Viena politika, divas kultūras 13

Rietumeiropas vērtību sistēma neļauj kā normālu vērtēt situāciju, kad, parakstot līgumu par 500 miljonu taupību no nākama gada budžeta, nopietns politiķis var pēc brīža griezties pie otrās līgumslēdzēju puses un gaiši pavaicāt: “A varbūt tomēr 275?”

Iesaki citiem:

Pirms kāda laika Latvijā bija pieņemts sūdzēties par to, ka ”godīgi cilvēki” negrib iesaistīties politikā, lai glābtu valsti no vecās elites bezatbildības. Kopš tā laika nekas īpaši nav mainījies, kaut gan daži agrāk ar partijām nesaistīti cilvēki maziem un ļoti piesardzīgiem solīšiem ir sākuši tuvoties duļķainajai politikas upei un, iespējams, kad pienāks priekšvēlēšanu kampaņu laiks, ar vienu kāju tajā arī iekāps. Tomēr kopumā Latvijas iedzīvotāju uztverē pēdējais gads neko nav mainījis politikas kā nodarbes sliktajā reputācijā. Drīzāk — vecie ierakumi, no kuriem sabiedrība vēro notikumus politikā, ir kļuvuši dziļāki un apauguši ar krīzes nezālēm. Jaukie mēģinājumi sapulcināt ierakumos sēdošos ap jaunrades ugunskuriem — Latvijas forumiem, Ideju talkām un vienkārši talkām — noteikti palīdz dažiem nesasalt, bet nav vēl redzēts, ka kāda no šādā veidā rastām idejām pārceltos uz ministriju priekšlikumiem 2010. gada budžetam vai ieņemtu ievērojamu vietu Ministru kabineta dienaskārtībā.


Plurālisma izkārtne

Pilsoniskās sabiedrības entuziasti, kas centīgi apmeklē talkas, forumus un saskaņošanas sanāksmes, paši reti tic līdzdalības procesu caurspīdībai un labi zina, ka viņu idejām atvēlēta izteikti sekundāra loma, jo svarīgas lietas izlems citur. Pēc būtības ne īpaši lielāka ir arī priviliģētās pilsoniskās sabiedrības daļas jeb tā saucamo sociālo partneru ietekme, kaut gan uzņēmēju organizāciju un arodbiedrību pārstāvju ambiciozais publiskais tēls neļauj viņiem atzīt savas ierobežotās iespējas ietekmēt politikas procesu. Šajā situācijā brīžiem tiešām loģisks šķiet jautājums, kāpēc nevalstiskā sektora aktīvisti masveidā nedodas aktīvajā politikā, necenšas pārliecināt partijas par savu ideju vērtību un panākt vēlamas pārmaiņas?

Šī ir tikai viena no atbilžu versijām, bet, šķiet, būtisks iemesls slēpjas politiskajā kultūrā, jeb drīzāk — dažādās politiskajās kultūrās, kas raksturo Latvijas politisko eliti un to pilsoniskās sabiedrības daļu, kas aktīvāk iesaistās politikas apspriešanā. Par Latvijas politiskās kultūras problēmām ir runāts un rakstīts daudz, bet pārsvarā autori, kas uzskata, piemēram, politiskās atbildības trūkumu tieši par kultūras problēmu, ir pieņēmuši, ka Latvijas sabiedrību raksturo viena politiskā kultūra. Iespējams, problēma ir tajā, ka Latvijā ir vairākas politiskās kultūras, un dažādi politiskās kultūras tipi ir ļoti neveiksmīgi sadalīti starp tām iedzīvotāju grupām, kas visvairāk iesaistās politikā.

Jau sešdesmitajos gados politiskās kultūras teoriju klasiķi Almonds un Verba rakstīja, ka vienā sabiedrībā parasti var sastapt vairākus politiskās kultūras tipus. Piemēram, daļa no iedzīvotājiem var būt ”padoto” jeb ”subjekta” tipa cilvēki, kas grib, lai valdība nodrošinātu kārtību, bet kuriem ir vienalga, kā notiek vēlēšanas, kamēr otra sabiedrības daļa var būt ”līdzdalības” tipa cilvēki, kam svarīga šķiet tieši sava līdzdalība politikā. Arī jaunākās politiskās kultūras teorijas ļauj sadalīt vienas sabiedrības locekļus vairākās kategorijās. Piemēram, Ronalds Inglharts (Inglehart) raksta par ”materiālistiem” (jeb tiem, kam izdzīvošana ir svarīgāka par pašizpausmi) un ”postmateriālistiem” (jeb tiem, kas izdzīvošanu uzskata par pašsaprotamu un vairāk interesējas par pašizpausmi). Šajā gadījumā gan nozīme ir paaudzei — cilvēki, kas bērnībā saskārušies ar permanentām materiālajām grūtībām, biežāk ir materiālisti, un viņi vairāk vecākajās paaudzēs jeb tajās, kas joprojām dominē Saeimā.

Nebūtu liels pārsteigums, ja kādam politoloģijas studentam, aptaujājot Latvijas svarīgāko partiju biedrus, atklāsies, ka starp viņiem absolūtais vairākums ir materiālisti — cilvēki, kam autoritāte, drošība un materiālā labklājība liekas krietni svarīgākas par politikas caurspīdību, minoritāšu tiesībām un iespēju katrā brīdī paust savu individuālo viedokli par notiekošo. Tas ir raksturīgs postmateriālistiem un Latvijas aktīvāko ”sargsuņu” pārstāvjiem. Iekšējās demokrātijas un plurālisma izkārtne tiek uzskatīta par nepieciešamu tikai dažās no Latvijas politiskajām partijām — biežāk tajās, kur patiešām pastāv nesaskaņas vai biznesa interešu nesakritība starp ”iekšējiem līderiem”. Citiem tādas vājības pazīmes kā viedokļu dažādība starp biedriem vienkārši nav raksturīgas. Par to, ka Tautas partijas mājas lapu pašlaik rotā aptauja “Kādēļ Andris Šķēle ir labākais premjera kandidāts?” jau rakstīja Ivars Ījabs[ 1 ]. Var tikai piekrist Ījaba ironijai, ka jautājums nemaz nesākas ar ”vai”.


Pārāk lielas atšķirības

Ļoti iespējams, daudziem Latvijas iedzīvotājiem tāda kārtība, kāda pieņemta Tautas partijā, ir visai pieņemama un saprotama — beigu beigās gan Ulmaņa, gan cara laikos ”padotā” politiskās kultūras tips tika uzskatīts par normu, un padomju laiku piespiedu kārtas līdzdalībai nebija nekā kopīga ar patieso līdzdalību. Tikpat saprotama ir neuzticēšanās svešajiem un dubultie standarti attiecībās ar viņiem, kas arī raksturo ”materiālistus” — sava drošība tādiem cilvēkiem vienmēr būs svarīgāka par abstraktiem liberāļu ideāliem. Tomēr tie iedzīvotāji, kas jūsmo par izrādi Vadonis un veidos pateicīgu auditoriju LNT topošajai kampaņai par tautas vēlētu prezidentu, nav plaši pārstāvēti starp pašreizējiem pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem.

Sargsuņu un interešu aizstāvības NVO personāla ”nereprezentatīvo izlasi” var izskaidrot divi faktori: socializācija un pašatlase. Starp šādu organizāciju pārstāvjiem Latvijā ir neproporcionāls Rietumos izglītoto cilvēku īpatsvars. Nav nekāda nejaušība, ja labu ASV, Lielbritānijas vai Vācijas augstskolu absolventi bieži nav ar mieru pakļaut sevi Latvijas izpratnei par partiju disciplīnu. Rietumu izglītības sistēma jau kādu laiku dod priekšroku individualitātes izcelšanai, turklāt Rietumeiropas politiskās tradīcijas vēsturiski saistītas ar aristokrātijas vērtību sistēmu, kur cieņa pret sevi (un savu vārdu) tika uzskatīta par pamatu, lai turpinātu politisku darbību. Šāda vērtību sistēma neļauj kā normālu vērtēt situāciju, kad, parakstot līgumu par 500 miljonu taupību no nākama gada budžeta, nopietns politiķis var pēc brīža griezties pie otrās līgumslēdzēju puses un gaiši pavaicāt: “A varbūt tomēr 275?” Turklāt par pašcieņas avotu divu dažādu politiskās kultūras tipu pārstāvji Latvijā uzskata ļoti dažādas lietas. Tieslietu ministram Segliņam, lai nodrošinātu sevis cienīgu dzīvu, ir ļoti svarīgi, lai automašīna nebūtu deviņus gadus veca (Šķēles gatavību braukt ar tik vecu mašīnu viņš uzskata par ārkārtīgas pieticības pazīmi, uz kādu pats “nebūtu spējīgs”). Savukārt, Delnas pārstāvji, saskaņā ar neseno informāciju, atteicās paņemt advokāta piedāvāto Ls 1000 ”kompensāciju” NRA nepatiesās ziņas vietā. Vai nav kārtējais rietumu iedomīgās paštaisnības apliecinājums?

Ņemot vērā visu augstākminēto, būtu grūti prognozēt, ka cilvēki, kas komentē korupcijas skandālus, kas pievērš sabiedrības uzmanību demokrātijas deficītam, mediju neredzamajiem īpašniekiem un citām ”izdomātām un uzpūstām” Latvijas politikas problēmām, tuvākajā nākotnē mierīgi ieplūdīs politisko partiju rindās, lai kaut ko mainītu šajā valstī. Politiskās kultūras atšķirības ir pārāk lielas, lai viņi tur justos kā savējie. Lai tas notiktu, būtu vismaz jāmainās pašām partijām. Ja tas notiks paredzamā nākotnē, iespējams, Latvija vēl nepazaudēs savas izredzes strauji attīstīties un samazināt to attālumu, kas mūs šķir no attīstītās demokrātijas valstīm. Ja tas nenotiks, stagnācija ir neizbēgama.

______________________

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (13) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

rigonds kleinsigar - plavinas 04.12.2009 16:29
pec jusu saprasanas latvija vel nava dzimis istais latvijas lideris. tasnozime tikai

to ka latvijas pilsoni neapzina savas satversme pinemtas tiesibas. ka ari nava likumdosanas kas dotu iespejas atsaukt ieveletos deputatus ,par savu pienakumu nepildisanu. mes esam aizmirsusi vienu ,proti, loti svarigu valsts sastav dalu gimeni,

kas ari ir sis valsts pamatvertiba, jo ja nebus gimenu tad nava ari valsts. nava budzeta nava kulturas nava neka. bet pati valsts ir dzili iesaistita sajos procesos lai gimenes pamestu valsti, un nodokli un citas valsts pamat vertibas pazud. jautajums ir ...?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

LA - meinhardt 04.11.2009 18:18
" [..]mikrouzņēmumi, cīņa par izdzīvošanu utml. Bet manuprāt šajos forumos vajadzētu parādīt, ka Latvijai un tās pilsoņiem ir iespējams darboties ne tikai šados - nabadzību aplieconošos pasākumos"

Vai es pareizi saprotu - visas valstis, kur kas šāds - mikrouzņēmumi, sadarbība, barters - notiek un tiek veicināts, ir nabadzīgas un tie, kas tādos piedalās/organizē, teju vai nicināmi, jo nerunā par vērtībām? Ar tādu pašu domas dziļumu un kvalitāti kāds varētu, izlasot Jūsu komentāru, secināt, ka pārliecināts sociāldemokrāts, nespers kāju šoziem modīgajos lietoto grāmatu veikalos/maiņas vietās.

Vērtības, sociāldemokrātiskas vai nē, un to maiņa ir ilgtermiņa jautājums, to, manuprāt, ir nepieņemami jaukt kopā ar risinājumiem, kas domāti šodienai un rītdienai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita N - Meinhardt 02.11.2009 13:02
Es rūpīgi sekoju Jūsu komentiem. Manas domas par vairākiem, lai arī ne visiem, Jūsu analizētiem jautājumiem iet līdzīgā virzienā. Man būtu ļoti interesanti ar Jums sakontaktēties. Variet piem. dot ziņu www.draugiem.lv - Rita Eva Naseniece. Rīgā neesmu, jo šobrīd strādāju kā Pasaules Bankas eksperte ārpus Latvijas. Varbūt būšu ap Jauno Gadu. Ceru, ka šī ziņa Jūs sasniegs. Lai veicas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


tk 01.11.2009 23:38
Piekritu Rita N. Jaunas paaudzes atskiriba no vecas ir tikai konformisma pakape. Jauna paaudze ir gatava savas vertibas pielagot sistemai. Vinelaga kadai! Atkariba no ta, cik kursh maksa. Piemeram, TP jaunatnes organizacija un velak politika bija diezgan jaunieshi ar labam Rietumos iegutam izglitibam. Un kamer Soross & Co uztures pie dzivibas liberaljus, jaunu speku pieplude ir garanteta ari sim sparnam. Tikko ka nauda izsikst - "vertibas" tiek vieglu roku nomainits. Kaut cik sapratiga normala vertibu sistema bija vecakajai paaudzei, kas bija saskarusies ar karu un taisni materialajam grutibam. Bet nu tas nebija vertibas, kas liberaljiem patiktu. Shi tendence gan ir raksturiga visur pasaule, - neesam unikali. Un pagaidam liberao vertibu propoganda tiek labi finanseta:starp citu - no kaa partiek Marija Golubeva un kas uztur sho saitu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Kā vēlēt ES prezidentu? 01.11.2009 14:22 http://www.euronews.net/news/you/

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita N 31.10.2009 12:55
Raksts man patika, jo īpaši uzsvars uz divu kultūru klātbūtni sabiedrībā. Paldies autorei.

Es gibēju tomēr pakomentēt sekojošu apgalvojumu:
"Šajā gadījumā gan nozīme ir paaudzei — cilvēki, kas bērnībā saskārušies ar permanentām materiālajām grūtībām, biežāk ir materiālisti, un viņi vairāk vecākajās paaudzēs jeb tajās, kas joprojām dominē Saeimā."

(a) par Saiemu neiebilstu - pulks ļaužu, kuri ir deleģējuši savu sirdsapziņu partiju vadoņiem un atbilstoši viņu vēlmēm spiež podziņas acimredzot to dara ne jau sabiedrības interesēs;

(b) tomēr mana (ašķirībā no autores) pieredze ir bijusi stipri savādāka - tieši jaunākā paaudze ir kuras karjeras, naudas, materiālo vērtību un visādu citādu alkatības atkarību skala ir bijusi nesamērīgi augsta. Manuprāt tieši daļa šīs paaudze ir profanējusi profesionālās un morālās vērtības materiālas alkatības, ambīciju, varaskāres dēļ. Un nauda bija tikai daļa no šīs alkatības: iespējas studēt presitžās augstskolās par valsts vai grnatu līdzekļiem, strādāt prestižu darbu starptautiskās institūcijās, ieņemt augstus valsts amatus, kuru finkcijas praktiski pildīt šie cilvēki nespēj. Tikko runāju ar jaunu personu, kas strādāja Latvijas ĀM, un kura, ļoti jauna būdama, ir saņemusi, manuprāt, pilnīgi ekskluzīvas iespējas mācīties un stažēties ārzemēs. Viņa pēdējiem vārdiem aplika šo nabaga valsi, jo nebija dabūjusi kāroto iespēju strādāt kādā starptautiskā institūcijā. Es viņai jautāju, kādēļ viņa, pēc visa tā, ko valsts viņas labā ir darījusi, tā jūtas. Viņa mani nosauca par "patrioti", kas acimredzot, bija kaut kas līdzīgs lamu vārdam un paziņoja, ka dodas prom no šīs ".xxx " valsts. Šādas šokējošas sarunas ar patērētāju psiholoģijas pārņemto jauno paaudzi ir bijušas vairākas, bet nekad es šādu attieksmi (un vulgāru agresiju) neesmu izjutusi no cilvēkiem, kas ir vecāki par 40. Manuprāt šī mākslīgā uzputošana par ''slikto" veco un "labo" jauno paaudzi, ir tāda pati, kā par "fašistiem" latviešiem un ''internacionālistiem" krieviem utml. Par šīm pazemojošajām un melīgajām simplifikācijām es jau rakstīju savā Dienas rakstā http://www.diena.lv/lat/politics/viedokli/acis-joprojam-plas...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lolita Cigane - Autore 30.10.2009 11:51
Paldies, Marija, ļoti labs raksts, kas skaidrāk izgaismo "gravitēšanu", kas notiek dažādās latvijas institūcijās, it kā ne slikti cilvēki, bet gravitē un aizgravitē nesaprotamas vai pat destruktīvas rīcības virzienā, kā piem LTV ziņu dienastā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Jaņdžs 29.10.2009 21:21
...Latvija vēl nepazaudēs savas izredzes strauji attīstīties un samazināt to attālumu, kas mūs šķir no attīstītās demokrātijas valstīm. Ja tas nenotiks, stagnācija ir neizbēgama..................

Lāčplēsi, tev Spīdola vēl palīgā lēks!

ZeroHedge kāds "Cheeky Bastard"s raksta un es viņam piekrītu: "The economic situation in Latvia is a direct consequence of the lending standards and practices the European banks impose on the countries which emerged from Communism in the beginning of the 90s. A complete 'silent moratorium' on business loans, and a full concentration on consumer loans, with the advocation on a 'strong currency' policy.... The underlying line of thought among the Brussels bureaucratic machine, is the complete economic sub-ordinance of the smaller, second tier, European nations...."

Mūsējie to labi saprot, bet ar lielu novēlošanos, jo gandrīz vairs neko nevar darīt. Paliek tikai tautu represēt vai atļaut populismam sevi izteikt. Ja pēdējais, cerams atradīsies zinoši cilvēki, kuri šo zirdziņu spēs arī valdīt. Pirmā gadījienā pa valsti skraidelēs Alfa, otrā gadījienā mēs sāksim domāt citādāk kā dotā brīdī domā autore.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MB 28.10.2009 09:41
Tās 275 vs. 500 mil lietas no valdības puses nebija īsti izskaidrota, tā arī vienīgā problēma.
Latvijas valdība ir atbildīga vispirms savas sabiedrības priekšā un tai ir jādomā vispirms par to.
Tas ir pārspīlēts viedoklis, ka nav iespējams un atļauts atvērt diskusiju ar aizdevējiem par solītās summas mainīšanu. Valdība arī nekad nepaziņoja, ka vienpusīgi to mainīs - Dombrovskis skaidri un gaiši ir pateicis, tas ir fiksēts - ka ir doma par to runāt ar aizdevējiem un rīkoties tikai pēc savstarpējām diskusijām. Šī raksta autorei to vajadzēja zināt.
Tas ko mēs redzējam - bija rupjš starptautisks spiediesn tikko Latvijas premjers par to ieminējās.
Starptautiskajā politikā visa veida kaulēšanās ir tradicionāla un pieņemama lieta. Tas nav nekas pārsteidzošs, ka Latvijas premjers valstij un iedzīvotājiem kritiskā brīdi bija gatavs kaulēties par sloga mazināšanu. Pārsteidzošs ir tas, ka pilsonīgā sabiedrība neizrādīja sapratni, bet metās viņam virsū un sāka kaunināt par "vārda neturēšanu". Ko mēs redzam arī no Golubevas raksta.
ja runājam par kaulēšanos - tad Polija to darīja pirms iestāšanās ES un pēc tam. Reizēm pat visai skarbos un skandalozos toņos. Rezultāts - viņi ir panākuši daudz labākus nosacījumus un arī ekonomika jūtas labāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Meinhardt 28.10.2009 08:00
>>> Nobeigumā var piebilst - Zviedrijā nākamgad ir gaidāmas vēlēšanas - būšot cīņa starp valdošajiem moderātiem un opozīcijā esošājiem sociāldemokrātiem.
=====
Lielbritānijā arī nākamgad ir vēlēšanas - būšot cīņa starp leiboristiem un konservatīvajiem (plus vēl liberāldemokrātiem un UKIP). Kura partija ir "kreisa" un kura "labēja" - es netieku gudrs. To bija vieglāk saprast pirms kādiem 30 gadiem, kad vienā pusē bija Mārgareta Tečere, bet otrā pusē - ogļraču arodbiedrību boss Arturs Skārgils.

Gan Gordons Brauns, gan Deivids Kamerons ir visai līdzīgi pēc savām ekonomiskajām programmām - abi ir sava veida moderāti jeb centristi. Nekāda "klasiska labējo-kreiso partiju debate" tur nav gaidāma - tas viss ticis izdebatēts jau sen.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kili 28.10.2009 00:15
Bet varbūt Rietumeiropā mācījušies ļaudis ir pārāk lieli individuālisti, lai jebkad vispār ieplūstu partijās? Varbūt partijas pieder pagātnei, un šobrīd galvenais ir blogs un virziens ;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 27.10.2009 22:25
Kopumā šis raksts, diemžēl, ir atkal pelnījis kritiku, ja to lasa pilsonis ar sociāldemokrātiskām vērtībām.

Autore min tādus talkas, forumus un saskaņošanas sanāksmes. Cik es esmu sekojis līdzi šādām aktivitātēm pēdējā gada laikā Latvijā, viena no tām ir arī Zatlera un SAK organizētie forumi, tad mans priekšstats ir, ka tās ir ne vairāk kā sabiedrības sociālās agresivitātes (teiksim godīti - 'veselīgas morāles un taisnības izjūtas') mazināšanas pasākumi, ko organizē - labākā gadījumā - labēji politiskie darboņi, bet sliktākā gadījumā - naudīgo cilvēku pakalpiņi. Un tas arī ir ļoti labi redzmas no šo pasākumu materiāliem. Tajos tiek slavinātas ļoti dīvainas idejas - piemēram - kopienas darbi, mirkobārteri (ar ko šādi organizēts bārters atšķiras no sodāmas pelēkās ekonomikas, nav skaidrs), mikrouzņēmumi, cīņa par izdzīvošanu utml. Bet manuprāt šajos forumos vajadzētu parādīt, ka Latvijai un tās pilsoņiem ir iespējams darboties ne tikai šados - nabadzību aplieconošos pasākumos, bet taisni otrādi - pilsoņiem būtu jāiepazīst tas, kā līdz šim Latvijas politiskajā kultūrā ir pietrūcis - sociāldemokrātiskās vērtības. Ja šī alternatīva pilsoņiem būtu zināma un pilsoņi arī zinātu, kā tiesiski to sasniegt - piem. ārkārtas Saeimas vēlēšanās - tad atkristu vajadzība gan organizēt tukšus pasākumus, kurus, kā redzam no šī raksta, par jēdzīgiem neuzskata pat to dalībnieki. Būtībā šo attieksmi var sintezēt vienā izteiksmīgā piemērā - JL un koalīcija nogremdēja Satversmes grozījumus par Saeimas atlaišanu un tādejādi atņēma vēl vienu līdzekli, kā tauta savu taisnības izjūtu var paust tiesiski pieņemamā veidā, bet tā vietā izvēlējās uzsākt īpašu policijas vienību apmācību reģionos.

Sociāldemokrātiskā pieejam budžeta grozījumos būtu ļoti skaidra - progresīvais ienākuma un NĪ nodoklis; atbalsts ekonomikas sildīšanai - piem. mājokļu celtniecība; pašreizejā kapitālpreču tirgus situācijas izmantošana kā arī izglītības pieejamības nodrošināšana, lai Latvija būtu konkurētspējīga tad, kad krīze būs beigusies. Līdz ir maz runāts diskutēts par labējo un kreiso viedokļu atšķirību, kā konkurētspēja ir sasniedzama un par katru cenu tiek proponēts tikai labējo partiju vai naudīgo cilvēku viedoklis. Bet tā ir apzināta maldināšana. Skaidrs ir tas, ka labējo un kreiso partiju priekšstati par konkurētspējas nodrošināšanu atšķiras. Labēji - kā pašreizējā koalīcija saka - nospiedīsim darba meklētājus ("iekšējā devalvācija"), lai viņi ir gatavi par maizes gabalu stāvēt pie konveijera. Kreisie saka - dosim iespēju darbiniekiem mācīties, lai viņi var konkurēt labi apmaksātos darbos. Darbs un konkurētspēja - šie ir divas būtiskas lietas, kuras var piedāvā centriski kreisā politika. Un tās ir ļoti būtiskas lietas - jā - tas nu beidzot ir noticis - JPMorgan Chase - vienas no pasaules vislielākajām investīciju bankām - analītiķi - skatoties uz pēdējo mēnešu notikumiem (Lielbritānijā turoinās recesija ar 0.4%GDP kritumu, bet Ķīnā atbilstošais rādītājs ir virs 8% - tātad ekonomika attīstās pilnā sparā; līdzīgi ir arī akciju tirgos - EM - emergin markets tirgi līdz šim ir aptuveni 1.5 reize pieaugumā pārspējuši Rietumvalstu tirgus, lai gan EM un Rietumu tirgi krita aptuveni vienādi; pie tam - EM akcijas ir nav pārvērtētas, ja salīdzina cenas/peļņas attiecību, kā tas dažkārt pasaules otrā puse) ir novērojuši viedokli, ka Āzija, BRIC un pārējās attīstības valstis var sākt uzskatīt par drošo ostu, kurās uz ilgu laiku ir garantēta ekonomikas izaugsme. Līdz šim drošā osta bija Rietumvalstis, taču pēdejie gadi nu rāda ko citu. Resp. secinājums ir vienkārš - Latvijai ir jādomā par konkurētspēju. Un Latvijas konkurētspēju nekādi necels 200.000 bezdarbnieku, kuru sapnis ir melnais darbs par maizes kumosu. Labējās partijas un viņu eksperti domā - viss ir kārtībā. Pilsoņi, kas par savu uzskata sociāldemokrātisko partiju, nedomā, ka viss ir kārtībā.

Autore arī proponē vienu ļoti dīvainu ideju - kā Latvijā varot būt gaišie cilvēki, kuriem ir tā "svētība" saredzēt korupcijas draudus, kas ir neuzpērkami un kuri - ja vien iesaistītos politikā, atnestu Latvijai labākus laikus. Resp. autor ir spējusi saskatīt, ka pilsoniskajās NVO un mēdijos, kas gan tagad ir apbružāti, ir ļoti daudz laimes lāču, kas ar lūgšanos nu būtu vedami iekšā parlamentā. Tie, manuprāti ir lieli maldi. Pirmkārt - visi šie laimes lāči, ar ļoti maz izņēmumiem (ja zināt kādu - būtu priecīgs uzzināt jaunu vārdu), ir ar stingri labējo nostāju. Var diskutēt kāpēc tas tā ir - varbūt ir kādi ne pārāk gaiši apstākļi, bet tā tas ir. Tieši šie ļaudis NVO pasākumos un masu mēdijos ir veidojuši to politisko kultūru kas pašreiz ir; Latvijas publiskajā telpmā ir bijušas ļoti maz diskusijas, kas būtu par temu - labējs - kreiss. Un šājās diskusijās varētu runāt ne tikai par pabalstiem, bet arī par taisnīgāku nodokļu sistēmu vispār, vai par dažādiem ceļiem - kā celt valsts konkurētspēju. Bet šī diskusijs ir izpalikusi. Protams - ir visādas atrunas, ka mums neesot īstas sociāldemokrātiskās partijas. Varbūt, ka nav, bet - eksperti taču mums ir īsti, vismaz tā viņi paši sevi pasniedz? Otrkārt - mums nu ir iespēja redzēt, kā valdībā uzvedas daļa no šiem laimes lāčiem, kuriem ir dota izdevība. Varam slavēt šos laimes lāčus par stingrību grūtos laikos, bet tajā pašā laikā mums ir jāatzīst - viņi praksē realizēt labējo politiku un šaubos, vai tas ir tas, ko vēlētājs gribētu. Patiesībā - vārdā nav nosaukts - bet man liekas, ka autore ir kārtējo reizi gribējusi mudināt inteliģenci cīņai. Bet tas ir aplams saktījums - pat jēdziens inteliģence nāk no cariskās patvaldības laikiem - tas bija konformistu un brīvdomības mikslis, kas izgāja uz kompromisiem un galu galā - saglabāja patvaldības vai totalitāros režīmus. Rietumu sabiedrībā ir intelektuāļi, bet tie reti pretendē uz dalību politiskajos procesos - gluži vienkārši tāpēc, ka viņiem ir ticība un cieņa pret otra cilvēka tiešībām - ka arī "vienkāršais" pilsonis var pieņemt politiski saprātīgus lēmumus. Latvijā tas ir sarežģītāk, jo tie - kas varēja būt intelektuāļu statusā un radīt un izplatīt idejas, no kurām tad pilsoņi var izvēlēties sev noderīgas idejas - tie diemžēl pieder vienai frontei.

Nobeigumā var piebilst - Zviedrijā nākamgad ir gaidāmas vēlēšanas - būšot cīņa starp valdošajiem moderātiem un opozīcijā esošājiem sociāldemokrātiem. Kāda liela Ziemeļvalstu banku grupa apskatā par abu partiju ekonomiskajiem un budžeta plāniem novērtēja - būšot klasiska labējo-kreiso partiju debate. Zviedrijā ir šī politiskā kultūra, varbūt Latvijā arī vajag?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 27.10.2009 21:40
Skumji, ka autore, pirms uzrakstīt tik garu rakstu, nav pat iepazinusies ar SVF nodomu vēstuli. Tās tekstā ir skaidri pateikts, ka bāzlīnijas ir MK lēmuma iesniegšana Saemai. Un tālākais ir Saeimas ziņā un ko dara Saeima - to nekāda SVF vēstule nenosaka un nevar noteikt. Tieši tas būtu absudrds no Eiropas politiskās kultūras viedokļa.

Saistītie raksti
Patriarha rudens

Patriarha rudens 33 Autors:Ivars Ījabs

Krizes mitologija

Krīzes mitoloģija 37 Autors:Māris Brants

Citi autora darbi