Atslēgvārdi:

Zaudētā lojalitāte 158

Kad Koļam bija 16, viņš domāja, kā nopelnīt pārsimts “repsīšu”. Viņa māsīca savos 16 domā par kārtējo protesta akciju. Neveiksme, īstenojot skolu reformu, ir daudz bīstamāka, nekā neveiksme jebkurā citā jomā, jo visumā miermīlīgais Koļa tagad saka: “Viņi man piegriezušies!”.

Iesaki citiem:

“Viņi man ir piegriezušies!”- dusmīgi saka kāds vecs paziņa, kuru turpmāk nosacīti dēvēšu par Koļu. Precīzi noteikt viņa nacionālo piederību ir pagrūti, jo viņa dzīslās, dažādās proporcijās sajauktas, rit visu iespējamo slāvu tautu asinis, kas arī padara Koļu par Latvijas krievvalodīgo kopienas tipisku pārstāvi. Ar frāzi “...piegriezušies” paziņa pieliek punktu mūsu sarunai par krievu skolu reformu un latviešu politiķiem, kas šo reformu īsteno. Jēdzienu “latviešu” Koļa uzsver īpaši.

Es neliekuļošu un neteikšu, ka 1991. gadā Koļa lēja savas asinis uz barikādēm, aizstāvot Latvijas neatkarību, un tagad, kad Saeima krievu skolās palielina mācību stundu skaitu latviešu valodā, viņš pēkšņi jūtas piekrāpts. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka 1991. gadā Koļa bija tikai 15 gadus vecs.

Tomēr nosaukt viņu par “Latvijas valstij nedraudzīgu elementu” mēle neceltos pat Gardas meitenēm. Koļa patiesi tic, ka Rīga ir piemērs civilizētībai, bet Maskava- bezkaunībai; Ždanoku viņš neatbalsta, Rubika partijā nesastāv, šņabi dzer gan ar krieviem, gan latviešiem. Visu Latvijas neatkarības gadu laikā viņš ir nodarbojies ar mazo biznesu, un, tāpat kā lielākā daļa viņa krievvalodīgo laikabiedru, par politiku nav interesējies. Pret dekolonizācijas un deokupācijas lozungiem, kas vēl joprojām laiku pa laikam izskan Latvijas plašumos, Koļa vienmēr ir izturējies “pofigistiski”, pieņemot, ka aiz tā visa stāv politiķu spēles, kas uz viņu neattiecas.

Tieši tādēļ tādu niknumu balsī, izrunājot frāzi “Viņi man piegriezušies!”, es no Koļas būtu gaidījis izdzirdēt, ja nu vienīgi par bandītiem, kas mežonīgo 90. gadu sākumā solījās aizdedzināt kiosku, kurā viņš tolaik strādāja. Taču šobrīd principā apolitiskais Koļa no visas sirds lepojas ar savu sešpadsmitgadīgo māsīcu, kas aktīvi piedalās skolu protestu akcijās un vēl nav izlaidusi nevienu demonstrāciju un piketu.

Kad mēs beidzot pārstājām runāt par skolām un pievērsāmies tīkamākiem tematiem, es atskārtu, ka reformas gaitā Latvijas Republika ir zaudējusi vienu savu pietiekami lojālu pilsoni. Valdošie politiķi viņu ir vienkārši izsvītrojuši no to saraksta, kas mīl savu valsti. Vienlaicīgi tika izsvītroti arī daudzi citi Koļas vienaudži, 27- 28 gadus veci krievvalodīgie Latvijas pilsoņi ar ienākumu līmeni, kas mazliet pārsniedz vidējo, toties ar pašcieņu, kas 13 ekonomisko un citu reformu gados ir hipertrofējusies. Tam par iemeslu kļuvuši stereotipi, pēc kuriem bieži vadījās valdošie politiķi, un viņu stūrgalvība un augstprātība, šos savus stereotipus aizstāvot.

Īstenojot skolu reformu, sākumā politiķi paziņoja, ka krievu tautības vecāki, tieši tāpat kā viņu bērni, negrib mācīties latviešu valodu. Tādēļ vienīgais veids, kā uzlabot situāciju – piespiest skolēnus latviešu valodā mācīties visu, no fizikas līdz fizkultūrai. Nu, kaut vismaz 60 procentus no mācāmajiem priekšmetiem – tā saucamā kompromisa ietvaros.

Es, protams, nezvērēšu pie Bībeles, ka visi krievi sapņo mācīties latviešu valodu. Bet arī, piemēram, matemātikas mācīšana latviešu valodā nekādā veidā nevar veicināt latviešu valodas zināšanu līmeņa paaugstināšanos. Vienīgais rezultāts būs tāds, ka, skolu beidzot, ikviens krievvalodīgais abiturients pilnībā pārzinās tādus viņam vitāli nepieciešamus terminus kā kosinuss, trapece un atvasinājums. Cik lielā mērā tie abiturientiem palīdzēs integrēties Latvijas sabiedrībā – par to zinātne klusē. Kaut gan, ja būs tāda vēlēšanās, viņi varēs pabiedēt savus latviešu līdzpilsoņus ar pamatīgām zināšanām matemātikas terminoloģijā.

Taču palielīties ar pamatīgām zināšanām tieši matemātikā viņi diez vai spēs. Maz ko var iemācīt stundā, kas nenotiek dzimtajā valodā, un kurā skolotājs runā lēni un ar akcentu. Šobrīd lielākajai daļai krievvalodīgo iedzīvotāju skolu reforma saistās ar draudiem, ka vidējās izglītības kvalitāte krasi pazemināsies.

Pamatoti tiek uzskatīts, ka, lai nodrošinātu labas latviešu valodas zināšanas krievu skolēnu vidū, pietiktu ar to, ka mazākumtautību skolās tiktu nodrošināta padziļināta latviešu valodas un literatūras apguve. Un 12 mācību gadu laikā valodu iemācītos pat visslinkākie un visnolaidīgākie skolēni. Pat krievu skolās.

Tie krievu skolu beidzēji, kas plāno saistīt savu karjeru kaut vai ar to pašu matemātiku, visticamāk, bez īpašām problēmām varēs iemācīties vajadzīgos 300- 500 terminus latviešu valodas papildnodarbībās. Lielā mērā tas attiecas uz vairākumu skolas programmā iekļauto priekšmetu.

Kad valdības attieksme pret skolu reformu izraisīja protestus, un pirmām kārtām jau pašu skolēnu vidū, politiķi paziņoja, ka aiz tā visa slēpjas provokatori un politiskie manipulatori. Protams, šis paziņojums nav bez pamata. Taču manipulēt ar kādu var tikai tad, ja tam ir pamats. Piemēram, dāņu skolēnus ielās izvest varētu tikai ar prasību pēc trīs dienas ilgas mācību nedēļas. Pat krievu skolēnus Lietuvā diez vai varētu izprovocēt uz protesta akciju organizēšanu.

Diemžēl Latvijā Izglītības likuma labojumi tika pieņemti bez atklātas apspriešanas sabiedrībā. Tajā pašā laikā labējie politiķi atklāti apvainoja skolu reformas pretiniekus un protesta mītiņu dalībniekus. “Tumšie spēki”, “piektā kolonna”, “Staļina retorika”, “pretvalstiska darbība”, “cūcība”- tā ir tikai neliela daļiņa no izteicieniem, ko gan deputāti, gan ministri pēdējā gada laikā paspējuši veltīt 14-16 gadus veciem bērniem. Un tas noskaņo krievvalodīgo kopienu pret reformu vairāk, nekā visi mācībvalodas procenti, kopā ņemti.

Tieši tas kalpoja par galveno iemeslu, kura dēļ pagājušajā nedēļā jau aptuveni 15 tūkstoši skolēnu sarīkoja kārtējo, un, pēc visa spriežot, ne pēdējo protesta akciju. Nevis kreiso politiķu manipulācijas- viņi tikai precīzi uzminēja nozīmīgas valsts iedzīvotāju un sava elektorāta daļas noskaņojumu.

Šobrīd labējie politiķi cenšas spriedzi mazināt, publiski deklarējot, ka reformas mērķis ir palīdzēt bērniem. Kā kādā no televīzijās pārraidēm teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis - “krievu bērniņiem”. Vēlēšanās palīdzēt, bez šaubām, priecē. Palīdzēt bērniem - tas ir vienīgais, ko prot mūsu politiķi. Tieši tāpat kā palīdzēt pensionāriem, invalīdiem, zemniekiem, jaunajām ģimenēm, vientuļajām mātēm un daudziem citiem valsts iedzīvotājiem, kam nepieciešama palīdzība.

Izglītības reformai bija viens patiešām cēls mērķis – panākt, lai visi krievu skolu beidzēji prastu latviešu valodu. Līdzīgi kā, īstenojot privatizāciju, valdībai bija mērķis veikt ekonomikas restrukturizāciju. Slēdzot līgumus ar “Lattelekom” ārvalstu investoriem - modernizēt telefonsakarus ikvienā valsts nostūrī. Īstenojot veselības aizsardzības reformu - padarīt medicīnu kvalitatīvu un pie tam vēl pieejamu.

Ar ko beidzās privatizācija, līgumu parakstīšana ar ārvalstu investoriem un veselības aizsardzības reforma, mēs labi zinām. Izglītības reforma nebūs nekāds izņēmums, un tajā nospraustie mērķi netiks realizēti, jo to īsteno tie paši politiķi. Tādēļ arī valsts krievvalodīgie iedzīvotāji reti gaida ko labu no Latvijas politiķiem, jo tā būtu visai bezperspektīva nodarbe. Diez vai šis noskaņojums būtu jāsaista ar sveštautiešu iedzimto pretvalstisko nostāju. Vienkārši skaidrs aprēķins.

Tomēr neveiksme, īstenojot skolu reformu, ir daudz bīstamāka, nekā neveiksme jebkurā citā jomā. Tās neveiklie un reizēm pat idiotiskie realizācijas paņēmieni ņem un noved pie tā, ka lojālais un miermīlīgais Koļa saka: “Viņi man jau piegriezušies!”. Agrāk, pieminot latviešus, viņš tik ļoti neuzsvēra vārdu “viņi”. Un vārdu “piegriezušies” viņš arī neizrunāja tik dusmīgi. Kad viņam bija 16, viņš domāja, kā un kur nopelnīt pārsimts “repsīšu”. Viņa māsīca savos 16 domā par piedalīšanos kārtējā protesta akcijā. Lai protestētu pret bezjēdzīgo Izglītības likumu, kurš, lai cik tas skumji skanētu, pašiem latviešiem nedos nekādu praktisku labumu.

* rakstā pausts autora personiskais viedoklis

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (158) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Diherbal Amazonplus

Obat Trigliserida Tinggi
Obat Herbal Penyakit Trigliserida Amazon Jus Kulit Manggis dapat membantu penyakit trigliserida dan sangat aman jika diminum & tidak menimbulkan efek samping bagi setiap yang mengkonsumsinya.

Obat Lemah Jantung Paling Ampuh
Obat Tradisional Penyakit Lemah Jantung Amazon Plus adalah Obat Herbal lemah jantung yang begitu aman diminum & tanpa efek samping. Amazon Plus diracik dari bahan-bahan alami seperti ekstrak kulit buah manggis, bunga roselle, buah apel, buah anggur dan memakai madu digunakan sebagai bahan pengawet alaminya.

Obat Vertigo
Penyembuhan Penderita Sakit Vertigo dengan Obat Vertigo Alami Yaitu Amazon Plus, kulit manggis yang merupakan kandungan dari Obat alami Sakit Vertigo Amazon Plus, mempunyai zat antioksidan yang sangat tinggi melewati beberapa kali lipat kekuatan vitamin C dan E

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 23.03.2004 16:14
Ja viss būtu tik vienkārši, un varētu dzīvot tikai pēc aprēķina -- bet cilvēks tomēr lielākā mērā ir irracionāla būtne. Viņš dod vai nedod pa purnu nevis tāpēc, ka to ir izrēķinājis, bet tāpēc, ka viņam ir tāds raksturs. Vēsturiskais liktenis, ja vēlāties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ļaužs 17.03.2004 20:05
Nils Ušakovs:

Latviesiem bija teoretiska iespeja 1991 gada noslaktinat un izmest ara visus krievus (ka to izdarija horvati ar serbiem, un serbi ar horvatiem). Iespeja (teoretiska) netika izmantota, znachit, viss, vilciens ir aizgajis. Un lidz ar to latviesu tautas izdzivosana saja pasaule ir atkariga ari no labam attiecibam ar vietejiem krieviem, ir atkariga no ta, vai vini bus sabiedrotie, vai piekta kolona.

Aleksandrs:

Nedrīkst izslēgt latviešus no kopēja vēstures konteksta, un ja krievi nabaga latviešus apspiež un neciena, tad somus gan neapspiež, gan ciena. Kaut pret latviešiem nav karojuši, bet pret somiem gan ir. Varbūt tur arī slēpjas tā atbilde, kāpēc ir šī attieksme pret latviešiem tāda, bet pret somiem šāda?

Nu ko, vai tiešām diskusijas karstumā būs izkristalizējusies īstā sāls? Laikā neiedeva pa purnu - lūk arī nelaimes sakne? Tad jau delfizācija ir objektīva parādība - cik ilgi mocīsies ar to politkorektumu, tā jau smadzenes var izmežģīt...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Smaroms 01.03.2004 13:09
Rozo:

-->Varbūt tiešām izglītības ministrijai vajadzētu pārdomāt iespējas veidot nacionālās skolas

Vai tad mums nav nacionālo skolu? Manuprāt, mums lielākā daļa skolu ir nacionālās (valsts), daļa ir arī privātskolas. Iespējams, ka tu biji domājis mazākumtautību skolas? Tad, lūdzu, lieto terminus pareizi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 25.02.2004 10:28
To Rex.Kāds jau tēlo nogurušu filozofu. Bet es ļoti lūdzu, patēlo vēl mazlietiņ savu naivo letiņu, jo sen neesmu tik smējies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 24.02.2004 21:28
P.P.S. Ak jā, viens komplekss mums gan ir kopīgs - saistīts ar pārāk biežu šī portāla apmeklēšanu :))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 24.02.2004 21:25
Aleksandram

"Uzbrukošs tonis skaidri rāda Tavu nedrošību."

Godīgi (kādam, varbūt, liksies, kodīgi) sakot, kā jau "patmīlības pilnam" cilvēkam man gluži vienalga uz ko norāda uzbrukoša toņa pamanīšana tur, kur tā nafff... ;) Lai tas paliek kāda "beznacionāla vispārcilvēcista" ziņā...

"Tieksme atriebties", "tieksme pēc atbalsta no ārienes", "ar savu latviešu pūli", "Infantilisms", "iekšējā nedrošība", "kompleksi spiežas laukā" + "lamuvārdi visprecizāk raksturo nevis lamuvārdu objektu, bet subjektu"... (Starp citu, ne tikai lamuvārdi.)

Laba kombinācija, vai ne? :)) Cik lielā mērā esi runājis par mani un cik lielā mērā par sevi? (Vari neatbildēt, mani jau tavas atbildes interesē ne vairāk kā manējās tevi.) Citi komentētāji runā galvenokārt par rakstā skarto tematu, bet kāds tēlo psihoanalītiķi... Bet nav jau liegts...

P.S. Katrā ziņā, pateicos par ietaupīto naudu un laiku. Ja kādreiz nodomāšu apmeklēt psihoterapeitu, zināšu, ka tevis apmeklēšana būtu naudas un laika izšķiešana. Un neskauž manu iesauku, Rex man asociējas pirmām kārtām ar multeņu sunīti un veļas pulveri, bet katram jau ir savi kompleksi...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 24.02.2004 18:57
Rozo, varu iedomāties, cik Jums ir gan omulīgi, gan smacīgi dzīvot iekšējā pasaulē. Par "loģisskās sakarības vērtēšanu" ne Jums būtu runāt. //"Angļi ir pakļāvuši kādā vēsturiskā periodā dažādas tautas, atņemot daudziem šo tautu cilvēkiem dzimto valodu, un kādreiz kolonizatoru lomā ir bijuši krievi – tas esot labi un pašsaprotami." -- Nu protams, savamvēsturiskajām laikaposmam tas ir pinīgi normāli. Jūsuprāt, tagad jādomā par to dienu un nakti un raudāt?.. Jaes to nedaru, tad droši vien Jūsuprāt jau esot šovinists. Bet tāds pats šovinists, ka šīs pasaules vairākums iedzīvotāju, kasvienkārši dzīvo, nedomājot par kolonizējamo tautu sūro likteni. Ieteicu Jums pajautāt cilvēkiem uz ielas, cik viņus Jūsu cilātās kolonizācijas problēmas uztrauc.///"Plaukstošajai Krievijai satrunējušais NATO neprasa atļauju šur tur palidināties pat tieši pirms vēlēšanām." -- Un kāda man par to daļa? Vai es esmu Krievija?//" Ja Jūs patiesi interesētu krievu tautas liktenis, mēs šeit nediskutētu. " -- Protams, ka mani neinteresē "krievu tautas liktenis", lai tā pati ķepurojas, kā prot. Man pietiek ar savām problēmām. Jūs interesē, un ar to krievu tautai droši vienpilnīgi pietiek. Pēc šīs krokodila asaru izliešanas līdzjūtību droši varat izteikt arī pats sev. ///"Protams, saprotu, Aleksandr, ka man ir vieglāk – es jau nekad neesmu iedomājies esam piederīgs varenai varai, kura nu izrādās diezgan bezcerīgi zaudējusi. " -- Manvienalga, es personiski savā dzīvē esmu uzvarējis. Man gan šķiet pēc Jūsu sēru intonācijas, ka esat iedomājies gan.Tāpēc ieteiktu Jums neidentificēties ar zaudētājiem, vismaz ne publiski,lai cilvēki nepieskatītu Jūs pie šīs nozēlojamās sugas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rozo 24.02.2004 18:20
Aleksandram. Jūs uzstājaties ar lielu pārliecību. Tik lielu, ka līdz savu izteicienu loģiskās sakarības vērtēšanai neuzskatāt par nepieciešamu nolaisties. Daži latvieši ar nepietiekamu cieņu izturas pret latgaliešiem, un tas esot slikti. Angļi ir pakļāvuši kādā vēsturiskā periodā dažādas tautas, atņemot daudziem šo tautu cilvēkiem dzimto valodu, un kādreiz kolonizatoru lomā ir bijuši krievi – tas esot labi un pašsaprotami. Tā ir tipiska šovinista pozīcija, kuru komentēt diez vai ir vērts. Bet atveriet acis, Aleksandr ! Plaukstošajai Krievijai satrunējušais NATO neprasa atļauju šur tur palidināties pat tieši pirms vēlēšanām. Un diez vai prasīs. Jo ekonomika ir ekonomika, un arī milzīgās Sibīrijas bagātības nav bezgalīgas. Ja Jūs patiesi interesētu krievu tautas liktenis, mēs šeit nediskutētu. Jo Krievijas liktenis izšķiras tagad, un ne jau nu šeit. Un mūsu mazais kašķītis ir par mizām, nevis par pupām – vairāk dļja duši. Jo pupas sen ir sadalījuši tie, kas to spēj. Protams, saprotu, Aleksandr, ka man ir vieglāk – es jau nekad neesmu iedomājies esam piederīgs varenai varai, kura nu izrādās diezgan bezcerīgi zaudējusi. Nu ko, varu izteikt vienīgi formālu līdzjūtību un ieteikt klausīties Coju ...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 24.02.2004 14:47
Latvi, tā ir tauta, kurai es vēlu visu to labāko. Katram gadījumam un jau iepriekš es Jūs lūdzu, nepierakstiet man Krievijas imperiālismu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 24.02.2004 14:31
Rozo:A tāpēc ka angļu valoda ir dzimtā gan Nigērijas afrikānim, gan Indijas indiānim, un gan arī Amerikas indiānim, starp citu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 24.02.2004 14:18
Rex. Uzbrukošs tonis skaidri rāda Tavu nedrošību. "Tev laikam grūti saprast, kāpēc krievi var būt "latviešu pusē" vai kāpēc krievi mēdz pārvērsties latviešos. "-- Kāpēc grūti?.. Viss ir ļoti vienkārši. Labas attiecības ar māti, sliktas attiecības ar tēvu. Tieksme atriebties tēvam.Pluss būt ar vairākumu ir izdevīgāk materiālā un psihiskā ziņā.Infantilisms, vārdu sakot, ka latvietiskuma entuziasma dzinējs. Veči Freids un Jungs sen visu mums ir izskaidrojuši.////"Rāpulim taču nav lemts saprast ko nozīmē lidot..." -- Šādi apzimējumi nedara godu autoram. Īpaši ar šādu cildenu niku, kā Rex.Ir gan zināms, ka lamuvārdi visprecizāk raksturo nevis lamuvārdu objektu, bet subjektu.////"Šeit ir mūsu Dzimtene " un viss tālākais šīs rindkopas penterējums pat kliedz par atbalstameklējumu ārienēun iekšēju nedrošību. -- A man nav dzimtenes. Nu, un?.. Esi ar savu latviešu pūli laimīgs pūļa laimē, es palikšu laimīgs ar savu beznacionālu vispārcilvēcisku laimi, kur neviens neskatās uz nacionalitāti. Kas Tev traucē?.. Mūsu uzskatu nesakritība?.. Lieciesmierā vai pārlasi vēlreiz savu patmīlības pilnu sacerējumu. ///"Mūsu valoda ir latviešu valoda. Tev to nesaprast." -- Kāpēc gan ne?.. Visi vārdi man ir zināmi.Iespējams, es Tevi saprotu labāk, nekā Tu pats sevi.///"Kas attiecas uz atalgojumu. Vari būt pilnīgi drošs - tev nekad neizdotos piedāvāt kaut ko labāku un vērtīgāku. Latviešu sauli, latviešu jūru, latviešu skaņas, latviešu krāsas, latviešu smaidus, latviešu elpu... "-- Nekonkreti. Atkal tādi paši kompleksi spiežas laukā. Tas ir tāds gadījums, kad dzejas pārmērīgs daudzums (tāpat kā alkohola pārmērīgs daudzums) atmasko, ka kaut kas ir slepjams no paša sevis. A nevar būt vienkārša beznacionāla saule, jūra utt. bez latviska apzīmējuma?.. Aiz tā pārņemtā mākslīgā latviskuma stāv tieksme pēc atbalsta no ārienes (no latviešiem) un iekšējā nedrošība, kā arī infantilisms, jo balsts cilvēkam -- manuprāt --jārod sevī. Tas, protams, ir mans subjektīvs vērtējums. Esi sveiks.Sledi za soboj, kā dziedāja Viktors Cojs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rozo 24.02.2004 08:38
Vai kāds var man izskaidrot, kāpēc krievu valoda gandrīz vai tā kā skaitās dzimtā valoda visiem, kuri neuzskata sevi par latviešiem?

Varbūt tiešām izglītības ministrijai vajadzētu pārdomāt iespējas veidot nacionālās skolas (protams, nodrošinot adekvātu latviešu valodas apguvi) iespējami proporcionāli attiecīgo tautību skolēnu skaitam?

Tas taču tiešām nav glīti, ja Latvijas valsts turpina PSRS iesākto rusifikācijas politiku, kaut arī tikai attiecībā uz daļu no nelatviešiem!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 23.02.2004 23:19
Aleksandram

Tev ir bijusi interesanta doma:

Kas ir izdomājis vai vismaz tik plašā veidā popularizējis lozungu "Ja nepatīk Latvijā, brauciet uz Krieviju?" Kas maksā krieviem par šādiem uzskatiem, kā, piemēram, Rex'am?



Tev laikam grūti saprast, kāpēc krievi var būt "latviešu pusē" vai kāpēc krievi mēdz pārvērsties latviešos. Ko lai saku? Būtu grūti izskaidrot aklam cilvēkam cik skaista ir pasaule... Rāpulim taču nav lemts saprast ko nozīmē lidot...

Šeit ir mūsu Dzimtene. Šeit un nevis Krievijā. Mūsu Dzimtene ir tieši Latvijas valsts un nevis tikai zeme vai teritorija. Mūsu Dzimtene ir Latvijas, jeb latviešu valsts. Mūsu tauta ir Latvijas, jeb latviešu nācija. Mūsu valoda ir latviešu valoda. Tev to nesaprast. Bet var gadīties, ka taviem bērniem vai mazbērniem tieši Latvija būs Dzimtene. Un tad jūs izrādīsieties "barikāžu" pretējās pusēs... Bet tā jau ir tava bēda.

Kas attiecas uz atalgojumu. Vari būt pilnīgi drošs - tev nekad neizdotos piedāvāt kaut ko labāku un vērtīgāku. Latviešu sauli, latviešu jūru, latviešu skaņas, latviešu krāsas, latviešu smaidus, latviešu elpu... Tavā rīcībā vienkārši nekad nebūs tādu līdzekļu. Un vari vien iedomāties, kas tevi sagaida, ja tu pacentīsies to apdraudēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 23.02.2004 13:09
Cynic'am: varbūt arī gribu, bet kur tad ir jautājums?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic 23.02.2004 12:11
Latvi, vai mani (Cynic, 19. februāris, 2004 23:37) jus negribat pagodinat ar savu atbildi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 23.02.2004 09:23
Aleksandr - Jūsu pozīcija ir skaidra: latgalieši ir atsevišķa tauta, kuru sliktie latvieši imperiālisti neganti ekspluatē. Interesanti būtu dzirdēt Jūsu viedokli, vai baltkrievi, Jūsuprāt, ir atsevišķa nācija vai tikai krievu subetnoss, kā to pieņem arī dažs labs Kremlī?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 22.02.2004 14:18
Smaronam.Pasakiet to citiem latgaļiem, kas šādu ierakstu pasē vēlas dabūt. Un ieteicu Jums būt ļoti uzmanīgam savā dzimtajānovadā, nosaucot latgaļu valodu par dialektu. Kā Jūs pats saprotat, ierakstīšana/neirakstīšana pasē ir tikaiviens no komponentiem, kas noveda līdz latgaļu tautas nožēlojamajam stāvoklim. Gan padomju laikos, gan LR posmā latviešu valdnieki neatbalstīja un neatbalstašīs mazākumtautības tiekšanās pēc sava identiskuma, piedāvājot mazākumtautībai tikai vienu ceļu -- asimilāciju. Ja Jūs esat no asimilētiem, tad Jūsureākcija ir saprotama, jo asimilētus asimilācijas temats arvien mazliet tracina. Viņi ir spiesti paši sev vienmēr pierādīt asimilācijas pareizumu un attaisnot savu asimilāciju.Tāpat kā Maskavas Nord-Ostā ķīlnieki pamazam sāka identificēties ar saviem bendēm un viņu prasībām. Ņemiet par labu, neņemiet par ļaunu, katrs nomums kaut kādā ziņā ir asimilēts, pakasiet krievu, un atradisit tajā tatāri, kā ir teicis A.Puškins (tāpat kā atrast var tik pat labi čuhnu, vepsu vai kādu citu somu ugru).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 22.02.2004 00:41
Izskatas ka diskusija dabiska cela ir beigusies.

Paldies visiem par interesantu polemiku, seviski Latvim un Smaromam!

Ar cienu, Nils

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Smaroms 21.02.2004 11:31
Te bija daži gudrinieki, kuri pieminēja to, ka pasē nav iespējams ierakstīt tautību "latgalietis".

Te kā cilvēks, kura saknes meklējamas Latgalē, varu atbildēt. Pirmkārt, pasē tautību rakstīja tikai PSRS. Nekur pasaulē to neraksta un beidzot Latvijā arī ir nākuši pie sajēgas pasē neminēt ne etnisko izcelsmi (kas ir subjektīva), ne arī reliģiju vai politiskos uzskatus.

Otrkārt, Latgale ir Latvijas novads. Pasēs neraksta arī kurzemnieks vai vidzemnieks. Ir latviešu valodas latgaļu dialekts, nevis latgaļu valoda. Tāpat kā ir Kurzemes dialekti utt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic 19.02.2004 23:37
Latvi, nu tachu nevajag megjinat iziet no diskusijas ar tik nesmuku panjemienu izmantoshanu. Es skaidri apeleju pie 1919. g. likuma redakcijai (kura man patik vislabak un kura no jebkura viedoklja ir juridiski korekta), bet ka komrpomisu esmu gatavs versties ari pie 1934.-35. g. redakcijai (kura strikti juridiski nav isti korekta, bet de facto bija speka 1934-1940. g.).

Bet gribetos jums atgadinat, ka shis musu diskusijas posms nak no jusu apgalvojuma, ka man itka «okupacijas varas iedibinatas separatas izglitibas sistemas demontazu labpatik saukt par LR pilsonu tiesibu atnemsanu?» (Latvis, 18. februaris, 2004 14:50).

Tagad mes abi itka pierkitam (noklusejumu uzskatu par piekrishanu), ka:
1. Tautas padome nebija okupacijas varas iestade (latvis, 19. februaris, 2004 15:52);
2. 1919. gada izgl. likums garanteja katram LR pilsonjim apgut valsts finansetu izglitibu "gjimenes valoda" (Cynic, 19. februaris, 2004 17:19);
3. daudzplusmu (jeb daudzvalodu) skolas sistema izveidojas shi likuma istenoshanas rezultata Latvijas, nevis Padomijas, laika.
4. ka shi sistema bez butiskiem izmainjam veiksmigi funkcioneja lidz 1940. g.; (Cynic, 19. februaris, 2004 16:34);

Un tagad es velreiz apgalvoju, ka «eksistejosho tiesibu atnjemshana kadai pilsonju grupai, ipashi njemot vera, ka grupa ir defineta tikai un vienigi pec etniskas piederibas principa, manuprat, ir klaja diskiminacija». (Cynic, 18. februaris, 2004 14:37).

Velreiz gribu akcentet, ka runa ir tikai un vienigi par LR pilsonjiem pec mantojuma.

PS Ritvaram
«Par Latvijas laika Izglitibas likumiem. To, ko pienema 1934.g. tulit pec apversuma, sagatavoja Atis Kenins vel pirms tam: 1932.-33.g».

Un Saeima tas netika pienjemts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 19.02.2004 22:11
Cien. Latvis!

Ušakova kungs, ja jēdzieni 'Latvijas tauta' un 'latviešu tauta', Jūsuprāt, nav sinonīmiski, tad vai Jūs nevarētu paskaidrot, ar ko tie atšķiroties? Respektīvi, kurš kopums ietverot kuru, un kurš esot plašāks par otro?

Latvijas tauta sastav no latviesu tautas un Latvija dzivojosam mazakumtautibam. Bet saisinataja versija, seviski atradoties arzemes visus var saukt par latviesiem. Bet sis saisinajums, tapat ka jebkurs citj ir tikai daleji pareizs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 19.02.2004 20:18
Latvis:"Aleksandram: par dzīvnieciskumu nerunāsim, es tikai konstatēju faktu, ka zviedri un krievi ir ne tikai divas dažādas, bet arī visai atšķirīgas tautas. Salīdzināt Somiju ar Latviju būtu korekti tādā gadījumā, ja 1940. gadā Zviedrija būtu okupējusi Somiju, iekļāvusi to savā sastāvā (nosaucot to par "atkalpievienošanu") un izmitinājusi Somijas teritorijā simtiem tūkstošu Zviedrijas zviedru. Turklāt Somija jau 1917. gadā tika proklamēta kā divkopienu (somu-zviedru) valsts - atkal, jāsaka, atšķirībā no Latvijas, kas ir vienotas latviešu nācijas valsts."//////////////////Aleksandrs:Bet daba necieš simetriju un kongruentiskumu. Katru dienu jācīnās no jauna par sevi un savām tiesībām. ParBībeli runājot, lūk, ir tāds skaistais citāts, ja nemaldos, no Jāņa atklāsmes grāmatas: "Kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 19.02.2004 18:37
Ušakova kungs, ja jēdzieni 'Latvijas tauta' un 'latviešu tauta', Jūsuprāt, nav sinonīmiski, tad vai Jūs nevarētu paskaidrot, ar ko tie atšķiroties? Respektīvi, kurš kopums ietverot kuru, un kurš esot plašāks par otro?

Latvija, tāpat kā Zviedrija, ir suverēna valsts, ANO locekle. Vatikāns gan neietilpst ANO.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 19.02.2004 18:09
Latvis!

Jus man piekritisiet, ka seit nav Zviedrija vai Vatikans. Un latviesu valoda IR atskiriba starp "latviesu tautu" un "Latvijas tautu".

Soreiz Jusu argumentu, cik man nebutu zel, pienemt nevar, jo tas vairak izskatas pec atrunas meginajuma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 19.02.2004 18:08
Par Latvijas laika Izglītības likumiem. To, ko pieņēma 1934.g. tūlīt pēc apvērsuma, sagatavoja Atis Ķeniņš vēl pirms tam: 1932.-33.g.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 19.02.2004 18:04
Latvijas tauta = latviešu tauta = latvieši. Jūs taču piekritīsiet, ka oficiālais, juridiski pareizais un korektais jēdziens "Zviedrijas tauta" ir neērts ikdienas lietošanā un tālab parasti tiek aizstāts ar mazāk precīzo, bet sinonīmisko "zviedri". Kāpēc gan uz Latvijas tautu (latviešiem) nebūtu attiecināma līdzīga kārtība?

Ja kas, tad Svētajos Rakstos nekur nav lietots vārds "Trīsvienība". Tas gan netraucē visām kristiešu konfesijām pamatojoties uz Bībeli atzīt, ka Dievs ir Trīsvienība.

P.S. Vai "savas valodas un kultūras saglabāšana" nav iedomājama bez to uzspiešanas visiem līdzpilsoņiem, nemaz neprasot, vai tie to vēlas?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 19.02.2004 17:57
2. Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai.
www.likumi.lv

Lidz ar to lugsu Jus izmantot citu piemeru.



P.S.

114. Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 19.02.2004 17:56
Ušakova kungam: lūdzu - Latvijas Republikas Satversmes 2. pants.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 19.02.2004 17:50
Latvis!

Paradiet man, ludzu, vismaz vienu likumu, vai oficialo papiru, kur butu teikts, ka Latvija ir "latviesu nacijas valsts". Citati no DDD neskaitas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 19.02.2004 17:48
Cynic'am: ja Jums pieder kāds īpašums uz Civillikuma pamata, tad, lūdzu, paņemiet to, aiznesiet uz tirgus laukumu un nolieciet tur, jo, vadoties pēc Jūsu loģikas, 1937. gadā pieņemtais Civillikums arī ir nelikumīgs (vēl vairāk, tolaik to pat mēdza dēvēt par "Dr. K.Ulmaņa Civillikumu)". Ja Jūs tā izdarīsiet, tad es varbūt būšu gatavs atzīt Jūsu piekasīšanos 1935. gada Izglītības likuma grozījumiem.

1934. gadā Satversme tika apturēta tiktāl, ciktāl tā attiecās uz Saeimas darbību. Konkrēti, Valdības deklarācijā skaidri un gaiši tika teikts, ka no 1934. gada 15. maija pl. 23.00 Saeimas funkcijas veic Ministru kabinets.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 19.02.2004 17:43
Aleksandram: par dzīvnieciskumu nerunāsim, es tikai konstatēju faktu, ka zviedri un krievi ir ne tikai divas dažādas, bet arī visai atšķirīgas tautas. Salīdzināt Somiju ar Latviju būtu korekti tādā gadījumā, ja 1940. gadā Zviedrija būtu okupējusi Somiju, iekļāvusi to savā sastāvā (nosaucot to par "atkalpievienošanu") un izmitinājusi Somijas teritorijā simtiem tūkstošu Zviedrijas zviedru. Turklāt Somija jau 1917. gadā tika proklamēta kā divkopienu (somu-zviedru) valsts - atkal, jāsaka, atšķirībā no Latvijas, kas ir vienotas latviešu nācijas valsts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic 19.02.2004 17:19
Latvis: neesmu tik sīki pētījis Latvijas pirmskara Izglītības likuma fineses, taču katrā gadījumā uzskatu, ka kopš tā laika stāvoklis ir mainījies. Vai Jums tā nešķiet?
Par to "viena cilvēka parakstu": cik man zināms, no 1934. gada 15. maija līdz 1936. gada 11. aprīlim visi likumi Latvijā tika pieņemti vai grozīti Satversmes 81. panta kārtībā, proti parakstīti no Ministru Prezidenta un attiecīgās nozares ministra.

Latvi, nu tad par ko mes te runajam, ja jus neparvald elementarus savas valsts vestures faktus? :-) Jo nekadus finesus tur nav japeta, jo pamatprincips 1919-1940. g. bijis:

«Wisas obligatorizkas skolas mahziba jazniedz skolenu gimenes waloda».
«Par skolenu gimenes walodu atzihstama ta waloda, kuru uzdod behrnu wezaki, behrnu skola peeteizot un kura winjsh war brihvi sawas domas izteikt».

(1919. g likuma redakcijas 39.& 40. panti respektivi, diemzhel, nav laika vecu druku kartigi imitet)

Un protams, daudz kas mainijies. Tomer galvenajs princips manuprat paliek viens un tas pats: mazberns-pilsonis ne ar ko nav sliktak par savu vectevu pilsonju. Respektivi, ja musu vectevam-pilsonjiem tiesibas bija vienadas, tad musu berniem-pilsonjiem tiesibam ari jabut vienadam.

PS. Par to "viena cilvēka parakstu". Jusu informacija ir nepareiza. Cik man zinams, 1934. g. 15. maija vakara Satversme tika aptureta uz nenoteiktu laiku, un lidz ar to jusu 81. panta piesaukshanai nekada juridiska pamata nav.
PPS. Tomer pat 1935. .g nelikumigi pienjemtais likums (vot tas ir istais oksimorons!) manuprat ir daudz pratigak, neka pashlaik speka esoshs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 19.02.2004 17:18
Vai arī tu nespēj atbrīvoties no etnisma un joprojām dali cilvēkus tautībās?

Cilveki atskiras viens no otra, un tas ir pilnigi objektivs fakts. Latvietis no Rigas atskiras no latviesa no Rojas, cilveks ar augstako izglitibu atskiras no cilveka ar videjo izglitibu, ekonomisti atskiras no juristiem, blondini no brunetiem. Un latviesi atskirs no krieviem. To sauc daudzveidiba, un atbrivoties no etnisma nenozime neatzit so daudzveidibu.

Nevajag spekulēt ar 40%. Jo šajos 40% ietilpstu arī es, bet es nemaz nedomāju tā, kā tu. Es latviešu valodu esmu atzinis par savu valodu, kaut arī tā bērnībā nebija mana dzimtā valoda.

Labi, pierunajat, 40 procenti minus Rems.

Esmu pārliecināts arī, ka liela daļa no tiem, kuri piedalās mītiņos, arī nedomā tā kā tu. Pieļauju, ka viņi vispār nedomā, bet vienkārši tusējas. Tusiņam taču jebkurš iegansts ir labs.

Jusu pielavums ir uz robezas ar aizvainojumu. Tureties, ludzu, rokas.

Krieviskums (russkosķ) ir nekas vairāk kā reliģijas paveids. Katram ir tiesības piekopt savu reliģiju, bet nav tiesību uzspiest to citiem. Reliģiskais fanātisms ir īpaši kaitīgs.

K chemu eto?

Latvijā nestrīdas savā starpā etniskās grupas. Tas ir strīds starp ideoloģiskajām grupām. Krievisti (nosauksim viņus tā) pretendē uz Latvijas iekārtas maiņu, pārejais (viņu argumenti par "cilvēktiesībām") ir pupu mīzas.

Loti argumenteta pozicija, baidos ka pret pupu mizam izvirzit pretargumentus es nebusu spejigs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 19.02.2004 17:15
"Somijā pastāv somu-zviedru divvalodība, nevis somu-krievu."Un kāda ir starpība? (Lūdzu, liksim malā dzivniecisko antikrievu nacionālismu).PS. Dievs palīdzējis?.. Nevalkājiet To vārdu nelietderīgi.Ja salīdzinām Somiju un Latviju, tad pirmajā nebija tāda diktatora, kā Ulmanis, kas personiski bez parlamenta(nedemokrātiski) izlemis zemes likteni un nodevis gan tautu, gan valsti. Tāgad arī daudzi kliedz un prasa ārkārtas vēlēšanas, tik viņiem iepaticisRepše ar saviem diktatoriskiem ieradumiem. Somijā par šādiem noskaņojumiem sabiedrībā gan nekas nav dzirdams.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 19.02.2004 17:08
Cien. Arvids Kalme!

Paldies!

Ar cienu,

Nils

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rems 19.02.2004 17:00
Nil, kāda tad ir starpība starp latviešu tautu un Latvijas tautu manā komentārā? Es abus jēdzienus lietoju kā sinonīmus. Katrs, kam ir Latvijas pilsoņa pase, ir latvietis. Tā arī mani komentāri ir jāsaprot. Vai arī tu nespēj atbrīvoties no etnisma un joprojām dali cilvēkus tautībās?

Nevajag spekulēt ar 40%. Jo šajos 40% ietilpstu arī es, bet es nemaz nedomāju tā, kā tu. Es latviešu valodu esmu atzinis par savu valodu, kaut arī tā bērnībā nebija mana dzimtā valoda. Esmu pārliecināts arī, ka liela daļa no tiem, kuri piedalās mītiņos, arī nedomā tā kā tu. Pieļauju, ka viņi vispār nedomā, bet vienkārši tusējas. Tusiņam taču jebkurš iegansts ir labs.

Krieviskums (russkosķ) ir nekas vairāk kā reliģijas paveids. Katram ir tiesības piekopt savu reliģiju, bet nav tiesību uzspiest to citiem. Reliģiskais fanātisms ir īpaši kaitīgs.

Latvijā nestrīdas savā starpā etniskās grupas. Tas ir strīds starp ideoloģiskajām grupām. Krievisti (nosauksim viņus tā) pretendē uz Latvijas iekārtas maiņu, pārejais (viņu argumenti par "cilvēktiesībām") ir pupu mīzas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 19.02.2004 16:47
Cynic'am: neesmu tik sīki pētījis Latvijas pirmskara Izglītības likuma fineses, taču katrā gadījumā uzskatu, ka kopš tā laika stāvoklis ir mainījies. Vai Jums tā nešķiet?

Par to "viena cilvēka parakstu": cik man zināms, no 1934. gada 15. maija līdz 1936. gada 11. aprīlim visi likumi Latvijā tika pieņemti vai grozīti Satversmes 81. panta kārtībā, proti parakstīti no Ministru Prezidenta un attiecīgās nozares ministra.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 19.02.2004 16:42
Par to Somiju: tai par neatkarību jāpateicas, pirmām kārtām, Dievam, bet tas jau pats par sevi saprotams. Ja runājam par zemes lietām, tad jāpateicas maršalam Mannerheimam un viņa izveidotajai līnijai, arī britiem, kuri 1940. gada martā lika Staļinam saprast, ka tā lieta Somijā ir aizgājusi par tālu, un viņi pat ir gatavii izlīgt ar Hitleru un uzsākt karu ar PSRS, konkrēti iesākumam sabombardējot Baku naftas laukus. Tieši tāpēc Staļins bija spiests pārtraukt ofensīvu Somijā (jau pēc Mannerheima līnijas pārvarēšanas!). Somijā pastāv somu-zviedru divvalodība, nevis somu-krievu. Ja nav slinkums, painteresējieties, cik ilgu laiku Somija atradās Zviedrijas paspārnē?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic 19.02.2004 16:34
Latvis:
nē, es neuzskatu Latvijas Tautas Padomi par okupācijas varu
&
vai tad 1919. gada pieņemtā Izglītības likuma redakcija palika nemainīga līdz pat 1940. gadam?

OK, paldies. Respektivi, 1919. g. 17. decembri Tautas Padome pienjemtais «Likums pαr Lαtωijas iζgliћtibαs eeζtαћδem» (zhelj, ka istas vecas drukas te nav) ir likumigs, saistoshs un uz ta pamata tika uzbuveta visa brivvalsts skolu sistema. Tik tali mums domstarpibas nav.

Tagad mana atbilde. Protams, 1919. g. Izglitibas likums butiski tika grozits, tris reizes - 1933. g. (neveiksmigi, jo Saiema grozijumus neakcepteja), 1934. un vel 1935. g. (veiksimigi, jo tas tika izdarits pec viena cilveka - t.s. vadonja - paraksta).

Domaju, ka tagad mana karta uzdod pretjautajumu:
a) ko isti paredzeja 1934-35 g. likuma grozijumi
b) uz kadiem principiem balstijas LR mazakumtautibu jeb iedzimtu tautu skolas sistema pedeja mierlaika macibgada - 1939/40?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 19.02.2004 16:18
Real politics, Latvis, real politics.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 19.02.2004 16:09
Latvis raksta:"Aleksandram: nu re, cik slikti ir tie latviešu nacionālisti, apspiež nabaga latgaliešus."Luk, arī Jūs darāt progresu un sākat saprast latgaļus. Nu nav taču viņiem tiesību ierakstīt pasēsavu nacionālitāti! Tas nav ne kas cits, ka klajš netaisnīguma piemērs. Tā ka lūdzu, nestāstiet manpasakas par kaut kādu tieši latviešu iedzimtu cildenumu. Nedrīkst izslēgt latviešus no kopēja vēstureskonteksta, un ja krievi nabaga latviešus apspiež un neciena, tad somus gan neapspiež, gan ciena.Kaut pret latviešiem nav karojuši, bet pret somiem gan ir. Varbūt tur arī slēpjas tā atbilde, kāpēc ir šī attieksmepret latviešiem tāda, bet pret somiem šāda? Un kāpēc Somijā (ja mēs tā filozofiski skatāmies) ir oficiāla divvalodība, bet Latvijā nav? Kādam citam, kurš savu latviskumu neuzspiež, es šos jautājumus gan neuzdotu, bet Jums, lūdzu, uzdodu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 19.02.2004 16:08
Ušakova kungam: Manuprāt, spilgtākais piemērs ir tas, ka Jūs jēdzienu "Latvijas tauta" strikti nodalāt no jēdziena "latviešu tauta"

Cien. Latvis! To nodala LR Satversme, nevis es. Runajot par manu personisko viedokli, es tiesam uzskatu ka latviesu tauta ir dala (bet lielaka un svarigaka) no Latvijas tautas. Minoritates pie latviesu tautas nepieder, jo tas vienkarsi nav latviesi. Bet pieder pie Latvijas tautas.

kā arī neakceptējat latviešu valodu par vienīgo lingua franca Latvijā.

Neviena, atkartosu neviena, sava komentara es nebiju pateicis ka neakcepteju latviesu valodu par vienigu lingua franca Latvija.

Visu laiku es censos paskaidrot, ka lingua franca status nenozime citu valodu pazemosana. Ekonomika ir tads jedziens Pareto equilibrium. Tas nozime ka daudzas situacijas ir iespejams izlabot viena cilveka stavokli, nepasliktinajot tai pat laika cita cilveka pozicijas.

Tas nozime ka var pastiprinat latviesu valodas pozicijas, nepasliktinajot krievu valodas pozicijas. Un var izlabot krievu valodas pozicijas (saglabajot izglitibu krievu valoda), nepasliktinajot latviesu valodas pozicijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 19.02.2004 15:58
Ušakova kungam: Manuprāt, spilgtākais piemērs ir tas, ka Jūs jēdzienu "Latvijas tauta" strikti nodalāt no jēdziena "latviešu tauta", kā arī neakceptējat latviešu valodu par vienīgo lingua franca Latvijā. Es nesaku, ka no šīm pozīcijām nekad neatkāpšos, jo - nekad nesaki 'nekad'... Taču es apgalvoju, ka atkāpjoties no šīm pozīcijām zūd jebkāda jēga gan mūsu diskusijai, gan Latvijas valsts pastāvēšanai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 19.02.2004 15:52
Atbilde Cynic'am: nē, es neuzskatu Latvijas Tautas Padomi par okupācijas varu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 19.02.2004 15:41
Latvim:

Jūsu viedoklim, Ušakova kungs, ir ļoti liela vērtība, jo dažam labam latvietim, kuram varbūt līdz šim labpaticis nēsāt rozā brilles, tas skarbi atgādina, ka jēdziens "krieva lojalitāte Latvijai" laikam tomēr ir oksimorons.

Vai Jums nebutu gruti paskaidrot si Jusu domu ar piemeriem no maniem komentariem. Tai pat laika, ludzu, Jus nejaukt jedzienus "krieva lojalitate Latvijai" un "krieva lojalitate Latvim".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 19.02.2004 14:51


Ar interesi izlasīju šo vārdisko dueli. Ušakova kungs protams ir latviešiem naidīgi un šoviniski noskaņotās kopienas pārstāvis, taču viņš ir inteliģents, pacietīgs un ar viņu patiešām ir interesanti debatēt. Man nav iebildumu pret krievu vai citas tautības pārstāvjiem, ja vien tie ir godīgi un kārtīgi cilvēki. Un man nav jāmīl un jāaizstāv jebkurš blēdis, zaglis vai huligāns tikai tādēļ vien, ka viņš skaitās latvietis. Ja mēs visi sāktu domāt un sadarboties konstruktīvi un bez aizspriedumiem, tad jau varētu sadzīvot. Abām pusēm vēl ir ilgs ceļš ejams, līdz mēs varēsim patiešam saprasties !

Pašā nopietnībāii Izsaku Ušakova kungam savus cieņas apliecinājumus par savaldību un nenolaišanos līdz lamām un apsaukāšanos. Viņa viedoklus ir interesanti uzklausīt, lai arī tie ir krievu šovinista (vismaz inteliģenta) viedokļi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic 19.02.2004 14:42
Latvim:

first thing first. Gatavs atbildet - bet tikai pec tam, kad sanemshu jusu atbildi uz manu jautajumu jums, kursh pie tam bija uzdots argak.

PS Mana mamma man iemacija, ka atbildet uz jautajumu ar pretjautajumu ir galigi nepieklajigi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 19.02.2004 14:19
Aleksandram: nu re, cik slikti ir tie latviešu nacionālisti, apspiež nabaga latgaliešus. Kāpēc Jūs. Aleksandr, tik ļoti aizstāvat tieši latgaliešus, viņi taču nav vienīgie, kurus mēs apspiežam, arī ventiņiem taču liegtas pašnoteikšanās tiesības un valodas attīstība. Arī Cēsu un Valmieras pusē latviski nerunā gluži tādā pašā veidā kā Rīgā. Ar vienu vārdu sakot, dajoš katram pagastam autonomiju! Nu labs ir, vartat rakstīt petīciju Saeimai, vai pa taisno Briselei.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 19.02.2004 14:15
Cynic'am: bet es taču uzdevu pretjautājumu: vai tad 1919. gada pieņemtā Izglītības likuma redakcija palika nemainīga līdz pat 1940. gadam?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic 19.02.2004 14:12
Latvis, 18. februāris, 2004 19:57:
Skaidri atbildēt - uz kādu jautājumu?

«Vai es pareizi jus saprotu, ka jus par "okupacijas varu" devat LR Tautas Padome?»
(Cynic, 18. februāris, 2004 19:32)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 19.02.2004 13:48
Saprotiet, Latvi, katrai tautai jābūt pašnoteikšanās tiesībām. Ar ko latvieši ir labāki par līviem vai latgaļiem? Bet pasē nav iespējams ierakstīt latgalis. Latvietis gan var. Tā ir diskriminācija. Vai tad nē?..Tāpat kā latvieši atvienojušies, atdalījušies no Krievijas, tāpat arī latgaļiem jābūt tādām pašām tiesībām. Vaivismaz tiesībām uz autonomiju. Domāju, Jūs piekrītat?.. No autonomijas mēs sāksim.Latviešiem pirms 1918.gada arī bija runa tikai par autonomiju Krievijas sastāvā, nevis neatkarību. Arī Lat. Tautas frontes "ieņemšanas" stadijā runas bijavien par autonomiju PSRS sastāvā, tikai LTF pirmajā kongresā parādījusies prasība pēc valsts neatkarības. Lūk, kādu es redzu latgaļu kā Eiropas nācijas nākotnes vīziju. Tikai kļūstot valstiski neatkarīgi,viņi varēs brīvi attīstīt savu valodu,kultūru, mākslu un izbeigt ar pārlieku lielu krievu un latviešu valodas ietekmi, pieņemot savu Satversmi unValsts valodas likumu, un visu pārējo likumdošanas bāzi. Domāju, Jums jābūt saprotamas šīs latgaļu gaidas un ilgas pēc savu pašu valsts. Tikai tad latgaļi beidzot varēs attīstīt arī ekonomiku, nevis, tā kā tagad, būdami vissliktākājāekonomiskajā stāvoklī Latvijā no visiem reģioniem.Bet latvieši, kas visu laiku apelē pie taisnīguma principiem, proklamējot pašu tiesības uz iespējubūt saimniekiem savā zemē, nezin kāpēc negrib tādas pašas tiesības atzīt aiz latgaļiem. Lūk, kur tasoksimorons ir paslēpies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 19.02.2004 12:40
Jūsu viedoklim, Ušakova kungs, ir ļoti liela vērtība, jo dažam labam latvietim, kuram varbūt līdz šim labpaticis nēsāt rozā brilles, tas skarbi atgādina, ka jēdziens "krieva lojalitāte Latvijai" laikam tomēr ir oksimorons.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 19.02.2004 12:34
Krievu valodai Latvijā nevar būt lielāka nozīmē kā tatāru vai zviedru valodai, neatkarīgi no tā cik krievu Latvijā atrodas.



Tas jau skan pec kadas buddistu mantras. Krievu valodai ur lielaka nozime, neka zviedru vai tataru. Ignoret faktus ir irracionala un bezrezultativa riciba.



Nil, valstij nav pienākums nodrošināt tavu untumu ievērošanu. Tev ir tiesības izvēlēties mācīties vienā, otrā vai desmitā skolā. Tev ir tiesības izvēlēties vienu, otru vai desmito pilsētu, kur mācīties. Tev ir tiesības izvēlēties vienu, otru vai desmito valsti, kur mācīties. Izmanto savas tiesības! Bet valstij nav pienākums skraidīt tev apkārt. Neviena valsts (lai kādu tu izvēlētos) neskraidīs tavu untumu dēļ.



Pirmkartam, Latvija valsts nevienam apkart neskraida –ne apkart pensionariem, ne apkart lauciniekiem utt.



Otrkart, var ignoret 10 procentus. Varbut var ignoret 20 procentu iedzivotaju intereses. Ignoret ap 40 procentiem ir atkal irracionala un bezrezultativa riciba



Vai arī tu izvēlēsies kopā ar latviešiem veidot Latviju, vai arī tu sevi izslēgsi no šī procesa. Franči ir atstājuši Alžīriju, angļi ir atstājuši Zimbabvi, vācieši ir atstājuši Austrumprūsiju. Krievi atstās Latviju. Ne jau visi, tikai tie, kuri nespēs šeit atrast savu vietu.



Tas ir Dienvidslavijas variants. Jus runajat par karu? Jus esat gatavi upuret valsts, savu bernu un mazbernu nakotni saviem irracionaliem uzskatiem? Jus nevarat pienemt realitati, Jus pat neesat spejigs to aptvert, bet pie tam Jus runajat par globalam nakotnes vizijam?



Tas nav nopietni. Bet isteniba tas ir gan smiekligi, gan skumji...



Krievu skolas apdraud pašus krievus, jo ir liels risks, ka cilvēks nespēs pēc tam adoptēties latviešu sabiedrībā.



Satversme ir teikts par LATVIJAS tautu, un lidz ar to var adopteties vai neadopteties LATVIJAS sabiedriba. Nu ta bija ta, ka maza piezimite.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 19.02.2004 11:53
Vispār valsts pilsoņu dalīšana pēc to etniskās izcelsmes un šīs izcelsmes ierakstīšana pasēs ir vistīrākais aparteīds. Ļoti labi, ka jaunā parauga pasēs šis arhaiskais ieraksts vairs nav obligāts, un jēdziens nationality tiek attiecināts uz pilsonību, nevis tautību (etnicitāti). Ikviens Latvijas pilsonis ir latvietis, tāpat kā ikviens Francijas pilsonis ir francūzis, bet Zviedrijas pilsonis - zviedrs. Kāda daļa var būt valstij, ko šie pilsoņi labprāt dara brīvajā laikā - krāj pastmarkas, brauc ar riteni vai lasa Puškinu oriģinālvalodā? Visi ir vienlīdzīgi. Lūk, šādu es redzu Latvijas kā Eiropas nācijas vīziju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 19.02.2004 11:21
Kāpēc Jums nepatīk Daugavpils? Tas ir gaumes jautājums, kā kādam, piemēram, patīk brunetes, bet nepatīkblondas, kādam patīk Krāslava, bet nepatīk D-s. Bet politiski un etniski dzīvē jābūt daudzveidībai. Par "lībiešu neatkarības centieniem". Pirmkārt, tie tiešām nebija spilgti izteikti (vai "latviešu neatkarībascentieni" bija izteikti kaut vai 1905.gadā? Par Latvijas neatkarību neviens tolaik vēl nedomāja:etnosa attīstības līmenis vēl nav sasniedzis šo pakāpi). Otrkārt, cik es atceros, grāmatas līvu valodātika drukātas Igaunijā, nevis Latvijā. Un viens no iemesliem ir tāds, ka valdība, protams, nevēlējās veicināt līvu un igauņu tuvību, kaut tuvākās tautas grūti iedomāties. (Es neesmu speciālistslīvu vēsturē, atcerējoties tikai galvenos vilcienus). Arī līvu kultūras nams, šī baltā māja Mazirbē, tikauzcelta pateicoties igauņu, somu, ungaru atbalstam, nevis Latvijas valsts atbalstam.Par ierakstiem pasē "līvs". Padomju vara tikai turpinājusi praksi, kas sākusies neatkarīgajā LR, neierakstotšo tautību pasēs. Par to līvu sagraušanu: jā, viņu dzimtajās vietās tika uzcelta PSRS kara bāze, zveiniecība arto kļuva prakstiski neiespējama, līvi devušies prom no savām dzimtajām vietām uz pilstētām --, lai piepelnītos.Jūs, starp citu, lietojat "lībietis", nevis šīs tautas pašnosaukumu -- "līvs". Tajā arī var saskatīt, ja pacensties,latviešu tieksme pēc citu tautu asimilēšanas.Bet galvenais: ieraksts pasē "latgalis" vai "latgalietis" nav iespējams izdarīt arī neatkarīgajā LR. Kāpēc?.. Jo tad pirmā pēc skaita varētu kļūt tautība "krievi", otrā -- "latvieši", un trešā attiecīgi "latgaļi". Bet vai latgaļi negrib, lašī iespēja tiktu rasta?.. Vēlas! Bet latviešu politiska ēlite to neļauj. Te arī saredzama tiekšanās pēc asimilēšanas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 19.02.2004 09:51
Par to Latgali - ja tā pilnīgi godīgi, tad es uzskatu, ka tās pievienošana Latvijai bija liela kļūda, ja ne visas Latgales, tad absolūtii nelatviskās Dvinskas - pilnīgi noteikti. Bet par "lībiešu neatkarības centieniem" gan nebiju dzirdējis. Varbūt Jūs, Aleksandr, varētu pastāstīt kaut ko sīkāk? Zinu gan,. ka Latvijas laikā lībiešu skaits bija rēķināms ap tūkstoti, un tiem bija garantēta savas valodas un kultūras attīstība. Turpretī padomju okupācijas gados tika sagrauta lībiešu dabiskā vide - zvejniekciemi, kā arī lībiešiem aizliedza doties jūrā zvejot. Un ne jau latvieši rakstīja lībiešiem latviešu tautību pasēs, bet okupācijas varas ierēdņi. LR pilsoņu pasēs var ierakstīt arī lībiešu tautību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rems 19.02.2004 09:42
Pilnīgi atbalstu latviešus. Latviešu valodai Latvijā jābūt "defolta" valodai, jeb "lingua franca". Krievu valodai Latvijā nevar būt lielāka nozīmē kā tatāru vai zviedru valodai, neatkarīgi no tā cik krievu Latvijā atrodas.

Katram cilvēkam ir tiesības izvēlēties (kā saka Nils Ušakovs), tikai jāatceras, ka izvēlēties var tikai no tā, kas ir. Var jau, protams, februārī Latvijā iziet ārā, izģērbties un izvēlēties kluknēt saulītē, bet tad jārēķinās arī ar sekām...

Nil, valstij nav pienākums nodrošināt tavu untumu ievērošanu. Tev ir tiesības izvēlēties mācīties vienā, otrā vai desmitā skolā. Tev ir tiesības izvēlēties vienu, otru vai desmito pilsētu, kur mācīties. Tev ir tiesības izvēlēties vienu, otru vai desmito valsti, kur mācīties. Izmanto savas tiesības! Bet valstij nav pienākums skraidīt tev apkārt. Neviena valsts (lai kādu tu izvēlētos) neskraidīs tavu untumu dēļ.

Vai arī tu izvēlēsies kopā ar latviešiem veidot Latviju, vai arī tu sevi izslēgsi no šī procesa. Franči ir atstājuši Alžīriju, angļi ir atstājuši Zimbabvi, vācieši ir atstājuši Austrumprūsiju. Krievi atstās Latviju. Ne jau visi, tikai tie, kuri nespēs šeit atrast savu vietu. Un liekas, ka ar tādiem uzskatiem, kādi ir tev, tev būs grūti atrast šeit savu vietu. Saprotu, ka savus uzskatus mainit ir grūti. Tāpēc ir svarīga izglītības sistēma, jo tā ietekmē cilvēkus laikā, kad uzskatu sistēma viņiem vēl tikai veidojas. Ideāli, ja cilveks mācās latviešu skolā. 99%, ka ar viņu viss būs kārtībā. Krievu skolas apdraud pašus krievus, jo ir liels risks, ka cilvēks nespēs pēc tam adoptēties latviešu sabiedrībā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 19.02.2004 09:07
Latvis raksta:"Par tiem nabaga lībiešiem. Latvijas Republika 1918. gadā nav nodibināta, sagraujot Līvu (Latgaļu) Republiku (Karalisti, Hanisti, Emirātu u.t.jpr.) Turpretī pašreizējā situācija ar krievu valodas virskundzību Latvijā ir tikai un vienīgi padomju okupācijas un kolonizācijas rezultāts"Tieši tāpēc Livod Republika un Latgolas Republika nav dibināta, kašo tautu centienus pēc neatkarības sagrāva latviešu etnoss.Lai Jums būtu labāk saprotams, Ičkerija arī nekad nebija starptautiskiatzītā neatkarīgā republika, taču tas netraucē tādiem, kā Jums, Latvi,atbalstīt čečeņu pusi karā ar Krieviju. Līvi un latgaļi vienkārši izrādījušiesmiermilīgāk. Bet arī viņos bija separatisma tendences, Latgale vēlējušiespievienoties Polijai, vismaz ļoti daudzie tajā pirms kara izjuta šādu vēlēšanos.Droši vien, nebija viņiem jau tik laimīga tā dzīve. Bet liviem bija draudzīgi sakariar igauņiem, no kā arī bijās Latvijas valdība.Bet par pasēm un tautības NEierakstīšanu tajās? Par mācībām skolā, kuras nav dzimtajā valodā --gan līviem, gan latgaļiem? Vai tā nav valsts acimilācijas politika?Jūs šos jautājumus ignorējat.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 18.02.2004 19:57
Skaidri atbildēt - uz kādu jautājumu? Vai man ir sirdsapziņa? Ir gan, prāts un gods arī ir, tikai nesakiet, ka es esot partija :-) Bet vispār šī diskusija ir pārlieku delfizējusies, un vai nebūtu laiks to izbeigt vai vismaz atkal padarīt to nopietnāku?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic 18.02.2004 19:51
Latvi vai jus nevarat ludzu sakidri atbildet "ja" vai "ne"?

Kapec atkal jalieto kadas retoriskas konstrukcijas?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 18.02.2004 19:51
Piedalitities diskusija man mazliet ir apnicis, bet toties mans komentars ir simtais, t.i. jubilejnyj (Latvi, pat ja speciali prasiet, netulkosu so vardu).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 18.02.2004 19:39
Vai LR Tautas Padomes 1919. gadā pieņemtais Izglītības likums Latvijas neatkarības gados nav ticis grozīts? Un vai krievu skolu skaits tolaik pārsniedza latviešu skolu skaitu? Nevajag izlikties, ka nesaprotat, par ko ir runa!

Par tiem nabaga lībiešiem. Latvijas Republika 1918. gadā nav nodibināta, sagraujot Līvu (Latgaļu) Republiku (Karalisti, Hanisti, Emirātu u.t.jpr.) Turpretī pašreizējā situācija ar krievu valodas virskundzību Latvijā ir tikai un vienīgi padomju okupācijas un kolonizācijas rezultāts. Feel the difference? (Ja gribat pieprasīt tulkojumu, te tas būs: vai jūtat atšķirību?)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic 18.02.2004 19:32
Latvi, es te jums veselu palagu sacereju, bet saksim ar pamatjedzienu izskaidroshanu, OK?

Tātad okupācijas varas iedibinātās separātās izglītības sistēmas demontāžu Jums labpatīk saukt par LR pilsoņu tiesību atņemšanu?

Atvainoijet, ludzu, ja mans tonjis skanes bishkjinj ta, psihoterapeitiski, bet esiet tik laipni, ludzu, precizejiet: vai es pareizi jus saprotu, ka jus par "okupacijas varu" devat LR Tautas Padome?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 18.02.2004 18:52
Latvi.Bet Rīga atrodas tieši uz lībiešu zemes. Tad Jums egoistiski rūp tikai Jūsu tiesības, bet lībiešu un latgaļu tiesībasnerūp? "Es nevienam lībietim, latgalietim, krievam un jebkuras citas tautības pārstāvim neaizliedzu runāt savā valodā"Kā tad neaizliedzat? Vai tad Jūs runājat ar latgaļi latgaliski, ar līvu -- līviski?.. Ja nerunājat, tad aizliedzatviņu dzimtajā zemē runāt savā dzimtajā valodā!.. Vai tas nav līvu un latgaļu pazemojums? Rīga atrodas tieši uzlīvu zemes!.. Cik daudz līvu vārdu Jūs zināt?. Viņi ir tieši tādā pašā situācijā attiecībā pret Jums, kā Jūs esat pret Latvijas krieviem. Vai Jums ir sirdsapziņa, Latvi?.. Tieši tādu, kā Jūs, latviešu darbības dēļ līvi un latgaļi pazaudējuši savu valodu. Latvijas laikos viņiem dažās latviešu skolās aizliedza runātsavā dzimtajā valodā pat starpbrīžos!.. Tāpat arī padomju laikos, un to darīja tie pašie latvieši. Pasē vispār neierakstīja ailē "nacionalitāte" "līvs" vai "latgalis"! Un arī tagad neļaujlatgaļiem to darīt! Lībiešiem gan ļauj kopš 1992.gada, jo tos palika tikai 4, kas runā no bērnības savā dzimtajā līvu valodā.Kādi 30 līvi to mācās brīvajā laikā, tas viņiem ir hobbijs, iemācīties kādu tūkstošs vārdu lībiski. Vēl kādi divisimti aprobēžojas ar tautības ierakstīšanu pasē, bet savā valodā gan vispār nerunā, jo neprot. To grib uzspiest tagad arī Latvijas krieviem, tādi Latvji, kā Jūs." Bet ja runājam par spēkošanos, tad auksto karu jūs esat zaudējuši."Bet es esmu uzvarējis. Tagad man daudz lielākas iespējas dzīvē, es jūtos brīvāk, varu veidot tādu karjeru, kas man patīk, lasīt interesantas grāmatas, brīvi izpaust savus uzskatus, arī ar Jums diskutēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 18.02.2004 18:07
Tā jau ir, Aleksandr: ja par tēmu nav ko teikt, tad vienā čupā var jaukt visu - lībiešus, latgaliešus, vēl sazin ko... Es nevienam lībietim, latgalietim, krievam un jebkuras citas tautības pārstāvim neaizliedzu runāt savā valodā, taču, manuprāt, šīs viņu tiesības nekādā gadījumā nedrīkst ierobežot manējās - runāt savā zemē savā valodā. Bet ja runājam par spēkošanos, tad auksto karu jūs esat zaudējuši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 18.02.2004 17:56
Latvis!Par valodām un okupāciju pastāv jēdziens de fakto: tāpat kā tirgū, kāds izrodas apķērīgs, drosmīgāks, dzīvotspējīgāks un spēcīgs, tāpēc vairāk pelnaun " telpā izplatās plašāks": paskatieties uz Bilu Geitsu. Ja ņemt dziļi, tad Jūsu pretenzijas pret krieviem tieši tāpat līvi vai latgaļi var izvirzīt pret latviešiem, jo ir spiesti runāt latviešu valodā, nevis lībiski vai latgaliski. Viņivispār tika asimilēti, un asimilējuši viņus latvieši.Kā Jūs to attaisnosit? Man ir vienkārši interesanti. Tieši latvieši līvu un latgaļu dzimtajos rajonos"brutāli uzspieda latviešu valodas virskundzību", izteicoties Jūsu valodā.Te Jums Jūsu pierakstītā Ciniķim "pilsoņu tiesību atņemšana" aizgājusi līdz asimilācijaisavā rupjajā formā. Un tā arī ir līvu un latgaļu pilsoņu tiesību rupjā atņemšana, starp citu: ja ne latvieši, tad mums arī būtu neatkarīga Livod republika un Latgolas republika!. Vai Jūs nemok sirdsapziņa, Latvi?.. Vai līvu un latgaļu spoki neapmeklē Jūs pa naktīm?.Pasaule ir spēku mērīšanās, gribat Jūs to atzīt vai ne. Vai Jūs domājat, ka latviešu karavīri bijuši īpaši labsirdīgikara laukā, vai pret gūstekņiem, kaut vai Otrajā pasaules karā, tāpat kā visos iepriekšējos?.. Ļaujiet man to apšaubīt. Tāpēc varbūt vienreiz būtu jāizbeidz šīs žēlobas par krieviem: pret Jums attiecas tā,ka Jūs to esat pelnījis. Man gan Jūsu krievu nicinājumi, godīgi sakot, liekas ziņkārības vērti, bet neapvaino.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 18.02.2004 14:50
Nu gan - jo tālāk, jo trakāk. Tātad okupācijas varas iedibinātās separātās izglītības sistēmas demontāžu Jums labpatīk saukt par LR pilsoņu tiesību atņemšanu? Nu, tad gan komentāri ir lieki.

Un kā tad būtu ar tiem klientiem, kuru dzimtā valoda ir poļu, igauņu vai čigānu? Varat neatbildēt, Jūsu atbildi zinu jau iepriekš - size does matter. Precīzāk gan būtu - brutal force does matter. "Jārunā klienta valodā" nav princips, bet ļoti neveikls mēģinājums leģitimēt pretlikumīgi, brutāli uzspiesto krievu valodas virskundzību Latvijā.

Es gan neesmu neviena lokāla īpašnieks, bet ja būtu, tad šitādam klientam kā Jūs ļoti ātri un nepārprotami parādītu, kurā virzienā meklējamas ārdurvis.

Jūsu kaimiņi Jūs ciena??? Pat tos nepazīstot varu derēt, ka viņi no Jums baidās!!! Bet cieņa un bailes nav sinonīmi, vismaz latviešu valodā nē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic 18.02.2004 14:37
Bet es taču teicu - visas Latvijas mērogā. Kreslovkas sādžu nevar uzskatīt par visu Latviju.

Nu nevajag tachu ta - ar "sadzhu" - lamat manas vesturiskas dzimtenes galvaspilsetu! :-)
Ja kas, bij. Vitebskas gubernjas Kreslovka ir musdienas Kraslava. :-)
Bet par krievu valodas lingua(s) franka(s) merogu varam pastrideties (bet negribas). Man, teiksim, kautkur Rujiena vai Kandava pat prata nevar ienakt vieteja bodite runat krieviski. Bet Riga vai Dvinska\Daugavpili, kad esmu klienta loma, konsekventi runaju krieviski. Pat kroga ar latvieshu draugiem pie galdinja sezhot un latviski runajot, ar viesmilju runaju krieviski. Un tejasnaudas summa ir taisni atkariga no tas, vai mani apkalpo mana valoda.

Manuprat, tas ir vissvienkarshakais princips: jaruna klienta valoda. Viss. Ja esmu klients bet jus pakalpojumu sniedzejs, tad, pozhaluista, po-russki. Ja otradi un es jums kautkas gribu pardod, tad man bus ne tikai
dienesta pienakums, bet ari gods&prieks jus apkalpot jusu valoda.

Bet kada valoda runat ar draugiem - tas, imho, vispar nav nekads jautajums. Ja cilveki nav spejigi sava starpa izljemt, kada valoda sazinaties, tad ne par kadu draudzibu nevar but ne runas. Un ar kaiminjiem man ari ir lidzigi. Es savus latvieshu kaiminjus uzrunaju latviski, bet vinji man - krieviski, jo tas ir labas atteiksmes jautajums. Ja gribi paradit cilvekam savu cienju, runa vinja valoda. Manuprat, ljoti vienkarshs un humanistisks modeljis, un kautkada tur lingua franca tur ne pie kam.

Un kas Jums liedz braukt ar ātrumu 120 km/h? Brauciet! Bet ja gribat turēties pie saviem 40 km/h, tad nesakiet, ka Jūs kāds diskriminē.

Jo, ja manam un jusu vecvecteviem bijushi pilnigi vienadas tiesibas skolas izglitibas joma (musu iedomata piemera terminologjia - vienads atrumu ierobezhojums), ta pat jabut jusu un manejiem berniem, nevis jusu berniem 120 km/s, bet manejiem - 40%.

Un eksistejosho tiesibu atnjemshana pilsonju grupai, ipashi njemot vera, ka grupa ir defineta tikai un vienigi pec etniskas piederibas principa, manuprat, ir klaja diskriminacija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 18.02.2004 13:39
Bet es taču teicu - visas Latvijas mērogā. Kreslovkas sādžu nevar uzskatīt par visu Latviju.

Un kas Jums liedz braukt ar ātrumu 120 km/h? Brauciet! Bet ja gribat turēties pie saviem 40 km/h, tad nesakiet, ka Jūs kāds diskriminē. Nekā, pats vien sevi diskriminējat.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic 18.02.2004 13:30
Un vēl: ja kāds cilvēks iegūst autovadītāja tiesības, vai tas nozīmē, ka tas tagad drīkst neievērot ceļu satiksmes noteikumus?

Ne, nenozime. Bet jusu piemers nav isti korekts. Lai to padaritu par isti korektu, manuprat, jaformule ta:

ja kadi cilveki ar vaditaju tiesibam, katrs sava auto, bet pec vienadiem satiksmes noteikumiem, izbrauca pa vienu un to pashu celju no punkta A uz punktu B, vai tas nozime, ka drikst puscelja vienam noteikt atruma ierobezhojumu 40 km/s, bet otram - 120 km/s?

Par jidišu - nē, neesmu gandarīts par jidiša izzušanu Latvijā. Jāsaka gan, ka jidišam nekad nav bijis lingua franca statuss visas Latvijas mērogā.

Es ljoti labi atceros stastus (no pirmavota) par Kreslovkas pilsetas domes sedem 20s. g., kuri notika zhidiski. ;-)
Tradicija tika partraukta pec 1934. pucha sakara ar domes ka tadas likvidaciju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic 18.02.2004 13:01
Ieprieksheja postinga es pieljava kljudu: nevis 2004., bet 2003. g.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 18.02.2004 12:59
Cynic'am: OK, ar pilsonību tā kā būtu skaidrs. Vispār jau visi LR pilsoņi ir vienlīdzīgi, neatkarīgi no pilsonības iegūšanas veida (filiācijas vai naturalizācijas). Un vēl: ja kāds cilvēks iegūst autovadītāja tiesības, vai tas nozīmē, ka tas tagad drīkst neievērot ceļu satiksmes noteikumus?

Par jidišu - nē, neesmu gandarīts par jidiša izzušanu Latvijā. Jāsaka gan, ka jidišam nekad nav bijis lingua franca statuss visas Latvijas mērogā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic 18.02.2004 12:44
Latvis: Un kur tad ir vācu valoda, kura vēl samērā nesen tika uzskatīta par "vienu no trim vietējām valodām"?

Latvi, jus esat nu dikti interesants eksemplars. Ja kas, tas ir kompliments, jo tik rafinetu tipazhu sameklet nav tik vienkarshi.
Vai drikst jums uzdod vel vienu jautajumu - tiras zinatnes labad?
Vai jus jutat tadu pashu gandarijumu, domajot ari par idisha izzushanu Latvija?

PS. Pilsonis 6. paaudze:

1. Andron Arkadjevich dzimis Jakobshtadte 1869. g., miris Jekabpili 1938. g.; LR pavalstinieks pec regjistracijas.
2. Illarion Andronovich dzimis Jakobshtadte 1900. g. vasara, gajis boja Riga 1919. novembra sakuma; lidz ar to pavalstniecibu regjistret nebija spejigs.
3. Arkadij Illarionovich dzimis Riga 1919. decembri, miris Magadanas abgabala 1951. g. vasara vai rudeni; pavalstnieks pec dzimshanas.
4. Anna Arkadjevna piedzima Jekabpili 1940. g. pavasari; pavalstniece pec dzimshanas.
5. Vinjas dels piedzimis Jekabpili 1962. g. rudeni; pilsonibu mantojis.
6. Vinja meita piedzima Riga 1983. g. rudeni; pilsonibu mantoja.
7. Vinjas dels piedzimis Riga 2004. g. vasara; pilsonis pec dzimshanas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 18.02.2004 12:42
SPECIALI LATVIM!
CERIBA MIRST PEDEJA



Tas gan ka tulkojums, gan ka atbilde uz ieprieksejo komentaru

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 18.02.2004 12:39
Lai tas teikums ir kaut vai tūkstoškārt idiomatisks, no tā nebūt neizriet, ka man tas automātiski jāsaprot. Latviešu valodā arī netrūkst idiomatisku izteicienu.

Vispār jāatzīst, ka šī diskusija strauji delfizējas. No tā gan būtu jāizvairās. Tātad Jūsu pozīcija: vilciens ir aizgājis. Mana (un ne tikai mana) pozīcija: vēl cīņa nav galā un nebeigsies. Dzīvosim - redzēsim!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 18.02.2004 12:37
Beidziet, ludzu, akstitites cien. Latvi! Tas ir bijis izplatits idiomatisks teiciens. Un taisit cirku ar lugumiem to speciali partulkot nav eleganti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 18.02.2004 12:33
Nevis slinkums, bet princips. Varat to dēvēt arī par mugurkaulu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 18.02.2004 12:28
Ušakova kungs, pārtulkojiet, lūdzu

Slinkums...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 18.02.2004 12:23
Ušakova kungs, pārtulkojiet, lūdzu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 18.02.2004 12:14
Latvim:

Nadezhda umiraet poslednej...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 18.02.2004 12:10
Vilciens ir aizgājis? Nekā, tie kursē vēl šobaltdien. Bet ja nopietni, tad Jūs, Ušakova kungs, laikam esat Fukujamas piekritējs? Fukujama taču 1991. gadā pasludināja "vēstures beigas" - sak, viss, kas ir varējis notikt, jau ir noticis, turpmāk nekādas izmaiņas vairs nav iespējamas. Šāda pozīcija man stipri atgādina 19. gs. beigās izskanējušo apgalvojumu: "Viss, ko vien varēja izgudrot, jau ir izgudrots". Es gan šajā ziņā neesmu tik pesimistisks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 18.02.2004 12:00
Latvim:

Un kur tad ir vācu valoda, kura vēl samērā nesen tika uzskatīta par "vienu no trim vietējām valodām"? Vai tā joprojām piedalās šajā valodu cīniņā?

Latvijai izdevies sarunaties ar Hitleru uz izsutit vaciesus. Un ta nebija labaka lapaspuse Latvijas vesture. Un tam sekoja vel citas tik pat sliktas lapaspuses. Hitlers sarunajas ar Stalinu, un Latvija gala rezultata dabuja tik pat daudz ja nevairak krievus. Un sie notikumi nebija neatkarigi viens no otra, tie bija viena procesa sastavdalas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 18.02.2004 11:55
Smaromam:

Jums gan labpatīkas uzskatīt, ka Latvija ir divvalodīga valsts. Tipiska krievu šovinista domāšana, piedodiet par izteicienu. Latviešiem arī ir kaut kādas tiesības, to derētu jums atcerēties. Galu galā Latvijas republika tika dibināta LATVIEŠU TAUTAS PAŠNOTEIKŠANĀS REZULTĀTĀ. Man nav šodien jācieš padomju īstenotā latviešu tautas genocīda dēļ.

Es te nesen parlasiju Satversmi – tur runa iet par to, ka vara pieder LATVIJAS tautai.

Esmu ļoti priecīgs, ka krievu valoda pamazām tiek izspiesta no starpetniskās saziņas. Latviešiem nav nekāda ne tiesiska, ne arī morāla pamata zināt krievu valodu un to lietot ar krievvalodīgajiem iedzīvotājiem (bet krievvalodīgajiem latviešu valoda ir jāzina obligāti). Ja visi krievvalodīgie perfekti pārvaldīs latviešu valodu (nešaubos, ka drīz vien tā arī būs), krievu valoda kā starpetniskā valoda Latvijā pilnībā izzudīs. Tā saglabāsies tikai kā etniskās grupas ietvaros lietojama valoda, kā tam arī būtu jābūt.

“Etniskas grupas ietvaros”- vienigais, ka si grupa ir ap 40 procentiem. Un privataja sektora, viss kur sazina notiek pec klients-paredevejs parauga, un kur klients ir krievs, sazina notiks krievu valoda.

Par to darbu runājot - atkarīgs, protams, no sfēras. Bez krievu valodas zināšanām mierīgi var atrast labu darbu, ticiet man. Krievu valoda ir nepieciešama tikai tad, ja ir jāsazinās ar biznesa partneriem Krievijā, kuri nerunā nevienā svešvalodā (dažreiz tādi eksemplāri gadās, kuri domā, ka visiem ir jārunā viņu valodā)

Vai ar biznespartneriem no ASV Jus runaseit latviski? Vai ar vaciesiem? Franciem? Tur ir pilns, ja ne vairakums, ar eksemplariem, kas uzskata, ka visiem ir jaruna vinu valoda.

Vai arī, lai sazinātos ar mūsu pašu "mazspējīgajiem", kuri latviešu valodu vēl nav apguvuši pat tādā līmenī, lai skolā varētu tajā mācīties priekšmetus (tādi par laimi pakāpeniski izzūd un izglītības reforma to veicinās).

Saukt dalu no klientiem par ”mazspejigajiem” ir veiksmigs marketinga gajiens. To var atlauties tikai valsts vai pasvaldibas darbinieks, kuram, isteniba, jebkurs kas trauce vinam dzert kafiju ir ”mazspejigs”. Vai privata kompanija kas sez uz valsts pasutijumiem.

P.S. Ieteiktu noskaidrot vārda "nacionālists" nozīmi (neizmantojiet gan padomju laikā izdotās vārdnīcas). Var redzēt, ka jūs to izmantojat tā, kā šis termins tika pasniegts Padomju Savienībā.

Man nav nekadu pretenziju pret nacionalismu, un tam apliecinajums ir tas fakts, ka mes jau treso dienu te diskutejam. Bet nacionalismam nav jabut uz robezas ar idiotismu.

Latviesu nacionalistiem ir pilns ar darbiem kas butu jaizdara lai sekmetu savas nacijas attistibai – sakot ar laukiem, kas piedodiet atrodas uz izmirsanas slieksna un beidzot ar zemu dzimstibu. Un cina pret krieviem ir cienijama nodarbosanas, bet nav tam jabut galvenai prioritatei. Piedodiet, bet ar sodienas tendencem pec 50 gadiem te paliks ap 700 tsk latviesu kas cinisies ar 300 tuks krievu. Un pec 100 gadiem tris pedeji latviesi sitis purnu pedejam Latvijas krievam. Un tas viss notiks cirka, kur skatitaju zale sedes arabi un kiniesi.

Krievu diaspora neasimilesies, jo 60 procenti nevar asimilet 40 procentus. Sudi vien sanaks no tada kokteila. Un var runat par nevelesanos dzivot kopa ar genocida sekam. Bet labak no ta nepaliks nevienam. Latviesiem bija teoretiska iespeja 1991 gada noslaktinat un izmest ara visus krievus (ka to izdarija horvati ar serbiem, un serbi ar horvatiem). Iespeja (teoretiska) netika izmantota, znachit, viss, vilciens ir aizgajis. Un lidz ar to latviesu tautas izdzivosana saja pasaule ir atkariga ari no labam attiecibam ar vietejiem krieviem, ir atkariga no ta, vai vini bus sabiedrotie, vai piekta kolona. Bet cina pret diasporu ir bezjedziga un novers spekus no citiem krietni svarigakiem merkiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 18.02.2004 11:39
Un kur tad ir vācu valoda, kura vēl samērā nesen tika uzskatīta par "vienu no trim vietējām valodām"? Vai tā joprojām piedalās šajā valodu cīniņā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 18.02.2004 11:31
Latvi!

Vienvalodiba nav Latvijas problema. Problema ir (formulesu angliski): We have a national majority that feels itself like a minority, and we have a national minority that feels itself like a majority.

Cina starp valodam Latvija bus vienmer, tas ir pilnigi dabiski. Bet nemot vera demografisku situaciju neviena valoda pilnigi uzvaret nevares. Latviesu valoda ar likumu palidzibu protams domines, bet neprevales.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Smaroms 18.02.2004 11:30
Nilam Ušakovam:

-->Es jau paspeju pamanit, par ko mes te runajam. Mana pozicija ir sekojosa - Latvija reali dzivo divvalodibas apstaklos, un tas ir fakts. Forever, vai ne forever - tas bus skaidrs pec kadiem 50 gadiem.
==============

Esmu ļoti priecīgs, ka krievu valoda pamazām tiek izspiesta no starpetniskās saziņas. Latviešiem nav nekāda ne tiesiska, ne arī morāla pamata zināt krievu valodu un to lietot ar krievvalodīgajiem iedzīvotājiem (bet krievvalodīgajiem latviešu valoda ir jāzina obligāti). Ja visi krievvalodīgie perfekti pārvaldīs latviešu valodu (nešaubos, ka drīz vien tā arī būs), krievu valoda kā starpetniskā valoda Latvijā pilnībā izzudīs. Tā saglabāsies tikai kā etniskās grupas ietvaros lietojama valoda, kā tam arī būtu jābūt.

Vēlreiz atkārtoju - latvietim NAV obligāti jāzina krievu valoda, jo viņš dzīvo valstī, kur valsts valoda ir latviešu. Krievam IR jāzina latviešu valoda, jo viņš dzīvo valstī, kur valsts valoda ir latviešu.

Par to darbu runājot - atkarīgs, protams, no sfēras. Bez krievu valodas zināšanām mierīgi var atrast labu darbu, ticiet man. Krievu valoda ir nepieciešama tikai tad, ja ir jāsazinās ar biznesa partneriem Krievijā, kuri nerunā nevienā svešvalodā (dažreiz tādi eksemplāri gadās, kuri domā, ka visiem ir jārunā viņu valodā), vai arī, lai sazinātos ar mūsu pašu "mazspējīgajiem", kuri latviešu valodu vēl nav apguvuši pat tādā līmenī, lai skolā varētu tajā mācīties priekšmetus (tādi par laimi pakāpeniski izzūd un izglītības reforma to veicinās).

Jums gan labpatīkas uzskatīt, ka Latvija ir divvalodīga valsts. Tipiska krievu šovinista domāšana, piedodiet par izteicienu. Latviešiem arī ir kaut kādas tiesības, to derētu jums atcerēties. Galu galā Latvijas republika tika dibināta LATVIEŠU TAUTAS PAŠNOTEIKŠANĀS REZULTĀTĀ. Man nav šodien jācieš padomju īstenotā latviešu tautas genocīda dēļ.

P.S. Ieteiktu noskaidrot vārda "nacionālists" nozīmi (neizmantojiet gan padomju laikā izdotās vārdnīcas). Var redzēt, ka jūs to izmantojat tā, kā šis termins tika pasniegts Padomju Savienībā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 18.02.2004 11:17
Ja runājam par realitāti, tad Latvijā ir vienvalodība - krievu valodas, protams. Jo, tiklīdz kaut kur parādās kaut viens krieviski runājošais, tad latviešu valoda pazūd kā nebijusi, neatkarīgi no latviešu skaita. Iemesls? Teikšu skaidri un gaiši: tās ir bailes! Jā, mēs baidāmies par savu veselību un dzīvību, un tas ir vienīgais mūsu piekāpības iemesls, ko daži alodamies uzskata par superpuperhipertoleranci. Taču šādu dzīvošanu diez vai kāds latvietis atzīs par sevis cienīgu un nesamierināsies ar to.

Turklāt ne jau ikviena realitāte ir likumīga un atbalstāma. Piemēram, reāli notiek arī zādzības un laupīšanas, vai tas nozīmē, ka ar šīm realitātēm nav jācīnās, ja jau tās ir realitātes?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 18.02.2004 11:08
Ušakova kungs, mēs te vispār par valodu runājam, nevis par kļūmēm Krimināllikumā. Tātad Jūsu pozīcija ir skaidra: divvalodība forever.

Es jau paspeju pamanit, par ko mes te runajam. Mana pozicija ir sekojosa - Latvija reali dzivo divvalodibas apstaklos, un tas ir fakts. Forever, vai ne forever - tas bus skaidrs pec kadiem 50 gadiem.

Bet klumes Kriminallikuma ir labs piemers, ka no likumdevejiem kvalitativo darbu Jus diezvai varesiet sagaidit. Neatkariba no ta, kadas bija Atmodas idejas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 18.02.2004 10:55
Ušakova kungs, mēs te vispār par valodu runājam, nevis par kļūmēm Krimināllikumā. Tātad Jūsu pozīcija ir skaidra: divvalodība forever. Tagad neliels jautājums: vai Jums neliekas, ka galvenais, ja ne vienīgais Atmodas mērķis bija un paliek - latviešu valoda kā vienīgā lingua franca Latvijā, bet viss pārējais ir pakārtots šai pamattēzei?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 18.02.2004 10:47
Latvi!

Citiem vārdiem - jūsu nožēlojamās, pārpratuma pēc tapušās valsteles likumi mums bijuši nebijuši. Quod erat demonstrandum.

Tikai viens piemers - sogad speka stajas grozijumi Kriminallikuma. Ka izradijas, deputati no ta paspeja izsvitrot atbildibu par sikam zadzibam. Tai pat laika Administrativo parkapumu kodeksa atbilstosas izmainas netika ierakstitas. Un kamer deputati laboja savas kludas, visas sikas zadzibas sastradatas pa janvara pirmam 3 nedelam palika nesoditas. Vel tika atbrivoti no apcietinajuma ap 30 agrak aizturetiem zagliem.

Es mineju so piemeru tikai ar vienu merki - paradit ka Saeimas deputati nevienmer sarazo pareizus un labus likumus. Tiesi otradi - biez vien vini sarazo visadas mulkibas, tai skaita likumos kas define nacionalo politiku.

Ja es kritizetu augstakminetos grozijumus Kriminallikuma, rakstot, ka sikie zagli paliek sikie zagli, neskatoties uz to, kas ir rakstits likuma, vai Jus ari man vainotu neciena pret valsti?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 18.02.2004 09:59
Runājot par procentiem, cik tad, jūsuprāt, ir tas noteiktais procents, kas ir jāsasniedz iedzīvotājiem, lai žurnālistam būtu jāapgūst viņu valoda? Pieci, 10, 20 procenti?No pieredzes varu teikt, ka, lai gan Jaunzēlandē dzīvo ap 10 procentiem maoru un maoru valoda skaitās viena no oficiālajām valodām, žurnālists nekad televīzijai neuzdod jautājumu maoru valodā (ja vien tas nav īpaši maoriem paredzēts kanāls).



Seit man ir viena tehniska piezime, ka ir milziga atskiriba starp intervetaja darbu avize un televizija. Televizija zurnalistam pec iespejas ir jacensas dabut atbildes taja valoda, kura iznak raidijums, kur vins strada. Saskaroties ar citu tautibu cilveku laba prakse ir sarunaties ar vinu vina dzimtaja valoda, un intervijas laika pariet (ja tas ir iespejams) uz vajadzigo valodu. Bet tas atkal ir bijis piemers par Latviju.



Savukart Latvijas avizniekiem, pec mana uzskata ir jaruna ar intervejamo vina dzimta valoda.



Par citam zemem – nezinu. Pienemu ka Kanada profesionalie zurnalisti parvalda divas valodas, tapat Belgija. Runajot ar kolegiem no Kalifornijas, esmu dzirdejis ka spanu valodas zinasanas ir liela priekrociba.



Bet isteniba operet ar piemeriem no citam valstim ir diezgan bezperspektivi. Visi Latvijas iedzivotaji piekritis, ka demografiska situacija seit ir ipasa. Atbildes uz jautajumiem ir jamekle pasiem, velams, pieacinot ari veselu sapratu.



Vai jums nešķiet dīvaini, ka latviešu žurnālists (ja vien tas nav DDD vai līdzīgu "izdevumu" pārstāvis) uzdod jautājumu krieviski, bet krievu žurnālisti ne vienmēr uzdod jautājumu latviski (pats esmu ar to saskāries, kad krieviski runājošs žurnālists (no Vesķi laikam) cenšas mani piespiest atbildēt uz jautājumu krieviski, jo viņam, redz, pēc tam būs grūti tulkot, nerunājot nemaz par to, ka varētu jautājumu man uzdot latviski).



Divaini neskiet, un diez vai tas varetu mani izbrinit. Tas liecina vienagais par zurnalista neprofesionalitati. Kad es vadiju zinu nodalu viena no krievu avizem un pats nodarbojos ar kadru politiku, prieksroku vienmer biju devis tiem, kas parvald latviesu valodu.



Kāpēc latviešiem būtu jāprot izteikties valoda, kas ir dzimtā valoda 30% valsts iedzīvotāju (plus daži procenti t.s. "krievvalodīgu"), bet krieviem ir pieļaujams nezināt 60% iedzīvotāju dzimto valodu, kas turklāt ir valsts valoda.



Visiem ir jazin abas valodas. Iznemums var but – ja tu esi majsaimniece Bolderaja vai lauciniece Dundaga.



Kāpēc latvieti, kurš nerunā vai atsakās runāt krieviski sauc par nacionālistu, fašistu utt., bet krievs, kurš nerunā latviski, ir pieņemama lieta un viņu par fašistu neviens nesauc?



Abi ir nekulturalie idioti.



Kāpēc krievi, atbildot vai uzdodot jautājumu krieviski, automātiski pieņem kā pašu par sevi saprotamu, ka latvietis saprot viņu valodu?



Privichka.



Kāpēc manam 18 gadus vecajam brālēnam, kurš atbraucis uz Rīgu studēt, ir jāsaskaras ar naidīgu attieksmi no daudziem krieviem, kad viņš saka, ka nesaprot krievu valodu (viņš patiešām to nesaprot, tāpat kā tūkstošiem viņa vecuma jauniešu, jo tur, kur viņš mācījās skolā, krievu valodu dzirdēt nevar praktiski nekur, skolā tāda priekšmeta nav.



Krievu nacionalisti ir tik pat stulbi, ka latviesu nacionalisti.



Bet ja Jus bralens pec studijam Riga mekles labu darbu, krievu valodas zinasanas vinam bus nepieciesamas.



Bez tam krievu valoda ir svešvaloda, ko var zināt vai nezināt?



Krievu valoda ir gan svesvaloda, gan valoda kuru izmanto ap 40 procentiem Latvijas iedzivotaju. Lidz ar to pilnigi svesvaloda ta nav (neskatoties uz to, kas ir rakstits likumos).



Ir bijuši ļoti daudzi gadījumi, kad man veikalā uz jautājumu kaut ko paskaidrot tuvāk, atbild krieviski, pat nepainteresējoties, vai es to saprotu. Manuprāt, tas nav pieklājīgi. Lai gan Lielbritānijā ir daudzas pilsētas, kur no Indijas, Pakistānas un Bangladešas imigrējušo cilvēku skaits pārsniedz 50%, neviens un nekad uz manu jautājumu angliski nav atbildējis savā dzimtajā valodā. Var jau teikt - pameklē citu veikalu, ir izvēle utt. Tomēr, kāpēc man būtu jābraukā pa pilsētu, meklējot veikalus, kur mani Latvijā apkalpos latviski? Manuprāt, tas ir smieklīgi. Kaut kā ačgārni tas viss sanāk. Kas varētu likt cilvēkiem saprast, ka latviešu valoda tiek izmantota starpetniskajā saziņā, bet krievu valoda - savas etniskās grupas ietvaros?



Starpetniska sazina sastav no divam dalam. Vienu var nosaciti nosaukt par oficialo, ka Jusu piemera ar veikalu. Sai gadijuma Latvijas likumdevejiem ir jabut lielai brivibai noteikt prasibas un sekot lai tas tiktu izpilditas (bet neikritot idiotizma, ka vini biez vien medz darit).



Neoficala dala, ir mans piemers ar pardevejas telefona numurinu lugsanu. Seit kaut ko regalamentet ir neispejams, un abas valodas tiks lietotas, apmeram vienadas proporcijas (vai 60 uz 40, ja tas ir tuvak demografiskajai situacijai).
latvis 18.02.2004 10:35
Krievu valoda ir gan svesvaloda, gan valoda kuru izmanto ap 40 procentiem Latvijas iedzivotaju. Lidz ar to pilnigi svesvaloda ta nav (neskatoties uz to, kas ir rakstits likumos)(izcēlums mans).

Citiem vārdiem - jūsu nožēlojamās, pārpratuma pēc tapušās valsteles likumi mums bijuši nebijuši. Quod erat demonstrandum.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Smaroms 18.02.2004 07:12
Nilam Ušakovam:

Paldies par atbildēm. Lai gan mūsu viedokļi daudzos jautājumos nesakrīt, man prieks, ka atradāt laiku diskusijai.

Vēlētos uzzināt jūsu viedokli par vēl dažām lietām. Runājot par procentiem, cik tad, jūsuprāt, ir tas noteiktais procents, kas ir jāsasniedz iedzīvotājiem, lai žurnālistam būtu jāapgūst viņu valoda? Pieci, 10, 20 procenti? No pieredzes varu teikt, ka, lai gan Jaunzēlandē dzīvo ap 10 procentiem maoru un maoru valoda skaitās viena no oficiālajām valodām, žurnālists nekad televīzijai neuzdod jautājumu maoru valodā (ja vien tas nav īpaši maoriem paredzēts kanāls).

Vai jums nešķiet dīvaini, ka latviešu žurnālists (ja vien tas nav DDD vai līdzīgu "izdevumu" pārstāvis) uzdod jautājumu krieviski, bet krievu žurnālisti ne vienmēr uzdod jautājumu latviski (pats esmu ar to saskāries, kad krieviski runājošs žurnālists (no Vesķi laikam) cenšas mani piespiest atbildēt uz jautājumu krieviski, jo viņam, redz, pēc tam būs grūti tulkot, nerunājot nemaz par to, ka varētu jautājumu man uzdot latviski). Kāpēc latviešiem būtu jāprot izteikties valoda, kas ir dzimtā valoda 30% valsts iedzīvotāju (plus daži procenti t.s. "krievvalodīgu"), bet krieviem ir pieļaujams nezināt 60% iedzīvotāju dzimto valodu, kas turklāt ir valsts valoda. Kāpēc latvieti, kurš nerunā vai atsakās runāt krieviski sauc par nacionālistu, fašistu utt., bet krievs, kurš nerunā latviski, ir pieņemama lieta un viņu par fašistu neviens nesauc? Kāpēc krievi, atbildot vai uzdodot jautājumu krieviski, automātiski pieņem kā pašu par sevi saprotamu, ka latvietis saprot viņu valodu? Kāpēc manam 18 gadus vecajam brālēnam, kurš atbraucis uz Rīgu studēt, ir jāsaskaras ar naidīgu attieksmi no daudziem krieviem, kad viņš saka, ka nesaprot krievu valodu (viņš patiešām to nesaprot, tāpat kā tūkstošiem viņa vecuma jauniešu, jo tur, kur viņš mācījās skolā, krievu valodu dzirdēt nevar praktiski nekur, skolā tāda priekšmeta nav. Bez tam krievu valoda ir svešvaloda, ko var zināt vai nezināt)?

Ir bijuši ļoti daudzi gadījumi, kad man veikalā uz jautājumu kaut ko paskaidrot tuvāk, atbild krieviski, pat nepainteresējoties, vai es to saprotu. Manuprāt, tas nav pieklājīgi. Lai gan Lielbritānijā ir daudzas pilsētas, kur no Indijas, Pakistānas un Bangladešas imigrējušo cilvēku skaits pārsniedz 50%, neviens un nekad uz manu jautājumu angliski nav atbildējis savā dzimtajā valodā. Var jau teikt - pameklē citu veikalu, ir izvēle utt. Tomēr, kāpēc man būtu jābraukā pa pilsētu, meklējot veikalus, kur mani Latvijā apkalpos latviski? Manuprāt, tas ir smieklīgi. Kaut kā ačgārni tas viss sanāk. Kas varētu likt cilvēkiem saprast, ka latviešu valoda tiek izmantota starpetniskajā saziņā, bet krievu valoda - savas etniskās grupas ietvaros?

-->Mazs komentars par presi. Vai Lauku avize (tagad Latvijas avize) ir profesionalaka par Vestiem? Kura no tam ir dzeltenaka? Un LA ir popularaka avize starp latviesiem, tapat ka Vesti strap krieviem. Un abas uzkurina viso ko var uzkurinat. Vai NRA, nemot vera tas piederibu ir profesionalaka par Telegrafu vai Casu?
======================

Grūti salīdzināt profesionālismu, varu runāt tikai no sava skatu punkta un izmantot savas spējas analizēt (kā arī zināšanas par to, kā žurnālistiem teorētiski vajadzētu atspoguļot notikumus). Dzeltenas ir abas - gan Latvijas avīze, gan Vesķi. Neteiktu, ka LA ir populārākā avīze starp latviešiem (lai gan tai ir lielākais abonētāju skaits). To pēc maniem novērojumiem abonē cilvēki laukos, jo tā ir lētāka un it kā kādreiz pievērsās vairāk lauku iedzīvotāju problēmām. Ceru, ka piekritīsit, ka lielākā daļa cilvēku - gan latvieši, gan krievi, īpaši neanalizē avīzēs rakstīto un nedomā, kura no tām ir profesionālāka.

Vai NRA, nemot vera tas piederibu ir profesionalaka par Telegrafu vai Casu? Nezinu, vai šeit var runāt par profesionalitāti, jo NRA strādā man pazīstami cilvēki, ko uzskatu par diezgan augstiem profesionāļiem. Jautājums varētu būt - vai tā atspoguļo notikumus objektīvāk par Času un Teļegrafu. Uz to man ir grūti atbildēt. Čas, manuprāt, ir mazliet, bet tikai mazliet profesionālāks par Vesķi (bet tās ir tikai manas domas). Par abām pārējām grūti spriest - abām ir būtiski trūkumi.

Manuprāt, vienīgais laikraksts Latvijā, kas kandidē uz laikraksta nosaukumu, ir Diena. Protams, arī tur ir savas kļūdas un nepilnības, kā arī vēl jāaug, bet tur vairāk nekā visos pārējos laikrakstos žurnālisti ziņo par noteikumiem, nevis izklāsta savu personisko viedokli. Viedoklis, protams, ir apsveicams un vajadzīgs katrā laikrakstā, bet tas, manuprāt, nedrīkst būt vienīgais ziņu pasniegšanas veids.

Šo laikrakstu arī varētu saukt par visas Latvijas laikrakstu (nosacīti), jo tas pievēršas jautāumiem, kas ir svarīgi visām etniskajām grupām, kā arī valstij kopumā, nevis raksta no vienas pozīcijas un tikai par vienai etniskajai grupai interesējošiem jautājumiem (kā Vesķi un lielā mērā arī Čas).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 17.02.2004 23:44
Smaromam



Viss jau būtu labi jūsu atbildēs, ja jūs tik ļoti nepārņemtu sakāpinātas emocijas...



Ar emocijam, atlausos piezimet, ir interesantak. Mes tomer ne par geometrijas aksiomam runajam.



Nez no kurienes tiek izrakts Garda, lai gan es šo "kungu" iepriekš nebiju pat pieminējis. Paldies, Ušakova kungs, par šo "inteliģento" cilvēku un viņa meitenēm varat balsot pats. Runājot par "progresīvām valstīm", jūsuprāt progresīvas valstis ir tās, kurās krievu valodai tiek piešķirts oficiāls statuss? Es nesaprotu, ko jūs bijāt domājis ar šo komentāru.



Ar so komentaru, cien. Smarom, es biju domajis, ka valsts valodas (jebkura valsts valoda jebkura valsti) lietosana/nelietosana starpetnickaja komunikacija ir cilveka briva izvele. Lietosanu/nelietosanu var vertet ar kriteriem kas ir saistiti ar etiku un tml, bet nevis ar likumdosanu.



Bet ja Jus pasvitrojat ka visiem butu jaruna starpetniskaja sazina latviski, tas varetu nozimet vienigais, ka si normu deretu ievest administrativi. Un ticiet man daudzie latviesi labrat redzetu sadu normu LR likumdosana (tapat ka krievi, attieciba uz krievu valodu).



Garda tika pieminets tapec ka vins nebaidas teikt to, ko vairak inteligentie nacionalisti publiski neteiks.



Es tikai nesaprotu, kā nav neērti savā valstī uz žurnālista jautājumu neatbildēt savas valsts valodā, bet gan svešvalodā. Nu bet tas, iespējams, ir tikai mans uzskats. Es gan laikam diemžēl neesmu tik gudrs un Jaunzēlandē uz žurnālista jautājumu angļu valodā neatbildu latviski. To laikam par pieklājību sauc. Nu bet laikam dzīvojam "progresīvā valstī".



Ja Jaunzelande ap 40 procentiem iedzivotaju butu latviesi visdrizak Jus atbildetu tomer latviski. Un visdrizak Jums jau no pasa sakuma jautajumu uzdotu latviski. Ja tas protams nebutu "Jaunzelandes deokupacijas avizes" parstavis.



Atļaušos nepiekrist. Spējas rakstīt latviski bez kļūdām ir tikpat svarīgas kā pārējās iemaņas. Ja man būs divi kandidāti uz amatu un iepriekšējā kvalifikācija abiem būs apmēram vienādi, bet viens labi runās un rakstīs latviski, bet otrs nē, varat trīs reizes minēt, kuru pieņemšu darbā. It sevišķi, ja viņam ir jāveic sarakste ar valsts institūcijām un klientiem.



Pilnigi piekritu, ka ceteris paribus, latviesu valoda ir prieksrociba. Bet ja no vienas puses tiek salidzinatas valodas zinasanas, un no otras puses citas profesionalas iemanas – tad situacija ir komplicetaka. (Protams ja runa neiet iet par gramatvedi, lobbistu, vai stata kukulmaksataju, kur bez valodas neiztikt).



-->Atkal, laujiet cilvekiem pasiem izdarit savu izveli – taisit pasnavibu, vai ne.
===========================

Visticamāk, ka jums ir taisnība. Tikai tad nevajag no manas nodokļu maksātāja naudas pieprasīt bezmaksas latviešu valodas kursus. Ja negrib mācīties skolā par velti, tad lai pēc tam maksā. Nu bet principā piekrītu - lai turpina pašnāvību, ja tā vēlas.



Nu vismaz viena pozicija musu viedokli sakrit. Bet tikai ar vienu piebildi – absoluti lielaka dala valodas kursu tiek finanseta no arzemju avotiem – ANO, visadas ES dalibavalstu vestniecibas, NGO utt.



Ka zurnalists Jums atbildesu – profesionals korespondents uzdot jautajumu intervejama dzimtaja valoda, jo zurnalista darbs ir dabut informaciju. Un vieglak to izdarit runajot ar cilveku vina dzimtaja valoda. Preteja gadijuma zurnalistam ir jaiet stradat vai uz avizi DDD, vai uz “Panoramu Latvii”.
========================

Atļaušos nepiekrist. Neesmu redzējis, ka korespondenti uzdotu jautājumu, piemēram, čigānu vai japāņu valodā (lai gan esmu redzējis televīzijā intervijas ar šo tautību pārstāvjiem). Laikam neprofesionāli korespondenti bija gadījušies. Vai arī atkal notiek diskriminācija - viena minoritāšu grupa tiek padarīta "vienlīdzīgāka" par pārējām. ANO konvencijas gan nosaka, ka skaitam gan nav nozīmes, likums un attieksme visiem ir viens. Runājot par šīm lapelēm - es gan tās abas par avīzēm nosaukt neuzdrošinātos...



Cien. Smarom! Pri chem tut japani? Runa mana piemera gaja konkreti pa Latviju. Seit tiek lietotas divas valodas, un zurnalistam ir jazin abas. Ja seit vel ap kadiem 20 procentiem iedzivotaju butu japani – butu jazin tris.



Man nevajag telefona numuriņu no pārdevējas, kura nespēj savas valsts valodu apgūt sarunvalodas līmenī, taču pieprasa, lai es runātu viņas valodā. Par to perfekto latviešu valodu arī šaubos - tiklīdz palūdz kaut ko sīkāk paskaidrot par preci, tā uzreiz rodas problēmas.



Seit neko piebilst es nevaru.



Vēl pieplusotu klāt PCTVL, jurkāniešus, Ždanoku un Latvijas krievvalodīgo presi (ja to vispār var saukt par presi).



Mazs komentars par presi. Vai Lauku avize (tagad Latvijas avize) ir profesionalaka par Vestiem? Kura no tam ir dzeltenaka? Un LA ir popularaka avize starp latviesiem, tapat ka Vesti strap krieviem. Un abas uzkurina viso ko var uzkurinat. Vai NRA, nemot vera tas piederibu ir profesionalaka par Telegrafu vai Casu?



Varbūt paskaidrosiet, kā notiek iejaukšanās jūsu ģimenes lietās, ja valsts nosaka, ka par valsts naudu vidusskolās obligāti 60% priekšmetu jāapgūst valsts valodā?



Seit es nokopesu savu ieprieksejo komentaru. Berna audzinasana, ieskaitot lemumu pienemsanu par izveleto macibas iestadi un sis iestades valodu, ir gimenes lieta.

Padomijas laikos valsts meginaja iejaukties veidojot pionieru un tml organizacijas. Un berniem politinformacijas stundas cakareja smadzenes par Andzelu Devisu un vinas varonigu cinu pret kapitalizmu ASV. Toreiz vecakiem seviskas izveles nebija.



Es ceru ka neatkarigas Latvijas pilsoniem ir jabut izvelei lemt savas gimenes ietvaros kura skola un kura valoda macisies vinu berni. Un nemot vera gan Latvijas demografisku situaciju, gan dekolonizacijas neiespejamibu, gan assimilacijas neiespejamibu, valstij ir janodrosina sis izveles briviba.



Un pacentieties arī iedziļināties kādreiz arī otras puses argumentos.



A ko es Jusuprat daru, raksot Jums visaptverosas (vismaz pec apjoma) atbildes? Bet par raidijumu – vienmer ludzu :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic 17.02.2004 20:24
Nu tad i nesaki. Visos gadijumos, ne tikai sev izdevigajos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 17.02.2004 20:11
Nē, dārgo Cynic, neesmu šitā izrunājies ne savu domubiedru vidū, ne arī Interneta forumos. Tas laikam tāpēc, ka ievēroju principu - nekad nesaki 'nekad'.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Smaroms 17.02.2004 19:31
Nilam Ušakovam:

Viss jau būtu labi jūsu atbildēs, ja jūs tik ļoti nepārņemtu sakāpinātas emocijas...

-->Vienigais variants - ievest admnistrativu atbildibu par latviesu valodas neizmantosanu starpetniskaja sazina. Jums ir iespeja iebalsot Gardu ar meitenem Saeima un nolobbet si likuma pienemsanu. Pec tam varesiet veidot kopeju savienibu ar Uzbekistanu, Iranu ar parejam progresivajam demokratiskajam valstim.
============================

Nez no kurienes tiek izrakts Garda, lai gan es šo "kungu" iepriekš nebiju pat pieminējis. Paldies, Ušakova kungs, par šo "inteliģento" cilvēku un viņa meitenēm varat balsot pats. Runājot par "progresīvām valstīm", jūsuprāt progresīvas valstis ir tās, kurās krievu valodai tiek piešķirts oficiāls statuss? Es nesaprotu, ko jūs bijāt domājis ar šo komentāru.



-->Jebkuram individam ir tiesibas atbildet uz jebkura zurnalista jautajumu jebkura pasaule eksistejosa valoda. Vai vispar neatbildet uz jautajumu. Vai pasutit zurnalistu talak. Vai paradit vinam meli, ja nepatik zurnalista seja. Bet Jums atkal ir iespeja iebalsot Saeima Gardas meitenes, un pienemt likumu ka uz zurnalista latviski uzdotiem jautajumiem ir jatbild vienigi latviski.
==============================

Tiesības ir, protams. Es tikai nesaprotu, kā nav neērti savā valstī uz žurnālista jautājumu neatbildēt savas valsts valodā, bet gan svešvalodā. Nu bet tas, iespējams, ir tikai mans uzskats. Es gan laikam diemžēl neesmu tik gudrs un Jaunzēlandē uz žurnālista jautājumu angļu valodā neatbildu latviski. To laikam par pieklājību sauc. Nu bet laikam dzīvojam "progresīvā valstī".

Runājot par Gardu atkal, ja jums viņš tik ļoti patīk, ka uz katra soļa piesaucat viņa vārdu un taisat bezmaksas reklāmu, tad esat laipni lūgts par viņu balsot un visādi citādi atbalstīt. Mani, lūdzu, iekšā nepīt.

-->Par Jusu mineto piemeru varu pateikt tikai vienigo – tai kompanijai ir slikts menedzments, ja spejas rakstit latviski bez kludam ir svarigakas par parejam iemanam. Un seit mes varam runat ne tikai par krievvalodigo konkuretspeju, bet ari par dazadu kompaniju konkuretspeju. Ta ir isteniba liela problema gan t.s. ”latviesu” firmam, gan ”krievu”, kad prieksrocibu dot tautibai un valodai (vienalga kadai), nevis profesionalitates limenim.
===========================

Atļaušos nepiekrist. Spējas rakstīt latviski bez kļūdām ir tikpat svarīgas kā pārējās iemaņas. Ja man būs divi kandidāti uz amatu un iepriekšējā kvalifikācija abiem būs apmēram vienādi, bet viens labi runās un rakstīs latviski, bet otrs nē, varat trīs reizes minēt, kuru pieņemšu darbā. It sevišķi, ja viņam ir jāveic sarakste ar valsts institūcijām un klientiem.

-->Atkal, laujiet cilvekiem pasiem izdarit savu izveli – taisit pasnavibu, vai ne.
===========================

Visticamāk, ka jums ir taisnība. Tikai tad nevajag no manas nodokļu maksātāja naudas pieprasīt bezmaksas latviešu valodas kursus. Ja negrib mācīties skolā par velti, tad lai pēc tam maksā. Nu bet principā piekrītu - lai turpina pašnāvību, ja tā vēlas.

Ka zurnalists Jums atbildesu – profesionals korespondents uzdot jautajumu intervejama dzimtaja valoda, jo zurnalista darbs ir dabut informaciju. Un vieglak to izdarit runajot ar cilveku vina dzimtaja valoda. Preteja gadijuma zurnalistam ir jaiet stradat vai uz avizi DDD, vai uz “Panoramu Latvii”.
========================

Atļaušos nepiekrist. Neesmu redzējis, ka korespondenti uzdotu jautājumu, piemēram, čigānu vai japāņu valodā (lai gan esmu redzējis televīzijā intervijas ar šo tautību pārstāvjiem). Laikam neprofesionāli korespondenti bija gadījušies. Vai arī atkal notiek diskriminācija - viena minoritāšu grupa tiek padarīta "vienlīdzīgāka" par pārējām. ANO konvencijas gan nosaka, ka skaitam gan nav nozīmes, likums un attieksme visiem ir viens. Runājot par šīm lapelēm - es gan tās abas par avīzēm nosaukt neuzdrošinātos...

-->Neko si reforma nevar stimulet. Panemiet sociologiskas aptaujas rezultatus un Jus redzesiet, ka krievi videji parvald latviesu valodu labak salidzinot ar 90 gadu vidu. Bet izmanto to retak. Tas nozime ka jauna krieviski runajosa pardeveja apkalpos Jus perfekta latviesu valoda. Bet ja Jus meginasiet pajautat vinas telefonu numurinu, vina ar Jums vai runas tikai krieviski, vai nerunas vispar.
=======================

Man nevajag telefona numuriņu no pārdevējas, kura nespēj savas valsts valodu apgūt sarunvalodas līmenī, taču pieprasa, lai es runātu viņas valodā. Par to perfekto latviešu valodu arī šaubos - tiklīdz palūdz kaut ko sīkāk paskaidrot par preci, tā uzreiz rodas problēmas.



-->Var teikt, ka tas ir krievu sovinisma rezultats. Bet var ari teikt ka tam rezultats ir TB/LNNK (kas vienmer piedalijas visu valdibu veidosana) pedejo 13 gadu nacionalistiska politika. Kad lojalus vai potenciali lojalus Latvijas iedzivotajus partaisija par piekto kolonu. Nevar 13 gadu laika saukt cilveku par”okupantu cuku” (izzagot pa to laiku valsti un privatizejot visu kas kustas un nekustas), un pec tam gaidit, ka cilvecins skraidis apkart ar smaidu, klausoties visadas pasakas par reformas labumiem, un par to cik valstij ir svariga vina konkuretspeja darba tirgu.
=============================

Es gan teiktu, ka vaina ir gan tur, gan tur. Vēl pieplusotu klāt PCTVL, jurkāniešus, Ždanoku un Latvijas krievvalodīgo presi (ja to vispār var saukt par presi).



-->Ziniet kapec nebija tik skalu protestu, kad pienema visus parejus likumus – par valodu, pilsonibu, sertifikatiem utt? Bet soreiz ir? Tapec ka sis likums iejaucas gimenes lietas. Un piedodiet, man nav nemazakas velesanas atlaut 8 Saeimas deputatiem, kas manuprat ne ar kuru galu nevar kalpot par piemeru gudribai un godigumam, iejakties manas gimenes lietas.
=================

Varbūt paskaidrosiet, kā notiek iejaukšanās jūsu ģimenes lietās, ja valsts nosaka, ka par valsts naudu vidusskolās obligāti 60% priekšmetu jāapgūst valsts valodā?



P.S. Paldies par atbildēm. Ar vēl lielāku interesi turpināšu skatīties jūsu raidījumus :D Un pacentieties arī iedziļināties kādreiz arī otras puses argumentos. Ne viss ir balts un melns, kā to pasniedz "Vesķi Sevodņa" un līdzīgi "laikraksti".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic 17.02.2004 18:57
Varetu deret pat uz konjaka pudeli, ka 1992. gada Latvis ljoooooti pamatoti skaidroja saviem domubiedriem, ka nekadas naturalizacijas nu nekad nebus jau tapec ka tas nevar but pec definicijas, 1997.g Latvis vel argumentetak savus lidzdomniekus mierinaja, ka "logi" ir un paliek, 1999. g. Latvis skaidroja, ka nekadas valodas likumdoshanas revizijas nebus, bet pern Latvis pilnigi autoritativi saviem idejiskiem piekritejiem aijaazhuuzhuuja, ka vards "tikai" Izglitibas likuma ir un paliek uz muzhigiem laikiem...

Ar vadru sakot, laipni lugti uz musu bodite velreiz. Un vel. Un vel.... :-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 17.02.2004 18:26
Ušakova kungs postulē dekolonizācijas neiespējamību. Man atkal un atkal jāsaka: kāda skāde, ka pirms 20 gadiem nepastāvēja Internets un Interneta diskusijas! Varu derēt, ka Ušakova kungs pirms 20 gadiem tikpat argumentēti pamatotu Latvijas neatkarības atjaunošanas pilnīgu, totālu neiespējamību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 17.02.2004 18:17
Manuprāt, nav pietiekami novērtēta latviešu politiskas elites loma etniskās rīvēšanās radīšanā. Kas ir izdomājisvai vismaz tik plašā veidā popularizējis lozungu "Ja nepatīk Latvijā, brauciet uz Krieviju?" Kas maksā krieviem par šādiem uzskatiem, kā, piemēram,Rex'am? Un mērķis ir viens, nepielaist pie siles krievu (lielākā daļā gan partijiskās nomenklatūras) eliti. Man nav nekāda sakara ne ar vieniem, ne ar otriem, un arī droši vien jums. Domājiet, lūdzu, ar savu galvu, un jo mazāk emociju, jo labāk jums pašiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 17.02.2004 17:52
Latvis:"Kad 1998. gadā notika referendums par Pilsonības likuma grozījumiem, tad skaļākais grozījumu aizstāvju lozungs bija: nu ko jūs uztraucaties, šie par pilsoņiem kļuvušie un piedzimušie bērni taču mācīsies 100% latviski!"Lieliski, ka Jūs to atceraties. Ieteiktu vēl saglabāt nesena Eiroreferenduma skrejlapas, avīžu rakstus utt.,jo būs fascinējoši salīdzināt pēc kādiem pieciem gadiem solījumus ar īstenību.Globālas manipulācijas sabiedrībā nav vērts ticēt presei, tautas vadoņiem,ekspertiem politologiem utt pārzinējiem, izņemot vienīgi sevi pašu. Bieži vien mums ir tādi noteikumi: kurš kuru maldinās. Jārīkojas, nevisjāklausās, ko tev mēģina atkal iestāstīt, tā ir vienīga prātīga recepte, citādi arvien būs uz ko apvainoties. Kādreiz mēs lasījām Roberta Stivensonaromānus par necilvēcisku kapitālisma sabiedrību tapšanas posmā, kuru ainas ir unievsalas un attiecināmas uz visiem laikiem. Varbūt Sociālisms gan bija izņēmums, jo tas ir drīzāk Dostojevska romāna "Karamazova brāļi" iekšējā novelepar Diženo inkvizitoru.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 17.02.2004 17:38
Cik man zināms, šī reforma nekādi nereglamentē nedz valodu lietojumu ģimenē, nedz kādu citu ģimenes dzīves aspektu, piemēram, trauku mazgāšanu.

Analoģija ar trauku mazgāšanu te tomēr ir - dažās ģimenēs pietiek ar to, ka trauki ir tīri. Tie, kuri mazgā traukus, var paši izvēlēties atkarībā no apstākļiem, kā to izdarīt.

Citur obligāti jālieto kāds no četriem valsts apstiprinātiem divūdenības modeļiem trauku mazgāšanā - vismaz 60% no visa laika jāmazgā ar aukstu ūdeni - lai mazgātāji vienlaikus arī norūdītu savu organismu. Varbūt atcerieties, ko Dž. Svifts "Gulivera ceļojumos" rakstīja par Blefusku salas liliputiem - par olas sišanu no tievā un no resnā gala?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 17.02.2004 17:31
Piebilde tiem, kuri visur redz slēpošanas kūrortu:

Bet ja nopietni - kādā veidā izglītības reforma iejaucas Jūsu ģimenes lietās?

Izglītības reformēšana, it īpaši ja to veic centralizēti un voluntāri, būtiski ierobežo vecāku iespējas lemt par savu bērnu izglītību. Tas attiecas faktiski arī uz latviešu skolām Rīgā. Piemēram, Rīgā Slokas ielā ir bērnudārzs+vidusskola, kas seko, nu vai vismaz mēģina sekot Valdorfa pedagoģijai - Rūdolfa Šteinera pedagoģijas atziņām. Šī skola tiek daļēji finansēta no valsts un vienlaikus regulāri saņem "draudzīgus norādījumus" par to, kas un kā jāmāca bērnudārzā un dažādās klasēs - kas visai apgrūtina sekošanu šai pašai Valdofpedagoģijai.
Vai atkal, ja vecākus neapmierina tas, ka skolā netraucēti izplatās narkotikas un sekss. Viņi domā, ka Katoļu ģimnāzija būs risinājums. Bet tad jau atkal - par šiem priekiem ir jāmaksā no savas kabatas. (Izglītības likums gan šobrīd paredz valsts līdzfinansējumu - bet tikai tajās skolās, kur vairumu priekšmetu māca latviski.)

Ir vairāki veidi, kā risināt jautājumu pēc būtības: (1) Izveidot skolu padomes, kurās vecāki, skolotāji, pašvaldību pārstāvji paši lemtu svarīgākos jautājumus, kas attiecas uz skolas iekšējo kārtību. Valsts tikai sekotu galaiznākuma kvalitātei un taisnīgi sadalītu resursus. (2) Ieviest vaučeru sistēmu - katram skolas vecuma bērnam par mācību gadu pienākas viens vaučeris, kurš faktiski ir valsts finansējums šī skolēna izglītošanai. Vecāki paši izvēlas, kurā akreditētā mācību iestādē šo vaučeri iesniegt. Visiem ir pieejamas valsts skolas, kur ar šo vaučeri pietiek, bet privātskolas var prasīt vēl papildus samaksu. Tas ir viens no veidiem, kā taisnīgi īstenot Jaunā Laika principu "nauda seko skolēnam".

Nevis skatīties IZM un pašvaldību līmenī pēc deguniem - tas direktors mums patīk - tam mēs dosim jaunu sporta zāli, bet to - vispār no darba patrieksim.

Protams, ja gribas tikai pasprēgāt un nav bērni jāskolo, tad jau var arī par Bahamu salām parunāties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 17.02.2004 17:08
Latvi, piedodiet, bet ko Jus uzskatat par neertiem jautajumiem? Jautajumu, par to, kad es galu gala vaksos prom no Latvijas? Protams paldies, par lielisko piedavajumu apspriest ar Jums manas deportacijas nosacijumus, bet nu kaut ka naksies bez ta iztikties.

Bet ja nopietni - kādā veidā izglītības reforma iejaucas Jūsu ģimenes lietās? Cik man zināms, šī reforma nekādi nereglamentē nedz valodu lietojumu ģimenē, nedz kādu citu ģimenes dzīves aspektu, piemēram, trauku mazgāšanu.

Berna audzinasana, ieskaitot lemumu pienemsanu par izveleto macibas iestadi un sis iestades valodu, ir gimenes lieta.

Padomijas laikos valsts meginaja iejaukties veidojot pionieru un tml organizacijas. Un berniem politinformacijas stundas cakareja smadzenes par Andzelu Devisu un vinas varonigu cinu pret kapitalizmu ASV. Toreiz vecakiem seviskas izveles nebija.

Es ceru ka neatkarigas Latvijas pilsoniem ir jabut izvelei lemt savas gimenes ietvaros kura skola un kura valoda macisies vinu berni. Un nemot vera gan Latvijas demografisku situaciju, gan dekolonizacijas neiespejamibu, gan assimilacijas neiespejamibu, valstij ir janodrosina sis izveles briviba.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 17.02.2004 17:02
Ušakova kungs, kā var redzēt, Jūs nemēdzat atbildēt uz sev neērtiem jautājumiem, bet mēģināt atjokoties. Nu labi, lai iet. Kas vainas Marsam? Turklāt Marss jau nav vienīgā Saules sistēmas planēta. Ir vēl Merkurs, Venēra, Jupiters...

Bet ja nopietni - kādā veidā izglītības reforma iejaucas Jūsu ģimenes lietās? Cik man zināms, šī reforma nekādi nereglamentē nedz valodu lietojumu ģimenē, nedz kādu citu ģimenes dzīves aspektu, piemēram, trauku mazgāšanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 17.02.2004 16:44
latvim:

ja dzīves apstākļi ir tik ļoti nepanesami Jums un Jūsu ģimenei, Ušakova kungs, tad ar varu Jūs te neviens netur. Pameklējiet sev un saviem mīļajiem piemērotākus.

Ja, ja, ja, chemodan-raketa-Mars, panemsim Ministru prezidenta p.i. lidzi un lidosim visi prom. Sen nav dzirdets lozungs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 17.02.2004 16:38
DDD nesen publicēja nevienu rakstiņu, kurā apgalvots, ka Latvijas Nacionālās Frontes atbalstītāju skaits ir 1 (viens) miljons, jo tik daudz latviešu atbalsta LNF stratēģisko mērķi - latvisku Latviju. Tiesa gan, ja šā mērķa īstenošanai tiek pieprasīts pakustināt pirkstu, tad atbalstītāju skaits uzreiz sarūk par 100 tūkstošiem, ja ir jāuzraksta vēstule kādai valsts iestādei - tad atkal par 200 tūkstošiem, un tā tālāk.

Kad 1998. gadā notika referendums par Pilsonības likuma grozījumiem, tad skaļākais grozījumu aizstāvju lozungs bija: nu ko jūs uztraucaties, šie par pilsoņiem kļuvušie un piedzimušie bērni taču mācīsies 100% latviski! Un lētticīgā latviešu tauta nobalsoja... Ja nu pretējā puse tagad met maskas nost, tad varbūt arī Latvijas tautai un tās likumdošanas orgānam - Saeimai - būtu pienācis laiks pārskatīt Pilsonības likumu? Un ja dzīves apstākļi ir tik ļoti nepanesami Jums un Jūsu ģimenei, Ušakova kungs, tad ar varu Jūs te neviens netur. Pameklējiet sev un saviem mīļajiem piemērotākus. Ja esat slēpošanas kūrortā, tad slēpojiet, ja gribat peldēties, jūsu vieta ir Bahāmu salās, bet neprasiet, lai slēpošanas kūrorts tiek pārvērsts par Bahāmu salām!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 17.02.2004 15:13
Smaromam

1. Kā panākt, lai VISI Latvijas iedzīvotāji starpetniskajā saziņā lietotu latviešu valodu, nevis automātiski uzskatītu, ka visi prot krievu valodu un mēģinātu ar to "izbraukt".



To nevar panakt ar izglitibas reformas palidzibu. Saubos ka to var panakt ar jebkuru citu likumu. Vienigais variants - ievest admnistrativu atbildibu par latviesu valodas neizmantosanu starpetniskaja sazina. Jums ir iespeja iebalsot Gardu ar meitenem Saeima un nolobbet si likuma pienemsanu. Pec tam varesiet veidot kopeju savienibu ar Uzbekistanu, Iranu ar parejam progresivajam demokratiskajam valstim.



3. Kad krievu skolas vidusskolēns spēs saprast žurnālista latviski uzdotu jautājumu un uz to spēs arī latviski atbildēt?



Jebkuram individam ir tiesibas atbildet uz jebkura zurnalista jautajumu jebkura pasaule eksistejosa valoda. Vai vispar neatbildet uz jautajumu. Vai pasutit zurnalistu talak. Vai paradit vinam meli, ja nepatik zurnalista seja. Bet Jums atkal ir iespeja iebalsot Saeima Gardas meitenes, un pienemt likumu ka uz zurnalista latviski uzdotiem jautajumiem ir jatbild vienigi latviski.



4. Kā nodrošināt krievvalodīgo vienlīdzīgu konkurētspēju darba tirgū (nenoliegsim, ka ir novērojama neliela, tomēr būtiska segregācija pēc valodas dalījuma). Arī pats praksē esmu saskāries, ka gudra un apdāvināta krievvalodīgā vietā, kuram ir nepietiekamas latviešu valodas zināšanas (sarunvalodu ir apguvis, taču nerunā brīvi un nepārzina savas profesijas terminoloģiju latviski, turklāt raksta ar ļoti daudz kļūdām), tiek pieņemts cilvēks, kam latviešu valoda ir dzimtā valoda.



Par Jusu mineto piemeru varu pateikt tikai vienigo – tai kompanijai ir slikts menedzments, ja spejas rakstit latviski bez kludam ir svarigakas par parejam iemanam. Un seit mes varam runat ne tikai par krievvalodigo konkuretspeju, bet ari par dazadu kompaniju konkuretspeju. Ta ir isteniba liela problema gan t.s. ”latviesu” firmam, gan ”krievu”, kad prieksrocibu dot tautibai un valodai (vienalga kadai), nevis profesionalitates limenim.



Piekrītu, ka izglītības reforma visu neatrisinās, taču, manuprāt, tā ir pašu krievvalodīgo pašnāvība turpināt mācīties krieviski, neraugoties uz to, kas notiek darba tirgū.



Atkal, laujiet cilvekiem pasiem izdarit savu izveli – taisit pasnavibu, vai ne.





P.S. Ieteiktu jums kā žurnālistam dažreiz pavērot kā iedzīvotāji atbild uz konkrētā valodā uzdotu jautājumu. Krievvalodīgie ļoti reti atbild uz latviski uzdotu jautājumu latviski, savukārt latvieši uz krieviski uzdotu jautājumu cenšas atbildēt krieviski, lai cik arī tas grūti viņiem nebūtu.



Ka zurnalists Jums atbildesu – profesionals korespondents uzdot jautajumu intervejama dzimtaja valoda, jo zurnalista darbs ir dabut informaciju. Un vieglak to izdarit runajot ar cilveku vina dzimtaja valoda. Preteja gadijuma zurnalistam ir jaiet stradat vai uz avizi DDD, vai uz “Panoramu Latvii”.



Izglītības reforma tomēr kaut nedaudz stimulētu krievvalodīgos savas pasīvās latviešu valodas (ne)zināšanas pārvērst par aktīvām.



Neko si reforma nevar stimulet. Panemiet sociologiskas aptaujas rezultatus un Jus redzesiet, ka krievi videji parvald latviesu valodu labak salidzinot ar 90 gadu vidu. Bet izmanto to retak. Tas nozime ka jauna krieviski runajosa pardeveja apkalpos Jus perfekta latviesu valoda. Bet ja Jus meginasiet pajautat vinas telefonu numurinu, vina ar Jums vai runas tikai krieviski, vai nerunas vispar.



Var teikt, ka tas ir krievu sovinisma rezultats. Bet var ari teikt ka tam rezultats ir TB/LNNK (kas vienmer piedalijas visu valdibu veidosana) pedejo 13 gadu nacionalistiska politika. Kad lojalus vai potenciali lojalus Latvijas iedzivotajus partaisija par piekto kolonu. Nevar 13 gadu laika saukt cilveku par”okupantu cuku” (izzagot pa to laiku valsti un privatizejot visu kas kustas un nekustas), un pec tam gaidit, ka cilvecins skraidis apkart ar smaidu, klausoties visadas pasakas par reformas labumiem, un par to cik valstij ir svariga vina konkuretspeja darba tirgu.



Ziniet kapec nebija tik skalu protestu, kad pienema visus parejus likumus – par valodu, pilsonibu, sertifikatiem utt? Bet soreiz ir? Tapec ka sis likums iejaucas gimenes lietas. Un piedodiet, man nav nemazakas velesanas atlaut 8 Saeimas deputatiem, kas manuprat ne ar kuru galu nevar kalpot par piemeru gudribai un godigumam, iejakties manas gimenes lietas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 17.02.2004 15:12
Rex:"Un vispār, pirms rakstīt, būtu vēlams labi iemācīties latviešu valodu. Es taču esmu iemācījies, kaut arī pēc izcelsmes nebūt neesmu latvietis. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc es atbalstu izglītības reformu - lai nebūtu jāapgrūtina sevi un citus ar nepareizas latviešu valodas lasīšanu un dzirdēšanu - nepatīk skatīties uz kroplībām..."Krievu valodā tos, kas piekopj šādu, kā Tev, uzvedības modeli, sauc par čistopļujiem. Latviski tas ir tīrībnieks, tīrumlaiža, tīrulis, bet vislabāk to apzīmēt ar angisku un starptautisku jēdzienu snob.Turpinot Tavu domu, mazliet jocīgi domāju: ja kādam "nepatīk skatīties uz kroplībām", tad viņam nekad nav jāskatās spoguļattēlā, jo viņa uzvedība ir viena no šādām patoloģijām. Kāpēc?.. Jo šāds cilvēks uztver kā viņam pienācīgu savu sociālo stāvokli. Tieši šādu cilvēku dēļ arvien notika pasaulē sociālas revolūcijas. Ja es teiktu, ka tāds cilvēks ir cietsirdīgs egoists, viņš tikai smīnētu. Sarunas par valodu nav sarunas par valodu, kā šodienlieliski sacīja Gatis Dilāns kādā krievu avīzē. Vladimiram Visockim bija kāda lieliska dziesma, Ballada ob istorii.Bet par kroplībām: tāda, kā Tev, pozicīja gan atgādina nacistisku rīcību, kuriem kropļi arī nepatika, tā ka kropļiem bija lemts būt iznīcinātiem. Kroplība ir relatīvs jēdziens, un kas Tev visvairāk cilvēkos un pasaulēnepatīk, tas Tev visvairāk ir piemītošs. Ir zināms, ka visvairāk cīnāsar homoseksuālistiem slepenie homoseksuālisti. Vērts par to padomāt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 17.02.2004 12:25
Smarom'am:

1. Kā panākt, lai VISI Latvijas iedzīvotāji starpetniskajā saziņā lietotu latviešu valodu, nevis automātiski uzskatītu, ka visi prot krievu valodu un mēģinātu ar to "izbraukt".

To neviena izglītības reforma nevar nodrošināt, jo katrā valstī ir cilvēki, kuri izvēlas dzīvot ar geto mentalitāti. Domāju, ka Tev ir svarīgi, lai tie cilvēki, kurus Tu satiec ikdienā (pakalpojumu sniegšanas un darba vietās) runātu latviski. Par pakalpojumu sniegšanu latviski - situācija ir laba un to var vēl tālāk uzlabot, ja attiecīgajā vietā (piemēram, Daugavpilī) būs vairāk maksātspējīgu klientu, kuri gribēs, lai viņus apkalpo latviski. Par darbavietām runājot, teikšu, ka tas ir atkarīgs no darbavietas. Valsts iestādēs jau tagad visi runā latviski. Ir tādas darba vietas, kur darba un komunikācijas valoda ir angļu vai pat kāda cita. (Tipiski programmētāju firmām, kuras pilda ārzemju projektus.) Citos gadījumos tas ir atkarīgs no darba devēja un darbiniekiem pašiem. Neviens Tevi nesargās, ja pats to nedarīsi.

2. Kā panākt lielāku krievvalodīgo iedzīvotāju proporciju valsts iestādēs (it sevišķi tur, kur ir nepieciešamas ļoti labas latviešu valodas zināšanas rakstveidā). Diemžēl līdz šim galvenokārt tās ir nepietiekamās latviešu valodas zināšanas, kas ir šķērslis tam, ka krievvalodīgie netiek pieņemti darbā valsts istādēs. Sabiedrības integrācijai ir nepieciešama visu etnisko grupu proporcionāla pārstāvniecība valsts institūcijās.

Ar valodas zināšanām tam ir tikai netiešs sakars. Teiksim, Iekšlietu ministrijā krievu procents ir daudz lielāks, nekā Ārlietu ministrijā. Domāju, ka cilvēks, ja viņam ir reālas izredzes dabūt labu darbu, iemācīsies visu, ko šis darbs no viņa prasa. Faktiski, izveidojusies latviešu nomenklatūra, kura izdevīgākajās vietās bīda savējos. Bet uz ielas satiksmi regulēt laiž arī krievus.

3. Kā nodrošināt manas tiesības saņemt pakalpojumus LR teritorijā valsts valodā, nedzirdot uz savu jautājumu latviski atbildi krieviski. Kad krievu skolas vidusskolēns spēs saprast žurnālista latviski uzdotu jautājumu un uz to spēs arī latviski atbildēt?

Ja Tu maksā, tad pats izvēlies to pakalpojumu sniedzēju, kurš runā Tev saprotamā valodā. Turpretī bērniem nav pienākums pielāgoties žurnālistu vajadzībām. Starp citu, Latvijā neviens neko daudz nejutīs krievisko atbildi pat tajā gadījumā, ja tas ir televīzijas žurnālists, jo ir taču pieņemts dublēt latviešu tulkojumu arī angļu, krievu un vācu tekstiem. Kas protams, ļoti "veicina" mūsu latviešu jauniešu svešvalodu zināšanas un konkurētspēju darba tirgū.

4. Kā nodrošināt krievvalodīgo vienlīdzīgu konkurētspēju darba tirgū (nenoliegsim, ka ir novērojama neliela, tomēr būtiska segregācija pēc valodas dalījuma). Arī pats praksē esmu saskāries, ka gudra un apdāvināta krievvalodīgā vietā, kuram ir nepietiekamas latviešu valodas zināšanas (sarunvalodu ir apguvis, taču nerunā brīvi un nepārzina savas profesijas terminoloģiju latviski, turklāt raksta ar ļoti daudz kļūdām), tiek pieņemts cilvēks, kam latviešu valoda ir dzimtā valoda.

Vajadzīga kvalitatīva izglītība visās skolās - gan latviešu, gan krievu. Arī latviešus mēdz "diskriminēt", ja tie neprot to, ko darba devējs uzskata par būtisku. Protams, politizēta skolu reforma un skandāli nav tas optimālākais veids, kā uzlabot izglītības kvalitāti. Ja vēlamies, lai krievi tekoši un bez akcenta runātu latviski, tad drošākais veids būtu piedāvāt daļēji valsts subsidētas vietas latviskos bērnudārzos, kā arī kopš mazotnes līdzdarboties dažādās interešu izglītības grupiņās kā arī vasaras nometnēs un bērnu apmaiņas programmās (īpaši aktuāli Daugavpilij).

5. Piekrītu, ka izglītības reforma visu neatrisinās, taču, manuprāt, tā ir pašu krievvalodīgo pašnāvība turpināt mācīties krieviski, neraugoties uz to, kas notiek darba tirgū. Arī no sabiedrības integrācijas viedokļa turpmāka dalīšanās darba tirgū pēc etniskajām (drīzāk gan valodas) pazīmēm nav vēlama.

Pajautā Rīgas 40. vsk. audzēkņiem, ko viņi domā par "pašnāvību" mācīties krieviski. Dzimtā valoda ir jāzin, un to atmest un aizmirst nav īpaši gudri nevienā gadījumā. It īpaši tad, ja dzimtā valoda ir viena no pasaules lielākajām valodām. Un laba krievu valodas apgūšana nav šķērslis labai latviešu valodas apgūšanai - drīzāk otrādi.

6. Izglītības reforma tomēr kaut nedaudz stimulētu krievvalodīgos savas pasīvās latviešu valodas (ne)zināšanas pārvērst par aktīvām.

Nu redzēsim, kurš kuru te stimulēs. "Stimulus", starp citu, latīniski nozīmē nūju ar asu galu, ar ko senie romieši skubināja vēršus. Varbūt valodas aktīvai apgūšanai ir vajadzīga iekšēja motivācija, nevis tikai "stimuls".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Smaroms 17.02.2004 11:27
Nilam Ušakovam:

Manis pēc izglītības reforma varētu nenotikt. Tikai tad es vēlētos, lai jūs ieteiktu pāris lietas:

1. Kā panākt, lai VISI Latvijas iedzīvotāji starpetniskajā saziņā lietotu latviešu valodu, nevis automātiski uzskatītu, ka visi prot krievu valodu un mēģinātu ar to "izbraukt".

2. Kā panākt lielāku krievvalodīgo iedzīvotāju proporciju valsts iestādēs (it sevišķi tur, kur ir nepieciešamas ļoti labas latviešu valodas zināšanas rakstveidā). Diemžēl līdz šim galvenokārt tās ir nepietiekamās latviešu valodas zināšanas, kas ir šķērslis tam, ka krievvalodīgie netiek pieņemti darbā valsts istādēs. Sabiedrības integrācijai ir nepieciešama visu etnisko grupu proporcionāla pārstāvniecība valsts institūcijās.

3. Kā nodrošināt manas tiesības saņemt pakalpojumus LR teritorijā valsts valodā, nedzirdot uz savu jautājumu latviski atbildi krieviski. Kad krievu skolas vidusskolēns spēs saprast žurnālista latviski uzdotu jautājumu un uz to spēs arī latviski atbildēt?

4. Kā nodrošināt krievvalodīgo vienlīdzīgu konkurētspēju darba tirgū (nenoliegsim, ka ir novērojama neliela, tomēr būtiska segregācija pēc valodas dalījuma). Arī pats praksē esmu saskāries, ka gudra un apdāvināta krievvalodīgā vietā, kuram ir nepietiekamas latviešu valodas zināšanas (sarunvalodu ir apguvis, taču nerunā brīvi un nepārzina savas profesijas terminoloģiju latviski, turklāt raksta ar ļoti daudz kļūdām), tiek pieņemts cilvēks, kam latviešu valoda ir dzimtā valoda.

Piekrītu, ka izglītības reforma visu neatrisinās, taču, manuprāt, tā ir pašu krievvalodīgo pašnāvība turpināt mācīties krieviski, neraugoties uz to, kas notiek darba tirgū. Arī no sabiedrības integrācijas viedokļa turpmāka dalīšanās darba tirgū pēc etniskajām (drīzāk gan valodas) pazīmēm nav vēlama.

P.S. Ieteiktu jums kā žurnālistam dažreiz pavērot kā iedzīvotāji atbild uz konkrētā valodā uzdotu jautājumu. Krievvalodīgie ļoti reti atbild uz latviski uzdotu jautājumu latviski, savukārt latvieši uz krieviski uzdotu jautājumu cenšas atbildēt krieviski, lai cik arī tas grūti viņiem nebūtu. Izglītības reforma tomēr kaut nedaudz stimulētu krievvalodīgos savas pasīvās latviešu valodas (ne)zināšanas pārvērst par aktīvām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Smaroms 17.02.2004 11:12
Arvids Kalme:

Tu to pašu jau biji publicējis Delfos. Neko prātīgāku tu tā arī izgudrot nevarēji... Tipiska sovjetiska domāšana...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 17.02.2004 10:47
Izteikðu domas, kas satracinâs un noskaòos pret mani gan latvieðu, gan krievu nacionâlistus. Izglîtîbas reforma, kâda tâ tiks mçìinâta realizçt, bûtîbâ attiecîbâ pret latvieðiem ir dziïi kaitîga.

No kolonistiem un okupantiem mçs diemþçl vaïâ netiksim. Ar to nu mums ir jârçíinâjas. Mûsu spçku un vienotîbas tam ir par maz. Krievijas impçriski ðoviniskâs aprindas visiem spçkiem cenðas Latviju paturçt savâ iespaidâ un faktiskâ pakïautîbâ. Uz Rietumiem nav ko cerçt, jo tie nevçlçsies kaðíçties ar Krieviju, kura atjauno savu varenîbu un piegâdâ tik svarîgos energoresursus.

Pieòemsim, ka ar varu un naidu piespiedîsim “tos krievus” iemâcîties latvieðu valodu. Tâdâ gadîjumâ latvju jaunatne darba tirgû konkurences ziòâ bûs nostâdîta daudz neizdevîgâkâ situâcijâ, jo latvju jaunatne krievu valodu diemþçl praktiski neapgûst. Ievçrosim, ka privâtâ sektora ekonomikas lielâkâ daïa atrodas krievu tautîbas cilvçku rokâs, Latvieðiem kas neprot vai slikti prot krievu valodu, tur ,protams, nebûs vietas. Krievu uzòçmçjs pilnîgi likumîgi pieòems darbinieku, kas pârvalda abas valodas. Tad jau reformu drîzâk vajadzçja veidot tâ, ka latvieðu skolâs kâdu priekðmetu mâcîtu krievu un kâdu angïu valodâ. Tad latvieðu konkurçtspçja krietni uzlabotos. Bet krievu skolâm mâcîbas atstât viòu ziòâ, lai lauþ kaklu kâ vçlas ! Vislabâk bûtu tâs pârvest privâtskolu statusâ, bet tas atkal nebûs “demokrâtiski”!

Protams, vislabâk bûtu, ja kolonisti no Latvijas aizvâktos ar labu. Pasaules koloniâltautas no savâm kolonijâm, kurâs dzîvoja daudzâs paaudzçs, aizvâcâs. Pat vâcieði, kas Latvijâ valdîja 700 gadus, aizbrauca. Vai krievu kolonistiem bûtu kâdas lielâkas tiesîbas ?

Protams, patlabançjos apstâkïos tâ ir utopija un kolonistu jûgu vismaz pagaidâm nâksies ciest un tâdçï paðiem labâk sagatavoties niknai konkurences cîòai darba tirgû ! Un paðiem parûpçties par latvieðu tautas dzîvâ spçka un kultûras saglabâðanu un attîstîbu ! Latvijas “draugi” òirdzîgi apgalvo, ka latvieðu valodu nav jçga mâcîties, jo tie âtri vien izmirðot, bet “mçs” te jau dzîvojam un dzîvosim !

Piekrist ârzemju emisâru aicinâjumiem “pârðíirt lappusi”, “nerunât par okupâciju” ir tas pat kas ebrejus aicinât aizmirst par holokaustu. Ebreji to neaizmirst un savus pâridarîtâjus medî pa visu pasauli. Ja kâds “emisârs” to ieteiktu ebrejiem, tad, droði vien, tam âtri iekostu kâda noslçpumaina “lapsene”!


5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 17.02.2004 09:55
Smaromam:

Galu galā pat Latvijā tūkstošiem krievu skolēnu bez problēmām mācās skolās latviski.

Tai ir vinu briva izvele, laujiet citiem berniem pasiem izveleties.

Tā ka Jūsu arguments par grūtību mācīties ne savā dzimtajā valodā neatbilst patiesībai.

Cienu Jusu spejas macities skola anglu valoda, bet Jusu personiska pieredze nevar kalpot par visaptveroso argumentu par labu tam, ka macities svesvaloda ir viegli, vai gruti. Jusu gadijums ir viens no daudziem. Starp citu tas ari attiecas uz Jusu argumentaciju par matematiku.

Isteniba brivaja valsti cilveki no savas personiskas pieredzes un no savam tik pat personiskam simpatijam vai antipatijam censas likumus, kas bus japilda citiem pilsoniem, neveidot. Jo citiem cilvekiem, var gaditites, ir pavisam citas preferences.

LU un RTU gan ir novērojams fenomens, ka krievu skolas beigušie nespēj normāli nevienu terminu uzrakstīt latviešu valodā.

Atkal tas pats - no daziem gadijumiem sakas meginajumi iet uz visparinajumu. Pareizi tas nav, ne akademiski, ne pat sadziviski.

Es nekad un nekādā gadījumā nepieprasītu, lai man tur nodrošina mācības latviešu valodā, tāpat kā to nedarīja citu tautību pārstāvji.

Pienemu, ka taja valsti kur Jus dzivojat latviesu ipatsvars bija 0,01 procents no visiem iedzivotajiem. Latvija krievu tautibas cilveku ir 29 procenti, vel kadi 10 procenti ir citu tautibu parstavji, kam parsvara dzimta valoda ir krievu.

Es gribetu pasvert, ka jebkura cilveka intereses ir svarigas, neatkariba no ta cik liels ipatsvars ir vinu tautiesiem. Bet zinama atskiriba etniskaja situacija starp to valsti kur Jus dzivojat un Latviju - ir.

Si atskiribu ari butu lietderigi nemt vera sastadot kartejo argumentu musu diskusija.

N.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Smaroms 17.02.2004 08:40
Vēl viens komentārs autoram, šoreiz par tēmu.

Es vidusskolas gadus nodzīvoju zemē, kurā valsts valoda bija angļu. Loģiski, ka matemātiku un fiziku, kā arī citus priekšmetus mācījos angļu valodā. Tātad runāju no pieredzes, kā ir apgūt šos priekšmetus ne savā dzimtajā valodā.

Nu tad tā... Nelielas grūtības ir tikai pirmo mēnesi. Pēc tam problēmu nav. Ilgākas problēmas (man apmēram pusgadu) bija tādos priekšmetos kā vēsture, ekonomika un literatūra, jo valoda tur tiek izmantota DAUDZ vairāk. Matemātiku un fiziku nav problēmu mācīties ne savā dzimtajā valodā, nevajag, lūdzu, ar demagoģiju nodarboties.

Es nekad un nekādā gadījumā nepieprasītu, lai man tur nodrošina mācības latviešu valodā, tāpat kā to nedarīja citu tautību pārstāvji. Cilvēks saprot - ja viņam būs jāstrādā konkrētā darba tirgū, viņam būs nepieciešamas konkrētas zināšanas. Minoritāšu pārstāvjiem būtu jāsūdzas, ja viņiem neļautu mācīties priekšmetus latviski, jo viņiem tādējādi netiktu dota iespēja pilnvērtīgi sagatavoties darba tirgum. Strādās viņi taču pārsvarā latviešu valodā. LU un RTU gan ir novērojams fenomens, ka krievu skolas beigušie nespēj normāli nevienu terminu uzrakstīt latviešu valodā. Kas tad, pasniedzējam ir jālauza galva vai, lai saprastu, ko šis cilvēks ir domājis pateikt? Kā viņš pēc tam rakstīs atskaites un dokumentus? Piekrītu, ka ir jānodrošina kvalitatīva šo priekšmetu pasniegšana latviešu valodā, bet tas, ka pēc iespējas vairāk priekšmetu ir jāpasniedz latviski, ir neapšaubāmi.

Turklāt minoritāšu skolām būs izvēle, kurus priekšmetus mācīties latviski un kurus savā valodā. Ja tik ļoti nepatīk matemātiku mācīties latviski, tad lai nemācās. Vēlreiz atkārtoju - matemātika valodas ziņā ir vieglākais priekšmets, ko apgūt (ja vien, protams, vispār kaut ko saprot matemātikā). Bet tad arī valoda neko nelīdzēs.

Ja skolēns pēc tam plāno studēt vēsturi Latvijas universitātēs, bet viņam skolā to pasniedz krievu valodā, viņam ir visas tiesības pieprasīt, lai tā tiktu mācīta latviski vai arī meklēt citu skolu.

Nobeigumā vēlos teikt, ka neticu, ka krievu bērni ir nespējīgāki par miljoniem cilvēku visā pasaulē, kas mācās ne savā dzimtajā valodā. Galu galā pat Latvijā tūkstošiem krievu skolēnu bez problēmām mācās skolās latviski. Tā ka Jūsu arguments par grūtību mācīties ne savā dzimtajā valodā neatbilst patiesībai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Smaroms 17.02.2004 08:28
Autoram:

Kārtējo reizi netiek precīzi lietoti termini:

-->Precīzi noteikt viņa nacionālo piederību ir pagrūti
-------------------

Domāju, ka to izdarīt viegli. Ja viņš ir Latvijas iedzīvotājs, tad viņa nacionālā piederība ir Latvijas.
Jūs droši vien bijāt domājis etnisko piederību. Nacionāls norāda uz valsti, etnisks - uz tautību. Vismaz latviešu valodā. Tas tā, rupjos vilcienos runājot... Lai gan piekrītu, šie termini ļoti bieži tiek jaukti un lietoti nepareizās nozīmēs. Arī šajā gadījumā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic 17.02.2004 00:55
Rexam



Gadījumā, ja esi aizmirsis, atgādinu: ir tāds dokuments, kas saucas Latvijas Republikas Satversme.

Un taja skaidri rakstits, ka Latvijas valsts suverena vara pieder Latvijas tautai. Nevis "latvieshu tautai", bet Latvijas tautai - proti, LR pilsonju kopumam. Un nedz tu, nedz kads cits nav spejigs mani no tautas izslegt. Es un man lidzigi domajushie ari ir tauta, un mums ari pieder suverena vara musu valsti.

*citos pasaku krājumos*

1919. g. Izglitibas likums nav nekada pasaka no kautkada tur krajuma, bet viens no LR civilsabiedribas sturakmeniem.

Piekrīti? "Nepieņemtā Satversmes daļa" - vai neskan komiski?

Nepiekritu, jo nevajag mani vardi raut no konteksta ara. Es piemineja Satversmes II. dalju (strap citu, taiki vienu balsi pietruka) tikai ka piemeru.

Ar "sonāciju" tev gan sanācis jautri. Tikai nesanāks tev nekāda sanācija, gaida tevi politiskais bankrots...

Sanaca, bet ne man. :-) A par bankrotu pec gadiem 5 parunasim, OK?

Un vispār, pirms rakstīt, būtu vēlams labi iemācīties latviešu valodu.... ...lai nebūtu jāapgrūtina sevi un citus ar nepareizas latviešu valodas lasīšanu un dzirdēšanu - nepatīk skatīties uz kroplībām...

Kad nav ko teikt pec butibas, uzreiz sakas garumzimes un galotnes mekleshana. Nepatik - nelasi, brivs cilveks briva valsti :-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 17.02.2004 00:11
Ciniķim

P.S. Kam Latvijas valsts ir Dzimtene, tam arī pret mācībām latviešu valodā (citiem vārdiem: Dzimtenes valodā) nav nekādu iebildumu.

Bet kam dzimtene ir Latvijas teritorija... Nu bet dzimušais lidmašīnā nesauc taču lidmašīnu par savu dzimteni...

Aleksandram: nav jautājumu - nav atbilžu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 16.02.2004 23:50
Ciniķim

Gadījumā, ja esi aizmirsis, atgādinu: ir tāds dokuments, kas saucas Latvijas Republikas Satversme. Šis dokuments arī nosaka kāda ir Latvijas Republika, tās iekārta, tās valsts valoda. Meklēt Latvijas iekārtas skaidrojumu "konstitucionālās vēstures grāmatās" un citos pasaku krājumos (kurš, kad un ko gribēja ar Latviju izdarīt) ir muļķīgi. Piekrīti? "Nepieņemtā Satversmes daļa" - vai neskan komiski?

Ar "sonāciju" tev gan sanācis jautri. Tikai nesanāks tev nekāda sanācija, gaida tevi politiskais bankrots...

Un vispār, pirms rakstīt, būtu vēlams labi iemācīties latviešu valodu. Es taču esmu iemācījies, kaut arī pēc izcelsmes nebūt neesmu latvietis. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc es atbalstu izglītības reformu - lai nebūtu jāapgrūtina sevi un citus ar nepareizas latviešu valodas lasīšanu un dzirdēšanu - nepatīk skatīties uz kroplībām...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 16.02.2004 20:05
Rex, nevēlos Jūs apvainot, bet dzīve ir spēle, kurā noteikumi visu laiku mainās, tāpēc rezultāts navprognozējams. Jūs teicāt: "Kalvim,nemaldini sabiedrību :). Mazākumtautību konvencijā nav paredzētas tiesības mācīties dzimtajā valodā! Tur ir paredzēts, ka valstij ir jānodrošina vai nu mazākumtautības valodas apgūšana vai nu izglītība dzimtajā valodā. Vai nu vai. To izlemj valsts. "Bet es Jums saku: Jūs varat apelēt pie visādām konvēncijām un spīdēt ar iegūtām zināšanām, betatnāks tāds krievu skolu aizstāvības štābs, un piespēlēs Latvijai Makedonijas variantu. Pasaulē pastāv arīdivkopienu valsts Beļģija, tie ir fakti, kas neprasa doktora grādu. Latvija vēsturiski visu laiku ir bijusi sašķelta zeme, sadalīta starp dažādām valstīm, tāpēc dabiski, ka te dzīvojošie cilvēkineprot tikt pie visiem vairāk vai mazāk pieņemamas vienošanas. Šo latviešu īpašību es ieteiktu Jums nedievinātun nepārņemt.Jūs arī sakāt:"Nilam,Latvijas pozīcija atšķiras no padomju pozīcijas ar to, ka toreiz krievu valoda bija uzspiesta nekrievu teritorijā (tas arvien tiek turpināts arī Krievijā nekrievu teritorijās), bet latviešu valoda tiek "uzspiesta" latviešu teritorijā."To, ko Jūs te teicat par latviešu tiesībām uz šo teritoriju (kas tādējādi it kā automātiski dot tiesības uzspiest Latvijas iedzīvotājiem latviešu valodu) ir stipri apšaubāms no loģikas viedokļa. Kāpēc mēs nerunājam par līvu un latgaļu tiesībām? Šī ir līvu un latgaļu zeme, jo viņi te radās pirms latviešiem!Varbūt padarīsīm latgaļu un lībiešu valodu par Latvijas valsts valodām, ja mums tak rūp taisnīguma ievērošana?.. Tas, protams, bija retorisks jautājums, kas neprasa atbildi, vismaz man ir savējā. Domājams, ka dažu krievu tiekšanās pēc lojalitātes ir izskaidorjama ar iekšējo nedrošību.Man, piemēram, vienalga, kurā valstī dzīvot. Ja tā ir Latvija, lai notiek. Bet šiem dažiem krieviemir vajadzīga valsts kā gādīga māte vai bargs, bet taisnīgs tētiņš. Vainojams kāds bērnības komplekss, vai?.. (Tas arī ir retorisks jautājums).Protams, šī krievu lojalitāte latviskai Latvijai arī ir sociāla pozīcija, turklāt bieži vien labi apmaksājama. Integrācija uz latviskas Latvijas pamata tagad ir valsts prioritāte.Uz tās var labi pelnīties. Es to nenosodu, bet tikai konstatēju, ar to gribot pateikt,ka nevajag pārvērtēt savas personības nozīmi Latvijas vēsturē. Pat ja Jums ņēmātsev iesauku Rex.Ņemiet to par labu, neņemiet par apvainojumu, tāpēc pabeidzu ar joku par Jūsu2 citatiem:"Ir nepieciešama pāreja uz latviešu valodas dominēšanu jebkura Latvijas iedzīvotāja dzīvē." Ja jums ir nepieciešama, tad Jūs to varat pilnīgi droši arī darīt savā dzīvē, bet citus, lūdzu,lieciet miera. "Tikai tad mums būs vienota un saskanīga sabiedrība. Citas valodas nekur nepazūdīs."A varbūt pazudīs?.. Kurš tad par to atbildēs?.. Vai Jūs, nezināms cilvēks ar pseidonimu Rex?.. Jūs to nevarat garantēt, jo neesat dievība. Kas grib ar manistrīdēties, lūdzu, vēlreiz pārlasiet manu vēstuli, lai neuzdotu jautājumus, kasjau ir atbildēti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 16.02.2004 16:27
Krievi apgust latviesu valodu ka tie spej - un vini spej. Krievi vel neprasa oficialu administrativu divvalodibu - isteniba vini jau ir pienemusi oficialu administrativu vienvalodibu. Vini grib lai nenograuj vinu jau esosas iespejas "Vienotas (t.i. vienvalodigas) izglitibas sistemas" strategijas istenotaji. Es brinos, ka neviens krievu zurnalists par to nav vaicajis Shadurskim: "Kads Karli ir sakars "Vienotas izglitibas sistemas" planam ar Reformu-2004?" Vins drosi teiktu:"Krievu berninu labakai dzivei, labakai dzivei..."

Labs zurnalisms Nil. Vitals tonis.

Gatis Dilans, gatisd@lanet.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 16.02.2004 12:35
Nesaprotu, kādēļ nesenā "Staļingradas aizstāvju" ālēšanās Vecrīgā būtu jādēvē par atmodu. Ja mūsu tautas Atmoda pēc savas būtības bija revolūcija, tad tagadējām aktivitātēm prasīties prasās apzīmējums - kontrrevolūcija. Vai pret šo terminu būtu kādi iebildumi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pilsonis 16.02.2004 09:50
Šķiet, ka šī neuzdrošināšanās vairāk ir saistīta ar pretargumentu trūkumu, nevis citiem iemesliem. Savu viedokli paudu tieši tādā pašā stilā, kā Jūs paudāt savu. Un par kliegšanu - domāju, ka ļoti labi sapratāt, ka tas manu pārdomu kontekstā bija vairāk domāts pārnestā nozīmē, jo latviešiem nav raksturīga naidīga bļaustīšanās un agresīvu klipu veidošana :-))

Tomēr - ja arī publiskā diskusija par šo tēmu būtu notikusi tādā pašā garā, kāda tā noris ap un par Jūsu komentāru, domāju, ka rezultāts būtu daudz pozitīvāks un konstruktīvāks. Taču šobrīd man nākas tikai vēlreiz paust savu viedokli, ka mītiņotāju aktivitātes man asociējas ar interfrontes agresīvajām sapulcēm, nevis latviešu Atmodas laiku, kā to mēģina salīdzināt daži aktīvisti.

Lai mums visiem kopā izdodas!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 15.02.2004 23:13
Autors savā referātā pieskaras arī kādai intersantai tēmai - matemātikai. Nu tad lūk, es ieteiktu autoram tomēr drošības pēc iziet ātros kursus šajā priekšmetā, kamēr vēl ir iespēja to izdarīt krievu valodā. Nekādi nespēju saprast, no kurienes viņš rāvis ciparu 15 000, runājot par mītiņotājiem, ja objektīvie (un to vidū noteikti nav Latvijas krievu valodā iznākošie mediji) informācijas avoti līdz šim ziņoja, ka bastotāju rindās bija saskaitīti aptuveni 8000 bļaustītāju.

Paldies par ieteikumu.

Bet tomer ka aculiecinieks visiem protesta pasakumiem atlausos piebilst, ka pirmaja mitina pie pils bija ap 15 tukst, otraja - ap 12 tukst. Cilveku skaitu var aprekinat diezgan vienkarsi, nekadas komplicetas iemanas tas nepras.

Nevaru nepiekrist, ka krievu presei ir tendence parspilet piketetaju skaitu. Bet latviesu prese, savukart, rikojas tiesi preteji.

Jebkura gadijuma, mans komentars par jusu teikto butu sekojoss - tik drosi operet ar nebarbauditiem faktiem nav eleganti.

Parejos Jusu argumentus, nemot vera Jusu velme "skali kliegt", komentet neuzdrikstesos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pilsonis 15.02.2004 22:37
Esmu patiesi šokēts par pēdējā laikā aizvien skaļāk dzirdamajiem tā saukto krieviski runājošo absolūti nepamatotajiem un nekorektajiem iebildumiem pret latviešu valodu. Un es esmu vairāk nekā pārliecināts, ka šie protesti ir tieši vērsti pret latviešu valodu, nevis pret izglītības reformu. Ušakova kungs runā par izglītības pasliktināšanās iespēju, par nepārdomātu reformu. Gribas skaļi kliegt - par šo plānoto pakāpenisko pāreju uz mācībām skolās latviešu valodā tika runāts jau (ja nekļūdos) desmit gadus. Tomēr šis process līdz šim tika atlikts dažādu iemeslu dēļ. Nu tas ir beidzot noticis, un nu tagad tiek mākslīgi organizētas histēriskas protestu akcijas - tikai rodas jautājums - pret ko protestējam, biedri? Interesanti ir skatīties TV sižetus par daudzām Latvijas krievu skolām, kuru skolēni neskrien bļaustīties un čurāt zem Prezidenta pils logiem. Šo skolu pedagogi jau vairākus gadus cītīgi gatavojās gaidāmajai reformai kā apzinīgi valsts pilsoņi, nevis uzspļāva valstij, kurā paši dzīvo. Šo skolu skolēni labi runā latviski un, ka viņiem ir jāzin latviešu valoda, jo viņi dzīvo Latvijā. Turklāt, nevienam neliek 100% mācīties laviešu valodā, bet tikai 60%. Un manā skatījumā tā ir liela pretimnākšana.

Nav arī korekti pārmest latviešu politiķiem, ka viņi vēlas, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs labi prastu latviešu valodu. Būtu dīvaini, ja latviešu politiķi pieprasītu, lai visās Krievijas skolās mācības notiek latviešu valodās, tad viņiem varētu pārmest prāta trūkumu un vēl sazin kādus grēkus. Un arī man kā latvietim ir tiesības pieprasīt, lai Latvijā pārdevējs vai kāds cits cilvēks ar mani runātu latviski, nevis krieviski tikai tāpēc, ka viņš skolā nav apguvis latviešu valodu savas negribēšanas vai slinkuma pēc.

Esmu pēdējo mēnešu laikā mēģinājis atrast kaut vienu argumentu, kas spēlētu par labu histērisko kliedzēju aktivitātēm - es tādus nevaru atrast. Man tikai atmiņā ataust interfrontes lielīgie un nekrietnie mītiņi, kuros daži labi šodienas mītiņu "galvenie varoņi" solīja "nacionālistiem un fašistiem" (ja kāds neatminas, tad tā šo pasākumu apmeklētāji apzīmēja latviešus, kuri pieprasīja savai valstij un tautai brīvību no okupantu nežēlīgā režīma) parādīt savu vietu un visādi centās pazemot mūsu tautu.

Autors savā referātā pieskaras arī kādai intersantai tēmai - matemātikai. Nu tad lūk, es ieteiktu autoram tomēr drošības pēc iziet ātros kursus šajā priekšmetā, kamēr vēl ir iespēja to izdarīt krievu valodā. Nekādi nespēju saprast, no kurienes viņš rāvis ciparu 15 000, runājot par mītiņotājiem, ja objektīvie (un to vidū noteikti nav Latvijas krievu valodā iznākošie mediji) informācijas avoti līdz šim ziņoja, ka bastotāju rindās bija saskaitīti aptuveni 8000 bļaustītāju.

Un pēdējais - pats kuriozākais šajā pasākumā ir tas, ka aktiviāšu rīkotāji patiesībā ir bailīgi savā dvēselē, jo ne reizi neuzdrošinājās aktivitātes pieteikt to patiesajā būtībā - kā mītiņu. Visi šie pasākumi tika nosaukti vairāk nekā smieklīgā formā - par deputātu tikšanos ar vēlētājiem. Varēja jau vismaz pateikt mazliet loģiskāk - ar topošajiem vēlētājiem. Bet vai tad šajā pasākumā bija svarīga loģika? Vai tad šos cilvēkus vada loģiskais saprāts? Nē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic 15.02.2004 19:49
Ilgi es turejas, bet neiztureja...

Rex, 14. februāris, 2004 01:07

Latvija ir latviešu tautas pašnoteikšanās tiesību realizēšanas rezultāts.

Taisniba, bet ne visa taisniba.

Krievi Latvijā nav tauta, bet tikai citas tautas diaspora, minoritāte.

Murgs, piedodiet. Silti jums iesaku izlasit kadu labu gramatu par LR konstitucionalu vesturi.

Krievi (ka ari baltkrievi, vacieshi, polji, ebreji, leishi un igaunji) ir LR "iedzimta tauta". Shis jedziens savulaik tika lietots Tautas Padomes dokumentos un 2. (toreiz nepienjemtaja) Satversmes dalja. Un tieshi sho faktu atspoguljoja 1919. g. Izglitibas likums, kursh katrai mazakumtautibai garanteja skolas macibu gjimenes valodAA. Musdienas Rietumu politologjia "iedzimtas tautas" vieta lieto jeedzienu "constituent nation", kuru latviski var tulkot ka "lidznacija", bet krieviski "so-nacija". Protams, dazhos apstakljos "iedzimtas tautas" vieta var ari lietot vardu "minoritate", bet ne visos gadijumos, jo tie nav pilni sinonimi. Shveice, piemeram, ir 4 lidznacijas, bet ne vienai nav "kontrolpaketes" un lidz ar to visi 4 formali ir minoritates. Un pie tam trijam no shis chetras lidznacijas formalas "etniskas dzimtenes" atrodas arpus valsti. Amizanti, vai ne?

Lidznacija, atshkjiriba no "vienkarshas" mazakumtautibas jeb minoritatei, dzivo valsts teritorija valsts veidoshanas bridi. Shis atshkjiribas delj danjiem Vacija ir valsts finansetas skolas, bet skaitliski daudz lielakai turku kopienai - nav. (Ir ari luzhichiem-sorbiem, kuri ari tiek uzskatiti par VFR lidzdibinatajiem.) Un lidzigi piemeri sameklejami gandriz katra Eiropas valsti (Somija - zviedri, Zviedrija - somi, Rumanija - vacieshi, sebri un ungari, Slovakija - ungari, chehi, polji un vacieshi, Italija - austrieshi&vacieshi, Austrija - horvati un sloveni, Danija - vacieshi utt.).

Krievu tautas pašnoteikšanās tiesību realizēšanas rezultāts atrodas ārpus Latvijas.

Atkalj - taisniba, bet ta nekas maina. Priemeram franchu tautas pashnoteikshanas realizacijas rezultats atrodas Francija, bet tas nenozime, ka Belgjia un Shveice ir kadi pretdabiski veidojumi (pat par Austriju, Vaciju un Shveici nemaz nerunajot).

Ja cilvēks svešā zemē grib saglabāt savu etnisko identitāti, viņam pašam jāpapūlas to darīt. Latvijas valsts pašlaik pārmērīgi daudz dara krievu identitātes saglabāšanai.

Atljautos vel vienu bezmaksas padomu: pilsonja pec mantojuma klatbutne nesaukt Latviju par "sveshu zemi". Latvija krievu izcelsmes pilsonjiem nav nekada tur "svesha zeme", bet ista Dzimtene&Tevzeme.
(Emocionali tas ari ir taisniba attieciba uz daudziem "violetajiem", bet vinju neskaidra juridiska statusa delj tas ir atsevishkas diskusijas priekshmets.)

PS Par kljudam ludzu atvainot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 15.02.2004 18:48
1. Neesmu saticis nevienu krievu, kurš būtu nožēlojis, ka ir mācījies latviešu skolā. Bet esmu saticis daudz krievu, kuri nožēlo, ka ir mācījušies krievu skolās.



2. Mēs jau sākam braukt pa rinķi un vispār man būtu vienalga kādā valodā Jūs savās skolās mācāties, ja tas vēlāk nepārmestos uz augstskolām un pēc tam lielajā dzīvē, kur, nespēdami konkurēt ar latviešiem jomās, kur latviešu valoda ir jāzin perfekti, sāksit taisīt revolūciju, lai ieviestu šeit divvalodību.



Par rinki diezgan pareizi ir pateikts. Noslegumam no savas puses gribetu piebilst:

1. Rexam: atljauiet tiem berniem un vinu vecakiem pasiem izveleties, kadas skolas macities, un izdarot so izveli, pasiem priecaties vai nozelot.



Par citam minoritatem - negribetu aizrauties ar statistiku, bet krievu Latvija ir ap 29 procentiem, kas pats par sevi jau ir diezgan daudz. No visam parejam minoritatem liels ipatssvars ir vienigais baltkrieviem un ukrainiem, kas parsvara runa tikai krieviski, seviski baltkrievi. Viso parejo minoritasu ipatssvars svarstas ap 1-2 procentiem.



Par separatismu un Krieviju - jedziga piebilde. Vai izglitibas jautajumu risinasim ar NBS palidzibu, pargrupejot labakus spekus no Irakas uz Plavniekiem un Imantu?



2. Verneram: jebkuram normalam cilvekam ir jabut vienalga kada valoda macas vina kaimina berns, galvenais lai vins protu runat valsts valoda.


5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verners 15.02.2004 18:11
Mēs jau sākam braukt pa rinķi un vispār man būtu vienalga kādā valodā Jūs savās skolās mācāties, ja tas vēlāk nepārmestos uz augstskolām un pēc tam lielajā dzīvē, kur, nespēdami konkurēt ar latviešiem jomās, kur latviešu valoda ir jāzin perfekti, sāksit taisīt revolūciju, lai ieviestu šeit divvalodību. Un tas jau mani skars personīgi, jo, lai arī krievi saka, ka es krieviski runāju gandrīz bez akcenta:) es kā latvietis negribu nonākt situācijā, ka Latvijā man spiestā kārtā valsts iestādēs, vai arī apkalpojošajā sfērā būs jāsāk jārunāt krieviski.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 15.02.2004 17:54
Nilam

Latvijā dzīvo arī ukraiņi, lietuvieši, poļi, baltkrievi, ebreji, igauņi, čigāni utt.

Ukraiņi neprotestē pret to, ka viņiem nav iespējas 100%-īgi mācīties ukraiņu valodā.

Lietuvieši neprotestē pret to, ka viņiem nav iespējas 100%-īgi mācīties lietuviešu valodā.

Poļi neprotestē. Baltkrievi neprotestē. Ebreji neprotestē.

Tikai daži krievi protestē. Nekrievu vadībā...

Vai tas nav smieklīgi?

Vai tā ir dažu krievu nacionālisma izpausme? Dažu krievu separātisms? Vai zini, ko ar separātistiem dara Krievijā?

Cilvēkam ir tiesības izvēlēties jebkuru skolu no visām, kuras darbojas viņa pilsētā. Un ja esošās nepatīk, var dibināt savu vai var arī pārbraukt uz citu pilsētu. Daži savus bērnus sūta mācīties uz ārzemēm. Valsts izvēlas tādu izglītības sitēmu, kas veicina valsts attīstību. Muļķīgi prasīt no valsts to, kas kaitē pašai valstij. Muļķīgi vispār gribēt kaitēt savai valstij.

Ir daudz krievu, kuri mācās latviešu skolās. Neesmu saticis nevienu krievu, kurš būtu nožēlojis, ka ir mācījies latviešu skolā. Bet esmu saticis daudz krievu, kuri nožēlo, ka ir mācījušies krievu skolās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 15.02.2004 12:50
cik es sapratu, skolas var izvēlēties pašas, kurus mācīt latviešu valodā. Tai noteikti nav jābūt fizikai.

Ja, var izveleties, bet tikai 40 procentu ietvaros. Un ja pedeja klase skola tiek pasniegti 10 prieksmeti, no tiem 2 krievu valoda un literatura, tad paliek vel 2 prieksmeti. Un iebazt sajos prieksmetos fiziku, algebru, geometriju un, piem, kimiju jau neizdodas.

Un logikas, lidz ar to, sai likuma nav nekada.

Var pienemt, ka krievi ir drausmigaka tauta visas bijusas PSRS rebublikas, un lidz ar to vispar aizliegt skolas pasniegt kaut ko krievu valoda. Tas nebutu labakais likums, bet tas vizmaz butu godigi un konsekventi.

Bet nesen pienemtais likums nav ne godigs, ne konsekvents. Aizliegt nevar (ES nespratis), atlaut negribas (tad krievi mus vispar necienis), nu tad ieliksim nekonsekventas un nelogiskas normas likuma. Un gaidisim kas sanaks - a gadijuma, ja skolnieki izies ielas, teksim - ka tas ir tikai un vienigais Maskavas roka.

Asimilācija ir dabiska, ja cilvēks asimilējas ar pamattautu. Un tā nav dabiska, ja pamattautu asimilē atnācēji.

40 procenti krieviski runajoso Latvijas iedzivotaju nevar asimilet latviesus. Latviesi savukart nevar asimilet 40 procentus krieviski runajosos iedzivotajus. Kas te ir dabisks, un kas pretdabisks - nezinu, neesmu specialists. Bet vienigais kas paliek - pirmie megina sacakaret nacionalo identitati otrajiem, bet otrie - pirmajiem. Arkartigi produktiva nodarbosanas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verners 14.02.2004 21:48
Nilam

Bulgarijas iestasanos NATO, 20 tukst militaristu, Uzbekijas nacionalpolitika, Azovas jura, un parejie divainie fask - kur te ir sakars ar to, ka valsts atnem skolniekiem izveles brivibu, kurus prieksmetus macities dzimtaja valoda, un kurus - latviesu valoda?



Viss precīzāk Jums atbildēja Rex. Piesaucot Bulgāriju un Azovas jūru, es tikai gribēju, lai Jūs pats nonāktu pie tāda secinājuma:), bet priekšmetus, cik es sapratu, skolas var izvēlēties pašas, kurus mācīt latviešu valodā. Tai noteikti nav jābūt fizikai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 14.02.2004 17:43
Tad nu gan, pieņemot likumu par izglītību, kurš atbilst ES likumu prasībām, mēs esam atriebuši padomju režīma noziegumus:)

ES neregule dalibvalsts izglitibas politiku. Lidz ar to runat par atbilstibu/neatbilstibu ES prasibam nav jegas.

Esmu bijis Krievijā un izbraukājis to līdz pat Azovas jūrai, kas vairs nav Krievija. Tā kā kaut kāds priekšstats man par šo zemi ir.

Lielaka dala Azova juras pieder Krievijai, par to var apliecinaties apskatoties uz karti.

Acīm redzot šo atšķirību juta arī tie 20 tūkstošu PSRS militāristu, kuri palika Latvijā uz dzīvi arī pēc PSRS sabrukuma. Jūs taču neteiksit, ka šeit ir viņu dzimtene. Tā arī ir atbilde jautājumā par migrāciju no Krievijas uz citām valstīm.

Nevaresu atbildet, neesmu vienkarsi sapratis Jusu domu.

Nevar taču salīdzināt, attieksmi pret krieviem, piemēram, Uzbekijā un Latvijā.

"A u nih esce huzhe" - nav isti labakais arguments.

Taču tiešām daudz kas var mainīties, ja jūsu pusaudži turpinās staigāt ar cirvjiem un beisbola nūjām ap latviešu skolām, kā nupat to dzirdēju pa TV.

"Ja kas nepatik, dabusiet pa purnu" ari neskaitas ka labakais arguments.

Vai Jūs neesat uzdevis sev jautājumu par to, kādēļ tik daudz problēmu rodas krieviem visās bijušajās padomju republikās un austrumbloka valstīs? Pat Bulgārija steidzas iestāties NATO. Es tiešām vēlētos dzirdēt Jūsu versiju par šo dīvaino faktu.

Sk. par argumentu "A u nih esce huzhe"...

Bulgarijas iestasanos NATO, 20 tukst militaristu, Uzbekijas nacionalpolitika, Azovas jura, un parejie divainie fask - kur te ir sakars ar to, ka valsts atnem skolniekiem izveles brivibu, kurus prieksmetus macities dzimtaja valoda, un kurus - latviesu valoda?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 14.02.2004 01:07
Nilam,

Latvijas pozīcija atšķiras no padomju pozīcijas ar to, ka toreiz krievu valoda bija uzspiesta nekrievu teritorijā (tas arvien tiek turpināts arī Krievijā nekrievu teritorijās), bet latviešu valoda tiek "uzspiesta" latviešu teritorijā.

Latvija ir latviešu tautas pašnoteikšanās tiesību realizēšanas rezultāts. Krievi Latvijā nav tauta, bet tikai citas tautas diaspora, minoritāte. Krievu tautas pašnoteikšanās tiesību realizēšanas rezultāts atrodas ārpus Latvijas.

Asimilācija ir dabiska, ja cilvēks asimilējas ar pamattautu. Un tā nav dabiska, ja pamattautu asimilē atnācēji. Ja cilvēks svešā zemē grib saglabāt savu etnisko identitāti, viņam pašam jāpapūlas to darīt. Latvijas valsts pašlaik pārmērīgi daudz dara krievu identitātes saglabāšanai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 14.02.2004 00:54
Kalvim,

nemaldini sabiedrību :). Mazākumtautību konvencijā nav paredzētas tiesības mācīties dzimtajā valodā! Tur ir paredzēts, ka valstij ir jānodrošina vai nu mazākumtautības valodas apgūšana vai nu izglītība dzimtajā valodā. Vai nu vai. To izlemj valsts. Turklāt mazākumtautību tiesības nedrīkst apdraudēt sabiedrības un valsts integritāti. No tā jau izriet, ka Latvijas gadījumā tieši pirmais variants ir noderīgāks - dzimtās valodas apgūšana pamatnācijas skolā (nevis izglītība dzimtajā valodā).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 14.02.2004 00:43
Kalvi,

likumu protams var mainīt un arī vajadzēs mainīt, pilnveidojot to. Varu piekrist tev, ka pašreizējam modelim ir trūkumi. Jebkurai reformai var būt blaknes. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka reforma ir atceļama. Tā ir pilnveidojama. Tas ir ceļš uz to modeli, kuru tu esi minējis kā pozitīvu - "V.Vīķe-Freiberga ir mācījusies pilnvērtīgās pamatnācijas skolās". Pašlaik to nodrošināt vēl nevar. Un te ir jāatbild uz jautājumu "kāpēc?"

Daļa krievu vecāku savus bērnus jau sūta latviešu skolās. Tātad, daļa vecāku jau nodrošina saviem bērniem šo modeli. Kaut ko var darīt valsts, kaut ko var darīt vecāki. Valsts nodrošina latviešu skolu esamību. Visiem bērnu dārziem būtu jābūt tādiem, kuros bērns apgūtu latviešu valodu. Tomēr konkrētā gadījumā viss ir atkarīgs no vecākiem, viņu pienākums ir nodrošināt bērniem latviešu valodas minimumu, lai viņi varētu mācīties latviešu skolās. Šī reforma norāda virzienu: agrāk vai vēlāk latviešu valoda būs jāiemācās. Tas ir stimuls tiem vecākiem, kuri to līdz šim nav novērtējuši. Katrs no viņiem zina latviešu valodu kaut minimālā apjomā - ja viņš nodos šīs zināšanas savam bērnam, ja viņš ieslēgs latviešu multenes un filmas, tad bērnam jau būs pamatzināšanas latviešu valodā. Galu galā, pagalmā bērni apgūst viens otra valodu bez īpašas piepūles.

Un ja vecāki ir snieguši bērnam tādas zināšanas, tad tālāk pilnīgi vienalga vai viņš mācīsies latviešu vai krievu skolā, jo latviešu valoda nesagādās viņam problēmas. Skolotāju problēma atrisināsies pati no sevis. Vecākā paaudze nedzīvos mūžīgi, jaunākā paaudze valodu jau ir iemācījusies, nākošā skolotāju paaudze to zinās vēl labāk.

Bet ja krievu skolās saglabātos apmācība tikai krievu valodā (fizkultūru un dziedāšanu neminēsim), tad arī šī nenormālā situācija, kad turpat puse iedzīvotāju neprot vai "pus-prot" latviešu valodu, saglabātos bezgalīgi ilgi. Rezultātā valstī izveidotos otra kopiena, un saspīlējums vēl pieaugtu. Pašreizējais saspīlējums ir nevis reformas sekas, bet gan reformas nokavējuma sekas. To vajadzēja darīt agrāk, to vajadzēja veicināt - labākajās skolās to vajadzēja jau pabeigt.

Ir nepieciešama pāreja uz latviešu valodas dominēšanu jebkura Latvijas iedzīvotāja dzīvē. Tikai tad mums būs vienota un saskanīga sabiedrība. Citas valodas nekur nepazūdīs. Dzīvojam globalizācijas apstākļos, valodu zināšanas tikai pieaugs. Turklāt tās nebūs vienpusīgas. Pašlaik izplatītāko svešvalodu (krievu) prot 80% iedzīvotāju, bet otro izplatītāko (angļu) prot tikai 30% procentu ... jauniešu (nevis visu iedzīvotāju). Nākotnē pieaugs Eiropas valodu loma un samazināsies krievu valodas loma. Tas ir dabiski un tas ir labi.

Starp citu, esmu 100% krievs (pēc izcelsmes), es zinu ko es saku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verners 13.02.2004 21:26
Nilam



"Likuma pamatmerkis ir atriebties tiem utainiem krieviem par visiem padomju rezima noziegumiem un cilevatiesibu parkapumiem".

Tad nu gan, pieņemot likumu par izglītību, kurš atbilst ES likumu prasībām, mēs esam atriebuši padomju režīma noziegumus:) Kaut gan smaidīt te nav par ko, padomju režīma laikā bojā gāja desmitiem tūkstošu cilvēku.



Aizbrauciet uz Krieviju un salidzinajiet dzives limeni tur un seit. Bet izdariet to, ludzu, pareizi, salidzinot Rigu ar Maskavu, un derevnjas Pleskavas apgabala ar sadzam Latgale.

Esmu bijis Krievijā un izbraukājis to līdz pat Azovas jūrai, kas vairs nav Krievija. Tā kā kaut kāds priekšstats man par šo zemi ir. Acīm redzot šo atšķirību juta arī tie 20 tūkstošu PSRS militāristu, kuri palika Latvijā uz dzīvi arī pēc PSRS sabrukuma. Jūs taču neteiksit, ka šeit ir viņu dzimtene. Tā arī ir atbilde jautājumā par migrāciju no Krievijas uz citām valstīm.



Bet vai Jums nav ienacis prata, ka ar sodienas nacionals politikas palidzibu Latvija tiek audzinata jauna paaudze - krievi, kas ari grib "sadot".

Nevar taču salīdzināt, attieksmi pret krieviem, piemēram, Uzbekijā un Latvijā, taču tiešām daudz kas var mainīties, ja jūsu pusaudži turpinās staigāt ar cirvjiem un beisbola nūjām ap latviešu skolām, kā nupat to dzirdēju pa TV.

Vai Jūs neesat uzdevis sev jautājumu par to, kādēļ tik daudz problēmu rodas krieviem visās bijušajās padomju republikās un austrumbloka valstīs? Pat Bulgārija steidzas iestāties NATO. Es tiešām vēlētos dzirdēt Jūsu versiju par šo dīvaino faktu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 13.02.2004 17:27
Nilam: kādēļ tieši 60/40? Manuprāt, tādēļ, lai, pielāgojot sakāmvārdu Latvijas realitātei, kaza ir paēdusi un vilks dzīvs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kalvis.apsitis@navig 13.02.2004 12:44
Piebildes Miajas teiktajam:

Un Jūs domājat, ka tie krievi, kuriem būs kaut mazākā iespēja pēc 1. maija aizbraukt no Latvijas, te ilgstoši aizkavēsies? Kā Jūs izskaidrojat to, ka jaunpilsoņu skaits pēc 20. septembra strauji pieaug?

ES pilsonība, acīmredzot, ir pievilcīga, neatkarīgi no tā, kurā valstī cilvēks dzīvo. Viens no izglītības reformas piekritēju argumentiem, acīmredzot, ir šāds:
"Tie cittautieši, kuri šobrīd pilnīgi neiekļaujas latviskajā kultūrvidē un nav īpaši pieķērušies Latvijai, iegūs motivāciju izbraukt uz pastāvīgu dzīvi citās ES dalībvalstīs. Līdz ar to Latvija kļūs etniski viendabīgāka."
Tas būtu ļoti labs arguments, bet tomēr ir rūpīgāk jāapsver, kuras iedzīvotāju grupas Latviju pametīs. Ir pamats domāt, ka tie būs pārsvarā augsti kvalificēti un gados jauni cilvēki, neatkarīgi no tautības. No vienas puses valdībā ir populāras dzimstības veicināšanas programmas. Toties tā tīšām provocē tos, kuri te jau dzīvo un vēlētos dzīvot arī turpmāk, bet vēlas, lai valsts nejaucas viņu personiskajā dzīvē, ļauj izglītot bērnus saskaņā ar ģimenes vērtībām un tīši neapdraud valsts ekonomisko uzplaukumu ar stulbām reformām.
Jau tagad Latviju ir atstājuši pazīstami režisori un mākslinieki, izcili sportisti un, starp citu, arī vismaz pieci mani kādreizējie kursabiedri - visi pēc tautības latvieši, kuri beidza augstskolu ap 1994. gadu un šobrīd sekmīgi darbojas ASV un Anglijas informātikas nozarē.

Bet pensiju sistēma, kas darbojas pēc solidaritātes principa - t.i. strādājošie maksā pensionāriem - Latvijā tiek mainīta. Protams, arī tur nav garantijas, taču nebūšu pilnīgi atkarīga no tā, cik Latvijā būs manis "apgādātāju".

Varbūt vajag skaidri pateikt - 2. līmeņa pensiju fondus galvenokārt ieguldīsim Dienvidaustrumāzijā, jo tur sagaidāms ekonomisks uzplaukums un vērtspapīri nezaudēs vērtību?! Pensiju 2. un 3. līmenis ir balstīts uz noteiktiem investīciju mehānismiem - tātad līdzīgi kā "solidaritātes principa" gadījumā atkarīgs no tiem jaunās paaudzes cilvēkiem, kuri pelnīs mums šīs pensijas. Ir ļoti jauki izglītot jauniešus par Latvijas naudu un tad uzdāvināt tos draudzīgām valstīm Amerikā un Eiropā. Varbūt tomēr padomāt, kā sašaurināt šo labdarību.

Un kas gan tur tik īpašs - "ja jums nepatīk, tad dodieties prom!"? Nu jau pat viscaur politkotrektā Diena atgādina: par to, ka no 2004. gada būs jāmācās tikai latviski, tika runāts jau sen. Tikai neviens to neņēma galvā - cerēja, ka māte Krievija to nokārtos.

Un tam, kurš tā saka, ir jārēķinās, ka būs kāda daļa minoritāšu - varbūt pusmiljons vai drusku vairāk, kuri nekur neaizbrauks. Un būs arī latvieši, kuri nevarēs atrast ne te, ne Eiropā kvalificētu darbu. Jo tajā laikā, kad viņi gāja skolā bija izglītības ministrs, kurš izvirzīja dažnedažādas slavējamas prioritātes - ticības mācību, Latvijas vēstures nošķiršanu no pārējās vēstures kā atsevišķu mācību priekšmetu, latviskuma kopšanu krievu pusaudžiem fizikas stundās un daudz ko citu. Tikai viņš aizmirsa parūpēties par izglītības kvalitāti un skolotāju darba apstākļiem.

Ļoti iespējams, ka krievu izglītības latviskošana Latvijā ir vēsturiska nepieciešamība. Bet uz to ved divi ceļi. Pirmais ceļš ir padarīt latviešu valodu pievilcīgu - atbalstīt latviešu bērnudārzus, interešu izglītību - skolēnu pulciņus, pašdarbību un sen aizmirstās jauno tehniķu stacijas. Īsi sakot - visu to, uz ko krievu bērnu vecāki paši pieteiksies rindā, vienlaikus saglabājot pilnvērtīgu nacionālo izglītību dzimtajā valodā. Otrs ceļš ir dezorganizēt krievu skolas līdz tādai pakāpei, lai piespiestu krievu vecākus izvēlēties latviešu skolas, kuras gan arī ir pārslogotas un nemitīgo stulbo reformu nomāktas.

Līdzīgi darīja Staļina laiku komunisti, kuri mākslīgi Ukrainas un arī Krievijas laukos izraisīja badu un pasludināja 1929. gadu par "lielā lūzuma gadu" vienlaidus kolektivizācijā. Un zemnieki tiešām nāca uz pilsētām un par niecīgu atalgojumu cēla rūpniecību. Bet par kādu cenu tas tika panākts? Domāju, ka līdzīgu domu Nils Ušakovs mēģināja piespēlēt Verneram. Mums nav obligāti jāatkārto padomju laika kļūdas, jo ir cits laikmets, kurā var rīkoties efektīvi un iejūtīgi, nevis kampaņveidīgi un nežēlīgi.

Manā ģimenē vecākā meita šoruden ies 1. klasē. Un viņas intereses paradoksālā kārtā aizstāv tie paši mītiņotāji, kuru acīs jūs, Miaja, saskatījāt to briesmīgo naidu. Jo varbūt saprāts uzvarēs un nākamais izglītības ministrs sapratīs, ka konfrontācijai nav laika - ir jāglābj mācību kvalitāte gan latviešu, gan mazākumtautību skolās. Citādi mēs nevarēsim pastāvēt nākotnē iepretim tām tautām, kurās izglītības ministrs nevis lamājas ar "tumšajiem spēkiem" - nepaklausīgajiem skolotājiem, skolēniem un vecākiem, bet nodrošina apstākļus tiem, kuri grib izglītoties un izglītot citus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 13.02.2004 11:22
Billijs

Tacu butu divaini, ja valsts pienemtu normativus, ka, piem., visiem pirmakartam ir jazin matematika, un visi pareji prieksmeti vairs tik svarigi nav

Tiesi par to iet runa - kapec valstij ir japienem normativi nosakot, ka 60 procenti prieksmetiem ir janotiek latviesu valoda? Nevis 55, vai 50, vai 70? Kapec tiesi si proporcija?

Vai valsts normatīvs,ka pamatskolas izglītība ir obligāta nav dīvains? Varbūt atstāt katra paša ziņā,iet skolā vai nē,mācīties reizrēķinu,vai staigāt apkārt suņus un vecenītes baidot?

Pilnigi pareizi - ja cilveks grib staigat apkart baidot apkartejos - lai vins to dar, tikai saskanot savas aktivitates ar valsts policijas darbiniekiem. Ja vins grig iet skola, vinam ir jabut izvelei - 1) iet krievu skola, kur prieksmetu vairakums tiek pasneigts krievu valoda, bet valsts nodrosina augsti kvalitativo latviesu valodas pasniegsanu; 2) iet skola kur dala prieksmetu pasnigta krieviski, dala latviski; 3) iet latviesu skola, un krievu valodu macities fakultativa.

Visi tris varianti nodorsina latvisu valodas zinasanas krievu pusaudzu vide, atstajot viniem un vinu vecakiem izveles brivibu.

N.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Billijs 13.02.2004 11:09
Nil Ushakov.Tacu butu divaini, ja valsts pienemtu normativus, ka, piem., visiem pirmakartam ir jazin matematika, un visi pareji prieksmeti vairs tik svarigi nav

Vai valsts normatīvs,ka pamatskolas izglītība ir obligāta nav dīvains? Varbūt atstāt katra paša ziņā,iet skolā vai nē,mācīties reizrēķinu,vai staigāt apkārt suņus un vecenītes baidot?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 12.02.2004 23:25
Verneram

Es savas astoņas klases beidzu latviski un tajā pašā rudenī sāku tālāk mācīties krieviski, bez kādām saudzējošām atlaidēm. Šinī gadījumā pāreja uz 60% priekšmetu apmācībām latviešu valodā ilga, cik esmu dzirdējis, desmit gadu, kuras gaitā ieguldīti ir miljoniem latu un ja atsevišķas skolas nav tam gatavas, kurš tad tur ir vainīgs, ja ne paši skolu vadītāji un skolotāji? Tāpēc pats problēmas uzstādījums ir nepareizs.

Var ieguldit miljonus latus un parvest krievu skolas pat uz kiniesu valodu, tehniski tas ir iespejams. Bet tas nav vajadzigs. Es atkartosos velreiz - neviens neproteste pret to, lai macitos latviesu valodu un pret to lai visi zinatu latviesu valodu. Cilveki savukart proteste pret to, ka berniem butu jamacas matematika vai dabas zinatnes latviesu valoda. Jus rakstat, ka pec astotas klases bijat spiests pariet un macibam krievu valoda. Man ir zel, ka notika ta. Bet Jusu talaka pozicija, piedodiet, ir tikai meginajums atriebties. So poziciju ari var cienit, bet tai gruti piekrist.

Isteniba Izglitibas likuma 1. pantam vajadzetu iesniegt vel vienu grozijumu, nosakot, ka "Likuma pamatmerkis ir atriebties tiem utainiem krieviem par visiem padomju rezima noziegumiem un cilevatiesibu parkapumiem".

Tādēļ es labāk uzdošu jautājumu Jums. Vai tiešām Jūs šobrīd atrodaties tik sliktā situācijā, salīdzinot, piemēram, ar to kā dzīvo Jūsu tautieši Krievijā.

Aizbrauciet uz Krieviju un salidzinajiet dzives limeni tur un seit. Bet izdariet to, ludzu, pareizi, salidzinot Rigu ar Maskavu, un derevnjas Pleskavas apgabala ar sadzam Latgale. Un Jus redzesiet, ka Maskavas dzives limenis ir nesalidzinami augstak par limeni Riga, bet starp derevnjam un sadzam seviski lielas atskiribas nav.

Es pieņemu, ka Jūs esat Latvijas pilsonis tad, pavisam drīz Jūs būsit ES pilsonis ar visām priekšrocībām, kuras dod šāds status. Domāju, ka neviens vien krievs Krievijā labprāt atrastos Jūsu vietā.

Sk. ieprieksejo atbildi. Neesmu dzirdejis par masu migraciju no Krievijas uz citam valstim. Esmu savukart dzirdejis ka pec immigrantu skaita (absolutos skaitlos) Krievija atrodas tagad 3. vieta pasaule.

Cerams, ka Jusu prearguments nebus "nu tad i brauciet uz savu plaukstoso Krieviju".

Arī dzīvojat salīdzinoši labi, ja jau mēs te abi diskutējam internetā, un tas viss ir sasniegts to nacionālistu vadīto valdību vadībā pret, kuru Jūs tik dedzīgi cīnāties savu vadoņu – Rubika, Ždanokas, vai Plinera vadībā.

Piedodiet, bet diskusija par musu valdibu sasniegumiem varetu aiznemt jau visu mana datora atminu un ari bez rezultatiem. Pajautajiet to lauku iedzivotajiem, pensionariem, budzeta sferas darbiniekiem. Bet, loti Jus ludzu, neatbildet ar "toties Krievija ir vel sliktak".

Par maniem vadoniem Zdanoku utt, es ar Jusu atlauju paklusesu. Publiski iztekities par savu prieksniecibu man ir aizliegts.

Vai Jums pašiem nekad nav ienākusi prātā doma, ka Jūs vienkārši izmanto tie, kuri šādā veidā, ar Jūsu rokām vēlas realizēt savas intereses šeit Latvijā un, kas būs tad, ja viņiem tas izdosies? Vai tad mēs dzīvosim labāk?

Viss tiesam beigsies ar to, ka Latvijas ienaidniekiem izdosies realizet savus planus. Iemesls tam bus loti vienkarss - divu kopienu neiecietiba, un savstarpeja velme "sadot tiem krieviem/latviesiem".

Diemzel, pec Jusu argumentiem var izdarit secinajumu, ka velme "sadot" Jums ir dominejosa. Bet vai Jums nav ienacis prata, ka ar sodienas nacionals politikas palidzibu Latvija tiek audzinata jauna paaudze - krievi, kas ari grib "sadot". Un si nesaprotama velme ar jebkuru cenu realizet izglitibas reformu to tikai kultive.

Un seit es atkartosu velreiz - reformas pretinieki neproteste pret to, ka latviesu valoda ir jazin!

Nils

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verners 12.02.2004 20:59
Nilam

Bet ar ko jūsu pozīcija pret krievu skolniekiem atšķiras no padomju varas pozīcijas pret Jums.



Tas nav salīdzināms. Es savas astoņas klases beidzu latviski un tajā pašā rudenī sāku tālāk mācīties krieviski, bez kādām saudzējošām atlaidēm. Šinī gadījumā pāreja uz 60% priekšmetu apmācībām latviešu valodā ilga, cik esmu dzirdējis, desmit gadu, kuras gaitā ieguldīti ir miljoniem latu un ja atsevišķas skolas nav tam gatavas, kurš tad tur ir vainīgs, ja ne paši skolu vadītāji un skolotāji? Tāpēc pats problēmas uzstādījums ir nepareizs un, kā jau teicu iepriekš, mērķim, kura vārdā tika izraisītas šīs nekārtības, nav nekāda sakara ar izglītību.



Piedodiet, bet tas ir smieklīgi - prasīt neatkarību no PSRS, nosodīt komunismu, un tai pat laika pielietot lielā mērā boļševiku metodes pret tiem kas atšķiras (mūsu gadījumā pēc etniska principa).

Pēc šāda teikuma mēs varētu izvērst diskusiju, kas aizņemtu visu mana datora atmiņu un ticiet man, tā būtu bez rezultātiem:), kaut vai tāpēc vien, ka Latvija nekad labprātīgi PSRS nav iestājusies un tāpēc mums no šīs bijušās valsts nekas nav bijis jāprasa, bet jāatgūst no tās sava neatkarība.

Tādēļ es labāk uzdošu jautājumu Jums. Vai tiešām Jūs šobrīd atrodaties tik sliktā situācijā, salīdzinot, piemēram, ar to kā dzīvo Jūsu tautieši Krievijā. Es pieņemu, ka Jūs esat Latvijas pilsonis tad, pavisam drīz Jūs būsit ES pilsonis ar visām priekšrocībām, kuras dod šāds status. Domāju, ka neviens vien krievs Krievijā labprāt atrastos Jūsu vietā. Arī dzīvojat salīdzinoši labi, ja jau mēs te abi diskutējam internetā, un tas viss ir sasniegts to nacionālistu vadīto valdību vadībā pret, kuru Jūs tik dedzīgi cīnāties savu vadoņu – Rubika, Ždanokas, vai Plinera vadībā. Vai Jums pašiem nekad nav ienākusi prātā doma, ka Jūs vienkārši izmanto tie, kuri šādā veidā, ar Jūsu rokām vēlas realizēt savas intereses šeit Latvijā un, kas būs tad, ja viņiem tas izdosies? Vai tad mēs dzīvosim labāk?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 12.02.2004 12:09
Nu gan aizrunājāties: krieviem latviešu valoda Latvijā ir... svešvaloda. Te tā ir valsts valoda, patīk kādam tas vai ne.

Tieši tā - Japānā, piemēram, ir skolās mācību priekšmets, kuru tieši tā arī sauc "kokugo" (nevis "ņihongo") - t.i. "valsts valoda" (nevis "japāņu valoda"). Tur gan 99% iedzīvotāju esot japāņi. Savukārt PSRS bija divas dažādas specialitātes daudzās augstskolās - "yaziki narodov SSSR" un "inostranniye yaziki" - t.i. turku valoda bija svešvaloda, bet azerbaidžāņu valoda - PSRS tautas valoda. Tāpat arī ar rumāņu un moldāvu valodu. Vēlāk gan lingvisti sāka apgalvot, ka valodas iemācīšanās grūtuma pakāpe neesot atkarīga no administratīvi politiskā iedalījuma. Protams, var apgalvot, ka krievi daudzviet Latvijā daudz kur saskaras ar latviešu valodu - tāpēc to mācīties varētu būt vieglāk nekā jebkādu svešvalodu. Bet ir jau mums arī Bolderāja un Daugavpils...

Atgriežoties pie Anglijas - kurā no Indijas valodām tur ir skolas indiešu bērniem? Vai zināt kādu Karību salu pēcteču skolu - kādā valodā runā tur?

Anglijā nav dzirdēts par skolām iebraucēju tautu valodās. Turpretī Vācijā ilgus gadus pēc kara bija valsts uzturēta skola ar latviešu mācību valodu - Minsteres latviešu ģimnāzija. Karību salās runā spāniski (Kuba, Puerto-Riko, Dominikānas republika) vai kreolizētā franču valodā (Haiti); mazākas saliņas varētu būt arī angliski runājošas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Miaja 12.02.2004 11:40
Kalvim Apsītim

Nu gan aizrunājāties: krieviem latviešu valoda Latvijā ir... svešvaloda. Te tā ir valsts valoda, patīk kādam tas vai ne.

Atgriežoties pie Anglijas - kurā no Indijas valodām tur ir skolas indiešu bērniem? Vai zināt kādu Karību salu pēcteču skolu - kādā valodā runā tur?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Miaja 12.02.2004 11:37
Un Jūs domājat, ka tie krievi, kuriem būs kaut kazākā iespēja pēc 1. maija aizbraukt no Latvijas, te ilgstoši aizkavēsies? Kā Jūs izskaidrojat to, ka jaunpilsoņu skaits pēc 20. septembra strauji pieaug?

Pa vecumdienām - jau esam piedzīvojuši, ko nozīmē plānot vecumdienu nodrošinājumu, vadoties pēc tā, kāda situācija ir tejā brīdī. Mana mamma arī cerēja uz lielu pensiju, kad viņa strādāja padomju laikos. Bet pensiju sistēma, kas darbojas pēc solidaritātes principa - t.i. strādājošie maksā pensionāriem - Latvijā tiek mainīta. Es iemaksāju naudu gan 2., gan 3. pensiju līmenī. Protams, arī tur nav garantijas, taču nebūšu pilnīgi atkarīga no tā, cik Latvijā būs manis "apgādātāju".

Un kas gan tur tik īpašs - "ja jums nepatīk, tad dodieties prom!"? Nu jau pat viscaur politkotrektā Diena atgādina: par to, ka no 2004. gada būs jāmācās tikai latviski, tika runāts jau sen. Tikai neviens to neņēma galvā - cerēja, ka māte Krievija to nokārtos.

Bet vakar naidpilnās bērnu sejas ieraudzīju, pavisam nejauši pagadotoies pa ceļam viņu gājienam. Iesaku apmeklēt nākamo viņu demonstrāciju. Tas BIJA briesmīgi.

Par "slāvu asinīm"- protams, zinu, ka noteicošais identitātes apziņā ir citas kvalitātes. Tātad, ja mūsu krievvalodīgie pastiagājas ar Krievijas karogu un pieprasa krievu valodu skolās, nozīmē - ne jau asiņu balss, bet audzināšana un vide, no kuras viņi nāk, nosaka - šie cilvēki grib būt piederīgi Krievijai. Vai kāds no ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, saglabājot savu latvietību, rīkoja demonstrācijas, lai paustu klaju naidu pret to valsti, kur viņš dzīvo? Man nekas tāds nav zināms.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 11.02.2004 23:03
Verneram:

Bet ar ko jusu pozicija pret krievu skolniekiem atskiras no padomju varas pozicijas pret Jums: "nemaki - iemacisim, negribi – piespiedisim vai ari izmetisim mizkaste"? Vai jaunaja Latvija obligati butu jaizmanto padomju pieredze, un jaatkarto padomju kludas? Man ir zel, ka jums pret savas gribas bija jamacas fizika krievu valoda. Bet tas nekada veida nevar kalpot par argumentu tam, ka tagad krievu berniem butu jamacas to pasu fiziku latveisu valoda. Piedodiet, bet tas ir smiekligi - prasit neatkaribu no PSRS, nosodit kommunismu, un tai pat laika pielietot lielaja mera bolseviku metodes pret tiem kas atskiras (musu gadijuma pec etniska principa).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verners 11.02.2004 21:13
Kalvim Apsītim.

Es nezinu vai Liepājas jūrskolu var nosaukt par krievu skolu. Cita lieta, ka stūrmaņu plūsma bija krievu plūsma, jo tāda bija toreiz kadru politika, kuras dēļ apmēram puse kursā bija latvieši, kas bija spiesti mācīties krieviski, ja vēlējās sasniegt savu mērķi ‑ iet jūrā, kā stūrmaņi un sapņot par kapteiņa diplomu un tāpēc pati dzīve mums, latviešiem piespēlēja saukli - "nemāki - iemācīsim, negribi – piespiedīsim vai arī izmetīsim mizkastē", arī fizikas pasniedzējs mums bija latvietis, kurš ar mums runāja krieviski (vēsturē pazīstama situācija:), taču šodien TV dzirdu, ka Imantas 96 v-sk. viss ir kārtībā un tas pierāda tikai to, ka ne jau valodā ir problēma un arī ne metodikā, par kuru negribu ar Jums diskutēt, jo man šajā ziņā ir tikai skolēna pieredze. Galvenā ļaunuma sakne ir meklējama tajā apstāklī, ka krieviem šobrīd šķiet pazemojoši zaudēt savas valdošās pozīcijas Latvijā. Bet, ja problēmas tiešām ir ar pedagogiem, tad es nesaprotu, kur tās slēpjas, jo visur citur ir tā – ja nevari apmierināt sava darba devēja prasības, tad tur ir durvis. Ar ko skolotāji ir pārāki par pārējiem profesiju pārstāvjiem? Starp citu, esmu dzimis pedagogu ģimenē:) un vēl, es daudz nebrīnīšos, ja drīzumā krievi – skolotāji no Latvijas drīz sāks pasniegt ES valstu skolās savus priekšmetus angļu valodā, jo mācīties angļu valodu, tas ir lietderīgāk un nav tik pazemojoši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kalvis.apsitis@navig 11.02.2004 19:22
Verneram:

Ir neliela atšķirība - krievu jūrskolā droši vien pasniedzēji tekoši runāja krieviski un pati vide bija krieviska. Man arī ir bijusi līdzīga pieredze - mācīties divus gadus tehniskā augstskolā Krievijā; tas viss ir pilnīgi normāli, un ar cilvēktiesībām izglītības valodai tiešām nav sakara. (Tiesības skolā mācīties dzimto valodu un kultūru ir minētas "Vispārīgajā konvencijā par mazākumtautību aizsardzību", kura gan Latvijai šobrīd nav saistoša).

Katrs, kurš ir pasniedzis valodu skolā vai privātstundās, droši vien piekritīs - svešvalodu var iemācīties tad, ja mācāmais pats to grib, jo jāiegulda ilgstošs apzināts darbs. Nelīdz armijas sauklis - "nemāki - iemācīsim, negribi - piespiedīsim", ar ko var motivēt jauniešus dažos vienkāršākos gadījumos. Ir, protams, iedarbīgi līdzekļi, kā veicināt latviešu valodas mācīšanos skolās.

(1) Valsts daļēji subsidētas un visiem Rīgas krievu bērniem pieejamas bērnudārzu grupiņas latviski. Pēc šādu grupiņu beigšanas vismaz sarunvaloda nesagādās grūtības un krievu vecāki varēs izvēlēties sūtīt savus bērnus kaut uz V.Zālīša pamatskolu vai Franču liceju.

(2) Valsts dod brīvību izvēlēties mācību metodes (un arī veidu, kā nodrošināt audzēkņu latviešu valodas zināšanas) vismaz to skolu skolotājiem, kuras ir pazīstamas ar savu augsto izglītības līmeni. Esmu pazīstams ar vairākiem čakliem, gudriem un latviski runājošiem vidusskolēniem no Rīgas 40. vsk., 13. vsk., Puškina liceja, u.c., kuri padziļināti interesējas par matemātiku un programmēšanu. Man ir neērti šo cilvēku priekšā, ka bars deputātu, kuriem, varbūt, nav bijis nekādas saistības ar krievu skolēniem, tagad komandē šo skolu pieredzējušos pedagogus, kā vajag pareizi strādāt, un ar kādiem līdzekļiem sasniedzams mērķis apgūt latviešu valodu. Visas skolas, protams, nav vienādas - daudzas mazo pilsētu krievu skolas, piemēram ļoti labprāt pāriet uz jauno bilingvisma modeli.

Prognozēt, kas īsti notiks pēc 1. maija, neņemos. Tomēr pašreizējā izglītības likumā ir tik daudz pārspīlējumu, un tas ir jau izraisījis tādu konfrontāciju, ka noteikti var sagaidīt visādus pārsteigumus šī likuma "ievērošanā", un faktiski neatrisinātais jautājums par mazākumtautību izglītību uzpeldēs aizvien jaunos locījumos. Labs piemērs, kā daži Saeimas latviskā gala politikāņi var pilnīgi nevajadzīgi saasināt emocijas, jo faktiski ir norūpējušies vienīgi paši par savām savtīgajām interesēm. ZaPČELa nometnes partijas šajā situācijā viennozīmīgi ir ieguvējas.
Kalvis Apsītis

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verners 11.02.2004 18:30
Kalvim Apsītim

Visam, kas te šobrīd notiek nav nekāda sakara ar tā saucamo minoritāšu cilvēktiesībām. Pēc 1. maija visādi štābi nomirs paši no sevi, jo būs zudusi jēga tādus uzturēt. Ekonomējot līdzekļus, viņi savās skrejlapās arī šodien pie reizes cīnijās "pret karu Irākā:)".

Mācīties matemātiku un fiziku krieviski man iznāca jūrskolā jau pēc astotās klases beigšanas un neviens neauklējās ar mani - pats vainīgs ja pietiekoši labi nemācēji savu "otro mātes valodu". Ja krievi kā tauta nav stulbāki par latviešiem, tad nedomāju, ka viņiem veiksies grūtāk par latviešiem, kuri savu laik mācijās krievu valodu, zāģējot kokus Sibirijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 11.02.2004 16:38
Miaja!

Runa tacu neiet par latviesu valodas zinasanam! Runa iet par to kura valoda tiks pasniegts skolu prieksmetu vairakums. Un vecakiem, ta pat ka vinu berniem, ir jabut iespejai piedalities un pasiem definet sis proporcijas - 40, 30 vai 70 procenti

So situaciju var salidzinat ar specializaciju, ko izvelas skolnieki - macities padzilinati matematiku, vai izveleties kaut-ko humanitaro. Vieniem sirdim tuvak ir matematika, citam - vesture. Tacu butu divaini, ja valsts pienemtu normativus, ka, piem., visiem pirmakartam ir jazin matematika, un visi pareji prieksmeti vairs tik svarigi nav.

Laujiet berniem pasiem izveleties, kas un kada valoda viniem butu jamacas. Ja absolvents zinas, ka vinam bus jakarto iestajeksameni LU matematika, vins pats ies uz klasem latviesu valoda. Bet ja vins plano iet uz vesturniekiem, tad vinam matematika neviena valoda nebus aktuala.

Nav nekadas vainas macities svesvaloda, bet ir jabut zinamai izveles brivibai. Savukart valstij ir janodrosina obligatais minimums - latviesu valodas pasniegsanas augstakais limenis. Bet ja kads velas iedzilinaties matematika kopa ar latviesu valodu, lai vins pats dara savo izveli.

Nils

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kalvis.apsitis@navig 11.02.2004 16:08
Komentāri par Miajas teikto:

Manī arī ir tik daudz slāvu asiņu, varbūt pat vairāk nekā dažam labam t.s. krievvalodīgajam.

"Slāvu asinis" ir tāds jocīgs apzīmējums - it kā atsaukšanās uz iedzimtību vai rasi. Kamēr gēnu datubāzes neliecinās par precīzi mērāmām likumsakarībām, "slāvu asinis", "ģermāņu asinis", "baltu asinis" utml., manuprāt, nozīmē vienu un to pašu - ļoti grūti definējamu gēnu materiāla sajaukumu. Šķiet, ka autore gribējusi uzsvērt, ka ir pārlatviskota cittautiete. Varbūt tā ir likumsakarība - pārlatviskotie krievi, kuru nacionālā identitāte vēl nav īsti skaidra un stabila viņu pašu uztverē, ir paši niknākie pārlatviskotāji. Arī PSRS visskaļāk par rusifikāciju izteicās pārkrievoti latvieši - Arvīds Pelše, Arnolds Klaucēns, Viktors Alksnis.

Līdz šīm dienām, kamēr nebiju redzējusi atklātu naidu pat mazu bērnu acīs, es uzskatīju, ka viss ir nokārtojams.

Vai Miaja te runā par konkrētām savām domstarpībām ar maziem bērniem, vai arī apraksta telepātisku fenomenu - spēju nolasīt, kādas un pret ko vērstas emocijas, pretimnācēju sejās?

... šiem nepatiecīgajiem cilvēkiem, kuriem bija laiks veselus 13 gadus, lai izvēlētos valsti un pilsonību, kam viņi pieder

Naturalizācija un krievu skolu reforma (par kuru ir Ušakova raksts) ir nedaudz saistītas, tomēr pilnīgi dažādas tēmas. Man kā latvietim nepiedien citas tautas pārstāvjiem teikt priekšā, kādā valodā mācīt savus bērnus, tomēr, ja visi neaizstāvēsim krievu skolēnu tiesības izvēlēties saglabāt mācības dzimtajā valodā, arī mūsu latviešu - gan vecāku, gan skolēnu tiesības būs atkarīgas no K. Šadurska un Saeimas deputātu kaprīzēm. Mēs jau esam redzējuši mūžīgos eksperimentus ar bezatzīmju sistēmu, matemātikas u.c. eksakto priekšmetu izglītības standarta noplicināšanu, obligāto ticības mācību, utml.

Svarīgas ir cilvēku tiesības savas ģimenes, skolas, pašvaldības līmenī risināt ar izglītību saistītus jautājumus un pieņemt saviem bērniem vislabākos lēmumus. Eiropas Savienības un kristīgās ētikas ietvaros to sauc par "subsidiaritātes principu" - valsts iejaucas tikai tajās jomās, ar kurām mazākas iedzīvotāju grupas pašas netiek galā. Pretstats tam ir totalitārisms - komjaunatnes princips - "mazākums pakļaujas vairākumam". Šajā gadījumā krievu bērni ir izrādījušies pirmie, kuri parāda, cik beztiesīgs valsts priekšā ir skolēns, viņa vecāki un skolotāji. To visu vienlīdz izbauda gan pilsoņi, gan nepilsoņi.

ja jau mācības kādā notiektā valodā dzīvē ir svarīgākas par visu, kāpēc nedarīt to tajā valstī, kur tas ir pavisam viegli izdarāms? Ja es gribētu mācīties itkai angliski, censtos nokļūt Anglijā.

Tas izklausās tā: "Dari kā es tagad teikšu, un ja nepatīk - vācies projām". Tas nav pat jautājums par nodokļu maksātāju tiesībām, bet par cieņu pret saviem līdzcilvēkiem un viņu tiesībām pašiem izlemt, ar kādiem līdzekļiem sasniedzams tas vai cits mērķis - paļaujoties uz to, ka viņi paši labāk zin, kā iekārtot savu un savu bērnu dzīvi.

Lai gan jautājums ir arī par nodokļiem - kurš pelnīs iztiku Jums, Miaja, kad būsiet pensijā? Vai tie būs dažādu tautību čakli un kvalificēti cilvēki, kuri būs pieraduši paši būt noteicēji par savu dzīvi? Vai arī dažus simttūkstošus spējīgāko jauniešu aizbaidīsim no Latvijas uz Angliju un Īriju, un līdz mūža beigām vērosim naidu pret valsti un izglītību atlikušo dažu simttūkstošu acīs?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Miaja 11.02.2004 15:22
Mācīties citā valodā nav grūti. Tas, ka augstskolā mācījos krievu grupā, būdama latviete, man neko sliktu nenodarīja. Turklāt māčibu grāmatas bija krieviski, taču neuzskatu to par problēmu - patlaban liela daļa mācīgu grāmatu šajā fakutlātē ir angliski...

Kā ieriebšu? Nu ne jau skrienot pa ielām un bļaujot. Bet, lūdzu, negaidiet no manis laipnību, sapratni un visādas citādas cilvēktiesību izpratnes un humānisma izpausmes. Man krievu draugu netrūkst, un tie tādi arī paliks vienmēr. Bet pret krievu pūli man šo dienu laikā ir izveidojies riebums.

Nil, nu bet paskaidrojiet: ja jau mācības kādā notiektā valodā dzīvē ir svarīgākas par visu, kāpēc nedarīt to tajā valstī, kur tas ir pavisam viegli izdarāms? Ja es gribētu mācīties itkai angliski, censtos nokļūt Anglijā. (Un nevajag te par tiem nodokļiem - arī par maniem nodokļiem tiek maksāta alga tām kažokos tērptajām skolotājām, kuras "ganīja" savus audzimāmos (?), darba laikā klaiņojot apkārt.)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 11.02.2004 15:07
Es tikai vienu nesaprotu, kā var pazaudēt to, kā nav un nekad nav bijis?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nil Ushakov 11.02.2004 13:09
Cien, Maija!

Tikai divi jautajumi:

1. Vai velme macities matematikas vai fizikas stundas ir vienads ar "nosplauties uz Latviju"?

2. Cik racionala ir Jusu pozicija "darīšu visu, lai ieriebtu šiem nepatiecīgajiem cilvēkiem" un pie ka ta var novest?

Nils

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verners 11.02.2004 13:05
"Ja Latvijā pašreiz īstenojamo izglītības reformu var salīdzināt ar pieredzi citās valstīs, tad tā ir drīzāk līdzīga, teiksim, Kanādas indiāņu piespiedu integrācijai angļu vai franču misionāru skolās, vai paņēmieniem kā PSRS laikos tatāriem, baškīriem, čečeniem, u.c. KPFSR mazākumtautībām viņu nacionālajās skolās pakāpeniski viņu dzimto valodu vecākajās klasēs aizstāja krievu valoda..."

Kaut ko tādu var uzrakstīt tikai Koļa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Miaja 11.02.2004 12:57
Man piegriezušās visas tās "slāvu runas". Manī arī ir tik daudz slāvu asiņu, varbūt pat vairāk nekā dažam labam t.s. krievvalodīgajam. Manam vīram arī. Bet mēs sevi uzskatām par latviešiem, jūtamies tiem piederīgi tāpēc, ka ŠO CEĻU JAU 20. - 30. GADOS IZVĒLĒJĀS MŪSU SLĀVU PRIEKŠTEČI. Apzināti izvēlējās, jo arī tajā laikā bija iespējams dzīvot "krievu geto". Iemesls? Tāpēc, ka viņi IZVĒLĒJĀS BŪT LOJĀLI LATVIJAI un valdodu uzskatīja par šīs lojalitātes sastāvdaļu. Šī bezgalīgā auklēšanās ar t.s. minoritātēm ir novedusi pie tā, ka viņi tagad mums vienkārši spļauj virsū, bet Latviju grib pārtaisīt par Pribaltkrieviju. Līdz šīm dienām, kamēr nebiju redzējusi atklātu naidu pat mazu bērnu acīs, es uzskatīju, ka viss ir nokārtojams. Bet nu arī mans mērs ir izsmelts, un darīšu visu, lai ieriebtu šiem nepatiecīgajiem cilvēkiem, kuriem bija laiks veselus 13 gadus, lai izvēlētos valsti un pilsonību, kam viņi pieder.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kalvis.apsitis@navig 11.02.2004 10:41
Esmu vairaakas reizes jautaajis, bet veel neesmu saneemis atbildi jautaajumam: Kaads labums rodas krievu BEERNIEM, ja vini skolaa nemaacaas valst valodaa?

Pavisam vienkārši - krievu bērniem kā indivīdiem (nevis kaut kādiem bezpersoniskiem vienkopienas valsts "reņģu ēdājiem") ir labums, ja viņi var mācīties savā dzimtajā valodā. Izglītībai dzimtajā valodā ir īpaša vērtība, jo cilvēka kultūras līmenis parasti ir cieši saistīts ar viņa valodas kultūras līmeni (ir varbūt dažas profesijas - mūziķi un mākslinieki, teiksim, kuri izpaužas neverbāli, bet arī viņiem mēdz noderēt valodiskās spējas). Valodas kultūras līmeni savukārt nosaka tā valoda, kuru cilvēks pārvalda vislabāk - kurā viņš spēj izteikties, ja vajag, pietiekoši niansēti un par abstraktām lietām. Šīs prasmes galvenokārt nostiprina vidusskolā. Cilvēks, kurš vienu valodu ir apguvis ļoti labi un kuram ir augsta domāšanas kultūra, vajadzības gadījumā var salīdzinoši viegli piemācīties klāt jaunas valodas un daudz ko citu. Ja bērns ģimenē mācās vienu valodu, bet skolā viņam māca citu, tad valodas kultūra var palikt neizkopta, lai gan, protams, daudz kas ir atkarīgs no vecāku uzņēmības un spējas kaut ko iemācīt privāti.

Par priekšrocībām izglītībai dzimtajā valodā rakstīja jau Kronvaldu Atis (jaunlatviešu laikos bija termins "puskoka lēcēji" - cilvēki, kuri palikuši pusceļā starp latviešiem un vāciešiem), J. Jaunsudrabiņš triloģijā "Aija" īsumā ieskicē to vēstuļu rakstīšanas stilu, kurš radies latviešu zemniekiem, kuri skolā gājuši pārkrievošanas laikos 19.gs. beigās. Par nepieciešamību nodrošināt pēc iespējas daudzām minoritātēm skolas dzimtajā valodā iestājās Rainis - kurš kādu brīdi bija Latvijas brīvvalsts izglītības ministrs. Uzspiestas divvalodības kaitīgumu 80-to un 90-to gadu mijā savos rakstos īpaši uzsvēra latviešu un igauņu valodnieki, piemēram, Dzintra Hirša un Mati Hints (kura pētījumu publicējis žurnāls "Avots"). Šie speciālistu secinājumi savulaik kalpoja par pamatu divplūsmu skolu likvidācijai un reorganizēšanai 90-to gadu sākumā.

Pašlaik krievu bērniem neviens nevar nodrošināt iespēju saņemt augsta līmeņa izglītību latviešu valodā politisko manipulāciju stipri dezorganizētajās krievu skolās. Iegaumēsim, ka ārzemju latvieši, t.sk. V.Vīķe-Freiberga ir mācījušies pilnvērtīgās pamatnācijas skolās (t.i. kopā ar "īstiem" kanādiešiem, vāciešiem, amerikāņiem, utt.). Viņi tur nav izglītojušies kaut kādās "neuzticamu cittautiešu integrācijas programmās". Ja Latvijā pašreiz īstenojamo izglītības reformu var salīdzināt ar pieredzi citās valstīs, tad tā ir drīzāk līdzīga, teiksim, Kanādas indiāņu piespiedu integrācijai angļu vai franču misionāru skolās, vai paņēmieniem kā PSRS laikos tatāriem, baškīriem, čečeniem, u.c. KPFSR mazākumtautībām viņu nacionālajās skolās pakāpeniski viņu dzimto valodu vecākajās klasēs aizstāja krievu valoda.

Protams, izglītības likums jau ir pieņemts, bet saglabājas cerības, ka latviešu un mazākumtautu inteliģence atradīs kaut kādus apkārtceļus, lai saglabātu normālus izglītības standartus privātskolās, mācot savus bērnus ģimenēs, privātstundās un citādi. Vienlaikus, protams, jāmeklē iespējas šo likumu mainīt, atjaunojot Latvijas brīvvalsts normas mazākumtautību izglītībā un veicinot veselīgas nevis traumētas nacionālās pašapziņas veidošanos visu tautu cilvēkiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jekabs 10.02.2004 23:48
Esmu vairaakas reizes jautaajis, bet veel neesmu saneemis atbildi jautaajumam: Kaads labums rodas krievu BEERNIEM, ja vini skolaa nemaacaas valst valodaa?

Saistītie raksti
Laci kep 255x203

Divas vienpusības 6 Autors:Providus.lv