Atslēgvārdi:

Zaimošana, aizskartās jūtas un cenzūra 26

Vēl vakardien nebūtu ticējusi, ka rakstīšu blogu par Jauno vilni.

Iesaki citiem:

Esmu no tiem (vārdos nedaudzajiem, bet pēc statistikas - gandrīz 50%) Latvijas iedzīvotājiem, kas šo pasākumu skatās - gan izklaidējošu, gan izglītojošu iemeslu dēļ - un nekautrējas to publiski atzīt. Izklaide (konkurss) šajā gadā ir sanākusi ne īpaši veiksmīga, taču iespēju izglītoties bija vairāk nekā jebkad.

Jaunais vilnis ir teju perfekts indikators, lai saprastu, vai un kā mainās vērtības/domāšana bijušajā PSRS teritorijā. Visai dzelžainā saskaņā ar World Values Survey (globāla aptauja reizi dažos gados) rezultātiem, arī Jaunā viļņa mūzikas/konkursa dalībnieku kvalitāte, skatītāju loks, pasākuma vadītāju joki, "tusovkas" sastāvs liecināja, ka vērtības mainās, bet ļoti lēni. Post-padomju telpu joprojām savās ķetnās tur 90.to gadu mežonīgā kapitālisma izraisītais drudzis ar visu no tā izrietošo pārspīlēto patērniecību un bagātību glorificējošo simptomātiku (gan ar katru gadu nedaudz vairāk "ieturēti" - par ko liecina kaut vai tas, ka konkursa rezultāti nav nopirkti).

Šogad Jaunais vilnis man sniedza jaunas atziņas. Precizēšu - jaunas atziņas ieguvu ne tik daudz no koncertiem, cik ārkārtīgi saasinātajām diskusijām par/ap pasākumu. Vismaz četri anti-Jaunā viļņa diskusiju virzieni aizgāja pa visai "šaubīgu taciņu". Jo Jaunais vilnis demokrātiju Latvijā neietekmē, bet dogmatiska domāšana (atvainojos, ja kādu aizskaru) gan ar demokrātijas vērtībām īsti nesaskan:


(1) Zaimotā himna

Spriežot pēc šodienas preses materiāliem, Latvijā visai nopietni tika nopietni apsvērts, vai vienam no JV pasākuma vadītājiem piemērot sodu par Latvijas himnas zaimošanu. Iespējamais sods - līdz pat 3 gadiem cietumā.

Redzēju iespējamo "zaimošanas" epizodi. Tas bija neizdevies joks par to, kā dziedātājiem gūt labus panākumus konkursā - proti, ja dziedātājs visas 3 konkursa dienas dziedātu Latvijas himnu, auditorija stāvētu kājās un žūrija neuzdrošinātos ielikt sliktu vērtējumu. Pasākuma vadītājs ļoti lauzītā latviešu valodā nodziedāja pirmās himnas rindiņas.

Jautājums: nemaz nerunājot par zaimošanu, lūdzu man izskaidrot, kas šajā jokā ir kaut vai aizvainojošs! Kas tur bija tik ļauns, lai attaisnotu visu starptautisko skandālu un baidīšanu ar kriminālatbildību? Un kādas tam ir nākotnes konsekvences: vai par himnu vispār vairs nedrīkstēs jokot? Vai to nedrīkstēs izpildīt "ar akcentu"? Vai to nedrīkstēs dziedāt Krievijas pilsoņi?



(2) Valsts amatpersonām un "ikvienam lojālam Latvijas pilsonim" (Sandras Kalnietes blogs) bija jāpamet koncerts, redzot zaimošanu

Atzīšos, ka redzot "zaimošanu", televizoru neizslēdzu. Ergo - esmu nelojāla. Bet, godīgi sakot, nesaprotu kādēļ tas ko varētu liecināt par manu lojalitāti. Arī Sandras Kalnietes piemērs par Francijas prezidentu mani nepārliecina ("Atceros, kad vēl biju vēstniece Francijā, Parīzē notika Francijas un Alžīrijas futbola spēle. Tā bija pirmā abu valsts vienību tikšanās, kopš Alžīrija bija atbrīvojusies no franču koloniālā jūga. Tribīnēs, kur atradās daudzi Magreba izcelsmes emigranti un to pēcteči, nu jau Francijas pilsoņi, valdīja sakāpināta gaisotne. Skanot Marseljēzai, tribīnēs sākās troksnis un svilpieni. Prezidents Širaks nevilcinoties piecēlās un atstāja spēli, jo viņš kā Francijas valsts augstākais pārstāvis tīri personīgi jutās aizskarts. Prezidents negrasījās „norīt” rupjo apvainojumu pat integrācijas mērķu labad. Kopā ar prezidentu aizgāja arī citas oficiālās amatpersonas.")

Kāds tam ir secinājums? "Magreba izcelsmes emigrantiem" nebija pamats izsvilpt "bijušo kolonistu" himnu? Francijas prezidentam nebija jājūtas atbildīgam par savas nodarīto Alžīrijā? Ja kāds padomju deportāciju upuris Krievijā sāktu svilpt bijušās PSRS, tagad Krievijas, himnas laikā, tas arī būtu uzskatāms par "rupju apvainojumu"?


(3) PSRS simbolikas bieds

"Kā gan baltkrievu konkursants var atļauties šeit izrādīt kreklus ar uzrakstu „PSRS” un sarkano zvaigzni? [...] Vai kādā Eiropas valstī gan būtu iedomājams, ka publiskā pasākumā kāds atļautos izpildīt dziesmu, kas aicinātu atjaunot nacistisko Vāciju un apkārt lēkātu meitenes kreklos, ko rotātu kāškrusts? Tāpat neviens neuzdrīkstētos banāli pajokot par Aušvicu vai Buhenvaldi. Tieši tas notiek „Jaunajā vilnī”. Šajā ziņā esam īpaši nekonsekventi. Mēs pamatoti prasām, lai ES pieņem likuma normas, kas aizliegtu visā Eiropas Savienībā izplatīt dezinformāciju par staļinisma noziegumiem vai tos popularizēt un banalizēt, bet vienlaikus pieļaujam padomju simbolu banalizāciju pašmāju izklaides pasākumos. "

Skatoties baltkrievu konkursanta uzstāšanot, man neradās šaubas par to, ka redzu gandrīz vienīgo politiskā protesta formu, kas šobrīd ir iespējama Baltkrievijā - proti, humoru. Tā bija parodija par Baltkrievijas režīmu, tā "padomisko" raksturu un, manuprāt, tas bija ļoti labi nolasāms gan izpildītajā repertuārā, gan priekšnesumā (un pat uzrakstā uz krekla). Zinot baltkrievu disidentu likteņus, tas bija drosmīgs solis. KĀDĒĻ gan šādā kontekstā vajadzētu "piekasīties" atribūtiem? Priekšnesums padomju režīmu ne banalizēja, ne popularizēja - drīzāk izsmēja.


(4) Vai tad tā nav cenzūra?

Nekad savā mūžā es nebiju redzējusi, ka TV raidījumam tiek uz minūti izslēgta skaņa. Cik saprotu, kāds no riadījuma vadītājiem kaut ko vēlējās pateikt par deportācijām, taču viņa doma netika pārraidīta un tādēļ viņš kādu laiku ekrānā vienkārši plātīja muti.

Visai interesants precedents, kam var būt tālejošas sekas. Skaidrojums, kāpēc tā notika, tā arī neparādījās. Bet kaut vai atceroties par nesenajiem Latvijas raidorganizāciju cenzūras gadījumiem, mani tomēr interesē, kas , kādu iemeslu dēļ un pēc kā iniciatīvas izslēdza raidījuma skaņu.



PS.

Jaunā viļņa sakarā pētot Krimināllikumu, es uzgāju vienu visai interesantu (150.) pantu, ko iepriekš nebiju īpaši rūpīgi izlasījusi. Lūk, ko saka šī panta intriģējošākā daļa "Par personu reliģisko jūtu aizskaršanu [...] soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem [...]" .

Es nezinu, kurā brīdī šāda norma tika iekļauta Krimināllikumā, bet esmu, maigi sakot, nepatīkami pārsteigta - domāju, ka tā neatbilst Satversmei. Jo ko nozīmē reliģisko jūtu aizskaršana?

Vai kādas sektas kritika aizskar tās dalībnieku reliģiskās jūtas?

Vai kādas baznīcas liekulības atmaskošana aizvaino reliģiskās jūtas?

Kas notiktu, ja, līdzīgi kā Dānijā, kāds vēlētos publicēt reliģiska rakstura karikatūras?

Vai, Latvijā ierodoties Salmanam Rušdī, pret viņu tiktu ierosināts kriminālprocess?

Vai Latvijā būtu iespējama tāda izstāde kā, piemēram, šobrīd Parīzes Pompidou centrā, kur ir apskatāmi, piemēram, šādi darbi?

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (26) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis 01.08.2008 21:44
Paldies par izsmeļošo aprakstu! Droši vien tomēr būs jāiekļauj Inglhārts lasāmo sarakstā :)

Pagaidām es tomēr atturēšos piekrist viņa secinājumiem. Es varu iedomāties pietiekami daudz būtisku izņēmumu, kur nav apstiprinājies šī minētā likumskarība (ASV izveidošanās, Romas demokrātijas sabrukums, tā pati Somija 30. gados, inteliģence PSRS).

Izvirzīšu hipotēzi - ekonomika bieži vien ir svarīgākais arguments par labu demokrātijai, bet tikpat labi var būt arī citi. Varētu piekrist, ka galvenais faktors ir pietiekami lielas sabiedrības daļas vēlēšanās justies drošiem, ka saglabāsies/nostiprināsies viņiem labvēlīga vide. Bet šī nostiprināšanās var arī nenozīmēt ekonomisko stabilitāti. Teiksim, ja sabiedrība ir labi izglītota (man patīk vārds inteliģenta), tad, pat par spīti tam, ka tā varbūt nav bagāta, tā izvēlēsies demokrātiju. Spilgs piemērs ir nebūt ne tik labi situētā inteliģence PSRS.

Protams, šobrīd tā ir tikai hipotēze, un man nav pietiekami stipru argumentu, lai pārliecinoši iebilstu Inglhārtam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 01.08.2008 10:17
Reinim,

Paldies par ieteikumu!

Es Inglehārta pētījumu pieminēju tikai tādēļ, ka Jūs savā iepriekšējā komentārā interesējāties par to, vai Latvija nav vienīgā protestantiskā valsts, kurā ir vāji attīstīta demokrātijas izpratne. Nezinu citus zinātniekus, kas šo jautājumu ir pētījuši. Arī Inglehārts savā darbā tam pievēršas vairāk "garām ejot".

Bet Inglehārta darbs ir vērtīgs ar to, ka:
1) tas ir fokusēts uz jautājumu, kādi ir efektīvas demokrātijas priekšnoteikumi (kā rodas "pieprasījums" pēc efektīvas demokrātijas, kādas ir šim pieprasījumam pamatā esošas vērtības u.tml.);
2) viņš ne tikai mēģina atklāt interesantas korelācijas, bet arī "ķert" ar šīm korelācijām saistītās cēloņsakarības.

Un rezultāti ir ļoti interesanti. Viņš secina, ka "pieprasījuma" pēc demokrātijas pamatā ir ekonomiskā drošība (piemēram, vidēji/augsti iedzīvotāju ienākumi), kas ilgākā laika posmā būtiski "pieaudzē" pašizpaušanās vērtības (katra jaunāka paaudze ekonomikas drošības apstākļos ir daudz mazāk orientēta uz "izdzīvošanas" vērtībām nekā vecākās paaudzes - turklāt šis efekts nezūd, attiecīgās paaudzes pārstāvjiem kļūstot vecākiem; tikmēr ekonomiski zemu attīstītās valstīs paaudžu vērtības nemainās).

Taču lai gan ekonomika ir pats būtiskākais faktors, kas ir pamatā šo vērtību plašākai izplatībai, tomēr arī kultūras tradīcijām ir ietekme uz vērtību maiņas tempu - tās vai nu paātrina vērtību maiņu vai palēlina (protestantiska kultūra paātrina salīdzinājumā ar katolisko).

Pašrealizācijas vērtību izplatībai sabiedrībā sasniedzot noteiktu līmeni, no sākuma rodas spēcīgs pieprasījums pēc formālās demokrātijas (vēlēšanām), pēc tam (šīm vērtībām vēl vairāk izplatoties) - pieprasījums pēc efektīvas demokrātijas. Kā raksta Inglehārts, "the relationship even seems to be deterministic: without exception, any society in which more than half the population emphasizes self-expression values scores at least 90 percent of the maximum score on liberal democracy."

Tikmēr demokrātijas institūciju esamība pati par sevi (tas, vai kādā valstī ir vēlēšanas), pēc Inglehārta datiem, nerada pašizpausmes vērtības. Šis atklājums apgāž vēl nesen tik populāro hipotēzi, ka dalība vēlēšanās un kādu citi pieejami demokrātijas mehānismi sabiedrību "iemāca" būt demokrātiskai. Inglehārta dati ļoti skaidri parāda, ka formāli konstitūcijā ierakstīti demokrātijas mehānismi nemainīs nedemokrātiskas sabiedrības vērtības (t.i.sabiedrība neiemācīsies būt demokrātiska tikai tādēļ, ka tai ir iespēja piedalīties demokrātiskos procesos). Lai vērtības mainītos, attiecīgās valsts iedzīvotājiem ir jābūt ilgāku laiku pietiekami materiāli nodrošinātiem - turklāt vēlama ir piederība noteiktām kultūras tradīcijām. Tādēļ diez vai varu piekrist Jūsu domai par to, ka tolerances un līdzdalības trūkums Latvijā ir viegli maināms.

Diemžēl World values Survey tiek veikta tikai reizi 5 gados un man šobrīd nav pieejami 2005.gada rezultāti, bet laika posmā no 1990 līdz 2000.gadam Latvijas iedzīvotāju vērtības gandrīz nemainījās - tās kā bija dominējoši orientētas uz "izdzīvošanu", tā arī šajā līmenī palika. Analoģiski visam bijušajam padomju blokam. Tikmēr 2000.gadā Eiropas protestantisko valstu vērtības kļuva vēl daudz vairāk orientētas uz pašizpausmi nekā 1990.gadā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kas 01.08.2008 06:05
Bloga autorei ir labi argumenti par Kalnietes teikto.
Neatkarīgi no tā, man būtu daudz mazāka nepatika pret Krievu Vilni, ja mūsu politiskais bezmugurkaulnieks atturētos no piedalīšanās šajā pasākumā. Gribās redzēt Joe Kokeru? Nu aizbrauc uz britāniju, gribās redzēt krievu dejas un humoru, nu aizbrauc uz Krieviju un apmeklē ko tik gribi. Iespējams tā doma ir izpatikt tai 20-30% krievu masai Latvijā, bet tas izraisa dziļu nepatiku tajos pārejos 70, arī manī. Bez valsts prezidenta tai pasākumā, lai viņi izmanto vārda brīvību cik tik tālu vēlas, līdz pat kriminālās sodāmības robežai. Bet tā sanāk tāds zaņķis. Tas taču tomēr ir Latvijas valsts prezidents, kuram būtu jāzin sava vieta uz viņa iecelšanas laiku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kas 01.08.2008 05:52
Ļoti interesanta saruna no Reiņa un bloga autores puses.

Saīgušo cilvēku un dzērāju arguments ir tāda pat virspusība kā amerikas kōlas un tauku piesaukšana. Pietiekams naudas daudzums nodrošina iespēju dzīvot kur katram tīk. Amerika kā visu iespēju zeme? Hmmm. Redzot Buša katastrofu, kas piemeklējusi ASV, milzīgos ārējo parādus Ķīnai, interesanti kā tas viss tiks izlīdzināts. Jo galu galā par to jahta, uz kuras brauc ~20% no tiem jaunajiem ASV miljonāriem, ir samaksājuši tūkstoši ķīnas rūpnīcu strādnieki un klerki, un ‘viņu bērni’ gribēs to naudu arī saņemt (ASV ārējais parāds).
Par demokrātisko ideju svarīgumu gribu spriest pēc sevis. Kamēr nav mājvietas savā īpašumā, ēdiens un ienākumi, kas iepriekšminēto apmaksā, tikmēr, demokrātiskās idejas ir pēdējā vietā.

Patiesībā vadošo partiju īpašnieku problēma varētu būt tas, ka Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā, jo nabadzīgie ir vieglāk vadāmi, kā tie, kuriem ir laiks domāt, nevis [no]rūpēties.

Esmu dzīvojis vairākus gadus Zviedrijā, strādājot par konsultantu un pelnot vairāk kā mani turienes kolēģi. Man tiešām daudz labāk patīk dzīvot Latvijā, mājās. Es domāju, ka politika Latvijā demokratizēsies straujāk, kā līdz šim, arī tad, ja sestdienas referendums izgāzīsies, jo jau atkal ir sajusta brīvības smarža.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 31.07.2008 17:32
Es no malas skatos un redzu, ka pasaulē reizē ar Buša ārpolitiku ir pieaudzis antiamerikānisms.
Redzēju arī 3 ASV studentu uzņemtu filmu, kur kāds āfrikāņu bērns no Sudānas stāstīja kamers priekšā, ka viņa laimes zeme ir ASV. Uz jautājumu kāpēc? Viņš paskaidroja, ka filmās esot redzējis, kā viņi dzīvo. Šī puikas autoritāte ir nu jau nelaiķis reperis 2PAC. Faktiski visiem šiem Sudānas bērniem gribējās bēgt uz ASV, pateicoties Holivudai. Un viņu vīzija ir kļūt par ielu gangsteriem.
Manuprāt arī kautkāds procents Eiropieši arī grib dzīvot ASV, tieši pateicoties Holivudas stereotipiem.

Man amerikāņi kā cilvēki patīk ar savu nepiespiestību un čaklumu.

Bet man ir žēl šos cilvēkus par to, ka viņi ir spiesti strādāt daudz vairāk, lai nopelnītu elementārāko medicīnu, samaksātu kredītus vai īri. Man ir žēl to, kas notiek ar izglītības sistēmu ASV.
Pats trakākais, ka uz vienu ASV iedzīvotāju vidēji ASV nacionālais parāds ir 20000 USD. Ar savu ienākuma nodokli katrs ASV iedzīvotājs sedz procentus Federālo Rezervju Bankai. Savukārt šī banka sastāv no neskaitāmām kompānijām un bankām, kuru īpašnieki nav paši amerikāņi.

Mans secinājums: nu jau ASV vairs nav tā sapņu zeme, kas bija pagājušā gadsimta 60. gados.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis 31.07.2008 17:01
Diemžēl Inglhārtu lasījis neesmu. Neesmu arī liels korelatīvo pētījumu atbalstītājs (un tādēļ arī ne socioloģijas piekritējs). Tajos tomēr ir samērā grūti nošķirt, kas ir patiesie cēloņi, bet kas - labāk redzamās pazīmes. Tas pats arī minētajos faktoros - ir grūti pateikt, cik liela nozīme ir reģionālisma faktoriem, kuru sekas var būt arī minētās tolerances un līdzdalības pazīmes, bet cik lielas - kādiem citiem, grūtāk mērāmiem vai nemērītiem faktoriem. Tāpat arī - vai varbūt tolerance un līdzdalība ir sekas tam, ka sabiedrība ir pārliecinājusies par demokrātijas iedarbīgumu.

Piemēram, klasiskais jautājums, kāpēc visnotaļ protestantiskajā (jā, arī briti ir protestanti) ekonomiski un demokrātiski attīstīto valstu grupā ir iemaldījusies Japāna.

Ja reiz interesējaties par šo tēmu, varu ieteikt arī Gērta Hofstedes (Geert Hofstede) "Culture's Consequences". Viņš darbojas līdzīgā virzienā, tomēr, manuprāt, pārliecinošāk (atkārtoju, pats Inglhārtu lasījis neesmu). Viņš ir veicis >400 pētījumus >70 pasaules valstīs un izdalījis 5 nacionālās kultūras pamatdimensijas - (1) vienlīdzība starp sabiedrības locekļiem; (2) vajadzība pēc drošības; (3) attiecības ar citiem jeb individuālisms/kolektīvisms; (4) dzimumlomu atšķirību nozīme; (5) orientācija uz ilgtermiņa vai īstermiņa mērķiem.

Šajos pētījumos Baltijas valstis biežāk ir vienā grupā vai nu ar vācvalodīgajām valstīm (galvenokārt Vācija, Austrija - vieno zema pietāte pret vadītājiem un bailes no nestabilitātes, negaidītām situācijām), vai Ziemeļvalstīm (vieno individuālisms un relatīvi līdzvērtīgā vīrieša un sievietes loma sabiedrībā, vācvalodīgajās zemēs ir lielāka atšķirība starp vīriešiem un sievietēm).

Šobrīd es vairāk tiektos domāt, ka tolerances un līdzdalības trūkums Latvijas sabiedrībā vairāk ir virspusējais, bet samērā viegli maināmais, sabiedrībai pārliecinoties par demokrātijas un viedokļu dažādības noderīgumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

(cenzēts) 31.07.2008 16:57
Es domāju, ka pantā runa nav par privātajām sarunām, bet gan par publisko aizskaršanu.
Trīs piemēri no Latvijas vēstures:

"Polīcija un murgotājs Polis.

Saldus iedzīvotāji saniknoti no murgotāja Poļa mītiņiem sākuši vākt protesta parakstus pret viņu, bet polīcijas šo listi konfiscējusi. Turpretim pašam Polim atļauts vākt parakstus sev par labu. ..."
Sociāldemokrāts, 01.04.1922, Nr.75, 2.lpp.

"Murgotājiem sekmējās

Pag.nedēļā Sakā, Pavilostā, pie lielā akmeņa, kas atrodas jūrmalā, divas jaunavas, satracinātas no daudzajiem sludinātājiem, puskailas noskrējušas jūrmalā un sākušas ārprātīgi kliegt: "Debesis, atverāties, debesis atverāties!" Kad tas nenoticis, tad nokaunējušās un citu smiekliem pavadītās skrējušās mājās. ..."
Sociāldemokrāts, 13.03.1922, Nr.64, 2.lpp.

"Sastapis pašu Dievu.

Murgošanas epidēmija Velenas, Lejasciema un Alsviķu pagastos pieņem ļoti plašus apmērus. Mājas apstaigā kāds fanatīķis-baptists, kurš visiem stāsta, ka Tūras muižas laukos sastapis pašu Dievu, kurš licis pacelt 3 akmeņus: zem pirmā bijuši rudzi, zem otrā--siens, zem trešā asinis. Tas nozīmējot, ka šis gads būšot bagāts, nākamā gadā aluki palikšot atmatā, bet aiznākamā gaidama briesmīgā asins izliešana. Ticētāju rodoties aizvien vairāk.
Sociāldemokrāts, 16.03.1922, Nr.61, 3.lpp.

Vai tā ir reliģisko jūtu aizskaršana vai naida kurināšana? Man ir jautri, bet ja es būtu kāds no šo stāstiņu varoņiem?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Juris Kaža>>latvietim Latvijā 31.07.2008 03:04
Kāds žults un naids? Mierīgs konstatējums. Drīzāk tavā komentārā izskan murgaini stereotipi par ASV. Protams, ka te ir hamburgeri un saldi dzērieni, bet arī latviešu virtuve ir samērā tauka un mūsdienu Latvijas ēšanas un dzeršanas paradumi nu nav priekšzīmē. Bet te arī ir inovācijas un "visiespējamības" gars, cilvēki pārsvarā ir atvērti, draudzīgi, toleranti (protams ir izņēmumi). Interesanti, kādēļ ASV ir galvenais pasaules bēgļu un imigrantu mērķis?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 31.07.2008 00:17
Dace,

Es piekrītu, ka Krievija kā PSRS mantiniecei bija jāatvainojas par pastrādātajiem noziegumiem. Taču tā to nav izdarījusi.

Jautājums ir par to, kā dzīvot tālāk - vai Krievijas un Latvijas pilsoņiem ir savstarpēji jāstaigā uz pirkstgaliem, cenšoties izvairīties no jebkura bīstama vārda (kas, saskaņā ar psihoanalīzes teorijām, neko neatrisina - tikai paplašina potenciāli "sprādzienbīstamo" tēmu loku; šoreiz himna, iespējams, nākamreiz vienkārši Latvijas sadzīvisku nebūšanu pieminēšana).

Man šķiet, ka pārliekus liela gatavība (pat vēlme) sajusties aizskartam un ar to saistītā saasinātā reakcija uz sīkumiem ir destruktīvas. Labāk vienam par otru pasmaidīt (līdzīgi kā to dara latvieši un igauņi), nekā dzīvot pastāvīgās "diversijas" priekšnojautās.


Reini,

Marija man ieteica izlasīt kādu tiešām vērtīgu grāmatu (Inglehart, Welzel - Modernization, Cultural Change, and Democracy) un tur ir atrodama atbilde.

Viņi noskaidroja, ka ar augstu efektīvas demokrātijas pakāpi (efektīva demokrātija apzīmē dziļāku demokrātiju nekā tikai tās formālais pazīmes) vislabāk korelē pašizpausmes vērtību izplatība attiecīgajā sabiedrībā (ar pašizpausmes vērtībām saprotot: postmateriālisms iepretīm materiālismam;, zema vēlme pēc autoritāras pārvaldes; vides vērtības; tolerance pret ārzemniekiem, homoseksuāļiem, AIDS slimniekiem ; līdzdalību protesta pasākumos).

Pašizpausmes vērtības pasaulē visraksturīgākās izrādījās Zviedrijas, Dānijas, Nīderlandes, Jaunzēlandes, Austrālijas pilsoņiem.

Taču tad autori izdarīja vēl ko interesantu: viņi vienā grafikā pasaules valstis saranžēja nosacīti 8 "kultūras zonās", mēģinot saskatīt, vai izdzīvošanas/pašizpausmes vērtību īptsvars sakrīt pie vienas kultūras piederošām valstīm. Un rezultāti ir ļoti skaidri! Ir divi reģioni, kur pašizpausmes vērtības acīmredzami dominē pār izdzīvošanas vērtībām - Protestantiskā Eiropa (sākot ar Zviedriju un beidzot ar Vāciju - visā reģionā pašizpausmes vērtības dominē pār izdzīvošanas vērtībām) un angliski runājošās valstis (sākot ar Austrāliju beidzot ar ZĪriju - arī visā reģionā izteikti dominē pašizpausmes vērtības). Aptuveni pa vidu ir Latīņamerikas reģions, Katoliskā Eiropa un Konfūcija kultūras valstis. Izdzīvošanas vērtības dominē VISĀS Āfrikas valstīs un Dienvidāzijas valstīs. Bet visdepresīvākais reģions pašizpausmes vērtību kontekstā ir postpadomju telpa, kur izdzīvošanas vērtības absolūti dominē (runa ir par 2000.gada aptauju, tā kā varbūt kas ir mainījies).

Latvijas rādītājs ir ļoti līdzīgs visu citu postpadomju valstu rādītājiem, bet no citiem pasaules reģioniem tik pat traki ar pašizpausmi ir tikai dažām Āfrikas un dažām Dienvidāzijas valstīm ( Zimbabve, Maroka, Jordāna, Bangladeša, u.tml.) Trakākais ir tas, ka laika posmā no 1990. līdz 2000. gadam mūsu reģionā un arī konkrēti Latvijā šīs vērtības var teikt, ka nemainījās. Tā kā demokrātisko vērtību ziņā mēs diemžēl arī visticamāk būsim kategorijā "postpadomju valsts" nevis "protestantiska Eiropas valsts". Es īsti neredzu, kā no šīs kategorijas aiziet (ņemot vērā, ka ne Lietuvai, ne Igaunijai vērtību maiņa pirmajos 10 neatkarības gados arī nebija strauja - arī tur izteikti dominē izdzīvošanas vērtības)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 30.07.2008 23:37
Kristaps,

Es mēģināšu noskaidrot, vai un kā šis pants ir ticis piemērots praksē. Iespējams, ka ja tiešām būtu bijis kāds ļoti strīdīgs gadījums, tad tiesa pati vērstos Satversmes tiesā. Bet es nesaprotu, kā vispār Krimināllikumā varēja parādīties tāda norma - vai tā tiešām ir vēsturiski pārceļojusi no krusta karu laikiem?! Diskriminācijas aizliegums uz reliģiskā pamata, naida kurināšana - tie ir normāli sastāvi un man pret to atrašanos Krimināllikumā nav iebildumu, bet reliģisko jūtu aizskaršana ... nedomāju, ka reliģiskās jūtas būtu kaut kā vairāk aizsargājamas nekā, teiksim, "politiskās jūtas".

(cenzēts),

Nesaprotu Jūsu neizpratni. Ja es privātā sarunā ar Jums pasaku, ka Jūsu attieksme pret kādu konkrētu reliģiju ir liekulīga (ja vajag, vēl piebilstot, ka kaut kam tādam patiesi varētu ticēt tikai ne īpaši izglītoti cilvēki), vai prokuratūrai būtu jāpieņem Jūsu sūdzība par to, ka esmu aizskārusi Jūsu "reliģiskās jūtas"?

Un, starp citu, - likumu komentāros saīsinājuma "utt." var slēpt absolūti jebko. Komentāros nav atbildes uz blogā uzstādītajiem jautājumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis > Jurim Kažam 30.07.2008 19:16
Bet kāpēc tieši no 1950. gada? Kāpēc ne, teiksim no kara beigām 1945. gadā? Tad mums vēl ir 6 gadi laika (pieņemot kā izejas punktu 1991. gadu) :).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

(cenzēts) 30.07.2008 17:58
Man nav skaidra Jūsu pozīcija, jo vārda brīvībai ir robežas un šie panti ir tieši tie, kas to apzīmē. Esmu pārliecināts, ka ne ar ko neierobežota vārda brīvība var izrādīties nāvējošā un antikonstitucionālā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvietis Latvijā 30.07.2008 17:51
Incanti, cik gan ilgi jākrāj žults un naids, lai Kažas kungs varētu tā izrunāties. Piezīme, žults un naids, ka neesam vēl pietiekami piebarojušies at Viņa Tēvzemes kotlešbulkām un netempjam litriem saldinātus šķīdinātājus. Viņam vajag, lai būtu kā pie jeņķiem, savādāk juška neomulīga. nav laika gaidīt, da'još demoktariju uz brokastīm. Un ne savādāku kā pie manis Tēvzemē.
OK, esmu nikns, variet te mani deletēt. bet klusēt nevarēju palasoties šamo tautieti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Juris Kaža>>Reinim 30.07.2008 17:12
Sēžu un rakstu no ASV, un jāsaka, ka Latvijas sevīšķi nepietrūkst (ja neskaita ģimeni un vasarnīcu, darba kolēģus). Laiks patīkams, cilvēki laipni, retais īgns, padibenes un dzērājus jābrauc meklēt uz sevišķiem rajoniem. Braukšu gan atpakaļ 10. augustā, bet tā kā šeit uzaugu, varētu (tīri teorētiski) arī atgriezties.
Jācer, ka tavs pravietojums, ka pēc 10 gadiem lietas mainīsies, tomēr piepildīsies. Lai gan...ir bijuši teju 18 gadi, tanī paša laik sprīdī (bez interneta, ar televīzijas pirmo uznācienu) ASV no mietpilsoniskā 1950. gada aizvirzījās uz visu vērtību apšaubīšanu un kaujniecisko 1968. gadu. Bobs Dilans to iedziedāja ar "The Times They Are A' Changin' " un " A Hard Rain is Gonna Fall" .
Latvijā nekas neliecina, ka būs sacelšanās pret (kā to nejauši un spontāni pateicu kāda interneta video) " to ēzeļu baru" kas vada valsti un sabiedrību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis > Jurim Kažam 30.07.2008 15:13
"Pirmkārt, kā izskanēja organizācijas ELJA50 nesenā pasākumā: "Latvijā ir demokrātiskas institūcijas, bet nav demokrātiska (tautas) mentalitāte." Tā tas vēl būs gadu desmitus."

Pirms kādas nedēļas, runājot ar saviem somu viesiem, es pastiprināti sāku domāt tieši par šo jautājumu - par tautas mentalitāti. Ja mēs rokamies dziļākajos slāņos, tad redzam apbrīnojami daudz līdzību latviešiem ar somiem.

Atšķirības sākās ar to, ka somi piedzīvoja parlamentārismu jau ilgi pirms latviešiem (vismaz no 18. gadsimta). Līdz ar to parlamentārisma tradīcijas pārdzīvoja 1930. gadus.

No otras puses, latviešu mentalitāte pēdējo 10 gadu laikā ir būtiski mainījusies. Ir izveidojusies minoritāte, kura demokrātiskās vērtības uzskata par savām un skaļi to pauž. Tieši tāpēc tagad kļūst tik pamanāms tautas vairākuma zemais demokrātiskās izglītotības līmenis - jo ir parādījies diskurss, kas regulāri liek par to domāt. Jūsu diskusija ar Kārli Streipu par to, ka arvien vairāk ārzemēs dzimušo latviešu sāk domāt par atgriešanos ārzemēs, faktiski ir sekas tam, ka tagad daļai sabiedrības ir atvērušās (!) acis par to, kas notiek.

Faktiski, tas, ko es gribu pateikt - ka es nebūtu tik pārliecināts teikt, ka pēc 10 gadiem demokrātijas izpratne Latvijā nebūs būtiski uzlabojusies. Es redzu diezgan lielu iespēju, ka sabiedrības izpratne būtiski mainīsies, jo tagad mēs esam ļoti tuvu kritiskajai masai.

Piemēram, varam paskatīties, kādos nenormālos ātrumos mainījās sabiedrības attieksme pret vides aizsardzību un plastmasas maisiņiem tai skaitā. Ja vēl pirms gada uz mani neizprotoši skatījās kā uz pamatīgu dīvaini (ar frāzi: "Bet tas taču bez maksas!"), kad lūdzu neiesaiņot preci trijos maisiņos, tad jau tagad par šo problēmu ir informēts gandrīz katrs rīdzinieks.

Neaizmirsīsim, ka Latvija vēsturiski ir bijusi piederīga protestantiskajai kultūrai, kas, kā zināms, ir spēcīga korelāta valsts iekārtai un tās pārvaldes principiem.

Starp citu, būtu interesanti paskatīties, vai gadījumā Latvija šobrīd nav vienīgā pamatā protestantiskā valsts, kurā ir vāji attīstīta demokrātijas izpratne.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Juris Kaža 30.07.2008 14:43
Pirmkārt, kā izskanēja organizācijas ELJA50 nesenā pasākumā: "Latvijā ir demokrātiskas institūcijas, bet nav demokrātiska (tautas) mentalitāte." Tā tas vēl būs gadu desmitus.
Otrkārt, tas, kas notiek bagātu krievu publiskā balagānā valstij ar pašapziņu tikai liktu paraustīt plecus. "So f**king what?". Vai ASV kāds soda par joku par meksikāni, kas bija briesmīgi pagodināts sava pirmajā beisbola spēlē, jo visa publika dziedājusi "Jose can you see?" (ASV himnas pirmais pants "Oh say can you see.."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kristaps (cenzētam) 30.07.2008 09:44
No minētā Krimināllikuma komentāra izriet, ka Reliģisko jūtu aizskaršana un naida celšana nav viens un tas pats.

Ja krimināli sodīs personu tikai pret to, ka tā nicinoši izsakās pret reliģiju vai personas attieksmi pret to, tas būs acīmredzams vārda brīvības pārkāpums, jo vārda brīvība ietver tiesības paust arī citiem nepatīkamu viedokli.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dace 30.07.2008 01:36
Iveta, jums ir liela taisnība, un jums arī nav taisnība. Taisnība jums ir kā jaunam cilvēkam, kas neiespringst uz visādām politiskām niansēm un asi vēršas pret cenzūru vai tml. izgājieniem. Taču krievu šiverēšana pa Jūrmalu un tomēr diezgan politisku jociņu palaišana (ja jau mūzika un māksla, tad mūzika un māksla, kāpēc jārunā par himnām un deportācijām?) ir grūti "sagremojama" tem, kas padomju laikus izdzīvojuši līdz mielēm. Atzīšos, arī man Krievijas manifestēšanās JL negāja pie sirds, lai gan JL pa laikam paskatījos. Ja Krievia būtu atvainojusies PSRS vārdā, tad spriedze tādiem, kā man sen jau būtu pārgājusi. Taču, kas attiecas uz mūsu prezidenta kungu, tad pavisam stingri esmu pārliecināta, ka viņam tur nebija vietas, jo viņam ir pavisa citas "funkcijas"šajā sakarībā nekā jums un man.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

(cenzēts) 30.07.2008 01:01
Nesaprotu, kā šis pants varētu būt pretrunā Satversmei.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

(cenzēts) 30.07.2008 00:44
es tomēr pabeigšu savu domu:
Komentārā 150.pantam ir rakstīts šāds skaidrojums: "Reliģiskās jūtas var aizskart, pazemojot personu, nepieklājīgi izsakoties par viņu, noniecinot personas attieksmi pret reliģiju vai ateismu utt., ko var izdarīt mutveidā, rakstiski vai ar darbību. Naida celšana nozīmē izplatīt mutiski vai rakstiski, plašsaziņas līdzekļos vai citādi idejas, teorijas, uzskatus vairāk vai mazāk plašā personu lokā, lai izraisītu šo personu naidīgu attieksmi pret kādas citas reliģijas pārstāvjiem vai ateistiem."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kristaps 29.07.2008 22:59
Lai gan vispār nav dzirdēts, ka minētais Krimināllikuma pants tiktu piemērots praksē. Un manuprāt, ja kāds sadomātu to darīt un lieta nonāktu līdz tiesai, tad visticamāk tiesnesis, kas lietu iztiesātu izmantotu tiesības griezties Satversmes tiesā lai tā izvērtētu minētās normas atbilstību Satversmei. Un esmu gatavs derēt, ka tādā gadījumā minētā norma tiktu atzīta par Satversmei neatbilstošu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 29.07.2008 20:10
Vārda brīvība, protams, ir laba lieta - var piekrist I.Kažokai. Arī konkurss "Jaunais Vilnis" (un tā muzikālais saturs, ja tāds tur vispār ir) varētu būt gaumes lieta. T.i. privātpersona var atļauties paust kādu vien attieksmi vēlas un sēdēt ikvienā koncertā - nevienam tur nekas nebūtu iebilstams.

No otras puses, no valsts amatpersonām var un vajag prasīt noteikta veida rīcību attiecībā pret visiem tiem, kuri mūsu valstij neizrāda respektu. Parasti uzskatu, ka V.Zatleru kritizē nepamatoti - bet "Jaunā Viļņa" kontekstā viņam tik tiešām nebūtu par skādi pamācīties no Žaka Širaka. Vai vēl labāk - jau iepriekš paredzēt, ka būs šādi incidenti, un pasākumā nepiedalīties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 29.07.2008 19:32
Nu ja par to himnu tad manuprāt joks nemaz nebija slikts , tikai nu tā dziedāšana vulgāra kas vulgāra , ko manuprāt neviens ar nemaz nenoliedz. Nu galīgi neizdevās. Ja par tiem tautas tērpiem un kazačoku tad man tas izraisa nesaprašanu un neko it kā vairāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pt 29.07.2008 18:45
kaut ko atgādina
"The newspaper Pravda is running a contest for the best political joke. First prize: 20 years."
Latvijā laikam plāno piespriest sodu par vājiem jokiem.
Bet PS. sakarā - biedējoši ir tas, ka izskatās - ja tikai būs politiskā griba, pants atradīsies...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kakashka 29.07.2008 18:38
Vai tad tā nav cenzūra?
Es tā kā sākumā arī tā padomāju, bet vai tā bija sabiedriskā televīzija? Ja privātā, tad ir grūti kaut ko iebilst. Jāiebilst pasākuma organizatoriem un skatītājiem, ja tie to vēlās. Viss taču atkarīgs no tā, kā izprot to "cenzūru".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kristaps. 29.07.2008 17:30
Par Krimināllikuma normu pilnībā piekrītu - pats to normu bija pirms kāda laika rūpīgāk palasījis un ir acīmredzams, ka minētā norma ir neatbilstoša Satversmei. Ne velti ECT savos spriedumos vairākkārt norādījusi, ka tiesības uz vārda brīvību sevī ietver tiesības paust nepopulāru, aizvainojošo vai pat šokējošu viedokli.

Citi autora darbi