikraksts tik nesameeriigi lielaa meeraa ir atkariigs no politiskaas reklamas prieksvelesanu laikaa, cik liela mera varam gaidiit, ka tas pildiis savas sargsuna funkcijas starpvelesanu periodaa?



3) Vai, varbūt, autore ir vēlējusies norādīt uz tādiem Latvijas politiķiem, kas sevi jau pierādījuši kā ļoti "elastīgus un darboties spējīgus"?

Katrs veido tadas asociacijas, kadas atziist par labaam. Vai tiesaam atlausimies sev liegt nodarboties ar analiitiskaam miiklaam, ja pati pasaules dazaadiiba mums tas piedaavaa?

4) Vai, varbūt, tas ir aicinājums (nedod Dievs) nepiedalīties vēlēšanās, bet aiziet uz zoodārzu?

Vai nerodas bazas, ka sajaa partiju uzmaaciigaajaa publiskas telpas parbliveesanaa ta galu galaa vareetu buut bediga, bet likumsakariiga velme?

Uz zoodārzu arī, protams, ir jāiet, bet to visu var apvienot vienā dienā.

Vai Tev ir rokas graamaa, kaa izskaidrot saadas sabalanseetas izveeles noziimiigumu?

6)Vai, varbūt, tas ir aicinājums sakārtot ekonomiku un ražot preces ar augstu pievienoto vērtību? Tas ir ļoti labs aicinājums!

Aha, tas tikai sasaucas ar ne iipasi originaalo domu, ka demokraatija ir tikai partikusu valstu speelmanina. Vai tad mums visiem ar to negribas paspeeleeties? Es neesmu nekaads izneemums...



5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Ezers 19.09.2002 14:36
Man rodās jautājums, ko autore ir gribējusi pateikt ar šo rakstu? 1) Vai partijām nevajag vispār reklamēties; 2)Vai laikrakstiem vajadzētu ateikties no rekāmas naudas? 3) Vai, varbūt, autore ir vēlējusies norādīt uz tādiem Latvijas politiķiem, kas sevi jau pierādījuši kā ļoti "elastīgus un darboties spējīgus"? 4) Vai, varbūt, tas ir aicinājums (nedod Dievs) nepiedalīties vēlēšanās, bet aiziet uz zoodārzu? Uz zoodārzu arī, protams, ir jāiet, bet to visu var apvienot vienā dienā. 6)Vai, varbūt, tas ir aicinājums sakārtot ekonomiku un ražot preces ar augstu pievienoto vērtību? Tas ir ļoti labs aicinājums!

Sveiciens autorei no D-pils studiju biedra!

Citi autora darbi