Raksts

Veselīgi paradumi valsts pārvaldē: vai utopija?


Datums:
06. novembris, 2017


Autori

Iveta Kažoka


Foto: Fort George G. Meade Public Affairs Office

Neliels tests: atklātība, pretkorupcija, iedzīvotāju iesaiste lēmumu pieņemšanā, jauno tehnoloģiju izmantošana valsts pārvaldē – kas šīm tēmām kopīgs?

Pirmais atbilžu variants: šīs tēmas reti nonāk politiskās dzīves centrā, ikdienā nespējot pārtrumpot ekonomikas, etniskos, sociālos vai drošības jautājumus. Otrais: valsts pārvaldē nevienai no šīm tēmām nav pilntiesīga saimnieka. Trešais: ja ar kādu no šīm jomām nav kārtības, tad no tā cieš visas pārējās nozares -no drošības līdz pat labklājībai un ekonomikai.

Pareizā atbilde – visi trīs atbilžu varianti ir patiesi.

Likumsakarīgs jautājums: ja šīs jomas ir svarīgas, bet tām nav ne saimnieka, ne politiskās prioritātes – kā un vai vispār šajās jomās var notikt pārmaiņas? Piemēram, kam un ko darīt, lai Latvijas pārvaldība būtu atklātāka un iedzīvotājiem būtu plašākas iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanā?

Pamodelēsim risinājumus! Latvijas jaunāko laiku dzīvesziņa liek domāt, ka impulss pārmaiņām rodas tad, ja vēlamies iestāties kādā prestižā organizācijā. Ne velti nozīmīgākās Latvijas pārvaldes reformām notika brīžos, kad vēlējāmies kļūt par ES, NATO vai OECD dalībvalstīm. Diemžēl Latvija nu ir iestājusies visur, kur vien bijusi jēga iestāties, un ārēja spiediena vairs nav.

Varbūt laiks sākt pārmaiņām meklēt iekšējo (pašmāju) motivāciju? Teorijā spiedienam pēc pārmaiņām šajās jomās būtu jādzimst partiju savstarpējā konkurencē, žurnālistu vai sabiedrisko aktīvistu uzraudzībā un priekšlikumos; tam būtu jārodas no nepatīkamām atklāsmēm salīdzinošajos starptautiskajos reitingos, no jaunām atziņām valsts pārvaldes darbiniekiem pieredzes apmaiņās mācoties no citu valstu kolēģiem. Tā būtu jābūt, bet ne vienmēr teorija atbilst realitātei.

Tādēļ dažkārt palīdz neordināri risinājumi. Viens no tādiem: pamēģināt uz pārmaiņām valstī attiecināt tos pašus psiholoģiskos mehānismus, kas palīdz indivīdam sākt dzīvot veselīgi – piemēram, sportot. Risinājuma algoritms: apņemies biežāk sportot, publiski par to paziņo visiem, kuru vērtējums tev ir svarīgs, tad centies dienu pēc dienas apņemšanos īstenot.

Pēc analoģiska principa darbojas OGP (Open Government Partnership – Atvērtās pārvaldības partnerības) iniciatīva. Valstis tās ietvaros veido sev jaunu ieradumu: rūpēties par atklātību, iedzīvotāju iesaisti un pretkorupciju. Šim nolūkam katra valsts, sadarbojoties ierēdņiem, politiķiem un sabiedriskajiem aktīvistiem, izveido divu gadu rīcības plānu, publiski to izsludina un nākamos divus gadus īsteno. Šajā iniciatīvā, kur iesaistījušās nu jau 75 valstis, atbilstoši laikmeta garam iestrādāti arī sacensību elementi – valstis, kuras apņemas veikt nozīmīgas reformas, tiek īpaši izceltas, un tās, kurām ir lieli panākumi, tiek apbalvotas. Tāpat arī katras valsts plāna izpilde tiek neuzbāzīgi, bet regulāri vērtēta.

Latvijas valdība šodien, 2017.gada 7.novembrī, apstiprināja Latvijas trešo OGP plānu. Manā ieskatā šis plāns ir sanācis labāks nekā iepriekšējie – tas ir ne tikai izvērstāks, bet arī ambiciozāks. Ja tas tiktu nevainojami īstenots, tad pēc diviem gadiem Latvijas pārvalde būtu ievērojami atklātāka. Piemēram, katrs internetā varētu redzēt pilnu jauno normatīvu tapšanas procesu un nākt ar idejām to uzlabošanai. Par valsts naudu vāktie dati un pētījumi būtu publiski pieejami, ikviens varētu pieprasīt valsts datu publicēšanu atvērto datu portālā un pat vispiekasīgākais datu urķis būtu apmierināts ar valsts budžeta vizualizācijām.

Plāns sola cilvēkam, kurš sastopas ar nevajadzīgām administratīvām procedūrām, ērtu mehānismu problēmas atrisināšanai; tas dod cerību arī uz to, ka valsts pārvaldes darbinieki pēc diviem gadiem būs iemācījušies labākās metodes jēgpilnai iedzīvotāju iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā.

Plāns mudina uzlabot valsts uzņēmumu pārvaldību, sargāt trauksmes cēlējus un publiskot vairāk informācijas par valsts iepirkumiem – tā, lai samazinātu iepirkumu “sarunāšanas” risku. Valsts amatpersonām, nonākot ētiski divdomīgās situācijās, tiek solītas skaidras vadlīnijas par piemērotu rīcību.

Vai izklausās pēc utopijas? Jā, nenoliedzami – pastāv iespēja, ka pēc diviem gadiem nekas no šiem sapņiem nebūs realizēts vai arī progress būs minimāls. Taču tas nav vienīgais scenārijs: ja savus spēkus apvienos gan politiķi, gan valsts pārvaldes darbinieki, gan sabiedriskie aktīvisti, palīdzot plānam tikt ar jēgu īstenotam, pēc diviem gadiem pārmaiņas būs jūtamas. Un varbūt nākamajā posmā, veidojot 2019.-2021.gada plānu, jaunus paradumus atklātības un iedzīvotāju iesaistes veicināšanai vēlēsies attīstīt ne tikai valdība, bet arī Saeima un vismaz dažas no ambiciozākajām pašvaldībām.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!