Atslēgvārdi:

Zelta roku zināšanu sabiedrība? 2

Diena, 23.03.2006.

Iesaki citiem:
Diena lv logotips s

Jau kādu laiku, runājot par valsts nākotni, bieži tiek pieminēts Nacionālajā attīstības plānā atspoguļotais mērķis attīstīt Latvijā zināšanu sabiedrību un uz zināšanām balstītu ekonomiku. Intervijā Dienai 24.februārī izglītības un zinātnes ministre Druvietes kundze pamatoti apgalvo, ka "nekad nebūs par daudz ieguldīt izglītībā un zinātnē". Tik tiešām, ja Latvija vēlas attīstīties kā zināšanu sabiedrība un kādreiz kļūt par vienu no Eiropas ekonomiski attīstītākajām valstīm, Latvijas izglītībai un zinātnei ir nepieciešams gan lielāks finansiāls atbalsts, gan izcila attīstības stratēģija. Diemžēl tajā pašā intervijā izskan ministres doma: "Pašlaik mums, kā zināms, 75% aiziet uz vidusskolu, 25% uz arodskolu, un šī proporcija būtībā ir jāpadara apgriezta." Šis atzinums saskaņā ar ministres teikto balstās uz plašām diskusijām ar uzņēmējiem un pašvaldībām.

Nav grūti iedomāties, ka daļai uzņēmumu, īpaši ražošanas un pakalpojumu jomā, trūkst kvalificētu, godprātīgu strādnieku — celtnieku, galdnieku un citu līdzīgu profesiju pārstāvju. Šī problēma, domājams, vismaz daļēji ir saistīta ar šīs grupas pārstāvju aizplūšanu uz attīstītākām ES valstīm, kur atalgojums attiecīgajās jomās ir augstāks nekā Latvijā. Ņemot vērā šīsdienas realitāti, uzņēmēji, tāpat kā pašvaldību pārstāvji, tiešām sūdzas par kvalificēta darbaspēka trūkumu un, iespējams, pauž vēlmi, lai ministrija turpmāk visus spēkus ieguldītu arodizglītības attīstībā. Tomēr šis būtu tikai īstermiņa risinājums, kas nonāk pretrunā ar Latvijas stratēģiskajiem attīstības mērķiem.

Globalizācijas apstākļos pasaulē pastiprinās ne tikai ekonomiskā nevienlīdzība starp reģioniem, bet arī "darba dalīšana" (division of labour). Ražotnes attīstītajās valstīs tiek slēgtas un ražošana pārcelta uz jaunattīstības valstīm. Bieži kompānijas atstāj Eiropā tikai birojus, kur strādā menedžeri, bet parējās operācijas notiek ārpus ES robežām. Līdzīgā veidā, kaut ne tik strauji, notiek pakalpojumu sektora transformācija. Protams, daļa no ražošanas paliek arī rietumos, bet izdzīvošanas izredzes ir tikai tiem, kuriem ir ļoti augsta pievienotā vērtība — vai nu augsto tehnoloģiju un citu inovatīvu aspektu, vai arī attīstītu tradīciju dēļ. Šajos apstākļos likt 75% jaunākās paaudzes valsts iedzīvotāju izvēlēties arodizglītību būtu netālredzīgi.

It īpaši valstī, kur līdz šim profesionālās izglītības sistēma nevarēja efektīvi sagatavot cilvēkus tam, lai vēlmes vai nepieciešamības gadījumā viņi varētu viegli atgriezties uz izglītības "sliedēm", lai turpinātu studijas augstskolā. Formāli priekšnoteikumi tādam turpinājumam ir. Tomēr IZM rakstītās struktūrfondu operacionālās programmas Cilvēkresursi un nodarbinātība 1.pasākuma ievadā ir skaidri pateikts: īpaši zemi rezultāti (centralizētajos eksāmenos) ir profesionālās izglītības un vakarskolu beidzējiem; no profesionālās izglītības iestāžu absolventiem, 49% centralizētajos eksāmenos demonstrē zemas vai ļoti zemas prasmes. Situāciju, protams, var uzlabot, bet nav skaidrs, cik ātri un efektīvi šīs pārmaiņas notiks.

Arī IZM struktūrfondu programmas, kas ir domātas tieši šīs situācijas uzlabošanai, atstāj neviendabīgu iespaidu. No vienas puses, tajās ir runa par mūsdienīgām metodēm, piemēram, e–resursu un e–mācību vides izmantošanu profesionālajā izglītībā, no otras, akcents ir pārsvarā uz praktiskām mācībām un prakses iespējām, atstājot vispārējās izglītības aspektu otrā plānā. Runājot par izglītības pieejamības nodrošināšanu izglītojamajiem ar dažādu priekšzināšanu līmeni (kas, protams, ir apsveicami), nav skaidrs, kas tiks darīts, lai visi izglītojamie, kam pamatskolā ir grūtības ar mācībām, netiktu vienkārši automātiski novirzīti uz amatu izglītības zemākajām pakāpēm.

Nav garantiju, ka, iegādājoties datorus un darba galdus par ES struktūrfondu naudu, dažu gadu laikā profesionālās izglītības sistēma tiks galā ar uzdevumu "iebūvēt" arodizglītībā arī veiksmīgu vispārējās vidējās izglītības apguvi, ieskaitot kvalitatīvu IT un svešvalodu apguvi.

Iespēja turpināt mācības, arī akadēmiskās, ir svarīga, ne tikai skatoties no zināšanu ekonomikas vajadzībām, bet arī no cilvēka kā jebkuras politikas mērķa vajadzībām un pašvērtības. Visā pasaulē izglītības eksperti runā par "agrās profilēšanas" bīstamo tendenci izglītības politikā.

Agrā profilēšana, liekot daļai pamatskolas vecuma bērnu jau domāt par sevi kā par topošajiem celtniekiem vai šuvējām, nevis menedžeriem un akadēmiķiem, noved pie nevienlīdzīgu iespēju nostiprināšanās. Piemēram, bieži izglītības sistēma nestimulē meitenes apgūt eksaktās zinātnes, nestāstot par to, ar kādām karjeras priekšrocībām saistīta to apguve. Savukārt bērni no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm skolotāju acīs bieži jau ir lemti profesionālās, nevis akadēmiskās izglītības takai. Četrpadsmit vai pat sešpadsmit gadu vecumā izdarot izvēli kļūt par celtnieku vai galdnieku, cilvēks var vēlāk nonākt pie secinājuma, ka viņa vieta ir citur — ķīmijas laboratorijā vai notāra birojā, un valsts izglītības sistēmas uzdevums ir nodrošināt, lai iepriekšējā izglītība, vienalga vidusskolā vai arodskolā, dotu viņam bāzi mācību turpināšanai.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aivars 04.04.2006 09:52

Lai nostādītu cilvēku centrā, jāzina, ka:

Vispārīgā pedagoģija iedalās konstruktīvajā un destruktīvajā. Destruktīvā pedagoģija ir vispārīgās pedagoģijas apakšsistēma, kas ierobežo cilvēka tiesības un veicina anomijas attīstību sabiedrībā. Anomija ir vispārpieņemto juridisko un ētisko normu nefunkcionēšana. Konstruktīvās pedagoģijas vislielākā vērtība ir gudrs, labi audzināts cilvēks ar cilvēka mīlestību sirdī un konstruktīvu darbošanos cilvēcei. Destruktīvās pedagoģijas vislielākā vērtība ir gurds, labi audzināts cilvēks ar cilvēka nīdēja sirdi un destruktīvu darbošanos pret cilvēci. Cilvēku morālo vērtību līmenis ir atkarīgs no cilvēka dvēseles divu vareno spēku – egoisma un sirdsapziņas mūžīgās savstarpējās cīņas dotā brīža psiholoģiskā stāvokļa, ņemot vērā vecāku pāri - , vai laba darījumus bērnība un ko ietekmē korporatīvās kultūras stabilitātes rādītāja „KKSR” desmit komponenti: <> sirdsapziņa; mantkārība; cilvēka tiesību ievērošana; sekošana desmit baušļiem; audzināšana; izglītība; korporatīvās auditorijas seksuālā spriedze; korporatīvās auditorijas seksuālais apmierinājums; korumpētības līmenis valstī; ekonomiskais stāvoklis valstī.

Kaut kas bērnībā ir noticis ar IZ ministrijas valsts sekretāra vietnieku skolu politikas jautājumos, pedagoģijas doktoru Gunti Vasiļevski: viņš izmanto dienesta stāvokli, lai tiktu pie bagātības, cīnoties ar Bulduru dārzkopības tehnikuma direktoru par tehnikumam piederošo zemi; ar Ināru Auzu – Jelgavas Domes izglītības nodaļas vadītāju, kas mēģina privatizācijai nodot pamatskolas un bērnudārzu nekustamo īpašumu; ar LR rektoru padomes priekšsēdētāju, akadēmiķi Baibu Rivžu, kas kopā ar savu vīru, LLU zinātnes prožektoru Pēteri Rivžu organizē mākslīgu budžeta grupu, lai tur iekšā dabūtu savu meitu. „Jaunā laika” partijas bijušā izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska no grieztiem ņemtās proporcijas 60/40 bēdīgi slavenajā „Skolu reforma 2004”, kas ir destruktīvās pedagoģijas audzināšanas procesa „dziļais Staļinisms” sastāvdaļa, kas ierobežo cilvēka tiesības un pārliecinoši pierāda anomijas uzplaukumu Latvijā, jo nedarbojas Saeimas

114. pants, par 110. pantu pat nerunājot! Jālikvidē izglītības un zinātnes ministrija kā sevi pilnībā izsmēlusi struktūrvienība, kas kopā ar 31 skolu valdi Latvijā neko nav devusi, nedod un nekad nedos auklītēm, audzinātājiem, skolotājiem, docētājiem, gadā algās apēdot ~ 5 milj. latus, un ja vēl ņem vērā ministrijai piederošos ~ 700 nekustamos īpašumus, kuru uzturēšana, remonts, renovācija gadā arī izmaksā ~ 5 milj. latu un ko 2006. gada 3. aprīlī LRadio 1 plkst. 23.07 apstiprināja pati ministre Ina Druviete, runājot par 65% Eiropas struktūrfondu novirzīšanu šīm vajadzībām, tad ir skaidri saprotams, ka lielākajai daļai kopmītņu un skolu valžū ēkās, arī pašā ministrijas ēka Rīgā, Vaļņu ielā 2 jāizvieto sabiedrības atstumtie elementi – no denacionalizētajām mājām izraidīti iedzīvotāji ar un bez bērniem, kā arī „bomži”, dibinot viņiem darba nometnes- sabiedrība plauktu un zeltu, būtu ļoti daudzas jaunas darba vietas gan pensionāriem, gan likvidētās izglītības un zinātnes ministrijas infrastruktūras darbiniekiem. Un normāla, demokrātijas virzienā attīstošās valsts man par šiem atklājumiem un izgudrojumiem pedagoģijā un sabiedriskajās attiecības izmaksātu 10% no ekonomiskā efekta - ~5 milj. latu, kurus esmu pelnījis ar savām smadzenēm, patērēto laiku, zaudēto veselību un ieguldītajām finansēm, nevis ar puķu pārdošanu! Visiem Latvijas iedzīvotājiem jādod iespēja vēlēt visos varas līmeņos! Krievu valodai jādod otrās valsts valodas status, jo bez krievu valodīgajiem sportistiem Atēnu olimpiskajās spēlēs 2004. gadā mēs neizcīnītu 4 sudraba medaļas un LR neieņemtu 59. vietu starp 166 valstīm! Visiem Latvijas iedzīvotājiem jādod iespēja brīvi pārvietoties Latvijas teritorijā sabiedriskajā transportā par brīvu, naudu iegūstot no izglītības ministrijai konfiscēto nekustamo īpašumu gudras izmantošanas šīm vajadzībām, kā to parāda Nobeļa prēmijas piešķiršana no gadu gadiem no Alberta Nobeļa piederošo nekustamo īpašumu gudras izmantošanas. Jālikvidē centralizētie eksāmeni angļu valodā, jo specializēto angļu valodas skolu skolēniem ir ~ 1500 stundas gadā angļu valodā, bet dažās lauku arodvidusskolās ir specialitātes ar 52 angļu valodas stundām gadā! Centralizētie eksāmeni morāli pazemo angļu valodas skolotājus un padara slimus skolēnus, kas nepieder specializētiem angļu valodas vidusskolām.

Izlasiet manu rakstu „Korporatīvā kultūra un pedagoģija” laikrakstā „Izglītība, Kultūra” 2005. gada 17. martā, lpp 2,7.

Starptautiski atzītais pedagoģijas profesors Aivars Rubenis

2006. gada 4. aprīlī

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Udox 24.03.2006 23:22
Nu, vismaz kāds raksts par tēmu un ar reālu skatījumu. Un jautājumiem. Pat atbildēm. Vienīgā mana iebilde - es gan nedomāju, ka profesionālo skolu beidzēji ir vāji tāpēc, ka tur slikti strādā pedagogi. Gluži vienkārši uz profesionālajām skolām iet tie, kuri lielākoties nekad nav vēlējušies mācīties un vienkārši vēlās iegūt kaut kādu izglītības dokumentu. Kaut kā - kaut kādu. Kaut vai sēžot vairāk nekā ierastos gadus. Un parasti viņi sastāda studiju pamatfonu, bieži vien traucējot mācīties tiem, kas vēlās. Uz šī fona puse ar zemiem un ļoti zemiem rezultātiem nemaz nav tik slikti. Mūsu skolas pieredze - no 10 nesekmīgajiem puse vai vairāk aizies uz profesionālajām skolām, kamēr otra puses mēģinās mocīt skolotājus arī vidusskolā. No 10 sekmīgajiem tikai kādi 2 dosies uz profesionālajām skolām. Pārējie turpinās studijas vidusskolās. Uz šī fona apgalvot, ka profesionālās skolas sagatavo vāji - diez, ko jūs cerējāt, ka šo skolu skolotāji radīs? No bērniem, kuri nemāk elementāru saskaitīšanu, NAP piesauktos e-industrijas ģēnijus?

Citi autora darbi