Zaudējumu atlīdzība administratīvajā procesā – “solīts makā nekrīt”

Pat pēc Administratīvā procesa likuma stāšanās spēkā zaudējumu atlīdzības izmaksām valsts budžeta līdzekļi nav paredzēti. Tādējādi, indivīdam ar likumu garantētā tiesība uz zaudējumu atlīdzinājumu ir praktiski nerealizējama.

Iesaki citiem:
Macins 255x203
Foto:A. Jansons

Valsts un pašvaldību iestādes ne reti savas funkcijas realizē nepienācīgi, nepamatoti vai citādi prettiesiski. Piemēram, iestāde bez pietiekama pamatojuma atsaka izsniegt komersantam atļauju vai reģistrēt komercsabiedrību, policija prettiesiski evakuē transporta līdzekli, indivīds tiek prettiesiski izraidīts no valsts vai administratīvi sodīts, utt. Tā rezultātā indivīdam var tikt nodarīts gan materiāls zaudējums, gan arī personisks un morāls kaitējums. Kāds ir zaudējumu atlīdzības tiesiskais regulējums un tiesiskais pamats? Kāda ir zaudējumu atlīdzības praktiskā realizācija? Kādam jābūt zaudējumu atlīdzības apmēram? Uz minētajiem jautājumiem atbildi sniedz pētījums “Valsts atbildība un tās veidi. Zaudējumu atlīdzība administratīvajā procesā.”

Zaudējumu atlīdzību administratīvajā procesā regulē vairāki normatīvie tiesību akti, tajā skaitā Satversme. Tomēr, tikai kopš 2004.gada 1.februāra, kad spēkā stājās Administratīvā procesa likums, mēs varam runāt par kvalitatīvi jaunu zaudējumu atlīdzības tiesisko regulējumu administratīvajā procesā.

Līdztekus analīzei par to, kā zaudējumu atlīdzinājuma prasījumi pret valsti ir regulēti Administratīvā procesa likumā, pētījumā ievērojama uzmanība veltīta zaudējumu atlīdzības tiesiskajam regulējumam un tiesu praksei, kas pastāvēja pirms Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās. Rodas jautājums, - vai ir lietderīgi raudzīties pagātnē, kad spēkā stājies principiāli jauns attiecīgās sfēras regulējums? Pētījumā argumentēts, ka, tikai salīdzinot šos abus regulējumus, tiek pilnīgāk atklāti jauninājumi, ko indivīdam piedāvā Administratīvā procesa likums. Tādēļ, viena no pētījumā izmantotajām metodēm ir salīdzinošā juridiskā analīze. Turklāt, ņemot vērā neilgo laika posmu, kurā Administratīvā procesa likums ir spēkā, administratīvajās tiesās vēl nav uzkrājusies vērā ņemama tiesu prakse zaudējumu atlīdzības prasījumos pret valsti.


Jaunais administratīvais process – draudzīgāks cietušajam

Pētījumā secināts, ka ar Administratīvā procesa likumu tiek ieviesta efektīvāka, ekonomiskāka un indivīdam draudzīgāka zaudējumu atlīdzības sistēma. Tomēr, būtisks trūkums, kas joprojām nav novērsts, ir tiesiskā regulējuma neesamība attiecībā uz zaudējumu atlīdzības praktisko realizāciju. Nepiedodami ilgi likumdevējs ir aizkavējies ar likumprojekta “Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas likums” pieņemšanu. Ar tā spēkā stāšanos, tiks radīts tiesiskais pamats un noteikta procesuālā kārtība, kādā persona varēs saņemt atlīdzinājumu par materiālo zaudējumu vai personisko un morālo kaitējumu, kas tai nodarīts ar iestādes izdotu prettiesisku administratīvu aktu vai prettiesisku faktisko rīcību. Tādējādi zaudējumu atlīdzinājuma saņemšana no valsts patreiz praktiski nav iespējama, un, kā secināts pētījumā, nepieciešams nekavējoties iedibināt skaidru un efektīvu zaudējumu atlīdzības procesuālās realizācijas mehānismu.


Vai zaudējumu atlīdzība jāierobežo?

Paredzams, ka minētais likumprojekts reglamentēs arī zaudējuma atlīdzinājuma apmēra noteikšanas vispārējos kritērijus. Pētījums sniedz vēsturisku skatījumu uz zaudējumu atlīdzības ierobežojumiem, kas izriet no valsts nodarījumiem publisko tiesību sfērā, un analizē atlīdzības ierobežojumus, kas noteikti dažādu ārvalstu (piemēram, Anglijas, Vācijas un ASV) normatīvajos aktos. Ņemot vērā Eiropas Padomes un Eiropas Cilvēktiesību tiesas skatījumu, kā arī balstoties uz Satversmes normu analīzi, pētījumā ir pausts viedoklis, ka zaudējumu atlīdzinājums administratīvajā procesā var tikt ierobežots. Tomēr jebkādi zaudējumu atlīdzinājuma apmēra ierobežojumi jāpamato ar skaidri definētiem kritērijiem un principiem, nevis jāpieļauj automātiska zaudējumu atlīdzības apmēra ierobežošana (pēc valsts noteiktiem zaudējumu atlīdzības limitiem).


Tiesības uz kompensāciju ir, naudas budžetā - nav

Analizējot valsts faktisko gatavību nodrošināt indivīdam tiesību uz zaudējumu atlīdzinājumu, pētījumā norādīts uz to, ka Administratīvā procesa likumā garantētajai indivīda tiesībai uz zaudējumu atlīdzinājumu par valsts pāridarījumu nav finansiāla seguma, pretēji Eiropas Padomes rekomendācijā noteiktajam. Pat pēc Administratīvā procesa likuma stāšanās spēkā zaudējumu atlīdzības izmaksām valsts budžeta līdzekļi nav paredzēti. Tādējādi, indivīdam ar likumu garantētā tiesība uz zaudējumu atlīdzinājumu ir praktiski nerealizējama.

Pētījumā apkopoti arī vairāki citi ieteikumi zaudējumu atlīdzības tiesiskā regulējuma uzlabošanai. Turklāt tiesību normu kvalitātes uzlabošana un to praktiskās realizēšanas nodrošināšana nav vienīgie nepieciešamie priekšnoteikumi, lai stiprinātu indivīda uzticību valstij. Ne mazāk būtiski šajā procesā ir informēt indivīdu par iespējām, ko tam piedāvā administratīvais process. Šī pētījuma publiskošana kalpo arī šim mērķim.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti