Vēlētāja izvēle – starp partijām vai personībām? 31

Latvijā gluži tradicionāls kļuvis uzskats, ka partijām vēlēšanās ir tikai sekundāra nozīme, ka galvenās vēlētāju izvēlē ir personības. Šis viedoklis ir izplatīts gan politisko komentētāju vidū, gan plašākās aprindās. Piemēram, kad jautājums par būtiskāko faktoru pilsoņu izvēlē tika iekļauts Latvijas Universitātes sociologu iestājeksāmenos, vairums reflektantu tāpat uzskatīja, ka izšķiroša nozīme Latvijas politikā ir personībām.

Iesaki citiem:
Vieplis 255x203
Foto:A. Jansons

Neilgi pirms vēlēšanām kādā TV raidījumā tika apspriesti skatītāju interaktīvās aptaujas rezultāti, kas prognozēja Latvijas ceļa (LC) neiekļūšanu Saeimā, un klātesošais partijas kampaņas vadītājs Jānis Gaigals norādīja uz būtisko pretrunu starp partijas un tās ministru reitingiem. Patiesi, situācija bija visai paradoksāla – LC reitings balansēja uz liktenīgās 5% robežas, bet ministri bija populārākie no visiem, savukārt Tautas partija (TP) tobrīd ieņēma reitingu līderpozīciju, bet tās ministri bija starp nepopulārākajiem. Vēlēšanas parādīja, ka izšķirošie abu minēto partiju gadījumā bija tieši partiju reitingi. Ja lielāka nozīme būtu izrādījusies personībām, šķiet, LC nebūtu problēmu atrasties starp līderiem arī 8.Saeimā, bet tieši TP balansētu uz Saeimā neiekļūšanas robežas.

Vai no šī fakta varētu secināt, ka Latvijas politikā ievērojami palielinājusies partiju loma iepretī personību lomai? Domāju, ka šāds secinājums atbilst patiesībai tieši tik lielā mērā, cik Latvijā stabilizējusies partiju sistēma. Drīzāk to varētu attiecināt nevis uz Latvijas politiku kopumā, bet uz nosacīti stabilajām partijām (respektīvi, tām, kuras ar to pašu nosaukumu piedalījušās arī iepriekšējās parlamenta vēlēšanās). Savukārt ievērojamais daudzums jaunpienācēju politikā, protams, vispirmām kārtām, tiek vērtēti kā personības. Īpaši tas attiecas uz Jauno Laiku, kurā tikai retais vēlētājs spēj nosaukt piecus kandidātus, bet vairums zina vienu pašu Einaru Repši.

Taču tās partijas, kuras politikā nav jaunpienācējas, vēlētāju acīs vairs nav vienīgi to biedru (precīzāk, sabiedrībā pazīstamo biedru) summa, tām ir vēl citas kvalitātes. Protams, tas nenozīmē, ka, piemēram, neklātienes cieņai vai aklam naidam pret Andri Šķēli nav nozīmes partijas izvēlē. Tomēr pastāv savdabīgs TP imidžs, kas dzīvo un mainās bez tiešas atkarības no A.Šķēles un citu partijas biedru imidža. Līdzīga situācija ir arī ar LC, Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP), TB/LNNK, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) un dažām citām partijām vai apvienībām. Partijas popularitāti tiešā veidā ietekmē informācija, kas medijos parādās partijas, nevis tās biedru saistībā. Tāda var būt informācija, piemēram, par sponsoriem.

Interesanta pētījumu tēma politologiem būtu partijas tēla atkarība no tās nozīmīgāko biedru tēla. Jau par leģendu kļuvušais skrejlapu skandāls ir ievērojams arī ar to, ka tas būtiski ietekmēja gan partiju, gan personību tēlus. Šķiet, ka “sitiens” pamatā tika vērsts pret partijām - lapiņas tika vērstas pret vienu partiju, savukārt apvainojumi - pret otru, kuru personificēja LC birojs un līdz tam plaši nepazīstami biroja darbinieki. Citiem vārdiem, cieta tieši partiju tēli. Tai pat laikā skandālā iesaistījās arī pazīstami politiķi - vēlētājam visredzamākā formā premjers Andris Bērziņš un iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, kas ietekmēja arī viņu novērtējumu elektorāta acīs.

Šķiet, ka vēlētāju izvēlē attiecībā uz jau nosacīti stabilām partijām, mēs varam pielietot to pašu loģiku, ko vēlēšanu kabīnē veiktajām darbībām: vispirms tiek izvēlēts konkrēts saraksts (jeb partija atkarībā no tās tēla), bet pēc tam vēlētājs tajā izdara atzīmes atkarībā no savām simpātijām vai antipātijām pret konkrētiem politiķiem. Tāpēc būtu lietderīgi izvērtēt to, kā medijos tiek atspoguļotas partijas un kā kandidāti. Ja noskaidrotos, piemēram, ka vienas partijas neveiksmēs tiek vainoti tās biedri, bet otras neveiksmēs - visa partija, tad jāpārskata šāda atspoguļojuma atbilstība profesionālajai ētikai. Ar to es nevēlos sacīt, piemēram, ka mediji apzināti LC kļūdās vaino visu partiju, bet TP kļūdās - atsevišķus ministrus. Taču, ja kontentanalīzē izrādītos, ka šāda tendence pastāv, svarīgāks, manuprāt, ir rezultāts, nevis, vai tas radīts apzināti.

Ja pie LC kā partijas zemā novērtējuma patiesi vainojams atspoguļojums medijos, tad ne mazākā mērā, manuprāt, pie tā vainojama arī partijas reklāmas kampaņa, kurā tika uzsvērtas tieši personības. Protams, ka televīzijā partiju parādīt praktiski nav iespējams, tāpēc šķiet loģiski, ka jārāda populārākie tās cilvēki. Tomēr domāju, ka tieši komandas tēls, ko TP par sevi radīja, izrādījās viens no noteicošajiem, kas ļāva partijas reitingam būt tik augstam par spīti nesalīdzināmi zemākajiem atsevišķu partijas politiķu reitingiem. Un tikai sekundārs, manuprāt, bija fakts, ka TP pirms vēlēšanām izdevās piesaistīt sev tādas populāras personības kā Andris Ārgalis un Raimonds Pauls.

Savukārt LC populārās personības reklāmas klipos absolūtajā vairumā gadījumu parādījās pa vienam. Pietrūka saukļu, kas līdzinātos kādreizējam: “Ādamsons, Gailis, Gorbunovs - tas ir Latvijas ceļš!”. Pietrūka kandidātu “trīsvienību” pie reklāmas stabiem, kas uzskatāmi sasaistītu populārās personības ar partijas nosaukumu. Iespējams, viens no citādās kampaņas cēloņiem ir tas, ka kādreizējās “lokomotīves” zaudējušas svaigumu. Tās kļuvušas par partijas sastāvdaļām, bet piederība partijai ar noteiktu tēlu, acīmredzot, maina arī tai piederošo cilvēku tēlu, mazinot viņu “mesiānisma” pakāpi. Savā ziņā, šķiet, šeit nozīme ir arī LC demokrātiskās partijas tēlam un, iespējams, arī būtībai. Tā pieļauj savās rindās darboties pat cilvēkiem, kas grauj pašu partiju no iekšienes, - skrejlapu skandāls to pierāda. Šādai partijai “mesija” vienkārši nav nepieciešams, tā patiesi ir komanda, taču sevi kā komandu vairs neprot pasniegt. Nav gan skaidrs, vai vēlētājam tāda komanda šķiet balsošanas vērta. Ja nešķiet, tad, protams, nepieciešams radīt mākslīgu imidžu, kas partijai neizdevās.

Savukārt tādai partijai kā TP ar “mesiju” priekšgalā izdevās sev vienlaikus iegūt arī komandas imidžu, iekļaujot tajā ne tikai cilvēkus, kas patiesi šajā partijā (jeb komandā) ir jau ilgstoši, bet arī pilnīgus jaunpienācējus. Ja šī būtu jauna partija, domāju, ka komandas tēlu radīt vienkārši nebūtu iespējams.

Paradoksāli, bet nākas secināt, ka Saeimā esošas partijas tēls strādāja par labu TP, bet LC, TB/LNNK un sociāldemokrātiem traucēja. Atbilde uz jautājumu, kāpēc šāda atšķirība, manuprāt, meklējama kampaņā - gan tās intensitātē, gan kvalitātē. Protams, šis ir tikai viena analītiķa viedoklis, un es vienīgi priecātos, ja tas tiktu pārbaudīts ar pētījumu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (31) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

novērotājs 30.10.2002 14:30
Ernestam.



Nedomāju gan, ka Šķēle ir sabijies, viņš vienkārši ļauj Repšem izgāzties ar skaļu troksni, bet pēc tam cerēt pašam ieņemt to iesildīto vietu. Tas par partijas prioritātēm - neaizmirsti, ka būtiski vienu un to pašu solīja visas partijas, un šeit visu izšķīra faktors, kas ir spilgtāka personība partijas priekšgalā. Iesaku tev pagaidīt līdz 5.novembrim, un tad paskatīsimies, vai tiešām Repšem uzticēs veidot valdību, vai ne.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants 28.10.2002 16:42
Rietkalns...

Nevienkāršosim tik ļoti. Visam, kā saproti, ir sava nozīme. Jautājums tikai par proporcijām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rietkalns 25.10.2002 16:33
Izlasīju K. Papiņa rakstu un sapratu, ka tādai banālai un garlaicīgai lietai kā realitāte (piemēram partijas darbība 10 gadus) vairs nav nekādas nozīmes, ka tik reklāmas kampaņa būtu laba. Vai tiešām tik traki ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants 24.10.2002 14:48
Tēmai nav ne vainas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

redakcija 24.10.2002 11:01
Par diskusiju

Laba doma Klaster, pajautāsim nākamnedēļ lasītājiem, vai klātienes diskusiju klubs ir vajadzīgs.

Diskusiju organizatoriskās lietas tiešām nav vienkāršas, bet var jau mēģināt un redzēt, vai tā lieta iet. Piemēram, portāls var piedāvāt apspriežamo tēmu, uzaicināt pāris mums jau zināmus cilvēkus, kuru viedokli par šo tēmu būtu interesanti dzirdēt, un tad, paziņojot diskusijas laiku portālā, uzaicināt arī citus interesentus piedalīties/vai arī uzrunāt tieši kādus konkrētos komentāru rakstītājus. Tiešraides mēs nevaram nodrošināt (un varbūt kāds nemaz negrib, lai visi var viņu apskatīt), tāpēc, visticamāk, būtu jāiztiek ar diskusijas pierakstu. Tad arī citi pēc tam var diskutēt par šo diskusiju.. Vai pirmajai sarunai laba tēma nebūtu reklāmas kampaņas ietekme uz balsotāju izvēli un vai/kādā veidā nepieciešams šo ietekmi ierobežot?

Nellija Ločmele

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 23.10.2002 20:04
Redakcijai par klaatienes diskusijaam.



Jaapiekriit vien ieprieksheejam komenteetaajam ,ka probleemu ar klaatienes diskusiju organizeeshanu ir gana daudz.Tomeer varbuut kaa pirmo soli portaala redakcija vareetu uzdot iknedeeljas jautaajumu politika.lv apmekleetaajiem -Vajag shaadu pasaakumu vai nee.. Manaa skatiijumaa Latvijaa shodien par politikas jautaajumiem diskusijas nemaz nenotiek.Diez vai par taadaam var uzskatiit publiskaas diskusijas meedijos,taas parasti ir ljoti virspuseejas, neradoshas un formaalas,jo taas vienkaarshi ir adreseetas treshajai pusei t.i. plashai skatiitaaju,lasiitaaju vai klausiitaaju auditorijai.Tajaa pat laikaa Latvijaa peedejos gados ir tapushi daudzi jauni un kompetenti profesionaalji ,kuru domas reti kad kaads sadzird,taa nu izchaakst tas radoshais gars ikdienas darba rutiinaa...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants 23.10.2002 19:17
Klātienes diskusijas:

Man šobrīd grūti to komentēt, kamēr nestādos priekšā, kā tas izpaudīsies. Vai tā, ka sanāks uzaicināti cilvēki, apspriedīs virkni jautājumu (kādus nu moderators uzdos), bet pēc tam diskusijas pilns (vai nepilns) variants parādīsies portālā? Vai arī diskusija tiks filmēta/ieskaņota un pēc tam portālā parādīsies fails? Vai arī tiešraides formā internetā?

Laikam jau bija domāts pirmais. Tad, protams, jautājums, vai sanākušie cilvēki tā arī diskusijas tekstā sauksies, piemēram, Klasters un Haota, vai arī tad tomēr ar īsto vārdu. Un kā tiks izraudzīti diskusijas dalībnieki? Vai pēc aktivitātes konkrētās tēmas apspriešanā iepriekšējos komentāros? Jo galu galā šeit šobrīd valda brīvība- gribu rakstu, negribu nerakstu. Bet šāda diskusija uzliktu virkni formālāku rāmju.

Parasti uz šādām diskusijām uzaicina ATZĪTUS EKSPERTUS. Tā kā mediji par to, kas kur šāds eksperts ir, secina no citiem medijiem, rodas ķēdes reakcija- vieni un tie paši runā visur. Ja tas iecerēts šāda formā, tad tam, manuprāt, lielas jēgas nav, tas dublēs jau esošo. Savukārt pieaicināt cilvēkus pilnīgi no malas (vienkārši komentāru autorus) arī ir riskanti, jo par viņu zināšanu dziļumu un spēju izteikties pārāk maz zināms. Tātad runga ar diviem galiem.

Ja šī ideja iegūst konkrētākas aprises, labprāt komentēšu konkrēto ideju. Šobrīd drusku par daudz nezināmo. Tas gan nenozīmē, ka man būtu skeptiska attiekme pret ideju kopumā. Drīzāk labvēlīga.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 22.10.2002 22:02
Maarim Brantam.

Pilniibaa pievienojos visam juusu peedeeja komentaaraa pareizi saciitajam!Ne ko piebilst ,neko aptaisiit... Par JL lietaam nerakstiishu,piedodiet,nu vienkaarshi slinkums,varbuut kaadreiz ,ja sanaaks..

Haotai.

Ja sagadiitos kaads svabada laika niecinjsh ,noteikti uzrakstiitu eseju a la Haota un bleediigie zocologi,stilistiskaa zinjaa tas buutu aizguvums no B.Brehta darba Biidermans un dedzinaataaji,bet nu nekaa ,laika maz un jaunaas publikaacijas shajaa portaalaa aizsaakto diskusiju aizslauciis kaa nebijushu. Runaajot nedaudz nopietnaak veelos atziimeet ,ka savaa peedeejaa komentaaraa juus piesaucat ciparus iz aptaujas ,kas nebuut nebija peedeejaa.Ja nemaldos pashaa peedeejaa aptaujaa LPP atbalstiitaaju skaits bija pieaudzis liidz 8,6%,LC sarucis liidz 4,5% utt.Ja nu izgadaas kaads briivaaks briisnis pashkjirstiet laikrakstu Diena no 3.10.2002. un jums noteikti radiisies iedvesma jaunai zocologu manipulatoriskaas sazveerestiibas versijai.

Redakcijai.

Man shajaa briidii nav konkreetu ideju par kaadas klaatienes diskusijas norises iespeeju,bet domaaju ,ka taads notikums vai notikumu seerija vareetu buut interesants paveersiens portaala dziivee.Shkjiet ,ka peedeejaas Saeimas veeleeshanas,to rezultaatu analiize utt...versijas,izredzes,scenaariji.....vareetu buut labs iesaakums.Par konkreetaam lietaam ir jaarunaa konkreeti,t.i. telpas ,laiks ..,kas veel? Aatrumaa nezinu...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

redakcija 22.10.2002 21:25
Diskusijas dalībniekiem --

Klasters vakar ierosināja dibināt klātienes diskusiju klubu portāla paspārnē. Ļoti saistoša ideja, par ko būtu interesanti dzirdēt pārējo diskusijas dalībnieku domas, kā arī paša Klastera nedaudz plašāku komentāru par praktisko šīs idejas īstenošanu. Gaidīsim priekšlikumus!

Redakcija

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants 22.10.2002 19:42
Haota...

"Saprotu, ka neesat ne ekstrasens, ne gaišreģis, bet – kā domājat – ja vēlēšanas būtu notikušas nedēļu pirms vēlēšanām, dienā – kad notika pēdējā aptauja – vai rezultāti atbilstu reitingam?"

Domāju, ka atšķirības nebūtu būtiskas, izņemot PCTVL. Katrā ziņā LPP kāpums jau nu nešaubīgi ir kampaņas efekts, un nedēļu pirms vēlēšanām tā vēl ne tuvu nebija sasniegusi maksimumu. Ja pieņemam, ka Klasteram taisnība [par ko šubos], tad arī JL būtu saņēmusi drusku vairāk, kā rādīja reitingi (Klasters, šķiet, uzskata, ka arī JL elektorāts ir marģināls un vēlās slēpt savu izvēli, taču nemin konkrētus piemērus. Varētu viņam vienīgi pajautāt, kāpēc tas neslēpa izvēli pāris mēnešus pirms vēlēšanām. Vai arī JL reitingu kritumu nodrošināja 'normālo' vēlētāju novēršanās, bet galu galā tas izrādījās tik augsts marģināļu dēļ?). Taču šī ir nereāla, hipotētiska situācija pēc būtības- vēlēšanas notika tad, kad notika. Partiju kampaņas bija strukturētas tā, ka uzsvars tika likts uz pēdējo nedēļu. Skandāli tāpat. Vēlētājs savukārt apzinājās, ka vēl nedēļu vēl gudrot. Ne pirms vienām vēlēšanām Latvijā vēl neizlēmušo skaits nav bijis tiks augsts. Un pat attiecībā uz izlēmušajiem- ja varētu ieviest tādu rādītāju kā izvēles noturīgums, tas bija viszemākais. Šīs lietas Arnis Kaktiņš pirmsvēlēšanu diskusijā jau skaidroja, tāpēc sīkāk neiedziļināšos.



"Būtiskākā atšķetināmā problēma, manuprāt, ir šāda – vai patiešām šie reitingi OBJEKTĪVI atspoguļoja toreizējo situāciju?"

Es sacītu, tie objektīvi atspoguļoja toreizējās vēlētāju atbildes uz jautājumiem. Nevar uzzināt to, ko respondents pats nezina (neizlēmušo procents). Nevar uzzināt to, ko respondents apzināti slēpj. Galu galā atbildēt uz jautājumu nav viens un tas pats, kas aiziet un nobalsot (dažām partijām elektorāts ir aktīvāks kā citām- aptaujas reprezentē atbildējušos balstiesīgos, bet vēlēšanas- uz tām aizgājušos balstiesīgos). Tādējādi laikam pilnīgi droši varētu sacīt sekojošo: ja tai pat laikā būtu noticis pētījums ar tādu pašu metodiku, rezultāts būtu (plus, mīnus statistiskā kļūda) tāds pats. Vēlēšanu gadījumā šādas tādas atšķirības būtu, taču noteikti ne tik lielas kā nedēļu vēlāk.



"Cik saprotu, ja partija nav bijusi iesaistīt kādā skandālā vai izcēlusies ar kādu patiešām ievērojamu rīcību, tad tās reitingam teorētiski tā lēkāt nevajadzētu."

Skandāli parasti balsis atņem visiem tajos iesaistītajiem. Bet kādam jau tās aiziet. Laikam jau tiem, kas skandālā nav iesaistīti. Kam vēl citam? Tātad arī reitingiem jālēkā (gan tikai uz augšu).



"Šādā gadījumā vienīgais puslīdz pieņemamais izskaidrojums būtu par Latvijas vēlētāju nenormālo svārstīgumu, kas nezin kāpēc neparādās nekad, izņemot pašu vēlēšanu nedēļu."

Šai laikā skandāli ir tieši mērķēti uz vēlētāju, lai viņš mainītu izvēli. Tos, protams, taupa vajadzīgajam mirklim. Bez tam pēdējā nedēļā tie vēlētāji, kas vēl nav izlēmuši (bet tādu šoreiz bija nesamērīgi daudz), izdomā, par ko balsot. Dažas teorijas apgalvo, ka šīs balsis sadalās proporciōnāli jau esošajām. Es personiski tam nepiekrītu, lai gan neizlēdzu iespēju, ka var gadīties arī tā. Šoreiz, manuprāt, tika izdarīts viss, lai balsis dabūtu tie, kas nav bijuši pie varas. Neizlēmušie pamatā pieslējās tieši šīm partijām (tai skaitā JL, par ko jautājat īpaši).



"Secinājumi būtu pavisam savādāki, ja izrādītos, ka JL, LPP, PCTVL vēlētāji stihiski neradās pēdējā nedēļā, vai nepārmetās no vienas partijas uz otru, bet viņus vienkārši nevarēja ar aptaujā izmantoto metodoloģiju “atmaskot”. Taču šajā gadījumā, protams, var rasties diezgan pamatotas šaubas par aptauju veicēju kompetenci un godaprātu."

Par LPP- noteikti radās stihiski. Par PCTVL- ja radās, tad minimālā mērā. Par JL- domāju, ka radās stihiski. Klastera komentāros par JL izksan pretējs viedoklis- diemžēl bez pamatojuma, un kamēr nav pamatojuma, nevaru to komentēt. Jautājums par kompetenci laikam rodas kattreiz, kad sākas sinoptiķu neprognozēts lietus. Rodas tiem, kas nepārzina metodiku. Ar sabiedriskās domas pētījumiem ir vēl komplicētāk. Tikai viens jautājums: kāpēc visas sabiedriskās domas pētījumu firmas Latvijā lieto vienu metodiku? Atbilde: tāpēc, ka labākas nav. Par godaprātu: uzdodiet viņiem pašiem. Varu vienīgi sacīt, ka pirmsvēlēšanu pētījumi ienes sīknaudu (bet lielākajā Latvijas sabiedrisko pētījumu firmā notiek uz pašas firmas rēķina- pašu zināšanai un tālākai analīzei; tāpēc viņi datus arī nepublicē, jo tiem, kā redzet, ir liela rezonanse, kas vienīgi kaitētu firmas tēlam). Pelna viņi ar tirgus pētījumiem. Un bojāt savu vārdu kaut kādu politikas intrigu dēļ vienkārši nav vērts. Šajā biznesā parāk daudz kas balstās uz uzticību. Bet to zaudē tikai vienreiz.



"Un šādā situācijā vienīgi absolūta paļāvība uz šo firmu vadītāju godaprātu var likt noticēt, ka tās nepakļautos politisko partiju vēlmei ietekmēt sabiedrisko viedokli, kaut ko nedaudz aptauju rezultātos “pakoriģējot”."

Nu, nevar absolūtu paļāvību iedot ar loģiskiem argumentiem. Tas ir ticības jautājums. Līdz ar to arī nemēģināšu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ernests 22.10.2002 11:02
Noveerotaajam

Daudzi balsoja arii par JL idejaam, nosaukshu primaaraas:

1.Veseliiba (obligaataa valsts apdorshinaashana).

2. Atklaatiiba.

3. Iereednju algas atkariibaa no rezultaata.

4. Kontrabandas noveershana.

Pie kam, kad paraadijaas JL taa jau speeja likt trukties valdoshajiem speekiem un uzskatiit sevi par nopietnu pretinieci. (taatad autoritaate) :-)

Un veel tagad peec saeimas veeleeshnaam redzu cik autoritatiivs ir shis speeks. Var redzeet kaads Shkjeele nabadzinjsh ir sabijies :-) Tas tik mani priecee.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edžus 22.10.2002 10:46
Latvijā pagaidām vēl partijas ir veidošanās stadijā. Pašlaik tās izskatās vairāk pēc klubiem, kurus vada pietiekami populāras personības. Pašlaik Saeimā ievēlētās četras labējās partijas faktiski atšķiras tikai ar savu vadītāju un dažu tām tuvu personu popularitāti. Ir tikai dažas nianses partiju statūtos un programmās, precīzāk būtu teikt - populistiskajās nostādnēs. .Ir postošs vadonisms, kas nekad visā pagājušajā gadsimtā, jā un arī šajā neko labu nav nesis. Sociāldemokrāti nesaliedē arodbiedrības, neaistāv reāli darbos savu elektorātu. Tas Cik reiz daži izbijušie un esošie Saieimas deputāti nav mainījuši savas partijas. Cik nav dzimuša no jauna. Un cik vēl nedzims. Vienai sociālajai bāzei, kas arī tikai vēl veidojas, ir vairākas partijas. Piem., Sociāldemokrātiem tās ir trīs. Un tikai tāpēc, ka Bojārs grib būt karālis, tās neveido sociāli visneaizargāto slāņu - faktiskās savas sociālās bāzes - vienotu spēku. Izņēmums zināmā mērā ir Jurkāna vadītā partija. To pašlaik visspilgtāk pierāda E. Repšes vald1ibas veidošanas process. Cīņa nav par valsts un tautas interesēm, bet gan par ienesīgajiem krēsliem. Kāpēc joprojām vakants ir kultūras, labklājības, izglītības ministra krēsls? Tā ir faktiskā atbilde visām šīm četrām partijām! Nav ne mazāko šaubu, ka tas, kas notiek ar valdības veidošanu, lai gan Repšem neviens to nav uzdevis, notiks arī Saeimā ar Saeimas prezīdija, komisiju uc. sastādīšanu.āmēr netiks pārvarēts vadonisms, kamēr Saeima nevērsīsies un nekonsolidēs spēkus kā pozicija, tā arī opozīcija, visā spektrā pret ēnu ekonomiku, korupciju, kontrabandu, prostitūciju (meiteņu pārdošanu uz ārzemēm), vardarbību, kamēr plauks tiesiskais nihīlisms, tiks kropļoti tiesiskas valsts pamati, dzims jauni populistiski vadoņi, jaunas "partijas", vēlētāju balsu sākšanai tiks izmesti miljoniem latu, lai pēc vēlēšanām turpinātu savu ierasto un ienesīgo klubu dzīvi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

novērotājs 22.10.2002 10:12
Pilnīgi piekrītu Kristīnei.

Ļoti daudzi nebalsoja par TP tikai tāpēc, ka tā ir Šķēles partija, bet neviens nebalsoja par JL kā komandu, bet tieši par Einaru Repši. Vairākiem cilvēkiem pajautāju, kāpēc viņi balsoja tieši par JL. Atbildes bija aptuveni šādas: jo tā ir Repšes partija, viņš taču panāca stabilu lata kursu ( starp citu - jautājums - vai tas ir stabils?), viņam ir stalta stāja un valdonīga balss. Un paskatieties statistiku, kas balsoja par Repši visvairāk...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

haota 22.10.2002 08:26
Saprotu, ka neesat ne ekstrasens, ne gaišreģis, bet – kā domājat – ja vēlēšanas būtu notikušas nedēļu pirms vēlēšanām, dienā – kad notika pēdējā aptauja – vai rezultāti atbilstu reitingam?

Atgādināšu Latvijas faktu prognozi par 27-29. septembri un reālos 5. oktobra rezultātus:

TP - 14,9% (vēlēšanās – 16,7%)

JL - 13,8% (23,9%)

LPP - 5,6% (9,58%)

LSDSP 4,9% (4,0%)

PCTVL 12,5% (18,9%)

ZZS 8,2% (9,4%)

TB 5,8% (5,4%)

LC 5,5% (4,8%)

Būtiskākā atšķetināmā problēma, manuprāt, ir šāda – vai patiešām šie reitingi OBJEKTĪVI atspoguļoja toreizējo situāciju? Jo, tikai izdarot pieņēmumu, ka toreizējie reitingi patiešām nepārsniedza pieļaujamās kļūdas robežu, var sākt domāt par to, kas ļāva nedēļas laikā LPP un JL praktiski dubultot savu atbalstītāju skaitu un PCTVL to palielināt uz pusi. Cik saprotu, ja partija nav bijusi iesaistīt kādā skandālā vai izcēlusies ar kādu patiešām ievērojamu rīcību, tad tās reitingam teorētiski tā lēkāt nevajadzētu. Šādā gadījumā vienīgais puslīdz pieņemamais izskaidrojums būtu par Latvijas vēlētāju nenormālo svārstīgumu, kas nezin kāpēc neparādās nekad, izņemot pašu vēlēšanu nedēļu.

Varbūt intuīcija mani pamatīgi viļ – bet tomēr, nu man kaut kā neticas, ka JL tik daudz ieguva pēdējā nedēļā. Pat ja mēs pieņemam, ka šī partija ieguva no skrejlapu skandāla – tomēr arī šajā gadījumā nav īsti redzams, uz kuras partijas rēķina šīs balsis radās. Ja šie negaidītie panākumi tā arī netiks ticami izskaidroti, tad zudīs pamats ticēt, ka no socioloģiskajām aptaujām var izdarīt jebkādas ticamas prognozes, jo būs jārēķinās ar iespēju, ka liels vēlētāju skaits vēlēšanu dienā pēkšņi “pārdomās”.

Secinājumi būtu pavisam savādāki, ja izrādītos, ka JL, LPP, PCTVL vēlētāji stihiski neradās pēdējā nedēļā, vai nepārmetās no vienas partijas uz otru, bet viņus vienkārši nevarēja ar aptaujā izmantoto metodoloģiju “atmaskot”. Taču šajā gadījumā, protams, var rasties diezgan pamatotas šaubas par aptauju veicēju kompetenci un godaprātu.

Es nezinu, kurš no šiem variantiem ir īstais – bet abos gadījumos faktiski aptauju rezultāti izrādās maldinoši. Un, ja jau pat vēlēšanu rezultāti nav reitingu patiesīguma un objektivitātes rādītājs, tad nekas neliedz šādas aptaujas izmantot kā līdzekli manipulācijai ar vēlētāju prātiem, pabīdot kādai partijai dažus procentus turp vai šurp. Un to vienmēr varēs attaisnot ar “pēdējās nedēļas faktoru” vai “nepilnīgu metodoloģiju”. Piemēram, personīgi es nobalsoju par kādu partiju tikai tāpēc, ka reitingi uzrādīja kādu tendenci, kas man nepatika. “Dzīvē” izrādījās, ka šāda tendence neeksistē un arī reālais “partiju izvietojums” ir pavisam cits. Tā kā kļuvu par uzskatāmu savas naivās uzticības cipariem, tendencēm un socioloģijai upuri . Tāpēc man arī ir tik svarīgs šis jautājums – vai, ņemot vērā to, ka praktiski nav iespējams noteikt, vai ar reitingiem nenotiek kādas manipulācijas, ir lietderīgi tos pirms vēlēšanām publicēt, tādā veidā dodot sabiedrībai signālu, kas ir “uzvarētāji”, kas nepārsniedz 5% un kā reitings pastāvīgi samazinās (“lūzeri”)? Jo šādam signālam, pat ja tas absolūti neatbilst esošajai situācijai, tomēr var būt nopietns psiholoģisks efekts – vēlētājs var aizdomāties, vai ir vērts balsot par partiju, kura var nepārsniegt 5%, vai nebūtu “omulīgāk” nobalsot par uzvarētāju, vai vērts izvēlēties partiju, kuras atbalsts strauji samazinās katru nedēļu. Tas, ka reitingu jautājumam pēc šīm un visām iepriekšējām vēlēšanām ir tikusi pievērsta tik maza uzmanība, liecina tikai par to, ka socioloģiskās firmas var “tikt cauri” ar visaplamākajiem reitingiem un nākamajās vēlēšanās vēl aizvien likt sabiedrībai ticēt saviem rezultātiem. Un šādā situācijā vienīgi absolūta paļāvība uz šo firmu vadītāju godaprātu var likt noticēt, ka tās nepakļautos politisko partiju vēlmei ietekmēt sabiedrisko viedokli, kaut ko nedaudz aptauju rezultātos “pakoriģējot”.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 21.10.2002 23:12
Maarim Brantam.

Paldies par mega-komentaaru ! Vispaar juus taa nopietni ,pat paaraak nopietni.Es rakstot savu penteri visas lietas njeemu taa pavieglaak un dejiskaak.Man vienkaarshi iekaitinaaja Haotas maajiens par aptauju bezjeedziibu.Piedodiet,ka garas darba dienas nogalee fiksi un prasti noreagjeeshu uz juusu izveersto komentaaru.Lai lietas buutu raitaakas pietureeshos pie juusu iekaartotaas sheemas...aiziet...!

1)She bija kaut kas iz beletristikas-par karuseljiem..,apljiem,..rinjkjiem ap un zem aciim..piedodiet,shitaajaa shtellee es nepiedalos.Manii njerdziibas ir par daudz,bet reitingu radiitaas naudas par maz vai nav vispaar.Vismaz man nav izdevies to sataustiit,laikam to tausta citi.Shkjiet ,ka arii juus?Ostiet droshi,es varu paraadiit vietas,kur smaciigaak?

2)Tekam taalaak!Doma par to ,kas un kaadaa veidaa iespaido veeleetaajus nav radusies manaa galvaa,viss ir daudz hrestomaatiskaak,savus praatojumus es aiznjeemos no vairaakiem manaa atminjaa saglabaatiem rietumu peetnieku darbiem.Mineeshu vien R.Brettschneider und Schmitt-Beck.Ir jau vesels pulks citu ,bet ,lai nu aatrumaa paliek,juusu riiciibaa ir Internets ,tur it kaa varot atrast visu.Par juusu izvirziitajaam hipoteezeem striideeties negrasos(es taas pat nefikseeju savaa praataa),piedodiet,bet shis nav iistais formaats,lai saaktu diskusiju.Jebkura, pat primitiiva ,hipoteezes falsifikaacijas versija prasa milzumu laika,te vienkaarshi aptruuksies vietas.Un vispaar hipoteezes sociaalo zinaatnju laukaa prasa disputu,sarakstei parasti nav preciiza instrumentaala pamata(eksaktajaas zinaatnees shis superinstruments ir matemaatika.Sociaalajaas zinaatnees instrumenta vienkaarshi nava,ku-ku.Protams allazh atliek iespeeja lietas noreduceet liidz liidz blatu klasikai,sak ti menja uvazhajesh?).

3)Jaa ,es kaa Klasters biju domaajis arii par kaadu citu PCTVL panaakumus determineejoshu faktoru,ko tomeer she nemineeshu-sorry ,business.

4)Nu shitais punkts man pieskaaraas Branta kungs!Smagi pieskaaraas!

Jaaa,Jaaa,man tieshaam shkjiet un ne tikai shkjiet ,veel vairaak ,esmu pilniigi paarliecinaats ,ka JL elektoraats ir marginaals kaa sojas desa!Nu nemeedz elektoraati tapt 5 minuutees vai dazhos meeneshos!Puutiet vaigos un pieraadiet preteejo!

Lai netaptu noveerteets kaa paaraak radikaals,pastaastiishu jums kaadu liidziibu iz vakardienas.Mans vientuljnieka hobijs ir zupas vai preciizaak to vaariishana.Nu re ,vakar gara laika maakts es meegjinaaju savaa nullkaa nokjerto zivju zupaa iegriezt kaadu celjmalas veikalaa nopirktu papriku.Shii nabadze,to bish paprika,bija noviitusi,cik nopratu Valmieras veikalaa tai vairaakas nedeeljas bija liegta iespeeja apmekleet kosmeetisko kabinetu.Nu re , griezhot sho dailjavu es atklaaju ,ka taas iekshienee jau ir tapusi cita papricinja ,maza svaiga,dailja un ,ja gribat ,nevainiiga.Makjeniit liidziigi lietas notiekaas ar elektoraatiem,nodeeveesim to par Latvijas elektoraata paprikas efektu.

Shkjiet ,ka citu punktu juusu suutiijumaa nebija un vispaar es eju guleet...

P.S. Itin labi saprotu,ka neesmu speejis remdeet visu jautaajumu radiitos karsonjus,bet varbuut tieshi tas ir pietiekamais pamats ,lai rosinaatu shii portaalaa paspaarnee radiit reaalu t.i. klaatbuutnes diskusiju klubu..?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants 21.10.2002 18:35
Klasters...

1) Protams, norakstīt visu uz jēga/nav jēgas ir tāds rāpojošs utiliārisms. Kāda jēga, piemēram, no karuseļa, kas griežas uz vietas, nekur neved? Bet cilvēkiem patīk, viņi par to naudu maksā. Tāpat arī šo reitingu jēgu lielā mērā nosaka cilvēka vēlme izzināt pasauli, prognozēt notikumus un tamlīdzīgi. Lai gan neapšaubāmi ir arī cilvēki, kuriem šie reitingi dod ļoti tiešu un konkrētu, taustāmu jēgu.

2) Doma par to, ka iespaids par politikiem un partijām nāk no trim galvenajiem avotiem. Lielā mērā tā varētu būt taisnība. Proporcijas gan, protams, izriet vienīgi no esošajiem pētījumiem; jauni tās var mainīt. Taču kaut kas te tomēr, manuprāt, pietrūkst. Jau komunikāciju teorijas ābece māca, ka ar masu mediju vien nepietiek; to sūtīto ziņu jāapstiprina uzticības personām- tādiem cilvēkiem, par kuriem konkrētajam indivīdam šķiet, ka viņi ir gudrāki. Tādējādi viedokli ietekmē mediju ziņa, ko apstiprinājusi arī vietējā autoritāte. Nevēlos šo shēmu absolutizēt, tomēr domāju, ka Klastera piedāvātais modelis ignorē vēlētāju savstarpējo komunikāciju. Tādā situācijā, kad vēlētājs patiesi nezina, par ko balsot (un šoreiz bija tieši tā), vietējās autoritātes viedoklis var izrādīties pat būtiskāks kā parasti. Man ir arī hipotēze, kāpēc tas šeit neparādās: visi trīs pārējie komunikācijas paveidi nāk caur masu medijiem, šis nē. Es gan nezinu, kāda metode palīdzējusi pētniekiem nonākt pie šiem procentiem. Tā varētu būt mediju kontentanalīze kombinācijā ar vēlēšanu rezultātiem. Uzreiz nespēju iedomāties līdzvērtīgu veidu, kā citādi nonākt pie tik precīziem procentiem. Ja tā patiesi ir mediju kontentanalīze, tad, protams, nevar ietvert komunikāciju, kas norisinās ārpus medijiem. Tad vienīgi pie formulējuma: "Taa vai citaadi,veeleetaaju attieksmi pret partijaam un politikjiem iespaido triis pamatlietas-" pietrūkst norādes, ka runa ir tikai par iespaidošanu caur medijiem.

3) PCTVL. Izņemot vēlētāju nevēlēšanos nosaukt šo partiju, varu nosaukt vēl vienu potenciālu iemeslu- šīs partijas vēlētāju motivācija piedalīties vēlēšanās (viņi vēl tiek papildus motivēti, vēlēšanu dienā staigājot pa dzīvokļiem un atgādinot neaizmirst nobalsot). Reitingos tomēr parādās ekstrapolācija uz visiem vēlētajiem, nedalot viņus pēc potenciālās aktivitātes. Bet ir jau pierasts, ka LC vienmēr grūtības savējos mobilizēt, savukārt tādiem kā TB/LNNK un PCTVL tas ir daudz vieglāk. Ja Klasters šeit domājis ko citu, man būtu interesanti uzzināt, kādi faktori vēl ietekmē PCTVL fenomenu.

4) JL. Vai tiešām Klasteram šķiet, ka vēlētāji apzināti slēpa savu vēlmi balsot par JL? Vienkārši šai partijai ne tuvu nav tāds marģināls imidžs kā TKL. Kāda būtu motivācija to slēpt? Parasti slēpj tāpēc, ka nevēlas, lai intervētājs par respondentu ko sliktu padomātu. Ko gan tādu īpašu padomātu, izdzirdot, ka vēlētajs balsos par JL? Un pirms vēlēšanām, godīgi sakot, nemanīju to izteikti skeptisko mediju attieksmi pret JL, kas parādījusies šobrīd. Katrā ziņā šis skepticisms nevar sacensties ar to, kāds bija attiecībā pret TKL. Savukārt tradicionālās kampaņas neesamība vēlēšanās panākumus nedod. Dod tas, ka ir kāda alternatīva kampaņa. Un šīs alternatīvās kampaņas, savstarpēji salīdzinot TKL un JL, manuprāt būtiski atšķirās. Jā, abas balstījās uz personisku saikni. Bet man grūti izdomāt citas līdzības. Galvenais, ka potenciālais elektorāts būtiski atšķiras.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 18.10.2002 20:12
Mazliet negribot uzdriiksteeshos iejaukties shajaa diskusijaa un nedaudz oponeet Haotai par vinjas ne liidz galam formuleeto jautaajumu par priekshveeleeshanu aptauju jeegu vai bezjeedziibu.Nav nekaadu probleemu sasaukt simtiem piemeeru ,kad aptaujas ir izgaazushaas.Virkniiti vareetu izveidot itin garu un tajaa buutu paarstaaveeti daudzu valstu pollsteri,tie buutu ljaudis no Lielbritaanijas,ASV,Vaacijas,Lietuvas un arii Latvijas..Nu taa vai citaadi viss it kaa ir skaidrs vinju aptaujas ir bijushas nepreciizas taatad nav ko zhaaveet,jaaklapee taas bleezhu bodiites ciet!

Tomeer bez liekas kautriibas apgalvoshu,ka shaads secinaajums ir prasts kaa pagale,izskats un izcelsme- suuds,galvenais ,ka siltumu dod.

Lai saprastu aptauju noziimi un likumsakariibas ,kuru ietvaros top sabiedriibas attieksmes un izveeles uz lietaam ir jaaraugaas dziljaakaas kopsakariibaas.Lai neiesliigtu bezgaliibas veertos spriedumos noraadiishu tikai uz dazhiem buutiskaakajiem priekshveeleeshanu kampanju pamatelementiem.Taa vai citaadi,veeleetaaju attieksmi pret partijaam un politikjiem iespaido triis pamatlietas-

- partiju komunikaacija,kas ietver sevii absoluuti visu informaaciju ,kas naak iz pashaam partijaam(Latvijaa shiis komunikaacijas kodols ir t.s. reklaamas kampanjas);

-mediju veerteejumi un interpretaacijas.Shis elements ietver sevii visu to ,ko apraksta un atraada par politikjiem un partijaam;

-priekshveeleeshanu aptaujas un to publiceetie rezultaati.

Katram no shiem pamatelementiem ir savs ietekmes iipatsvars,vislielaakais ir pirmajam,jo saskanjaa ar dazhaadiem peetiijumiem tas iespaido veeleetaaju izveeli par 40 liidz 50%.Meediju attieksme veeleetaaju izveeli iespaido par 30 liidz 40%.Aptauju rezultaati iespaido veeleetaaju izveeli par 10 liidz 15%.Rietumeiropas valstiis veiktie peetiijumi atklaaj,ka sho ietekmes faktoru iipatsvars mainaas atkariibaa no priekshveeleeshanu situaacijas ,savukaart to hierarhija nekad nemainaas.Buutiskaakaa piebilde ir taada ,ka shie faktori savstarpeeji mijiedarbojas un ietekmee viens otru.

Atgriezhoties pie priekshveeleeshanu aptaujaam Latvijaa mees aatri varam pamaniit kaa shii pietiekami sarezhgjiitaa komunikaacijas sisteema iespaido Latvijas veeleetaajus.Es nekaveeshos pie PCTVL fenomena,lai gan arii tur viss nav tik vienkaarshi ,lai pietiktu ar atsauci par nelatvieshu veeleetaajaq neeveeleeshanos atklaat savu izveeli,palikshu vien pie JL .Zinaamaa meeraa JL fenomens ir liidziigs notikumam ar Ziigerista partiju LR 6.Saeimas veeleeshanaas,noraadiishu tikai uz divaam liidziibaam -skeptiska vai negatiiva meediju attieksme un tradicionaalas vai ar citiem saliidzinaamas kampanjas neeesamiiba.Labi buus diezgan ,taa jau ir par daudz.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants 17.10.2002 18:58
...haota

Īsa atbilde- par dzīves jēgu palasiet Kurtu Vonegūtu.

Garāka atbilde: Tā kā jēga te ir aptuveni tāda pati kā no lāpstas, meklējot apslēptu mantu. Abos gadījumos runa par instrumentiem. Nezinot, kur rakt, lāpsta nepalīdzēs. Bet, to zinot, būs vieglāk izrakt kā vienkarši, kaušot smiltiņas. Var jau arī ar nadziņiem, bet būs daudz grūtāk. Sevišķi, ja blakus konkurents rok ar lāpstu.

Pavisam gara atbilde: jautājums par jēgu ir dziļi subjektīvs- atkarīgs no indivīda. Cilvēks, kam ir pieeja ne tikai publicētajiem reitingiem, bet iespējamajiem sociāli demogrāfiskajiem un citiem griezumiem, atbildēm par otrajām izvēlēm (kuru partiju tad, ja ne to), kuram ir pietiekamas zināšanas par politiskajiem procesiem un to vēsturi, arī zināma intuīcija, ar šiem datiem var izdarīt daudz. Protams, zināma kļūdas varbūtība vienmēr paliks. PCTVL rādītāju principā var izkalkulēt ar ne pārāk lielu kļūdu- ir jau pieredze no vairākām vēlēšanām, ir dati par naturalizēto pilsoņu skaitu u.t.t. Es pirms vēlēšanām arī mēģināju. Mana prognoze daudz neatšķīrās no reālajiem datiem. Tas, ko es neparedzēju bija JL lēciens.

Ja civēki ar vajadzīgajām zināšanām šajā jomā strādā partijas labā, tad viņi var daudz palīdzēt. Protams, tikai tad, ja tur ir tādi politiķi, kas prot izmantot šo cilvēku ieteikumus. Te jau ir jautājums par to, ko darīt, lai vēlētāju simpātijas vērstu sev par labu, atņemtu konkurentam (pie tam jāzina, kuram var atņemt). Tas ir pēdējo dienu 'know how' pirms vēlēšanām. Reitingi šeit ir izejas situācija, kas jāzina, lai tālāk varētu rīkoties. Un, ja šāda rīcība izrādās efektīva tad, protams, sanāk, ka 'prognozes' izgāzušās. Kāds(-i) tās prata izmantot sev par labu. Tam, kas to prata, starp citu, obligāti nav jābūt tieši no partijām. Kā var noprast, tad LC ar lapiņu skandālu nogremdēja kāds 'pāri partijām stāvošs cilvēks'. :)

Ir atšķirība starp partiju reitingiem (respondentu atbildēm) un pētnieku prognozēm. Prognozes ietver arī informāciju par iespējamajām nobīdēm, tur pie cipariem klāt pielikta analīze. Protams, viss ir ar zināmu varbūtību, liela nozīme ir intuīcijai- ir cilvēki, kas spēj sajust un izprast sabiedrības noskaņojumu, ir tādi, kas prot operēt tikai ar sausiem cipariem. Te jau ir runa par talantu, ja vēlaties, zināmiem 'gaišredzības' elementiem. Ar laiku (vairākkārt empīriski pārbaudot) jau kļūst skaidrs, kurš no datiem spēj izlobīt prognozi, kura daudzmaz piepildās, bet kurš nespēj, kurš spēj adekvāti un ātri prognozēt, kādu iespaidu atstās tas vai cits pāris dienas pirms vēlēšanām uzpeldējušais skandāls, bet kurš nē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

haota 17.10.2002 18:13
Vēl tikai viens jautājums par mani tik ļoti interesējošo tēmu - ja reitingi un reālais balsojums tik ļoti atšķiras (šeit nav runas par atšķirību iemesliem!), vai un kāda vispār no tiem ir jēga?

Ko var prognozēt, ja a priori ir jāpieņem, ka PCTVL balsotāji nebūs savā izvēlē atzinušies (pie tam vienmēr varēs tikai minēt, vai vēl kādas partijas piekritēji par savu izvēli neklusē), vai ka daļa svārstīgo vēlētāju pēkšņi, bez kāda acīmredzama iemesla krasi mainīs šķietami nepārprotamo JL tendenci (no 20% uz 18% uz 15% uz 13% - vēl trīs dienas pirms vēlēšanām), vai ka LPP faktiski divu nedēļu laikā ne tikai pārvarēs 5% barjeru, bet pat iegūs 10% atbalstu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants 17.10.2002 17:48
Tātad Tu domā, ka TP izdevās pārliecināt vēlētāju, ka viņi ir 'vēl mazāks ļaunums' (bija viņiem pirms 7.Saeimas vēlēšanām tāda reklāmas saukļa ievere, kas gan laikam kampaņā netika izmantota) kā LC.

Iespējams, ka sava daļa taisnības tajā ir. Man bija tāda saruna ar vienu studenti, kas skaidroja savu lēmumu balsot par LC. Secinājums sanāca pardoksāls- katrs atsevišķi no tiem ministriem viņai neko jēdzīgs nelikās, bet kopā tomēr tā 'komanda' izrādījās balsošanas vērta. Bezmaz jāsecina, ka no civēkiem ar pozitīvu reitingu 'komanda' nesanāk. Laikam jau tiešām viņi šoreiz bija 'mazākais ļaunums' no pie varas esošajiem. Jo kurš gan cits, ja ne viņi? Saeimā nebijušās partijas ir protesta balsojums- ja arī mazākais ļaunums tad no protesta partijām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rietkalns 17.10.2002 14:52
Nu jā. Līdzšinējās valdošās labējās partijas. Lai gan tas izskatās pēc jautājuma , ko mācību spēks izmanto, lai ievilinātu oponentu lamatās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rietkalns 17.10.2002 14:43
Nu jā . Es domāju līdzšinējās, valdošās labējās partijas. Tas gan izskatās pēc jautājuma, ko mācību spēks uzdod, lai ievilinātu oponentu lamatās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants 17.10.2002 13:55
Jāni, ko Tu domā ar labējām partijām? Vai TB/LNNK un LC?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rietkalns 17.10.2002 10:57
Varbūt Tu varētu rakstīt vienkāršāk. Haotai tiešām taisnība. un treškārt, šķiet, ka tautas partijai izdevās uzņemties atbildību par visu pozitīvo, kas sasniegts 7. Saeimas laikā un sebiasociēt ar stabilitāti un kontinuitāti. Varbūt arī vēl tā , ka līdzko tai izdevās atrauties reitingos no pārējām labējām partijām tās popularitāte sāka augt kā sniega lavīna: jo lielāku reitingi uzrādīja aptaujas, jo vāirāk vēlētāju domāja, ka tā iemieso līdzšinējā kursa stabilitāti. Visā salīdzinoši labklājīgākajā Kurzemē pirmajā vietā bija TP. Citiem vārdiem TP pārņēma no LC pozitīvo refomu stafeti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants 16.10.2002 20:47
Par reitingu aprēķināšanas atšķirībām principā piekrītu Haota rakstītajam. Arī mans secinājums līdz ar to nav pamatots. Taču korektus secinājumus mums ļaus izdarīt krustiņu un mīnusiņu saskaitīšanas rezultāts. Tur spēle ir pēc vieniem noteikumiem- personības vērtē tikai partijas atbalstītāji. Un mana hipotēze (kas rakstā neparādījās ierobežotā apjoma dēļ) bija tāda, ka LC būs proporcionāli daudz vairāk krustiņu, bet TP- svētrojumu. Tad jau redzēsim, kas tur parādīsies.

Par to, ko ietekmēja skrejlapu skandāls, iespējams, kādam dati ir. Man to nav- ja būtu, tad es uz tiem atsauktos. Vajadzīgs pētījums, kas veikts starp skandālu un vēlēšanām, un pētījums īsi pirms skandāla. Abiem jābūt identiskai metodikai. Un vēl vajadzīgs, lai tās atšķirības starp rādītājiem būtu statistiski nozīmīgas. Ja tur parādīsies kritums par procentu, protams, to nevar vērtēt kā pierādījumu manam apgalvojumam. Tai pat laikā kritiens par procentu dabā ir iespējams. Un tas var ietekmēt partijas iekļūšanu parlamentā. To vienīgi nevar izmērīt, neieguldot neadekvāti lielus līdzekļus. Pieņemu, ka kāds BDN, SKDS vai LF var pārbaudīt daudz ko no šeit rakstītā, vienkārši ieskatoties datorā. Par šo datu publiskošanas nepieciešamību (ja vien tie nepieder pasūtītājam, bet pašai firmai) viņi tad arī var lemt. Tai skaitā mediji šos datus var nopirkt un publicēt.

Kas attiecas uz aptauju izgāšanos, jāsaka, ka es to par izgāšanos neuzskatu. Pieņemu, ka ar divām partijām, kas nebija adekvāti nomērītas domātas PCTVL un JL. Šķiet, ir jau daudz skaidrots, ka PCTVL atbalstītājus šobrīd adekvāti nomērīt nav iespējams. Kamēr Latvijas politiķi (vismaz publiski) pret PCTVL nepārstās izturēties kā pret lepras slimniekiem, tikmēr būs vēlētāju daļa, kas nevēlēsies atklāt savu izvēli balsot par šo apvienību. Nomērīt viņu reitingu nav izdevies ne pirms vienām vēlēšanām, un visi, kam ar to sakars, zina, ka rezultāts patiesībā noteikti būs lielāks kā uzrāda aptaujas. Var, protams, izmantot dažādas viltības (viena, ko B.Zepa pirmsvēlēšanu raidījumā aprakstīja, bija nevis prasīt respondentam atbildi, bet gan iedot viņam aploksni, sarakstus un ļaut savā nodabā izdarīt izvēli- kā sapratu, tad tas drusku pacēla PCTVL rādītāju), bet arī tas pilnībā nedos vēlamo efektu. Savukārt JL gadījumā, domāju, nostrādāja divas lietas: (1) neizlēmušo vēlētāju balsis tomēr nesadalījās vienlīdzīgi, bet par labu JL (nu, pat ar visizsmalcinātākajām viltībām nevar nedēļu pirms vēlēšanām nomērīt vēlētāja iespējamo balsojumu, ja viņš pats vēl nezina, par ko balsos); (2) aptaujas laiks nesakrita un arī nevarēja sakrist ar vēlēšanu laiku (mana hipotēze, ka gan skrejlapu skandāls, gan tas, ka TP reitingos izvirzījās līderpozīcijās, savu iespaidu atstāja)- savukārt 'exit poll', kas notika vēlēšanu dienā, būtiski kļūdījās tikai PCTVL mērījumā. Tā kā es šeit neredzu izgāšanos. Cilvēki kārtīgi padarīja savu darbu, izmantojot to instrumentāriju, kas ir viņu rīcībā. Labāk to varēja izdarīt vienīgi gaišreģi. Pirms nākamājām vēlēšanām var sarīkot sacensību, kam prognozes izdosies labāk- sociologiem vai gaišreģiem. Es tomēr liktu uz pirmajiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

haota 16.10.2002 18:03
“Vēlēšanas parādīja, ka izšķirošie abu minēto partiju gadījumā bija tieši partiju reitingi. Ja lielāka nozīme būtu izrādījusies personībām, šķiet, LC nebūtu problēmu atrasties starp līderiem arī 8.Saeimā, bet tieši TP balansētu uz Saeimā neiekļūšanas robežas.”

Neredzu pamatu šim secinājumam. Kā jūs pie tā nonācāt? Partiju popularitātes un politiķu popularitātes reitingi nemaz nav salīdzināmi, jo to aprēķināšana balstās uz radikāli atšķirīgiem principiem. Cik zinu, populārāko politiķu reitings tiek aprēķināts atņemot no pozitīvajiem viedokļiem negatīvos, bet pie partiju reitingiem nonāk, sasummējot tikai pozitīvos viedokļus. Piemēram, Šķēli var atbalstīt 19%un 81% neatbalstīt, tāpēc viņa reitings būs mīnusos. Bet tie paši 19% tajā pašā aptaujā vai vēlēšanas izvēlēsies TP un tās retings būs stipri pozitīvs – jo partiju reitingos netiek ierēķinātas mīnuss balsis. Nevar taču apgalvot, ka TP vēlētājs atbalsta TP (jo reitings ir pozitīvs – 19%) , bet neatbalsta Šķēli (kura reitings ir KOPUMĀ negatīvs – jo tajā no 19% ir atņemti 81%, kurus veido citu partiju piekritēju attieksme pret Šķēli). Vai paņemsim, piemēram, kaut vai Bērziņu. Pieņemsim, ka viņu atbalsta 5%, bet pārējie 95% ir neitrāli. Viņa reitings ir pozitīvs, bet vai var apgalvot, ka viņš ir populārāks kā Šķēle – kuru KOPUMĀ atbalsta 19%?

Secinājums: no šiem reitingiem nevar izlobīt, kā konkrētās partijas atbalstītāji izturas pret partijas personībām. Vai viņi atbalsta partiju par spīti tam, ka nepatīk tās personības (piem. balso par TP, bet neieredz Šķēli, Kalvīti, Segliņu, utt.), vai balso par personībām, neskatoties uz nepatiku pret partiju kā tādu. Tikai tad, ja tas būtu iespējams, varētu korekti salīdzināt, vai partijām, vai personībām bija lielāka loma šajās vēlēšanās.

“Jau par leģendu kļuvušais skrejlapu skandāls ir ievērojams arī ar to, ka tas būtiski ietekmēja gan partiju, gan personību tēlus. Šķiet, ka “sitiens” pamatā tika vērsts pret partijām - lapiņas tika vērstas pret vienu partiju, savukārt apvainojumi - pret otru, kuru personificēja LC birojs un līdz tam plaši nepazīstami biroja darbinieki. Citiem vārdiem, cieta tieši partiju tēli. Tai pat laikā skandālā iesaistījās arī pazīstami politiķi - vēlētājam visredzamākā formā premjers Andris Bērziņš un iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, kas ietekmēja arī viņu novērtējumu elektorāta acīs.”

Vai ir pierādījumi, ka šis skandāls kaut ko ietekmēja? Vai to uzrāda kādi socioloģiski dati (partijai, politiķim pirms skandāla reitings bija augstāks, nekā pēc tam?)

Man būtu interesanti no jums kā sociologa noskaidrot, kā vērtējat socioloģisko aptauju kārtējo izgāšanos šajās vēlēšanās – vai kļūda ap 50% divām partijām patiešām ir kaut kas tik maznozīmīgs, kā šo aptauju veicēji tagad vēlas sabiedrībai iestāstīt?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ernests 16.10.2002 16:39
To Maris.

Es par taas moneetas 2 puseem runaaju, nevis sakaraa ar Ideju un Personiibu. Bet gan, taadaa sakaraa, ka nevar vienkaarshi visas partijas iedaliit divaas daljaas, bet gan, ka katrai partijai ir no katra pa nedaudz. Liidz ar to es gribeeju teikt, ka sho rakstu vareeja apskatiit daudzshkjautnaakaa gaisotnee. Un ka nav viennoziimiigi nodalaams, kura partija pie kuras pieder.

Pilniibaa piekriitu par LC.

Apgalvojumam, ka tas kursh speej nosaukt vairaak kaa 5 kandidaatus, tas tikai balso par ideju nepiekriitu. Piemeeram, es varu nezinaat nevienu kandidaatu kuru atziimeet, bet es varu balsot par sho partiju tikai idejas vadiits.

Un man liekas ka ieprieksheejos gados veeleeshanu rezultaati taadeelj bija taadi savaadaaki. Jo agraak bija vairaak to, kas balsoja par personaam, bet tagad ir vairaak to, kas balso par partijaam (tas liecina, ka veeleetaaji paliek pamazaam gudraaki). To jau pieraadiija pashvaldiibas veeleeshanas, ka liela tautas dalja protesteejot balsoja par LSDSP un arii tagad, ka visvairaak balsu ieguva tieshi TP, JL un PVCTL. Jo taas nav kaut kaadas kabatas partijas (ljoti mazinjas), bet ar diezgan lielu biedru un atbalstiitaaju skaitu. Liidz ar to kandidaatiem ir mazsvariigaaka noziime nekaa pashai partijai.

P.S.

Gruuti spriest, ja nav konkreetu datu. To vislabaak vareetu izpeetiit un izanalizeet, ja tiktu analizeetas tieshi veeleeshanu lapinjas. Cik un kaa ir sviitroti kandidaati.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants 16.10.2002 16:04
Ernestam

Jāpiekrīt ka vēlētāji JP gadījumā balsoja arī par ideju. Precīzāk laikam- savu priekšstatu par šo ideju. Ja šobrīd veiktu pētījumu par to, kādu ideju vēlētāji saista ar JP, šķiet, ka JP par sevi uzzinātu daudz jauna. Tai pat laikā šaubos, vai šī ideja ir tik dziļi iesakņojusies, ka, listē Repšes vietā ieliekot raibu suni [Ostrogorska jociņš par ASV], rezultāts būtu tāds pats.

Par monētas abām pusēm man jāsaka tas, par ko jau diskutējām ar politika.lv redaktori pirms ši raksta publicēšanas: nevar apgalvot, ka ideja un personība ir divas vienas monētas puses. Te ir izmantoti divi atšķirīgi kritēriji, tās ir divas dažādas monētas. Ir Latvijā gan partijas, kur ir gan ideja, gan populāras personības ar 'mesijas' tēlu (PCTVL, LSDSP, JL, TP); un šobrīd ir viena partija, kur nav ne viena, ne otra (LC).

Rakstā tiek skatīta viena monēta, kas ir partija/personība(s). Un, ja jāatbild uz jautājumu, kas šobrīd lielākā mērā iemieso tos priekšstatus par ideju- Repše vai JL, tad vispirms, manuprāt, jātiek skaidrībā, kādu ideju 'nes' Repše un kādu JL. Kāda ir atšķirība starp šīm idejām? Iespējams, šo atšķirību varās pateikt cilvēki, kam ir personiska saistība ar JL, tie nedaudzi, kas spēj nosaukt vairāk kā 5 kandidātus. Bet kā ar pārējiem?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ernests 16.10.2002 12:39
Kristiinei.

Vieniigi Tavaa piemineetaa kategorijaa man liekas, ka nevar ieskaitiit LPP, ZZS (jo Krishtopaanu visi sviitroja aaraa :-) ), TB un arii PVCTL

Kaut gan man liekas, ka liela dalja jau arii nebalsoja par Shkjeeli un Repshi, bet gan par TP un JL :-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kristīne 16.10.2002 11:34
Es gan domāju, ka vēlētāji balso nevis par personībām, bet par līderiem, un tas nav viens un tas pats!!! Līdz ar to arī likumsakarīgi izriet, ka partijas tēls ir ļoti cieši saistīts ar partijas līdera tēlu. Nu, sorry, lai kā TP reklamēja Komandu, līderis palika Šķēle, LSDSP gadījumā - Bojārs, JL - Repše utt. Savukārt LC nebijā šajās vēlēšanās pat svētās trīsvienības, ar ko varētu partiju asociēt un reklāmās spēlēties... līdz ar to šajā pelēcībā pazuda arī visi LC ministri ar augstajiem reitingiem, un kādas bija LC reklāmas, īpaši komentēt liekas nevajag

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ernests 16.10.2002 09:17
Pilniibaa nepiekriitu, ka par JL balsoja kaa par personaalijaam.

Man liekas, ka lielaakaa dalja, kas balsoja par JL balsoja, par taam idejaam, ko sludinaaja JL. JL nebija daudz atpaziistamu cilveeku, bet par to balsoja - tas ir fakts, kas liek domaat, ka cilveeki balsoja par ideju nevis par personaalijaam.

Savukaart TP arii daudz ieguva uz to, ka vinju partijaa ir daudz atpaziistamu cilveeku, liidz ar to nevar teikt, ka balsoja tikai par partiju. Varbuut tieshi balsoja sho atpaziistamo cilveeku deelj, jo domaaja, ka nu tie jau kaut ko varees paveikt.

P.S.

Raksta autoram nevajadzeetu visu baazt vienaa maisaa, bet gan apskatiit moneetas abas puses, pirms izdariit konkreetus secinaajumus.

Citi autora darbi
Ritdiena kura pienaks

Rītdiena, kura pienāks 20 Autors:Māris Brants

Pretvalstisks jautajums

Pretvalstisks jautājums 10 Autors:Māris Brants