Vējš un viļņi gāzes vietā 1

Jāsāk meklēt enerģija virs zemes, nevis pazemē, un tas nozīmē koncentrēties nevis uz ierobežotiem resursiem, bet gan uz intelektuālo īpašumu.

Iesaki citiem:

Intervija angļu valodā

No tā, ko esmu lasījis, saprotu, ka jūsu enerģijas koncepts ir kas vairāk nekā tikai mēģinājums izveidot kārtējo mūžīgo dzinēju vai piedāvāt kādu jaunu, vēl neredzētu enerģijas avotu. Lūdzu izskaidrojiet savas idejas būtību!

Pēc izglītības esmu arhitekts, un mana doktora disertācija ir rakstīta datorzinātnē. Mana loma ir izprast mūsdienu tehnoloģiju attīstību un rast tām pielietojumu ikdienā. Ja runājam par enerģiju, tad man ne visai patīk pašreizējā pasaules diskusija, ko virza Als Gors. Tā man liekas ļoti ideoloģiska un satur sevī tikai aicinājumu taupīt enerģiju. Es tam nepiekrītu un gribu piedāvāt jaunu tehnoloģisku perspektīvu.

Enerģijas jomā es redzu divas principiālas tehnoloģijas pamatlīnijas vai divus ceļus. Viena no tām ir konvencionālā līnija, kas dominē pašreizējā diskusijā un balstās uz tādām dabīgām izejvielām kā ogles un gāze. Ja mēs atskatāmies pēdējo 100 gadu vēsturē, šo resursu cenas pieaugums salīdzinājumā ar cilvēku ienākumiem bijis neliels. Tas nekādā ziņā nav dramatisks pieaugums. Bet ir arī otra līnija, ko mēs pazīstam no informācijas tehnoloģiju attīstības. To var skaidri redzēt, ja paskatāmies uz mobilo telefonu vai interneta attīstības vēsturi. Tā ir tehnoloģiskā līnija. Manuprāt, piemēram, saules baterijas ir tehnoloģisks sasniegums, un tāpēc es ticu, ka enerģijas attīstība var sekot šim tehnoloģiskās attīstības ceļam.


Citiem vārdiem sakot, pēc noteikta laika enerģija var kļūt būtiski lētāka?

Jā. Piemēram, viena saules enerģijas vata cena pirms gada bija 3,60 eiro. Šodien tā jau ir 2,80 eiro.


Kāpēc?

Jo tā balstās uz citiem principiem. Viens ir mehānika, un kas cits — pusvadītājs. Tā ir ražošanas tehnoloģija. Ir iespējams ražot mehānismus vai ierīces gluži tāpat, kā tiek drukātas avīzes. Pat vairāk — resursu līnija balstās uz ilgtermiņa politiskajiem lēmumiem un infrastruktūru. Tehnoloģiskā līnija ir ātrāka, jo balstās uz individuālo patēriņu. Enerģija nākotnē tiks piegādāta tieši patērētājam, un tas ir pilnīgi jauns stāsts, gluži kā MP3 vai Vikipedija. Cena kritīsies, tāpat kā tas notika ar tukšiem DVD nesējiem. Pirms pieciem gadiem tie maksāja 5 eiro, tagad tie maksā 0,20 eiro. Un tas pats notiks ar saules baterijām, jo mēs zinām, kā tās ražot.


Iepriekš jūs esat teicis, ka saules pietiks visiem. Piemēram, šī diena Rīgā bija ļoti saulaina, bet nu jau debesis ir atkal apmākušās, gluži kā tas ir lielāko gada laiku. Līdz ar to daudzus cilvēkus patiesi varētu izbrīnīt šī frāze un viņi varētu vaicāt, vai tiešām mūsu reģionā, kas, jo sevišķi ziemā, ir ļoti atkarīgs no elektrības un apkures, saules enerģijas pietiks visiem?

Protams, tas ir tikai viens jaunās enerģijas piemērs, kas ir balstīts uz tehnoloģisko līniju. Pastāv arī vējš un jūras viļņu enerģija. Būtiskākais ir, ka tā vietā, lai koncentrētu uzmanību uz pazemes enerģijas resursiem, cilvēkiem ir jāsāk skatīties uz atmosfēru kā uz enerģijas avotu. Un tad kļūs skaidrs, ka enerģija ir visur. Saules baterijas ir tikai viens spilgts piemērs, bet ir vēl daudz citu. Šeit, jūsu reģionā, vispirms ir vējš un jūra, un tikai tad — saule. Tā ir domāšanas maiņa. Jāsāk meklēt enerģija virs zemes, nevis pazemē, un tas nozīmē koncentrēties nevis uz ierobežotiem resursiem, bet gan uz intelektuālo īpašumu.


Tomēr arī tad, daudzi teiks, ka šādu tehnoloģiju attīstība un ieviešana aizņems ļoti daudz laika. Jūs iepriekš esat minējis, ka tas var kļūt reāli, sākot ar 2012.-2017. gadu. Kādēļ jūs tā uzskatāt?

Nē, es negribētu fokusēties uz konkrētiem skaitļiem. Pastāv dažādas tehnoloģijas un daudz kas ir atkarīgs arī no tā, kur katrs atrodas. Būtiski ir apzināties, ka tuvākajā laikā pienāks diena, kad atjaunojamās enerģijas cena būs zemāka, nekā no tradicionālajiem resursiem iegūtās enerģijas cena. Mēs šo dienu dēvējām par e-dienu (e-Day). Pēc e-dienas iestāšanās notiks būtisks domāšanas pavērsiens. No ekoloģiskās diskusijas mēs pāriesim uz tīri ekonomisku diskusiju. Tā būs pilnīgi racionāla, nevis ideoloģiska diskusija, kas pastāv šobrīd. Šā brīža diskusijas centrā ir enerģijas taupīšana. Jaunās diskusijas centrā būs naudas taupīšana.

Tagad tikai 10% iedzīvotāju ir patiešām pārliecināti, ka enerģija ir jātaupa, pārējie negribīgi piekrīt. Cilvēki grib dzīvot lielās mājās, grib ceļot un uzturēt augstu komforta līmeni. Un tikai daži ir pārliecināti, ka jāmaina līdzšinējā uzvedība. Savukārt, ja mēs paskatāmies uz tehnoloģisko līniju, tad redzam, ka par to ir pārliecināti 80% iedzīvotāju.

Tādēļ, es domāju, ka ir svarīgi nevis koncentrēties uz konkrētu datumu, bet gan uz faktu, ka e-diena pienāks, un tādēļ mums nav lieki jāsatraucas par problēmām, kas izriet no vecā domāšanas veida. Mums ir jādomā par jauno situāciju un tā jāattīsta.


Citiem vārdiem sakot, jūs gribat ieteikt Alam Goram mainīt domāšanu un pievērsties kam citam?

Jā, viņam būtu jādomā jaunā līmenī. Jādomā par enerģijas attīstību tāpat kā par MP3 vai datoru attīstību. Un arī jākoncentrējas uz loģistiku, mēģinot saprast, kā un kur iegūt enerģiju, ja kaut kur kādā brīdī nav saules vai vēja. Ir jābūt ļoti labai loģistikai, un tas ir viens no jaunajiem jautājumiem vai izaicinājumiem, uz kuriem būtu jākoncentrējas.


Jūs sakāt, ka cilvēki risinās enerģijas jautājumus individuāli. Ko tas nozīmē? Vai mēs uzlādēsim savus datorus ar personīgo saules bateriju, vai arī enerģija tomēr tik un tā būs atkarīga no loģistikas un piegādātājiem?

Tā būs atkarīga no loģistikas, bet pastāvēs arī ļoti konkurētspējīga sistēma, kas ietvers atšķirīgu attieksmi pret enerģiju. Šo var salīdzināt ar to, kā lauksaimnieki audzē un piegādā patērētājiem savās saimniecībās ražoto produkciju.

Lauksaimnieki ražo ēdienu, kas mums ir nepieciešams dzīvošanai un enerģijai, un piegādā patērētājiem pilsētās. Ar mūsu ēkām būs līdzīgi. Pastāvēs vairāki enerģijas ražotāji, kas iegūs elektrību no dažādām klimatiskajām parādībām un nogādās to pilsētās. Līdz ar to, protams, kāds pats „audzēs” enerģiju uz sava balkona, tāpat kā pats audzē tomātus ēšanai. Tikmēr citi, kā, piemērām, lielas rūpnīcas, iegūs elektrību no industriālajiem parkiem kaut kur Baltijas jūrā. Te nav runa par to, kas ir labi vai slikti, — par gāzi vai atomenerģiju, saules baterijām vai vēju. Būs jebkas, ko jūs gribat. Būs atvērts, konkurētspējīgs tirgus.

Patērētājiem tiks piedāvātas dažādas iespējas, un mēs tās izmantosim gluži kā mobilos telefonus un twitterus. Mēs esam iemācījušies rīkoties informācijas tehnoloģiju vidē, un enerģija saplūdīs ar informāciju.


Bet kā būs ar valstīm, kas ražo naftu un gāzi? Tās varētu būt pret šādu pieeju, jo tā nozīmē būtiska ienākumu avota zaudēšanu. Dažas no šādām valstīm varētu arī apšaubīt jūsu pieeju, sakot, ka tā nav reāla.

Jā, bet ir arī kompānijas, kas ļoti vēlas pārdot savas tehnoloģijas. Piemēram, man liekas, ka kompānija Sharp grasās uzbūvēt rūpnīcu, kas spēj ražot saules baterijas ar 1000 megavatu kopējo jaudu gadā. Un tā ir ¼ daļa no enerģijas, ko spēj saražot vidēja atomelektrostacija. Tikai šī rūpnīca šo apjomu spēj saražot ik gadu. Šādas kompānijas grib pārdot pēc iespējas vairāk. Līdz ar to es domāju, ka izveidosies līdzsvars gluži kā starp MP3 un mūzikas industriju. Mūzikas industrija mēģināja apturēt MP3, bet tai neizdevās. Tagad pastāv dažādi formāti, un ir konkurence. Un es pieļauju, ka tas pats notiks arī ar enerģiju.


Pašreiz ir plāns Baltijas valstīs būvēt jaunu atomelektrostaciju. Jūs tā vietā ieteiktu piezvanīt Sharp?

Vai kādai citai kompānijai, kādam no Sharp konkurentiem, vai arī uzbūvēt pašiem savu saules bateriju ražošanas mašīnu.


Bet vai tik salīdzinoši mazai ziemeļu valstij kā Latvijai tiešām ir reāli kļūt enerģētiski neatkarīgai, izmantojot atjaunojamās tehnoloģijas?

Kļūt enerģētiski neatkarīgiem tik nelielā teritorijā ir izaicinājums. Šveicē ir līdzīga situācija. Vairāki pētījumi parāda, ka Šveicei ir ļoti dārgi un sarežģīti kļūt enerģētiski neatkarīgai, balstoties tikai uz atjaunojamajiem resursiem. Līdz ar to tas vairs nav konkurētspējīgi un tādēļ mums ir jāapvienojas ar apkārtējām valstīm. Mums ir jānokļūst līdz Atlantijas jūrai, mums jāsavienojas ar Itāliju un Spāniju, un tad tas būs labs tīkls. Tad būs iespējams iegūt enerģiju vienā tīkla malā, kamēr citā malā ir slikts laiks. Domāju, ka Latvijā vai pat visā Baltijā ir tāda pati situācija. Visam reģionam ir jāapvienojas, un tad tas būs labs, stabils un uzticams tīkls.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ingmars 10.04.2009 12:35
>>> Cena kritīsies, tāpat kā tas notika ar tukšiem DVD nesējiem. Pirms pieciem gadiem tie maksāja 5 eiro, tagad tie maksā 0,20 eiro. Un tas pats notiks ar saules baterijām, jo mēs zinām, kā tās ražot.
=====
Varbūt Rietumeiropā DVD cena tiešām ir 0.20 eiro. Bet Latvijā no DVD pārdošanas nodevām tiek barota organizācija AKKA/LAA - tātad tukšo matricu cena vismaz dubultojas. Un ja vēl intervijas laikā izskan pilnīgi tukšā vietā doma, ka jāsāk "koncentrēties nevis uz ierobežotiem resursiem, bet gan uz intelektuālo īpašumu.", tas rada jocīgas asociācijas. Vai arī rietumvalstīs autortiesības stabili asociējas ar parazītiskiem kantorīšiem, kuri specializējas naudas iekasēšanā par visu ko? Kā tas iespējams, ka attīstītās valstīs cilvēki vismaz minimāli ciena "autortiesību aizstāvjus" un "tiesības uz intelektuālo īpašumu", bet šeit tie ir sinonīmi iedzīvošanās shēmām un strīdiem par to, kā lietotājs savā mājaslapā drīkst un kā nedrīkst ievietot saiti uz YouTube.

Beigu beigās AKKA/LAA kantora ēdelība nozīmē tehnoloģisku atpalicību. Attīstītas valsts pilsonis par dažiem centiem iegādājas mūzikas albumu, vēl par dažiem centiem - DVD matricu vai kvadrātmetru ar saules baterijām. Bet mums jebkurai tādai lietai AKKA/LAA uzliks ķepu:
- DVD diski jāpērk pie kontrabandistiem jo veikalā tie maksā vismaz divreiz vairāk,
- YouTube tiks bloķēts, ja pieslēgsimies tam no Latvijā reģistrētas IP adreses
- Zip arhīvfailos, GIF attēlos, PDF dokumentos izmantoto "LempelZiv" datu saspiešanas algoritmu Latvijas IT uzņēmums programmēt nedrīkst, jo šo algoritmu kādas ārvalstu firmas pamanījušās patentēt.
- Klasiskas daiļliteratūras grāmatas oriģinālvalodā cilvēki nevar atļauties nopirkt, bet tulkojumus izdevniecības nespēj izdot paaugstinātās PVN likmes dēļ.

Tā pamazām mēs pieradināmies būt nevis radoši cilvēki, bet gan patērētāji - turklāt diezgan blēdīgi patērētāji, kuri dzīvo Krievijas pirātisma produktu tirgus perifērijā un par lētu naudu pērk visādu draņķi. Un pārējā laikā - par savu naudu barojam tautpartijiešu iecelto "autortiesību aizstāvības" iestādi AKKA/LAA.

Saistītie raksti
Trubas 255x203

Lai gāze ar tevi! 3 Autors:Reinis Āboltiņš

Olesen 255x203

Silta zaļa istabiņa 4 Autors:Ilze Sedliņa