Dombrovska kungs!Šķiet, ka daudziem Jūsu partijas biedriem varētu šķist, ka iepriekšējā valdība patiešām ir nometusi varu Jaunajam laikam pie kājām. Tā teikt, krīze ir tik katastrofāla, ka jebkura valdošā partija paraksta sev nāves spriedumu turpinot valdīt vai uzņemoties valdības veidošanas pienākumus. Un patiešām jebkura valdība, kuras laikā valsti ir piemeklējusi ekonomiskā krīze ir bijusi lemta popularitātes zudumam. Piemēri nav tālu jāmeklē – 1991. gadā ekonomiskās krīzes rezultātā Zviedrijas valdības veterāni – Sociāldemokrātiskā partija – zaudēja vēlēšanās. Arī 1995. gada „Banku krīzes” rezultātā Latvijas ceļš zaudēja vēlēšanas populistiem.
Tomēr no krīzes nav jābaidās – krīze ir vienkārši sinonīms pārmaiņām iespēju strūktūrā . Tas ir, nav jābaidās, ja Jums ir idejas, kā to atrisināt. Proti, Plāns, Vīzija vai Stratēģija. To vislabāk var izstrādāt, ja Jūsu komandā būs kompetenti, moderni un izglītoti politiķi un ekonomisti. Tieši tā, personības ir no svara – tomēr kādam ir jāprot šīs personības saliedēt arī komandas darbā. Vēlu veiksmes, premjera kungs, tas ir Jūsu uzdevums.
Nākamais solis: Jums būs jāpārliecina arī Latvijas iedzīvotāji, tirgus un ārvalstu investori, ka Jūs kontrolējat situāciju. Pēc tam kad Jūs būsiet demonstrējis, ka pārzinat situāciju un ka Jums ir plāns, Jums mērķtiecīgi ir jāievieš Plāns dzīvē – izklausās visai vienkārši, bet tas var izrādīties grūtāk nekā domāts. Īpaši, ja jāstrādā kopā ar tādiem valdības partneriem, kuri varētu būt ieinteresēti pierādīt vēlētājiem, ka esat ārkārtīgi nekompetenti. Tādēļ mans ieteikums Jums ir izvēlēties pēc iespējas uzticamākus valdības partnerus. Tādus, kuri nemērķē izstumt Jūs no laivas, kad pamalē uzspīdēs saule.
Tomēr pats svarīgākais – Jums ir jādemonstrē līderība, vadībasprasmes vai spēja domāt un rīkoties stratēģiski. Var jau špikot no Obamas un runāt par Cerību, kā to darīja Jūsu kolēģis Einārs Repše. Tomēr ja nebūs skaidra Plāna vai Stratēģijas un ja nepratīsiet mūs pārliecināt, ka esat spējīgi to ieviest, tad ilgi vien ar runām par Cerību nepietiks – galu galā, kā Jūs pats izteicāties – drīz vien valsts var bankrotēt, ja nekas netiks darīts lietas labā. Bieži vien tiek runāts par komunikāciju – diemžēl, Tautas partija un Godmanis šo vārdu lietoja vietā un nevietā, tādēļ tam ir visai sasmakusi piegarša. Nav runa par preses relīzēm, retoriku vai smalki iestudētām runām. Ja retorika ir tukša, tas drīzāk vai vēlāk būs visiem skaidrs – Tautas partijas un Godmaņa gadījumā tas bija pat pārāk uzkrītoši skaidrs. Ar komunikāciju es saprotu izskaidrošanu, paskaidrošanu un, jā, arī pārliecināšanu – katrs rīcībpolitikas solis ir jāpaskaidro, jāizskaidro (kādēļ, kādēļ tieši tā un ne citādi, ko mēs visi varam sagaidīt, kādi ir riski un kādas ir iespējas) – jābūt tiešam, vienkāršam un patiesam – jāpārliecina tie, kuri šaubās un kuri Jums nepiekrīt. Mērķis šiem pasākumiem ir ne tikai radīt patiesību, bet arī īstenot demokrātiskas valsts pārvaldes substanciālo uzdevumu – risināt politiskās problēmas dialogā ar sabiedrību. Un jā, pats galvenais – dialogs nozīmē, ka Jums ir jābūt gatavam arī klausīties un uzklausīt.
Nu ko izklausās sarežģīti? Jā, bet kurš teica, ka valdības vadīšana ir viegla padarīšana? Turklāt atcerieties, ko es teicu iepriekš – krīze ir cits vārds izmaiņām iespēju struktūrā. Ja iespējas tiek pamanītas un izmantotas, tās var dot pozitīvu rezultātu. Tādēļ patiešām ir pamats cerībām un – labu veiksmi!
Atcerieties, mēs vērojam! Un vēlēšanās mēs nekautrēsimies atgādināt tiem, kuri kļūdās, ka iespēja reti kad tiek dota vēl vienu reizi.