Vox populi, vox dei, jeb cik maksā Dieva balss 6

Runas par letiņu nabadzību ir kāda nelabvēļa izplatītas baumas, jo pirmsreferenduma kampaņā esam spējuši gaišajā nākotnē investēt gandrīz tik pat kā bagātākie ungāri un čehi. Bet, runājot par saturu – diemžēl pat 10 miljoni nespētu uzburt sabiedrībā nepastāvošu diskursu.

Iesaki citiem:
Nebalsosu 255x203
Foto:A. Jansons

Šodien ir puslīdz skaidrs, ka negatīva balsojuma gadījumā 20. septembra referendumā par galveno vaininieku tiks atzīta pirmsreferenduma informēšanas pasākumu vadības grupa. Taču tikpat skaidrs ir tas, ka minētā vadības grupa ir darbojusies saskaņā ar valdības uzstādījumu, un sagaidāmais rezultāts ir tā sekas.

Protams, paveikto darbu var vērtēt kā veiksmīgu vai neveiksmīgu, paskatoties tikai uz sagatavoto produktu iepakojumu, taču šāds skatījums vienmēr būs vairāk vai mazāk subjektīvs un atkarīgs no konkrētā vērotāja gaumes. Tāpēc lietderīgāk būtu mēģināt paveiktā kvalitāti izteikt kvantitatīvās vienībās.

Visplašāk pieejamos kvantitatīvos datus mums sniedz socioloģiskās aptaujas. Kā liecina Latvijas Faktu pētījumu rezultāti laika posmā no aprīļa (pēdējais pirmskampaņas mēnesis) līdz augustam stabili ir pieaudzis eiroskeptiķu un svārstīgo skaits, savukārt eirooptimistu skaits ir mazinājies. Ja aprīlī “par” Eiropas Savienību izteicās 56,6% vēlētāju, tad augustā vairs tikai 44,9%, bet “pret” noskaņoto un neizlēmušo skaits pieauga attiecīgi no 29,3% līdz 35,9% un no 14,1% līdz 19,2%. Šādai statistikai nevajadzētu vērotājā radīt uztraukumu un neizpratni, jo vadības grupa taču nenodarbojas ar propagandu, bet gan strādā pie vispārējā izglītības līmeņa celšanas Latvijā. Turklāt, kā jau tas izsens ir zināms, iegūtas zināšanas rada jaunus jautājumus, kā arī vairo veselīgu skepsi.

Tomēr ir vēl kvantitatīvāki dati par socioloģiskajām aptaujām. Sagatavots lasītājs droši vien jau nojauš, ka šodien viskvantitatīvākā mērvienība ir nauda… Un šajā gadījumā tās ir vesels miljons. Taču vai tas ir daudz, vai maz?

Jau sākotnēji mēs varam secināt, ka katrs Latvijas iedzīvotājs, neatkarīgi no tā, vai viņš ir vēlētājs un nodokļu maksātājs, atvēlējis pirmsreferenduma kampaņai 42 santīmus. Ja mēs paraugāmies uz citām Austrumeiropas kandidātvalstīm (skatīt tabulu raksta beigās), tad atklājas, ka absolūtajos skaitļos daži ir maksājuši vairāk: tā katrs čehs ir šķīries no 44 santīmiem, bet katrs ungārs pat no veseliem 63 santīmiem. Vispieticīgākie ir bijuši poļi – viņi kolektē ir likuši tikai piecus santīmus. Savukārt, mūsu brāļi leiši un igauņu bāleliņi attiecīgi tērējuši 11 un 8 santīmus. Šajā sakarā mēs varētu paust aizdomas, ka runas par letiņu nabadzību ir kāda nelabvēļa izplatītas baumas un statistikas uzrādītie latviešu ienākumi – 3230 USD gadā – ir tikai aisberga redzamā daļa, jo mēs esam spējuši gaišajā nākotnē investēt gandrīz tik pat daudz kā ungāri ar viņu 4830 USD un čehi ar 5310 USD uz deguna. Izslavētos Austrumeiropas veiksminiekus slovēņus ir pat kauns pieminēt – viņi neskatoties uz saviem 9760 USD referendumam ir žņaugušies, katram slovēnim saskrabinot tikai 21 santīmu.

Taču, kā zināms, būtiskākais nav tēriņš, bet pirkums. Tāpēc pirmsreferenduma kampaņās ieguldītais būtu jāvērtē pēc tā, cik izmaksājusi viena par ES atdotā balss. Arī šie aprēķini[1] atklāj mūsu patieso labklājību, jo tikai ungāri ir spējuši mūs pārsolīt – ja viena latvieša “par” balss domājams, izmaksās Ls 1,74, tad viens maģāra “par” tika pirkts par Ls 2,09. Iegūtie dati arī pilnībā apstiprina latviešu permanentās aizdomas par tuvāko kaimiņu nepilnvērtību, jo viņi nopērkami tikai par nieka 25 santīmiem.

Bet ieskatoties kampaņas līdzekļu sadalījumā skaidri redzam, ka vadības grupas mērķis nebūt nav panākt pozitīvu balsojumu 2003. gada 20. septembrī, jo, lai arī nedaudz, līdzekļi ir atvēlēti to Latvijas pilsoņu sagatavošanai ES referendumam, kuri balsstiesības iegūs tikai pārskatāmā nākotnē. Piemēram, 627 latus un 75 santīmus saņēmusi Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskola savu audzēkņu redzesloka paplašināšanai. Arī Latvijas Bērnu fonda Valkas nodaļai būs iespēja atvēlēt 569,67 latus jaunatnes pilsoniskās apziņas veidošanai. Cerams, ka, neskatoties uz budžeta krīzi, turpmākajos gados jauno vēlētāju sagatavošanai līdzekļi tiks atvēlēti bagātīgāk, un ja ne 2008., tad jau 2009. gadā mēs nobalsosim par iestāšanos ES.

Ja mēģinām kļūt nedaudz nopietni un pievēršamies izglītojošās kampaņas saturiskajam aspektam, tad ar nožēlu jākonstatē, ka tajā runa nav par eksistenciāli svarīgo. Taču patiesībā tā nebūt nav valdības vaina. Pat 10 miljoni nespētu uzburt sabiedrībā nepastāvošu diskursu. Valdība ir tikai un vienīgi sabiedrības spogulis un šajā gadījumā tā, reaģējot uz publisko pieprasījumu, uzņēmusies sev neraksturīgu funkciju – “runāt” ar sabiedrību un imitēt publisko diskursu, par ko liecina arī izvēlētais kampaņas nosaukums. Šī iemesla dēļ mums ir tāda kampaņa, kādu mēs to esam pelnījuši…

Mūsuprāt, valdībai pastāvēja iespēja izvēlēties vienu no trim stratēģijām. Pirmkārt, uzbrūkošu reklāmas kampaņu. Lai arī šajā gadījumā tā, visticamāk, izpelnītos asus pārmetumus par smadzeņu skalošanu, toties nevienam nebūtu jāuztraucas par referenduma rezultātu, jo reklāmas tehnoloģijas profesionāļu izpildījumā darītu savu.

Otrkārt, valdība varēja izvēlēties pasīvu līdzdalību, finansiāli nodrošinot vienlīdzīgu iespēju izteikties eirooptimistiem un eiropesimistiem, neregulējot kampaņas saturu un izpausmes formas. Šī varianta pluss – to varētu uztvert arī kā pilotprojektu partiju kampaņu finansēšanai no valsts budžeta.

Treškārt, valdība budžeta krīzes apstākļos, paļaujoties uz plašsaziņas līdzekļiem un pilsonisko sabiedrību, varētu netērēt naudu vispār. Taču diemžēl valdība ir izvēlējusies darīt visu uzreiz. Rezultātā mēs esam ieguvuši mazefektīvu kampaņu, ar finansiālu injekciju palīdzību par valdības aģentūru piedēkļiem pārvērstas nevalstiskās organizācijas un masu medijus, kas ir gatavi ziņas un viedokļus aizstāt ar valdības apmaksātiem paziņojumiem.

Tai pat laikā jānorāda, ka pieminētā otrā un trešā iespējamā valdības stratēģija varētu tāpat izgāzties, jo nav drošas pārliecības, ka Latvijas pilsoniskā sabiedrība šodien tiešām ir spējīga pašorganizēties. Tāpat ir zināmas šaubas par plašsaziņas līdzekļu varēšanu bez pamudinājuma analītiski rakstīt par tiešām svarīgiem jautājumiem.

Lai kā arī būtu, taču par vienu mēs varam būt droši – patreizējā kampaņa var tikai vairot pilsonisko pasivitāti, kā arī neuzticēšanos gan publiskajai varai, gan presei.

Protams, tagad kaut ko mainīt ir jau par vēlu, taču ar 21. septembri mums būtu jābeidz sīkumaini analizēt ES, kāda tā bija vakar, jo tas ir bezjēdzīgi. Saglabājot šādu pieeju, neatkarīgi no referenduma rezultāta, mēs arī turpmāk būsim spiesti tikai reaģēt uz citu veidotu vēsturi. Patiesībā būtiskākais nav jautājums, kādā mērā mums ir izdevies izkaulēt iespēju uzkavēties vakardienā, daudz svarīgāk būtu runāt par to, kāpēc un kādu Eiropu mēs gribam veidot. Beidzot būtu jāsaprot, ka radot un piedāvājot citiem savu nākotnes vīziju mēs pasargājam sevi no nepieciešamības ar gariem zobiem pieskaņoties “svešiem” projektiem. Mums jau sen bija laiks atmest kandidātvalsts identitāti un sākt runāt kā īsteniem eiropiešiem – mums ir jācenšas nevis noskaidrot, ko Brisele mums liks darīt, bet jādomā par to, kā Briselei pateikt, ko tai būtu jādara, lai mēs justos ar dzīvi apmierināti.


_____________

[1] Aprēķini veikti pēc formulas C / N x A x B, kur N ir balsstiesīgo vēlētāju skaits, A ir balsojušo procents, B ir balsojušo procents, kas atbalstījuši iestāšanos ES, bet C ir attiecīgās valsts pirmsreferenduma kampaņas izmaksas. Latvijas un Igaunijas gadījumos izmantoti socioloģisko aptauju dati.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Chibra 20.09.2003 02:49
"As scarce as truth is, the supply has always been in excess of the demand." -Josh Billings

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 19.09.2003 10:11
Varētu piekrist raksta autoram-vainīgos atradis,kuri tie būs-nav tāļu jāmeklē. Bet pats valdības pasūtijums bija stratēģiski greizs-kā jau autors raksta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

haota 18.09.2003 20:21
"tomēr man ir jāsaka, ka Jūs neesat izpratis raksta būtību... pirmkārt, komentārā nav runa par to, ka kāds gribētu izvērtēt SUBJEKTĪVI kampaņas rezultātus (ne balsojuma pozitīva, ne negatīva rezultātā)... ir runa par to - cik tas ir maksājis?. "

Mans komentaars nemaz nebija par raksta buutiibu - jautaajums, cik kas ir maksaajis, man gluzhi vienkaarshi neshkjita interesants. Taapeec arii pieveersos tikai atsevishkjiem juusu raksta aspektiem.

Starp citu, kaadeelj juus tik pieticiigi veerteejat sava raksta saturu? Tur tachu ir ne tikai atbilde uz jautaajumu par kampanjas izmaksaam, bet arii centieni ar kvantitatiiviem datiem noveerteet taas efektivitaati. Tas noziimee, ka juusu raksts principaa pretendee uz to, lai valdiibas grupas darbu veerteetu objektiivi. Diemzheel shis meegjinaajums man shkjiet visai apshaubaams - jo juus man neizprotamu iemeslu deelj veerteejat kampanjas efektivitaati, apluukojot tikai sabiedriibas atbalsta ES izmainjas. Shis atbalsta liimenis jau vairaakus gadus ir mainiijies katru meenesi un to ietekmee visdazhaadaakie faktori (iekshpolitiskie un aarpolitiskie notikumi, pat sezonaali cikli), - kaa principaa ir iespeejams noteikt tieshi kampanjas iipatsvaru? Piemeeram, kaa juus varat paarliecinaaties par to, vai atbalsta liimenis nebuutu augstaaks BEZ shiis kampanjas? Tieshi no shaadiem shkjietami objektiiviem datiem es arii briidinaaju savaa komentaaraa - tas vien, ka sabiedriibas atbalsts ES palielinaas vai Latvija tomeer iestaasies ES, veel neliecina, ka kampanja buus uzskataama par izdevushos.

" savukārt, ja mēs runājam par mēs, tad ir jāsaka, ka tie esat arī Jūs, nevis paranoidāli identificētā valdība... tieši Jūsu gribēšana vai negribēšana nosaka to, ka mēs runājam par nebūtiskām vai būtiskām lietām... "

Varbuut Juus man noraadiisiet, kaadaa veidaa mana gribeeshana "pateikt Briselei, ko tai buutu jaadara", ljaus man to reaali arii izdariit?

"bet, ja mēs mēģinam abstrahēties un iztēloties, kas notiks 21. septembrī Latvijā negatīva balsojuma rezultātā, tad laikam tomēr labāk būtu bijis piedzimt vismaz par igauni...."

Un kas buus vainiigs? Tie, kas buus nobalsojushi pret vai tomeer valsts paarvalde, kas nav pat meegjinaajusi sagatavoties shaadam scenaarijam?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

edis 18.09.2003 15:10
Edis

Liepāja,17. septembris pulksten no 14 līdz 18, vēlos uzzināt to cilvēku viedokli, kas ņems dalību referendumā, un paredzēt tā iznākumu vienlaicīgi un galvenokārt iepazīt to vairākuma daļu, kas izšķirs manu, manu tuvinieku, un Valsts likteni. Tātad, no simts(100) dažādiem cilvēkiem, dažādās vietās uz ielas un tirgū, uzdoto jautājumu: “Vai Jūs esat par vai pret iestāšanos “Eiropas Savienībā” piecdesmit divi(52) atbildēja “PAR” , trīsdesmit pieci (35) “PRET”, vienpadsmit (11) nebija vēl izlēmuši, divi(2) deklarēja nepiedalīšanos. Kas tad bija šie nejauši satiktie? Piecdesmit sešas(56) sievietes un četrdesmit seši (46) vīrieši. Mans iepriekš dažādu vērojumu laikā izveidotais priekšstats, ka sievietes nospiedošā vairākumā ir “PAR”, bet vīrieši “PRET” neguva pārliecinošu apstiprinājumu. Sanāca sekojoši:



Data

Total





sievietes

Par

30

55%





Pret

19

35%





nezinu

6

11%

55

vīrieši

Par

22

51%





Pret

16

37%





nezinu

5

12%

43











“Latviski” un “krieviski” runājošos sadalījās:



Data

Total





“krieviski runājoši”

Par

7

33%





Pret

11

52%





nezinu

3

14%

21

“latviski runājošie”

Par

45

58%





Pret

24

31%





nezinu

8

10%

77









Vecums

Data

Total





20 un vairāk

Par

10

50%





Pret

9

45%





nezinu

1

5%

20

30 un vairāk

Par

10

42%





Pret

13

54%





nezinu

1

4%

24

40 un vairāk

Par

14

48%





Pret

8

28%





nezinu

7

24%

29

50 un vairāk

Par

16

76%





Pret

4

19%





nezinu

1

5%

21

60 un vairāk

Par

2







Pret









nezinu

1





70 un vairāk

Par









Pret

1







nezinu















Galvenais man ir motivācija, kāpēc šāds lēmums?, un te nu tiem, kas ir izzinājuši cilvēku rīcības cēloņus un sekas tālākais nav jālasa, viņi zina.

No tiem 52 “PAR” galvenais vadmotīvs “cerība uz labāku dzīvi” “bērnu nākotne” “bailes no krievu lāča” un visi pārējie reklāmu murgi. Nospiedošais vairākums šo ļaužu - mājsaimnieces, pensionāri, bezdarbnieki, proletariāts, bezzemnieki, cerētāji. Tikai divi (2) apliecināja, ka viņu biznesam iestāšanās “ES” nāks par labu, un vēl trīs(3) ierēdņi (valsts birokrātija) neslēpa savu pozitīvo attieksmi. Lielbagātniekus (oligarhus) uz ielas sastapt neizdevās, bet tos var redzēt TV un dzirdēt radio vienā korī ar topošajiem “ES” komisāriem, deputātiem un neskaitāmajiem to palīgiem.

Kas tad “PRET” ?, dažos vārdos - tie kam vēl kaut kas pieder, īpašums (zeme, māja, saimniecība, neliels bizness) un viņi ir izskaitļojuši savas izredzes scenārijā “, kas notiks ar mani un ar tiem par ko es atbildu “Eiropas Savienībā”.

Neizlēmušie, pārsvarā inteliģenti, mēģina vēl “kaut ko saprast”.

Sev secinu : Proletāriešiem nav tautības, galvenais pilns vēders “valsts” par tik cik var to vēderu pildīt.

Īpašnieki – Valsts (šinī gadījumā 100% neatkarīga Latvijas Valsts) kā instruments šā īpašuma aizsardzībai un iekšējai drošībai.

Dzīvojam “demokrātijā” tas ir vairākuma diktatūrā un kas ir šis vairākums lūdzu pārliecināties pašiem vēl pirms referenduma izejot uz ielas un veicot mini aptauju.

Par atbildību par pieņemtajiem lēmumiem lieki runāt, jo viņiem pārsvarā jau nav ko zaudēt, bet ar ko atbild(neatbild) mūsu vara (politiķi+lielbagātnieki)?

Tāpēc jau mums visiem jautā, lai atbildīgo par sekām nebūtu (pat daudziem zemniekiem ir skaidrs). Kādu atbildību uz sevi uzņēmās augstākā Latvijas Katoļu baznīcas garīdzniecība aicinot balsot “PAR”, man kā kristietim un katolim nav saskatāma. Pāvestam, manuprāt, rūp visi pasaules katoļi un Latvijas katoļu ziedojums uz ticības altāra var šķist nenozīmīgs. Romas impērijas vietvaldis Poncijs- Pilāts arī sarīkoja referendumu : ko sist krustā Dieva dēlu Jēzu Kristu vai laupītāju Barabu? Mateja Evaņģēlija 27 nodaļa (17-27 panti). Rezultāts zināms, tik, ko Dievs šādi gribēja mums sacīt, vai vairākuma varai ir arī taisnība? Lūgtu kristiešus vēl pārlasīt baušļa “Tev būs savu Tēvu un māti mīlēt un cieņā un godā turēt” paplašināto skaidrojumu attiecībā uz tautu un valsti.

“Latvijas valsts kuģis” nav liels un tas peld pasaules okeāna. Diemžēl par tā kursu, ātrumu, kad un kādai flotilei pievienoties lemj visi uz tā atrodošies, gan kapteinis ar virsniekiem un komandu, gan apkalpojošais personāls, gan pasažieri ieskaitot arī tos kurus patreizējais kapteinis uz mirkli atrāvis no bāra letes ar dzērieniem lai nobalsotu. Vai LV kuģis nogrims un cik no visiem izglābsies pārrāpjoties uz citiem kuģiem nav zināms, ja nu kādam vienīgi jau aizrunāta silta kajīte un atalgojums. Kas notiek ar “ES” flotili ar biedru ober- komisāru Romāno Prodi priekšgalā saskarsmē ar “ASV un tās ciešāko sabiedroto” floti, gan patreiz vēl dažādu musulmaņu kuģu apvienošanās procesos par vienotu armādu un kas nostāsies tās priekšgalā, vai Binlādens vai kāds “mērenāks” virspavēlnieks, kurp dosies krievu flote ar “Pjotr Velikij” priekšgalā un kas būs tā sabiedrotie un kādi slepenie protokoli ir parakstīti vai tiek gatavoti ar citiem flošu admirāļiem tāpat kā sešdesmit gadus nesenā pagātnē vairums neuzzinās ne arī spēj un grib uzzināt kādi zemūdens akmeņi slēpjas tai patreizējā LV augstākās vadības(E. Repše) parakstītajā sešu tūkstošu(6000) lappušu garajā “pievienošanās līgumā” “E S” flotei(zinu tik par pāreju uz 1% īpašuma nodokli no visa nekustāmā īpašuma, man personīgi sanāk sadārdzinājums par 244% un sadzīves elektrotīkla sprieguma pāreju no 220V uz 230V no kā paātrināti salūzīs(pārdegs)vecāka ražojuma elektro ierīces. Ko darīs tie kas nepiekrīt uzņemtajam kursam? Cerības vieštik tas ka uz citiem “ES” kuģiem visi vēl nav zaudējuši spēju mainīt vadību, sabiedrotos, un kursu.

p.s. ja vēlaties uzzināt spilgtākos iespaidus un izteikumus no sastaptā elektorāta rakstiet

lauki@e-apollo.lv varam arī tikties klātienē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gatis 18.09.2003 11:38
lai kā arī man gribētos saukt - hip, hip, hurraa!!! -, tomēr man ir jāsaka, ka Jūs neesat izpratis raksta būtību... pirmkārt, komentārā nav runa par to, ka kāds gribētu izvērtēt SUBJEKTĪVI kampaņas rezultātus (ne balsojuma pozitīva, ne negatīva rezultātā)... ir runa par to - cik tas ir maksājis?. un tā kā Latvijā spēle Kur palika miljons? ir visai populāra, tad šis piegājiens ir attaisnojams...

savukārt, ja mēs runājam par mēs, tad ir jāsaka, ka tie esat arī Jūs, nevis paranoidāli identificētā valdība... tieši Jūsu gribēšana vai negribēšana nosaka to, ka mēs runājam par nebūtiskām vai būtiskām lietām...

bet, ja mēs mēģinam abstrahēties un iztēloties, kas notiks 21. septembrī Latvijā negatīva balsojuma rezultātā, tad laikam tomēr labāk būtu bijis piedzimt vismaz par igauni....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

haota 17.09.2003 21:38
Naudu jau nebuutu zheel, ja vien taa buutu normaali izteereta. Tai vietaa, lai drukaatu infantilus plakaatus un bukletus, vareeja miljonu pa taisno novirziit Domburam, lai biezhaak buutu objektiivas un skataamas diskusijas par Eiropas Savieniibas jautaajumiem.

"Šodien ir puslīdz skaidrs, ka negatīva balsojuma gadījumā 20. septembra referendumā par galveno vaininieku tiks atzīta pirmsreferenduma informēšanas pasākumu vadības grupa. "
Interesants ir arii cits aspekts: ja tauta nobalso par, vai tas noziimees, ka kampanja ir izdevusies? Pashlaik izskataas, ka tauta nobalsos par par spiiti ljoti netalantiigai un uzmaaciigai informeeshanas kampanjai (kuraa gan ir DAZHAS izdevushaas reklaamas), tachu tas tachu neliegs kampanjas riikotaajiem veelaak piesavinaaties laurus par rezultaatu...
Vai principaa ir iespeejams pieraadiit saistiibu starp informeeshanas pasaakumiem un balsojumu?

"Patiesībā būtiskākais nav jautājums, kādā mērā mums ir izdevies izkaulēt iespēju uzkavēties vakardienā, daudz svarīgāk būtu runāt par to, kāpēc un kādu Eiropu mēs gribam veidot."
Teoreetiski taa ir pilniiga tainiiba. Tachu kas ir shie "mees"? Latvijas politikji un iereednieciiba? Bet shajaa portaalaa publiceetais Lolitas Chigaanes raksts skaidri liecina par to, ka vinji nav ne pietiekami profesionaali, ne motiveeti, lai Eiropas liimenii paarzinaatu pat savu sektoru lietas. Vai tad no vinjiem var sagaidiit, ka vinji domaas par to, kaada Eiropa buutu izdeviigaaka Latvijas tautai?
Kas tad veel - sabiedriiba? Arii nereaali, jo paaraak dziivs ir elitei tik izdeviigais stereotips par Latvijas sabiedriibas kuutrumu, taapeec, pat ja taas paarstaavji tiek iesaistiiti diskusijaas par tik svariigiem jautaajumiem, tad iipashi vinju viedoklis netiek njemts veeraa.

Vaardu sakot, pilniigs aarpraats. Neiestaaties ES laikam vairaak nebuutu sapraatiigi, bet iestaajoties, skjiet, Latvijas elite veel ilgi sagaadaas pamatiigas galvassaapes gan Latvijas sabiedriibai, gan arii visai ES.

Saistītie raksti