Labrīt, lasītāji!Tas, ka aizejošs parlaments turpina darbu kamēr jaunais vēl nav paspējis sapulcēties, tas pasaulē nav nekāds retums. Manā dzimtajā Amerikā patlaban dažs labs Demokrātu partijas pārstāvis kaļ plānus par to, ko vēl paveikt starp 2. novembri, kad vēlēšanās visticamāk labāki rezultāti būs Republikāņu partijas pārstāvjiem, un nākamā gada janvāri, kad sāksies jaunā ASV Kongresa sesija. Ar vēlēšanām Amerikā šogad vispār ir interesanti.

Republikāņu partijā ievērojamu ietekmi ir ieguvuši tā dēvētie “tējas tusiņa” (tea party) pārstāvji, kuri ne tikai dažos gadījumos ir stipri apdauzīti ļautiņi. Tā, piemēram, Delavēras štatā partijas kandidāte vietai ASV Senātā kādās nesenās debatēs ar savu Demokrātu partijas oponentu klaji apgalvoja, ka valsts konstitūcijā valsts atdalīšana no baznīcas nav paredzēta. Kundzei par lielu nelaimi, debates notika jurisprudences studentu auditorijā, kurā pēc šī apgalvojuma izcēlās lieli smiekli, jo valsts atdalīšana no baznīcas ASV konstitūcijā ir paredzēta pavisam konkrēti. Vēl nesen televīzijā gadījās redzēt citu “tējas tusiņu” pārstāvi, kura nesarkstot apgalvoja, ka ASV prezidenta Baraka Obamas tautsaimniecības stimula plāns esot izmaksājis vairāk nekā viss karš Irākā. Arī tās ir prātam neaptveramas muļķības. Bet ne par to šis stāsts — par vēlēšanām Amerikā vairāk droši vien rakstīšu tad, kad tās būs tuvāk.

Toties varu turpināt rakstīt par 2. novembri, jo tā ir tā diena, kad mēs, paldies Dievam, beidzot varēsim tikt vaļā no bēdīgi, bēdīgi slavenās 9. Saeimas. Vakar pieņemtie grozījumi Krimināllikumā (kā parasts, pa fikso, trešajā lasījumā, bet īpašām diskusijām) vēlreiz un pietiekami konkrēti parādīja, cik ļoti mūsu valstī teikšana ir politekonomiskajai un politkorumpētajai oligarhu mafijai. “Gudrās galvas,” vai, precīzāk sakot, “gudrās galvas” no Lemberga biznesa projekta, no Šlesera biznesa projekta, no Šķēles biznesa projekta un no Kargina un Krasovicka biznesa projekta visas nobalsoja par to, ka turpmāk ļaudis varēs atbrīvot no kriminālatbildības, ja viņu lieta netiks izskatīta “saprātīgā termiņā.” Protams, ka tūlīt šajā kontekstā ir jādomā galvenokārt jau par Lembergu, kura lieta turpinās vēl un vēl un vēl, ne mazums, protams, tāpēc, ka pats apsūdzētais cenšas stiept gumiju pēc iespējas ilgāk un ilgāk. Turklāt vakar notikušais ir skatāms tandēmā ar visiem pārējiem “zaļo zemnieku” centieniem, glābt Ventspils pirmo personu. Nav vērts tos atkārtot. Visi tos zina.

Laikam tā “zaļajiem zemniekiem” ir liela nelaime, ka viņi jau atkal Saeimā ir ievēlēti tik lielā pulkā, jo tas nozīmē, ka ir jāprot prasties. Citādi droši vien mēs jau būtu piedzīvojuši mēģinājumu grozīt Satversmi, lai noteiktu, ka Latvijas Republikā nedrīkst izvirzīt kriminālapsūdzības pret nevienu cilvēku, kuram iniciāļi ir “A.L.,” plus vēl, lai nodrošinātu atbalstu no citu oligarhu bīdītājiem politiskajiem spēkiem, arī pret tādiem, kuriem iniciāļi ir “A.Š.” un “V.K.” Šādi grozījumi būtu pilnīgi atbilstoši ierastajai pieejai, piemēram, toreiz, kad piepeši radās doma, ka Latvijā vajag amnestēt visus pēc kārtas, bet it īpaši tos, kuri bija Latvijas PSR Augstākajā padomē un balsoja par Latvijas suverenitāti. Arī toreiz nebija nepieciešams trīs reizes minēt, kurš Augstākās padomes deputāts bija šī jautājuma centrā. Katrā ziņā tas nebija Dainis Īvāns vai Emerita Buķele. Turklāt būtu arī blakus priekšrocības. Nekādas kriminālapsūdzības nevarētu izvirzīt pret populārās latviešu grupas Čikāgas Piecīši vadītāju Albertu Legzdiņu. Brīvs no rūpēm varētu būt izcilais ķirurgs Viktors Kalnbērzs. Nesaku, protams, ka dziedātājam un ķirurgam citādi varētu būt kriminālklapatas, bet tomēr.

Piekrītu tam, ko šodien par šo lietu portālā Ir.lv ir rakstījis kolēģis Ozoliņš. Arī nākamajos četros gados, kad būs laiks glābt kādu no politkorumpētās vides korifejiem, jēdzieni “koalīcija” un “opozīcija” būs stipri vien nosacīti. Galu galā neaizmirsīsim, ka tajā brīdī, kad divas “zaļās zemnieces” piepeši nāca ar priekšlikumu, kuru pats Valsts prezidents nosauca par valsts sagrābšanu, “zaļie zemnieki” bija koalīcijā nevis ar Šķēles un Šlesera biznesa projektiem, bet gan ar Jauno laiku. Lūk, kādi koalīcijas partneri. Un nav iemesla domāt, ka tas tā neturpināsies arī pēc 2. novembra. Dažiem par laimi. Latvijai, Temīdai un tiesiskumam — ne tik.

Jauku visiem dienu!