Šo sestdien (28. martā) plkst. 20:30 ikviens ir aicināts uz stundu izslēgt elektrību un pieslēgties Pasaules Dabas fonda rīkotajai akcijai “Zemes stunda” (Earth Hour). Tas ir simbolisks pasākums, kas cilvēkus aicina pievērst lielāku uzmanību klimata izmaiņām un domāt par ilgtspējīgu resursu izmantošanu.
Zemes stunda 5
Šī akcija, protams, neatrisinās globālās vides problēmas, un ar elektrības izslēgšanu uz vienu stundu klimats netiks paglābs. Taču, piedaloties akcijā, jūs parādīsiet savu nostāju par vides aizsardzību un klimata izmaiņām. Šī akcija jau notiek trešo gadu un šogad izteiktais atbalsts ir tiešām iespaidīgs – akcijai dalību ir pieteikušas gandrīz 3000 pilsētas 83 pasaules valstīs. Ja pērn akcijā piedalījās ap 50 miljoniem pasaules iedzīvotāju, tad šogad plānots iesaistīt 1 miljardu. Arī Latvijā atsaucība ir diezgan liela. Interesi ir izteikušas daudzas Latvijas pilsētas un uzņēmumi. Tā piemēram, ir paredzēts izslēgt apgaismojumu Brīvības piemineklim, Rīgas Dzelzceļa tiltam, Jelgavas pilij u.c.
Latvijā liela daļa elektroenerģijas tiek saražota no atjaunojamajiem resursiem, tāpēc ir salīdzinoši “zaļa”. Taču problēma ir tajā, ka šī zaļā elektrība Latvijā ir deficīts – mēs tērējam vairāk kā spējam saražot. Tāpēc Latvijas cilvēkiem jo īpaši svarīgi būtu parādīt to, ka viņi ir gatavi šo elektrību taupīt, jo pretējā gadījumā mūsu valdība gatavojas būvēt ogļu elektrostaciju, kas klimatam ir sliktākais iespējamais scenārijs, jo rada milzīgu gaisa piesārņojumu un veicina globālo sasilšanu.
Šī akcija ir svarīga arī globāli, lai demonstrētu savu nostāju ANO klimata konferences dalībniekiem, kuri decembra beigās Kopenhāgenā lems par jaunu vienošanos klimata pārmaiņu sakarā. “Zemes stundas” akcijas laikā gūtais sabiedrības atbalsts kalpos kā būtisks arguments sīvākai ar klimata pārmaiņām.
Taču mūsu rīcībai, protams, nevajadzētu aprobežoties ar Zemes stundu. Klimatam mēs varam palīdzēt arī individuāli, mainot savus ikdienas paradumus. Māju siltināšana, sabiedriskā transporta izmantošana, pāreja uz energoefektīvām elektroierīcēm, mazāks gaļas un piena patēriņš. Tās ir tikai dažas, bet laikam pašas būtiskākās lietas, ko var ikviens no mums.
Taču sestdien ikviens ir aicināts šo stundu pavadīt sveču gaismā (vairāki restorāni piedāvā vakariņas sveču gaismā), vērot zvaigznes Esplanādē, baudīt akustiskos koncertus Bites Blūza klubā un mūzikas veikalā RANDOM, Vecrīgā, un ugunskuru un tējas dzeršana Dobelē domes laukumā, vai arī pašiem izdomāt kādu klimatam draudzīgu izklaidi.

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša
Jānis - Andrim 30.03.2009 13:30
Atsaucība šogad bija ļoti liela. Kopumā akcijā piedalījās vairāk kā 4000 pilsētas visā pasaulē. Arī Latvijā bija liela interese. Zames stundas video noskatījās aptuveni 10 000 cilvēku un savu dalību oficiāli piereģistrēja 800. bet lielākā daļa nereģistrējās. Arī mediju atsaucība bija laba un domāju ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju auzdomājās par klimatu un enerģiju.
Andris 27.03.2009 11:52
Vai tiks kaut aptuveni noteikta cilvēku atsaucība šai akcijai? Teiksim, ja dodos uz 16.marta leģionāru atceres mītiņu, tad zinu, ka mana klātbūtne tiks kaut kādā veidā "pieskaitīta". Protams, ne jau precīzi pieskaitīta - tomēr ir būtiska atšķirība, vai uz pasākumu atnāk 100, 1000 vai 10000 cilvēki - dalībnieki ar savu atsaucību savdabīgā veidā "nobalso" par sev būtisku sabiedrisku norisi.
Vai arī šai akcijai tiks kvantitatīvi mērītas, teiksim, elektrības patēriņa izmaiņas un novērtēts dalībnieku skaits? Vai arī šai akcijai ir galvenokārt privāts, sevis pārliecināšanas nolūks? Vai organizētājiem ir zināms, kam būtu jānotiek, lai akciju uzskatītu par izdevušos?
Gaisma 27.03.2009 11:24
Man ļoti patīk, ka Latvijā arvien biežāk un dažādās formās parādās pilsoniskā solidaritāte. Tā ir laba zīme mums visiem. Ceru, ka Zemes stunda izdodies!
Jānis 27.03.2009 08:25
Latvenergo: „bažas par elektrotīklu pārāku noslogojumu, elektrības lietotājiem vienlaikus ieslēdzot apgaismojumu pēc Zemes stundas, ir pārspīlētas — atkarībā no patēriņa tiek mainīts elektrostaciju darbības režīms.”
Nesaprotu 27.03.2009 01:16
Mani interesē viens jautājums - kā šo pēkšņo samazinājumu un pēc tam uzrāvienu "pārdzīvos" elektriskie sadales tīkli un visas pārējās uzpariktes? Vai nekādas skādes neradīsies? Lūdzu kāda speciālista izskaidrojumu! P.S. Akciju, protams, atbalstu, bet ar to neapšaubāmi ir par maz.