Zem „Krievu kongresa” zīmes 14

Ideja organizēt Latvijas Krievu kongresu, lai apvienotu visus, kuri atzīst krievu valodu un krievu kultūru par savu dzimteni, atgādina 19.gadsimta Itālijā dzimušo iredentisma paveidu, kas mūsu dienās un vēl ES valstī būtu briesmīgs anahronisms.

Iesaki citiem:

Krievu skolu aizstāvības štāba rosības pēdējā laikā guvušas jaunu virzienu. Zinātāji apgalvo, ka mazinājusies degsme un kaisme skolēnu nemieru organizēšanā. Tiek gan gatavota 15. un 16. aprīlī paredzēto mācību stundu „izgāšana”, aicinot jauniešus šajās dienās pamest skolu solus un brīvi pastaigāties pa pavasarīgajām Rīgas ielām, apmeklēt parkus un atrakcijas. Notikšot arī delegāciju gājiens uz Izglītības un zinātnes ministriju, Saeimu un Valdību un 16. aprīlī – grandioza krievu valodas atklātās stundas izrāde vienā no Rīgas centra parkiem. Nav aizmirsts arī nākamās ielu demonstrācijas nodoms, ko īstenošot pirms 1. maija, parādot Eiropas Savienībai, kāds nemierīgs līdzdalībnieks ienāk tās plašumā.

Tomēr aizstāvības štāba ļaudis galveno uzmanību sākot pievērst citam uzdevumam: organizēt, sasaukt Latvijas Krievu kongresu nolūkā apvienot visus krieviskos sabiedriskos spēkus vienā daudzskaitlīgā kopienā, ar vienu padomi vai cita veida institūciju, kura koordinētu un vadītu kopienas nākamos cīņas pasākumus. Un tiem būšot arvien apjomīgāks jautājumu loks, skarot ne tikai krievvalodīgo skolu problēmu, bet visu minoritātes un valsts attiecību spektru. Moratorijs uz skolu reformu būšot tikai pirmais cēliens, kuram jāiedvesmo vietējos krievu cilvēkus prasīt divkopienu valsti, divas valsts valodas, visu krievisko nepilsoņu beznoteikumu naturalizāciju utt. To lasām krievu skolu aizstāvības „Vislatvijas kongresa” orgkomitejas priekšsēdētāja vietnieka Aleksandra Kazakova garajā rakstā „Nedrīkstam apstāties” avīzes „Vesti Segodņa” 19. un 20. marta numurā. Savukārt laikraksts „Čas” 19. martā informē, ka „Krievu kongresu” paredzēts sasaukt jau šā gada maijā.

Mani kā etnisko attiecību pētnieku izbrīna gaidāmā lielsaieta nosaukums – Krievu kongress. Līdz šim rakstīja un runāja par krievvalodīgo kopienu. Mūsu ilggadējā Saeimas deputāta Borisa Cilēviča pierādījumi, ka tā ir lingvistiska, ne etniska kopiena, tagad it kā tiek atmesti. Pasaka skaidri un gaiši, ka top viena etnosa vārdā nosaukta tautas grupa. Tās iekšējo saturu un tai piederīgo personu loku iepriekš minētais A. Kazakova kungs definē, kā tādu ļaužu kopumu, kuri atzīst “Krievu valodu un Krievu kultūru par savu dzimteni ”. Lūk kā! Lietots neteritoriāls vai pārteritoriāls „kultūrdzimtenes” jēdziens. Un turpat paskaidrots, ka šādu cilvēku Latvijā esot ap 900 tūkstoši. Pēc Pilsonības un migrācijas departamenta sniegtajām ziņām uz 2004. gada 1. janvāri Latvijā pastāvīgi dzīvo 668 tūkstoši krievu. Kas tad ir pārējie 232 tūkstoši „krievu”? Acīmredzot domāti baltkrievi, ukraiņi (kopā ap 150 tūkstoši), arī daļa poļu, kas ģimenēs runā krieviski (galvenokārt ienācēji no Rietumbaltkrievijas) u.c. Vai „kongresa” organizētāji ir viņiem prasījuši, ko tie uzskata par savu dzimteni? Taču nē! Neskaidrība ir liela.

Var pieņemt, ka vārds „dzimtene” te lietots kā garīgās piederības apzīmējums, kas norāda uz attiecīgo cilvēku kultūras identitāti, neatkarīgi no viņu teritoriālās piederības. Vispār kultūras minoritātes jēdziens Eiropas Savienībā nav svešs. Tas sevišķi izplatās Vācijā un Austrijā, tā dēvējot minoritātes, kuru galvenais kopsaucējs ir kāda kultūra. Šī jēdziena būtībā ir ieprogrammēta mazākuma kultūras identitātes saglabāšana un attīstīšana ārpus etniskās dzimtenes. Kultūras minoritāte var apvienot arī ļaudis ar dažādu etnisku izcelsmi, tas sevišķi raksturīgs islamiskām reliģiozām kultūrgrupām, kuras lieto arābu valodu.

Bet šīm minoritātēm raksturīgs arī nepolitiskums, tās neveido ne partijas, ne politiskas organizācijas, neiejaucas mītnes valsts politiskā dzīvē. Tie, kas iejaucas, nav tām piederīgi, veido citas (ekstrēmas) apvienības. Kultūras minoritātes uzsver savu neitralitāti.

Spriežot pēc publicētā, gaidāmais „Krievu kongress”, nebūt nav plānots kā politiski pasīvs un neitrāls. Vismaz tā cer kongresa pašreizējie organizētāji. Tātad runa nav par jaunas kultūras minoritātes izveidošanu, bet par esošo austrumslāvu etnisko grupu politisku apvienošanu zem krieviskuma karoga. A. Kazakova kunga izsauktā devīze drīzāk norāda uz jauna irredentisma[1] paveida vīziju. Irredenci pasaulē laida itāliešu nacionālisti pēc Itālijas nacionālās valsts izveides 19. gadsimtā. Tā dzimšanas gads ir 1877., tas bija adresēts ārpus Itālijas dzīvojošiem tautiešiem un tā lozungs bija: „Kur ir itālieši, tur ir itāliešu kultūra un kur ir šī kultūra, tur (vismaz garīgi) ir Itālija”. Uz šāda pamata veidojās itāliešu nacionālās grupas Dalmācijā, Istrijā, Triestā, Dienvidtirolē (Trentino) u.c. Vēlāk šī kustība nonāca Musolīni ietekmē. Šāda pieeja mūsu dienās un vēl Eiropas Savienības valstī būtu briesmīgs anahronisms. Jādomā, ka tādu virzību nevēlas arī Krievu kongresa organizētāji.

Bet to lai viņi pasaka paši. Jāatzīmē, ka Latvijas krievu sabiedrībā daudzi intelektuālās elites pārstāvji, kas piebiedrojās kustībai par moratorija noteikšanu 2004. gada izglītības reformas sākumam, nebūt neatbalsta krievu skolu aizstāvības štāba tālākejošos plānus. Tāda opozīcija spilgti izteikta politoloģes Maijas Krūmiņas rakstā „Pretimstāvēšana pieaugs” avīzes „Čas” 2. marta numurā un socioloģijas doktora Vladislava Volkova plašajā intervijā nedēļas laikrakstā „Vesti” 18. martā. M. Krūmiņa uzskata, ka krievvalodīgo prasībām jāsakoncentrējas divos jautājumos: skolu reforma un Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikācija. V. Volkovs argumentēti pierāda, ka krievi un krievvalodīgie var pilnīgi saglabāt savu etnisko un kulturālo identitāti Latvijas nacionālās valsts ietvaros. To garantē demokrātija.

Pašreiz varētu prognozēt principiālu diskusiju krievu, ukraiņu un baltkrievu sabiedrisko darbinieku, publicistu un pedagogu vidē. Varbūt, ka tā virzīs krievvalodīgās minoritātes politisko domāšanu vairāk uz kompromisa meklēšanas pusi. Tādā gadījumā arī „Krievu kongresa” ideja varētu gūt racionālāku veidolu.


________________

[1] Irredenta – neatbrīvotā zeme.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (14) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

samael 21.04.2004 16:49
To Cynic

"Polittehnologijas" ir iecieniitaakais vaards dalyai bijusho komjaunaatnes funkcionaaru, lai taisiit PR ne tikai saviem klijentiem, bet arii sev. Zem shii vaarda nespepjas nekas vairaak, kaa tikai banaalais PR. Par to, cik veiksmiigs, var spiest peec vienas-otras partijas reitinga izmainyaam peedejaa laikaa.

Bet demokraatijas ironija ir tajaaa apstaaklii, kaa lai dabuut varu (bet saakumaa - balsis) demokraatiskaa celya, jebkuram politiskajaam speekam jaaekspluatee t.s. "mugurkaulnieciskus refleksus". Tatad, katram speekam "polittehnologijas" ir savas. Var pat pasham reagjeet ar "mugurkaulnieciskiem refleksiem", bet apriikot savu biroju ar modernu tehniku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic_ 21.04.2004 15:10
to Samael

Ko iisti noziimee "polittehnologiskaa" domashana? Meginaajums savienot nodarboshanas ar politiku ar tehnisko domashanu vai kaut kas cits?

Ij megjinajums, ij daudz kas cits. :-)

Politiku jaisteno, imho, ka tehnisku projektu - sakot no skaidras velama rezultata definicijas i panakumu verteshanas kriteriju klasta un beidzot ar "blakusefektu" prognozeshanu un to mazinashanas strategjias izveidi nevis post factum, bet proaktivi. Diezgan laba analogjia - reklamas tehnologjias, kuri Latvija labi attistiti.

Vispar, pashreizeja t.s. izglitibas reforma ir brinjishikjigs piemers tam, ka nevajag vai pat nedrikst stradat. Nekada labuma no (ja ticet valdibai) gandriz pabeigtas reformas sabiedriba nav dabujusi (un diez vai dabus), bet ljaunuma - cik vien grib. Tagad vairs nav svarigi, vai reforma ir laba vai slikta, vai izglitibas kvalitate pazeminas vai pieaugs, vai skolu sistema ir gatava vai ne etc etc etc. Kas ir svarigi, ka, neatkarigi no tas satura, reforma ir a classic case of lost PR. Ar citiem vardiem, reforma vairs nav pardodama - ne par kadu cenu. Uzspiezhama - var but (bet shaubos). Un baidos, ka shi PRas katastrofas blakusupuris (collateral damage) ir tieshi latvieshu valodas statuss&uztvere rusofonu vide.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

samael 17.04.2004 14:52
To Cynic

Ko iisti noziimee "polittehnologiskaa" domashana? Meginaajums savienot nodarboshanas ar politiku ar tehnisko domashanu vai kaut kas cits?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

rinķī apkār 06.04.2004 23:57
Honry

Paldies Dievam, vismaz viens godīgs cilvēks! Neslēpjas aiz bērnu mugurām, bet runā to ko domā. Tā viņi visi varētu, tad būtu pilnīgi skaidrs ar ko ir darīšana un sirdsapziņa tīra

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis K 06.04.2004 19:36
To Horny:

Skumji, ka Tev naacies ar ko taadu saskarties, tomeer, shaadi meegjinaat kaadam atriebties probleemu neatrisina, pasaulee notiek daudz netaisniibu kuras mums nav lemts tieshi ietekmeet, ljaunums rada ljaunumu. Ljoti iespeejams, ka attieksme kaadu Tev naacies piedzhiivot ir taadaa pashaa veidaa, kaa Tava atriebiiba, kultiveets auglis, kaadai PSRS politikas netaisniibai pret latvieshiem. Vieniigaa ceriiba, ka shie aizspriedumi zudiis paaudzeem mainoties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Horny 06.04.2004 14:59
Krievu kongress - tikai ātbilde uz vairākiem latviešu kongresiem. Es, ka krievvalodīgs Latvijas pilsonis, ļoti labi atceros vairakus momentus no savas dzīves, kad latviešu aklāts nacionālisms (vai pat nacisms) traucēja man normāli dzīvot. Es nekad neaizmirsišu, ka kad es mēklēju darbu divas lielās un pazīstamas kompānijas atteica man, skaidrojot man, ka viņiem ir nacionālie kolektīvi (kaut es runāju latviski un apmierinu viņus ka speciālists). Un es atbalstīšu jebkuru krievu nacionalistu akciju, tāpēc ka man vienkarši gribas atriebties visiem šiem cilvēkiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

rinķī apkār 04.04.2004 14:20
kāda ir krievu elektorāta vērtību sistēma un vai cilvēki paši ir papūlējušies to sev noskaidrot?

Krieviem tā ir pārprasta nacionālās pašapziņas aizvainojuma sajūta, kas liek apvienoties ap Putinu, bloku Rodina, Žirinovski un vietējām bitēm + slinkums mācīties bezperspektīvu valodu, kā viņi to paši norāda savos Delfi ru. komentāros. Šis varbūt arī ir tas pats galvenais arguments, kurš pacelts kā pēdējās Staļingradas karogs:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 02.04.2004 19:41
To Anthea

Paldies par Jūsu atbildi, bet vai patiesi Jūs vēlreiz netieši apliecināt, ka krievu tautības (un krievu val runājošais) elektorāts nespēj vai negrib pašorganizēties tādā līmenī, lai izveidotu savām vajadzībām atbilstošu liberālu, nacionālu krievu vai kā citādi nosauktu partiju (balstos uz tēzi par elektorāta sašķeltību pēc etniskās piederības principa). Ja jau visas vai tuvu tam balsis tika atdotas par PCTVL (ar Rubiku un Līdztiesības cilvēkiem sarakstā) - par ko tad brīnīties pēc tam, ka latvieši atsalst? Baidos, ka ja īstenībā tik tiešām ir bijis tā, jāvaicā - kāda ir krievu elektorāta vērtību sistēma un vai cilvēki paši ir papūlējušies to sev noskaidrot? No vienas puses - gribas labklājīgu (vēlams plaukstošu), drošu, eiropeiskās vērtībās balstītu valsti, no otras - sirdī un zemapziņā joprojām totāla ģeopolitika.

Ar nacionālu partiju es domāju tādu, kura gan savās nostādnēs, gan jo īpaši FAKTISKAJĀ politikā neorientējas uz divkopienas valsti, un protams, gatava pieņemt vienu valodu (latviešu) kā valsts valodu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Anthea 02.04.2004 16:25
To AKA:

Diemžēl uzskats, ka elektorāts ir sadalīts pēc etniskā principa, nav mans izgudrojums - par to, piemēram, plaši rakstīja Diena pirms 8. Saeimas vēlēšanām, piesaucot arī statistiku (O.K., statistika it kā nav absolūtas patiesības apliecinājums, bet tomēr). Kas attiecas uz "liberālo, nacionāli orientētu partiju", ko precīzi mēs domajam ar "nacionāli orientētu"?

Kas attiecas uz LC un ZS - pirmā no tām savā laikā tiešām mobilizēja daļu krieviski runājošo vēlētāju, par ZS es šaubos. Nakotnē zināma daļa no LC nelatviešu vēlētājiem visticāmāk balsos par Pirmo partiju, daļā no bijušajiem TSP atbalstītājiem - arī. Iespējams, ka PP var kļūt par tikpat mainstream partiju, kā TP vai savā laikā LC. Vai es uzskatu, ka Pirmā partija ir tā, kas varēs nākotnē izveidot liberālu platformu nelatviešu vēlētājiem? Nē, jo Pirmā partija nav īsti liberāla (drīzāk es to raksturotu kā kristīgi demokratisku), un arī - personiski es neticu to partiju ilgtspējai, kas izveidotas kā biznesa projekts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 02.04.2004 14:04
To Anthea

varu pievienoties Jūsu iebildumiem raksta autoram, bet no Jūsu rakstītā nesapratu, kas ir un kas nav "mainstreem" politiskās partijas Latvijā un uz kādu iespējams Jums vien zināmu etnisku principu pamata tās veidojas? Vai Latvijas ceļš un Zemnieku savienība, kuri ar mainīgām sekmēm atrodas uz politiskās skatuves ir vai nav "mainstreem"? Kā Jūs vērtējat izredzes izveidoties kādai jaunai liberālai un nacionāli orientētai partijai, kura konsolidētu etniskos nelatviešus, ja uzskatāt, ka elektorāts principā ir sadalīts pēc etniskās piederības principa?

Jau ieprieks pateicos par atbildi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Anthea 02.04.2004 13:20
Man tomēr liekas jautrs un nenopietns "etnisko attiecību pētnieka" (pēc kura kritērija var spriest, kad konkrēti cilvēku un grupu attiecības pārtop "etniskajās", un pat tad, kā var garantēt, ka visam pamatā nav strukturālā nevienlīdzība vai citi ekonomiski faktori?) mēģinājums kaut ko iestāstīt par neitrālām kultūras minoritātēm, kas tik vien dzied tautasdziesmas un nejaucas valsts politika. Šī attieksme ir dzīļi paternalistiska. Vai tad minoritāšu pārstāvji nav tie paši pilsoņi ar tiesībām iejaukties politikā jebkurā brīdī?

Kamēr Latvijā ir (diezgan daudz) cilvēku, kas uzskata, ka tikai tiem, kam senči vairākās paaudzes bija tikai latvieši, ir tiesības publiski spriest par valsts un sabiedrības nākotni (sk. komentārus E. Krivcovas rakstam šajā portālā), pilnīgi pamatotas būs to cilvēku bažas, kam senči tomēr nav latvieši, ka viņu akcents, vai nedaudzas gramatiskas kļūdas ir iemesls, kāpēc viņus neaicina darboties mainstream partijās, vai kāpēc viņiem ir zemākās izredzes valsts pārvaldes struktūrās. Līdz ar to būtu ļoti naīvi uzskatīt, ka tikai Krievijas ārpolitika ir iemesls tam, ka mums, diemžēl, ir štabs, kur KF domes deputāta palīgs paralēli darbojas kā Latvijas minoritāšu "interešu bīdītājs". Latvijas politiskā elite (un es šeit domāju tieši labējās partijas) viņam aktīvi palīdz.

Tāpēc ir laiks aizmirst par "kultūras minoritātēm" un runāt par indivīdiem, kam varbūt nav vienmēr līdzīgas izredzes, un kurus mainstream politiķi, diemžēl, gandrīz neuzruna. Bijušais izglītības ministrs Šadurska kungs tam bija spožs piemērs. Kamēr šajā jomā nekas nemainīsies, šie indivīdi ir potenciāli labvēlīga augsne iredentismam un visiem pārējiem šīs sabiedrības attistībai ne īpaši draudzīgiem nacionālisma paveidiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic_ 31.03.2004 18:18
Taču pats galvenais - nekāda piekāpšanās, vai iesaldēšana no Emša puses! Piekapties shtabistiem butu slikti, jo uzreiz bus jaunas prasibas.Nepiekapties ari butu slikti, jo shtabisti tomer ekspluate problemu, kura eksiste reali un reali sap, un problemu nerisinashana no valsts puses tikai un vienigi garante shtaba\kongresa atbalstitaju loka strauju paplashinashanu lidz pilnigai sabiedribas polarizacijas.Vienigais, kas var but vel ir izdarams no valsts puses - sameklet kadu nesimetrisku risinajumu. Bet tas prasitu mugurkauliniecisku reflekshu atmeshanu un isti polittehnologisku domashanu. Utopija :-(

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

rinķī apkār 31.03.2004 17:39
Lojāliem Latvijas valsts pilsoņiem viss notiekošais būtu jāvēro vēsā mierā. Cik ilgi viens cilvēks var kliegt, uzkāpis kalnā, lai arī tas ir Basteijkalns:), bei tikko kliedzējs pārkāpj likumu, kaut vai tikai adiministratīvo pantu, tad arī ar to pašu pantu pa dibenu. Ja zaudēsim galvu, tad gan, tad mēs dabūsim pa dibenu, ja arī tīri fiziski tajā grautiņā, kuru grib izprovicēt, ņemtu virsroku. Taču pats galvenais - nekāda piekāpšanās, vai iesaldēšana no Emša puses! Par tiem Krievu kongresa mērķiem - čečeni savā mājas lapā bija ielikuši karikatūru - krievi nāk! Runa gāja par Krievijas plāniem iekarot Marsu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic_ 31.03.2004 16:13
Autoram ir taisniba par irredentas obertonjiem Shtaba\Kongresa darbiba. Un baidos, ka, ja tikai kada brinumaina karta visa valsts un minoritashu attiecibu sistema netika mainita, mums prieksha ir ne tikai irredenta, bet, turpinajot Italisku analogjiu, Risorgimento ari.

Bet istas ceribas nav, diemzhelj. Tieshi valsts darbibas un bezdarbibas rezultata potencialo Latvijas patriotu masivs parveidojas uz "trimda dzivosho krievzemnieku" ("rosijanin") masivu vai, vel sliktak, "uz islaicigi okupetas teritorjas dzivosho KF pilsonju" masivu.

Saistītie raksti
Musmire 255x203

Zaudētā lojalitāte 158 Autors:Providus.lv

Laci kep 255x203

Divas vienpusības 6 Autors:Providus.lv

Citi autora darbi
Uzliesmojums 255x203

Etniskuma uzplūdi 6 Autors:Leo Dribins

Caurules 255x203

Identitāšu rēbuss 12 Autors:Leo Dribins