ANOTĀCIJALatvijas veselības aprūpe kopš neatkarības atjaunošanas ir reformēta daudzkārt, mēģinot ieviest gan obligātās veselības apdrošināšanas, gan budžeta finansētas sistēmas elementus. Viens no būtiskākajiem veselības aprūpes sistēmas kvalitātes un efektivitātes rādītājiem ir tās pieejamība iedzīvotājiem, tāpēc šī pētījuma mērķis ir apzināt, kā veselības aprūpes reformas Latvijā ir ietekmējušas šo pieejamību.
Realizētais socioloģiskais pētījums, kurā tika aptaujāti 1000 Rīgas, Kurzemes un Dienvidlatgales iedzīvotāji, parādīja, ka trešajai daļai respondentu pēdējā gada laikā nācies atteikties no nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem galvenokārt finansiālu iemeslu dēļ. Problēmas ar medicīniskās palīdzības pieejamību biežāk ir to Latvijas reģionu iedzīvotājiem, kur veselības stāvoklis ir sliktākais Latvijā. Tas pierāda ārvalstu pētījumus apstiprināto, ka veselības aprūpes sistēmas pieejamība un iedzīvotāju veselības stāvoklis ir cieši saistīti.
Pētījuma ietvaros noteikti un analizēti arī pacientu kompensējošās uzvedības modeļi gadījumos, kad medicīniskie pakalpojumi nav pieejami, un citi faktori, kas veido pieejamības problēmas fonu. Šie jautājumi ir: dažādu medicīnisko pakalpojumu izmantošana, brīvprātīgas veselības apdrošināšanas polises, ģimenes ārstu un privāti praktizējošo ārstu apmeklēšanas iemesli, veselīga dzīves veida īstenošana, iedzīvotāju domas par valsts veselības aprūpes sistēmu, kā arī viņu politiskie uzskati saistībā ar veselības aprūpi Latvijā.
Ņemot vērā padomju laikā iegūtās veselības aprūpes tradīcijas un iedzīvotāju iespējas uzņemties finansiālo risku slimības gadījumā, veselības aprūpes reformatoriem uzmanīgi jāanalizē sekas tirgus mehānismu ieviešanai veselības aprūpē. Prakse liecina, ka risinājumi, kuri sākotnēji šķituši ekonomiski efektīvi, izrādās ļoti dārgi, jo ielaistu, dažreiz epidemioloģiski vai sociāli bīstamu slimību ārstēšana prasa vairāk līdzekļu nekā primārās veselības aprūpes nodrošināšana visiem iedzīvotājiem.
Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības problēmas daudzpusīga analīze ļauj apgalvot, ka tālākā pieejamības samazināšana (it īpaši ņemot vērā lielo nabadzības izplatību Latvijā) var radīt situāciju, kurā valsts veselības aprūpes sistēma nevarēs pildīt savu galveno funkciju – visu iedzīvotāju veselības aprūpi, neatkarīgi no to vecuma, ienākumiem, dzimuma, izglītības un sociālā stāvokļa.
Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība