Viedoklis par Nacionālās programmas pret neiecietību projektu

Ļoti priecājos saņemt informāciju par Nacionālo programmu pret neiecietību un labprāt dalos savās pārdomās par to un problēmām, kuras tajā tiek apskatītas.

Iesaki citiem:

Kopš ierados Latvijā pirms pieciem gadiem, esmu saskāries ar dažāda veida diskrimināciju un neiecietību pret mani, maniem draugiem, paziņām, kā arī pret manas rases un etniskās grupas cilvēkiem. Šeit minēšu tikai dažus piemērus. Daudziem mūsējiem ir tikušas veltītas rupjas piezīmes un izteicieni par izcelsmi un ādas krāsu, uz daži no mums ir bijuši spiesti atbildēt ar līdzīgiem vulgāriem izteicieniem, lai paturētu kaut kādu cieņu apvainotāju acīs. Reiz es biju aculiecinieks gadījumam, kad kāds mūsu kolēģis, latviešu students, tīšuprāt uz sola auditorijā atstāja frāzi “F*CK YOU N*GGERS”, kuras adresāti bijām mēs (lai arī mēs esam relatīvi “balti”, salīdzinot ar tumšādainās rases pārstāvjiem). Daudzi tika aizskarti savas reliģiskās pārliecības dēļ un tika nīsti neatkarīgi no viņu rakstura - iemesls naidam bija vienīgi viņu ticība. Pat akadēmiskajā dzīve mums bijis jāsaskaras ar diskrimināciju – studenti ar lielu potenciālu un gaišām nākotnes izredzēm netika pelnīti novērtēti vienīgi tādēļ, ka ir ārzemnieki. Kāds profesors izrādīja ārkārtīgi lielu neiecietību pret ārzemju studentiem. Kad mācību nolūkos apmeklējām pacientus, daudzi no viņiem izlikās, ka nesaprot latviešu valodu vai vienkārši atteicās no sarunas ar mums, tomēr, kad ieradās profesors un personīgi ar katru pacientu sarunājās, viņi viņam izklāstīja savus jautājumus/sūdzības latviešu valodā.

Pat tad, kad mēs mēģinām integrēties Latvijas sabiedriskajā dzīvē un sabiedrībā kopumā, mēs dažkārt tiekam ignorēti un atraidīti. No personīgās pieredzes varu minēt gadījumu, kad man tika atteikts angļu valodas pasniedzēja darbs, kaut arī es tam biju pietiekami kvalificēts. Atteikuma iemesls bija triviāls un neloģisks – angļu valoda nav mana dzimtā valoda. Šajā darba vietā strādāja cilvēki, kuru angļu valodas zināšanas nebija no labākajām, tomēr man tika atteikts ar iemeslu, kurš, kā man zināms, bija attiecināms arī uz viņiem. Vienīgais loģiskais iemesls ir nevis tas, ka mana kvalifikācija nav atbilstoša, bet gan tas, ka es esmu tas, kas es esmu. Šis ir tikai neliels ieskats tajā, kas mums jāpārdzīvo, tomēr es uzskatu, ka vienīgi tad, kad cilvēki zinās, ko mēs piedzīvojam un ar ko saskaramies, viņi sapratīs un novērtēs, ko nozīmē neiecietība.

Izlasot Nacionālo programmu pret neiecietību, un zinot tās cēlos mērķus, varu tikai vērties nākotnē ar cerību, ka pienāks brīdis, kad ne vien es, bet ikviens varēs justies kā integrētas saliedētas sabiedrības loceklis. No lasītā dokumenta secinu, ka ir vērojams progress. Ir skaidrs, ka sabiedrības informēšana un izglītošana ir būtisks solis, lai panāktu programmas efektivitāti. Es nevaru runāt par skaidriem rezultātiem – tos patreiz vēl neesmu redzējis – bet ar stingru pārliecību varu teikt, ka koncepti un izmantojamās metodes ir pareizas. Tāpat jāpiebilst, ka arī masu medijiem ir būtiska nozīme ideju un konceptu izplatīšanā, šis ir līdzeklis, kurš jāizmanto pēc iespējas vairāk.

Es vēlētos dot pēc iespējas lielāku ieguldījumu šajā milzu solī uz stabilu un vienotu sabiedrību, kas balstīta uz iecietību un vienlīdzību, neatkarīgi no etniskās izcelsmes, ādas krāsas, ticības, no ikvienas pazīmes, kas padara mūs atšķirīgus vienu no otra. Cilvēks ir cilvēks, mēs esam atšķirīgi vienīgi pēc ārējā veidola. Jāapzinās, ka mēs visi esam cilvēki un sava sabiedrība mums jāveido vienota, lai mēs tajā varētu dzīvot.

Es pateicos par iespēju izteikt savu viedokli.



Patiesā cieņā,

Bassel Wahbe
Libāna
LU Medicīnas fakultāte
5.kursa students

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti