Raksts

Zemestrīces epicentrā — krievu mediji


Datums:
22. decembris, 2011


Autori

Anda Rožukalne


Jaunas krievu valodā sniegtas informācijas alternatīvas un aktīvāka latviešu un krievu mediju satura mijiedarbība varētu būt viens no nākamā gada gaidītākajiem notikumiem.

Ne jau tikai latviešu valodā esošie mediji pārdzīvo grūtus laikus. Arī krievu avīzes Latvijā maina īpašniekus, pārstāv slēptas intereses un pamazām pārceļas uz ārzonas uzņēmējdarbības vidi.

Ja 2009. gada izmaiņas Latvijas preses īpašnieku struktūrā galvenokārt par godu Dienas pārdošanai un reklāmas tirgus kritumam 46% apjomā, tika nosaukta par tektoniskajām svārstībām, tad šajā gadā nopietnus satricinājumus piedzīvoja arī lielākās krieviski rakstošās avīzes. Līdzīgi kā latviešu valodas mediju vidē, Latvijā ir dažas spēcīgas izdevniecības, daži interneta portāli un ziņu raidījumi, kas veido oriģinālu saturu krievu valodā. Krievu mediju vidē mainījušies īpašnieki, bijuši maksātnespējas pieteikumi un darbinieku konflikti.

Stiprākā — partijas prese

Lai gan TNS Latvia preses lasīšanas pētījums apliecina, ka populārāko krievu preses izdevumu saraksts nav mainījies, pārveidojusies ir krievu preses īpašnieku struktūra un situācija. No tiem laikrakstiem, kas nav izklaidējošas TV programmu lapas, reklāmas izdevumi vai reģionāla līmeņa avīzes, šajā TNS Latvia topā stabili turas laikraksts Vesti Segodņa. Tūlīt pēc 11. Saeimas vēlēšanām oktobra vidū tiesā tika iesniegts pieteikums par tā izdevēja Izdevniecības nama Fenster maksātnespēju; konflikts ar maksātnespējas pieprasītāju Borisu Levi tika risināts, pierādot, ka izdevniecība strādājusi ar peļņu.

Tas pārliecinoši attīsta Latvijā bēdīgi pazīstamo politiski angažēto žurnālistiku.

Izdevniecības Fenster īpašnieku struktūra šogad nav mainījusies. kopš 2007. gada 75% tā daļu pieder pašreizējam Rīgas domes Saskaņas centra frakcijas deputātam Andrejam Kozlovam, 25% — Nataļjai Rabšai, liecina Lursoft datu bāzes informācija. Šis laikraksts gadiem ilgi neslēpti aizstāvējis viena politiskā spēka intereses un devis iespēju sevi popularizēt tā politiķiem. Tas pārliecinoši attīsta Latvijā bēdīgi pazīstamo politiski angažēto žurnālistiku, kuras spilgts pārstāvis ir avīzes publicistikas nodaļas vadītājs un vairāku Saeimas sasaukumu deputāts Nikolajs Kabanovs. Fenster produktu portfelī ietilpst arī avīze Vesti, 7 Sekretov, TV-programma latviešu un krievu valodā, Latvijas Santīms, Mājas Dakteris, Delovie Vesti un interneta portāls ves.lv.

Patvērums — off-shore

Īpašnieku pārmaiņas un maksātnespējas pieprasījumu šogad piedzīvoja ietekmīgā firma Petit, kas, pēc dažādu avotu teiktā, tiek uzskatīta arī par lielāko krievu izdevniecību ārpus Krievijas. Vasarā izdevniecības kontrolpaketi — 87% — kā liecina Lursoft dati, iegādājās Ukrainas banka Legbank, bet no 14. decembra kā tās vienīgā īpašniece Lursoft datu bāzē norādīta Kiprā reģistrēta ārzonas firma Lanchrome Limited. Tātad Petit dibinātājs, vadītājs un ilgstoši arī vienīgais īpašnieks Aleksejs Šeiņins nule atvadījies no sev vēl piederošās uzņēmuma daļas. Šajā pašā datumā decembra vidū par Petit valdes vadītāju kļuva Andrejs Caregorodsevs, kurš nav ne Latvijas pilsonis, ne nepilsonis. Izdevniecības valdē savas jūnijā iegūtās vietas saglabāja Sergejs Baranovskis un Tatjana Belousenko.

Šīs izdevniecības portfelī ietilpst sekojoši mediji: laikraksti Čas, Subota, Teleprogramma s djadjej Mišei, Ekspress gazeta v Baltii, kā arī TaVa Programma, Rīgas Santīms un Reklama.lv; žurnāli Ļubļu, Arhitektura i dizain Baltii un VIP Loung, kā arī reklāmas katalogi AutoFoto, DF un Podarki; sludinājumu interneta portāls Reklama.lv, tautas žurnālistikas portāls www.Gazeta.lv, kā arī laikrakstu un žurnālu portāli www.Chas-daily.com, www.Subbota.com, www.Lublu.lv. Plašāk par Petit jauno īpašnieku saistību ar Latviju rakstīja portāls pietiek.com.

Cietis bankas krīzē

Pēdējo dažu gadu laikā vislielākās pārmaiņas piedzīvojis laikraksts Telegraf. Tas tika dibināts kā medijs, kas centās lauzt iesīkstējušās krievu preses tradīcijas piedāvāt politisku vai cita rakstura sponsoru ietekmētu un ideoloģiski iepakotu informāciju. Telegraf mēģināja pieradināt krievu lasītājus pie satura, kas veidots neitrāli, sabalansēti, pēc Rietumu preses darbības principiem. 2008. gadā laikraksta iepriekšējā īpašniece, baņķiera Valērija Belokoņa firma Belokon News to pārdeva a/s News Media Group. Šī akciju sabiedrība savukārt pagājušajā gadā tika pārdota tālāk, bet uzņēmuma pārstāvji nevēlējās atklāt jauno īpašnieku. Lursoft datu bāzē minēts, ka uzņēmuma īpašnieks ir Kiprā reģistrēts ārzonas uzņēmums Kinonon Holdings Limited.

Daudzkārt izteiktās aizdomas, ka aiz šī pirkuma stāv Krievijas miljardieris Vladimirs Antonovs, apstiprinājās, kad nesen, pēc Latvijas Krājbankas kraha, laikraksts nonāca neapskaužamā finanšu situācijā un šobrīd iznāk tikai divas reizes nedēļā. Turklāt, pēc aģentūras LETA ziņām, SIA Telegraf valdē iecelts Antons Fiļimonovs, kurš iepriekš medijos pārstāvējis bankrotējošās Lietuvas bankas Snoras īpašnieku Vladimiru Antonovu.

Daudzkārt izteiktās aizdomas, ka aiz šī pirkuma stāv Krievijas miljardieris Vladimirs Antonovs, apstiprinājās.

Savukārt Telegraf korespondents Aleksandrs Dubkovs 15. decembrī rīkoja protesta akciju, lai iebilstu pret aicinājumu doties piespiedu neapmaksātā atvaļinājumā, tādējādi paliekot bez iztikas līdzekļiem. Viņa protests atspoguļoja daudzu mediju darbinieku nedrošību par savu darba vietu, ienākumiem un sociālo garantiju trūkumu Latvijas mediju uzņēmumos.

A/S News Media Group pieder arī ziņu portāls telegraf.lv, kā arī divi vortāli — kriminal.lv un lifenews.lv.

Tieši viena laba ziņa

Īpašnieku šogad mainījis arī viens no krievu auditorijā populāriem ziņu portāliem novonews.lv . To izveidoja baņķierim Valērijam Belokoņam un TV5 ģenerāldirektoram Mihailam Šeitelmanam piederošs uzņēmums SIA Novonews, bet šī gada beigās iegādājās TVNET, kas arī ir mainījis īpašnieku un tagad pieder Norvēģijas mediju koncernam Schibsted. Grūti prognozēt, kā attīstīsies šis portāls, bet tas krievu auditorijai piedāvā vēl vienu izvēles iespēju iegūt informāciju par Latvijas notikumiem. Tā kā rus.delfi.lv ir daļa no igauņu Esspressen Group, divi lielākie ziņu avoti krievu valodā pieder tādiem Latvijas ziemeļu kaimiņos esošiem uzņēmumiem, kas patiešām darbojas mediju biznesā, nevis ar mediju palīdzību realizē kādus citus mērķus.

Divi lielākie ziņu avoti krievu valodā pieder tādiem uzņēmumiem, kas patiešām darbojas mediju biznesā, nevis ar mediju palīdzību realizē kādus citus mērķus.

Pēc interneta mediju pētījumu uzņēmuma Gemius Latvija datiem, no krievu ziņu portāliem, neskaitot rus.delfi.lv un jau minēto laikrakstu interneta versijas, visnotaļ populārs ir vairākām privātpersonām piederošais Daugavpils ziņu portāls Gorod.lv, izklaides portāls intelligent.lv, kā arī MixMedia Group ietilpstošais mixnews.lv. Lielu daļu no šī portāla satura veido radio Baltkom un MixFM žurnālisti. Varbūt šī portāla attīstība ir otra laba krievu mediju vides ziņa? Mixnews.lv vismaz piedāvā no pierastās krievu žurnālistikas atšķirīgu saturu un daudzveidīgus informācijas avotus, tas ir aktīvs, aktuāls un Latvijas norisēs ieinteresēts.

Krievu valodā piedāvātās oriģinālās informācijas telpā vēl meklējams Latvijas radio 4 Doma laukuma programma, Pirmā Baltijas kanāla ziņu raidījumi un TV kanāls TV5, kas ietilpst a/s Neatkarīgie nacionālie mediji, ko pārstāv Andrejs Ēķis.

Izvēles iespēju nav pārāk daudz. Ļoti aktuāls ir jautājums, kā paplašināt krievu valodā esošo informācijas apjomu sabiedriskajos medijos. Krievu žurnālistu vidū ir daudzi profesionāli un aktīvi cilvēki, kas varētu veidot jaunus formātus un jaunus medijus. Katru gadu viņiem pievienojas arī studijas beigušie jaunie žurnālisti, kuri nesapņo populārākajās krievu avīzēs turpināt iekoptās politiski pakļautās žurnālistikas tradīcijas. Tāpēc jaunas krievu valodā sniegtas informācijas alternatīvas un aktīvāka latviešu un krievu mediju satura mijiedarbība varētu būt viens no nākamā gada gaidītākajiem notikumiem.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!