Raksts

Vitālā dzīve


Datums:
17. augusts, 2008


Autori

Dace Akule


Nu jau otro dienu redzu, kā virs Rīgas centra jumtiem lidinās lidaparāts ar vēstījumu “vital life”. Pirmo reizi lidmašīnu ieraugot, domāju, ka vēstījums varētu būt kas romantisks a la “I love you, X…” vai “Will you marry me, Y…”. Bet, ieraugot “vital life” uz sekundes simtdaļu pat iedomājos, ka tam varētu būt kāda saistība ar Gruzijas konfliktu. Taču nekā – ātrs meklējums internetā apstiprināja necēlāko no vēstījuma variantiem – tā ir reklāma dzīvības apdrošināšanai. Neesmu sajūsmā divu iemeslu dēļ:

1. Šādam reklāmas veidam nevajadzētu pastāvēt tajā pasaules daļā, kurā daļa sabiedrības pavisam nopietni, bet cita daļa – vismaz izliekas, ka domā par klimata izmaiņām un to, kā tās palēnināt. Sevi pieskaitu pie pirmās sabiedrības daļas, tāpēc man pavisam nopietni nav pieņemama tik nepamatota resursu tērēšana – degvielas patēriņš, lidaparāta veidotais piesārņojums – lai vienkārši kaut ko pārdotu.

2. Satraucoši, ka reklāmas pasūtītājs ir, kā viņi savā mājas lapā pasludina, “Norvēģijas lielākā privātā dzīvības apdrošināšanas un pensiju kompānija ar vairāk nekā 150 gadu ilgu pieredzi”. Nezinu, vai arī Norvēģijā un citās kompānijas darbības vietās tā ir nodarbojusies ar tik dabai nedraudzīgu reklamēšanos. Bet ļoti žēl, ka tieši skandināvi – kas pasaulē pazīstami ar savām rūpēm par dabu – Latvijā nolēmuši dzīvības apdrošināšanas klientu skaitu palielināt, uz dabas rēķina.

Protams, vitālā dzīve jau nav vienīgā reklāma, kuras veidotāju un pasūtītāju komanda nav domājusi par tās draudzīgumu videi. Vēl joprojām pa Rīgas ielām regulāri braukā mašīnas ar koncertu, mobilo telefonu, utt. reklāmām piekabē. Arī, kā jau rakstīju agrāk, Dienas portāla reklāmas kampaņa, kuras laikā vārdi “Diena.lv” pa Rīgas ielām tika vizināti uz mašīnas jumtiem, katram burtam un pat punktam piešķirot savu “taksometru” (kopā 8 mašīnas), devusi savu ieguldījumu piesārņojuma un mašīnu skaitu sastrēguma stundās palielināšanā. Skumji.

Bet vitālā dzīve lika atcerēties vēl satraucošāku faktu, par ko uzzināju, ciemojoties Zviedrijā. Proti, visu kuģu un prāmju notekūdeņi pa taisno tiekot laisti Baltijas jūrā! Zviedrijas likumdošana regulējot tādas darbības aizliegumu, bet tie attiecas tikai uz Zviedrijas krasta teritoriju, kamēr starptautiskajos ūdeņos acīmredzot tādas normas nav, vai to ieviešana nav kontrolēta. Lieki piebilst, ka Zviedrijā šī ziņa bija pirmo lappušu svarīgumā un, ka to satraukti un sašutuši pārrunāja daudzi, vaicājot, kāpēc šie fakti atklājušies tikai tagad, vai agrāk par to neviens neaizdomājās (un Zviedrijā jau nu gan tam tā nevajadzētu būt), vai vides draugi šo faktu nezināja, kādi likumi tad attiecas uz Baltijas jūru, un, kur ir Eiropas Savienība? Visi centieni attīrīt Baltijas jūru uz šo ziņu fona liekas smieklīgi.

Mazais prieks, ka vismaz cīņu pret bezmaksas plastmasas maisiņiem lielveikalos Latvijā šogad izdevies iekustināt pareizajā virzienā. Bet, ai, kā ar to nepietiek vitālai dzīvei zaļi domājoša cilvēka izpratnē.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!