Raksts

Vingrojums par Visaginas AES


Datums:
09. septembris, 2012


Foto: Reinis Āboltiņš

Vērtējot Visaginas atomelektrostacijas (VAES) projektu, iespējami dažādi, pat diametrāli atšķirīgi, skatījumi uz šo jautājumu. Daudz atkarīgs no vērotāja skatupunkta un vērtēšanas izejas datiem.

Kamēr publiskajā telpā nenotiek spraigas diskusijas par Visaginas AES, ir iespējams nesteidzīgi padomāt par projektu “kas? kam? kad? kādēļ?” kategorijās. Tas var noderēt, kad gada nogalē debates atkal kļūs skaļākas, jo tuvosies Lietuvas noteiktais koncesijas līguma parakstīšanas termiņš.

Visaginas AES projekta dažādu vērotāju iespējamo scenāriju vērtējums attiecīgi var būtiski atšķirties. Saprotams, ka būtu naivi gaidīt, ka, piemēram, valstij piederošajam enerģijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmumam Latvenergo un Vides aizsardzības klubam būs vienāds redzējums, pirmkārt, par Visaginas AES projektu kā tādu un, otrkārt, par Latvijas iespējamo piedalīšanos šajā projektā. Lai labāk saprastu, kas un kādēļ notiek vai nenotiek saistībā ar Visaginas AES projektu, ieteicams uz to lūkoties plašāk, ārpus ierasti ērtās „patīk” vai „nepatīk” izvēles.

Piedāvāju paskatīties uz Visaginas AES projektu un tā potenciālo attīstību, domājot par to piecās kategorijās (ja patīk modelēt scenārijus, tad 2. un 3. jautājumā vārdu “Latvijai” vietā dažādībai var lietot “konkrētai interešu grupai”):

1) kāda ir attieksme pret projektu konceptuāli?
2) vai potenciālā VAES jauda dod labumu Latvijai?
3) vai potenciālā piedalīšanās projektā dod ekonomisko un sociālo labumu Latvijai?
4) kā skatīties uz Visaginas AES projektu no vides un drošības viedokļa?
5) kādas biznesa intereses tiek skartas, īstenojot vai neīstenojot VAES projektu?

Ir daudzas interešu grupas, kuru viedokļi katrā no minētajām piecām kategorijām var būtiski atšķirties vai arī sakrist. Ar „interešu grupu” es domāju jebkuru aktīvu organizāciju, institūciju, komersantu, indivīdu vai jebkurus vairākus iepriekšminētos ar līdzīgu skatījumu un interesēm, kam ir viedoklis par attiecīgo tematu. Ja padomā, tad interešu grupu ir pietiekami daudz, lai to interešu grupu pārstāvjiem, kam VAES projekta sakarā jāpieņem saistoši lēmumi, izvēle būtu sarežģīta un saistīta gan ar pilnīgi praktiskiem un pragmatiskiem, gan absolūti neracionāliem, gan ētiskiem, gan morāliem, gan emocionāliem faktoriem.

Ir vienkārši secināt, ka, piemēram, būtiski atšķiras AS Latvenergo un Vides aizsardzības kluba viedoklis par Latvijas piedalīšanos šajā projektā, jo enerģijas ražotājs to pēc noklusējuma atbalsta, savukārt VAK principiāli ir pret. Sarežģītāk kļūst tad, ja mēģina saprast, kā sakrīt vai atšķiras, piemēram, Ārlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas viedoklis – tas var būt ļoti līdzīgs un tā veidošanu nosaka plašs faktoru loks, kas, iespējams, nav raksturīgs attieksmes veidošanai jau pieminētajā AS Latvenergo. Piemēram, Ārlietu ministrijai var būt svarīgi, lai Latvijas valdība atbalsta VAES projektu solidaritātes apsvērumu dēļ un reģionā papildus pieejamu jaudu aspekts nav tik nozīmīgs attieksmes veidošanā. Aizsardzības ministrija uz VAES, iespējams, raugās no jaudu pieejamības, enerģētiskās drošības un energosistēmas ievainojamības viedokļa. Kopš nesenām publiskām diskusijām plašāka sabiedrība uzzinājusi, ka AS Latvenergo galvenais piedalīšanās arguments ir komerciālais izdevīgums.

Ir interesanti vērot arī to, kādu argumentāciju izmanto dažādas interešu grupas, kurām ir ar Visaginas AES projekta īstenošanu vai neīstenošanu saistītas biznesa intereses. Piemēram, Itera Latvija vadītājs Juris Savickis aktīvi uzstājas pret VAES projektu un šajā ziņā par pret VAES vērsto publicitāti J.Savicki varētu apskaust pat vides aktīvisti, kuri arī ir pret šo projektu. Taču nav jābūt apveltītam ar bagātu iztēli, lai pamanītu, ka šo divu interešu grupu motivācija uzstāties pret Visaginas projektu būtiski atšķiras. Ja vides NVO būt pret AES ir principāls jautājums, tad Itera Latvija šefam rūp gāzes biznesa nākotnē Latvijas enerģijas ražošanas portfelī. Šādi ir vērts salīdzināt jeb sakrustot daudzu interešu grupu skatījumu. Rūpīgi papētot, jāsecina, ka ar VAES saistīto jautājumu loks ir pietiekami plašs, lai pat ļoti atšķirīgām interešu grupām atsevišķās kategorijās viedoklis sakristu.

Katrs pats var mēģināt galvā, uz papīra vai elektroniski aizpildīt nelielu tabuliņu, kurā jāidentificē interešu grupu viedoklis par vienu no piecām ar Visaginas AES projektu saistītajām kategorijām un salīdzināt grupu viedokļus. Pat, veicot šo vingrinājumu tikai virtuāli savā prātā, atklāsies visai raiba situācija. Šāda vingrojuma veikšanu atvieglo tas, ka, pateicoties sabiedrisko organizāciju un mediju spiedienam, vērojama arī lielāka ar Visaginas AES projektu saistīto interešu grupu viedokļa un informācijas klātbūtne sabiedriskajās diskusijās. Tas ir labi, jo palielina iespējamību, ka tiks rastas atbildes uz visiem jautājumiem par Visaginas AES projektu – gan par VAES lomu Baltijas enerģijas ražošanas portfelī, gan Latvijas iespējamās līdzdalības projektā potenciālo ekonomisko un sociālo ietekmi, gan drošības un vides jautājumiem.

Iesildīšanās nolūkā nosaukšu dažas no interešu grupām, kuru viedokļus ir interesanti papētīt un savstarpēji salīdzināt (pats savām vajadzībām esmu izveidojis tabulu, ko pamazām aizpildu). Uzskaitījums noteikti nav izsmeļošs, drīzāk jau rosinošs pievienot vēl citus publiskās un privātās sfēras spēlētājus. Valsts institūcijas: Ekonomikas ministrija, Vides un reģionālās attīstības ministrija, Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Uzņēmumi: AS Latvenergo, Latvijas gāze, Itera Latvija, Augstsprieguma tīkls (pārvades sistēmas operators), Skonto būve, LEC, RE&RE, RBSSKALS, Liepājas metalurgs, Cemex. Profesionālās asociācijas: Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas būvnieku asociācija, Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība. Vides organizācijas: Vides aizsardzības klubs, Zaļā brīvība, Latvijas zaļā kustība, Latvijas dabas fonds, Pasaules dabas fonds, Zemes draugi, Baltijas vides forums.

Patīkamu vingrošanu!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!