Vecie stereotipi jaunās Eiropas kontekstā 7

Politologa J.Ikstena komentārs par Tautas saskaņas partijas priekšvēlēšanu programmu pats ir vērts komentāra. Vienkārši tāpēc, ka ļoti labi atspoguļo mūsdienu Latvijas politisko analītiķu (vai to cilvēku, kuri par šādiem tiek uzskatīti) problēmas.

Iesaki citiem:
Logo fons

No pirmām rindiņām kļūst skaidrs, ka J.Ikstenam TSP nepatīk. Protams, viņam ir tiesības uz savu viedokli, un TSP nav piecu latu naudas zīme, lai visiem patiktu. Gods kam gods – J.Ikstens nevar neatzīt, ka TSP piedāvā “inteliģentu priekšvēlēšanu platformu”. Taču visā šim atzinumam sekojošā tekstā J.Ikstens, diemžēl, mēģina uzdot savu personisko nepatiku par zinātniski pamatotu slēdzienu, sagrozot faktus un maldinot lasītājus.

Runāsim konkrēti. J.Ikstens raksta: “TSP … vēlas piesaistīt ārvalstu investīcijas trūcīgajai Latvijai, un tas nozīmē zemākus nodokļus, bet tie nozīmē mazāka pīrāga pārdali, kas savukārt neļauj strauji paaugstināt sociālo garantiju apjomu”. Pirmkārt, TSP programmā nav ne vārda par “sociālo garantiju apjoma strauju paaugstināšanu” – šādi solījumi būtu tukša populisma izpausme, ko pat Ikstens TSP programmai nepārmet. Otrkārt, negribas ticēt, ka politologam Ikstenam ir zināms tikai viens investīciju piesaistīšanas veids – proti, nodokļu pazemināšana (kurš, starp citu, programmā nemaz netiek pieminēts – būtu dīvaini, ja par to iestātos kreisā TSP). J.Ikstenam būtu vismaz jādzird par vairākiem citiem faktoriem, kuri ietekmē investīciju pieplūdumu - piem., valsts pārvaldes efektivitāte un nekorumpētība, tiesu sistēmas droša funkcionēšana, kvalificētā un izglītotā darbaspēka esamība. Tieši šos faktorus konsekventi uzsver Eiropas sociāldemokrāti, tai skaitā arī TSP. Un tieši to tā arī nesaprata nedz 13 gadus pie varas esošie Latvijas labējie un liberāļi, nedz arī viņiem simpatizējošie politologi. Taču Latvijas iedzīvotāju vairākumam tieši šāda ekonomikas augšupējas stratēģija būtu izdevīga.

“Tāpat partija... atbalsta vienotās lauksaimniecības politikas revīziju patērētāju interešu nodrošināšanai, kas latviešu laucinieku auditorijā droši vien izraisītu pretestību”, raksta Ikstens. Šis secinājums balstās uz programmas teksta sagrozīšanas un nepareizas izpratnes par piedāvātās lauksaimniecības politikas pārskatīšanas būtību. TSP programma nerunā par “lauksaimniecības politikas revīziju patērētāju interesēs” – t.i. par “pīrāga pārdali”, bet gan par pārorientāciju uz tādas produkcijas ražošanu, kura ievēro gan cilvēka, gan vides vajadzības. Pārdomāta lauksaimniecības politika var ne tikai apmierināt patērētāju intereses (tai skaitā arī laukos), bet arī veidot priekšnosacījumus noturīgas un rentablas lauksaimniecības attīstībai. Acīmredzami, ka šādas prasības ir ļoti neērtas ES “bagāto” dalībvalstu lauksaimniecības ražotājiem, kas gadu desmitiem pārtikuši no milzīgām subsīdijām. Bet Latvijā, kur līdz nabadzībai novesti gan laucinieki, gan pilsētnieku ievērojama daļa – kam tas var būt neizdevīgi?

“Partija atbalsta ES kopējās ārējās un drošības politikas stiprināšanu, kas faktiski nozīmē ar NATO konkurējošu struktūru veidošanu. Ņemot vērā Maskavas pašreizējos centienus kārtot savas attiecības ar Latviju un Igauniju caur Briseli, TSP vēlme pēc centralizētas un militarizētas ES kļūst saprotamāka” – tā Ikstens.

Tātad, TSP vēlās panākt ES stiprināšanu, jo tā ir izdevīga Maskavai – to pat var nepūlēties pamatot... Bet – vai TSP var vēlēties panākt ES stiprināšanu, jo tā ir izdevīga Eiropai un Latvijai? Vai nu J.Ikstens cenšas par visām varītēm “piešūt” TSP “promaskavismu”, vai arī cienījamais politologs vienkārši nesaprot, kas ir ES kopējās ārējās un drošības politikas stiprināšana.

Paskaidrošu. ES kopējās ārpolitikas stiprināšana ir izdevīga Eiropai, jo palīdz pārvarēt nespēju skaidri noteikt savas intereses. Un tā ir īpaši izdevīga Latvijai, jo vienotajā ES ārpolitikā nebūs iespējams Krievijas spiediens ar “drauga Žaka” vai “drauga Silvio” palīdzību. Vai ir vērts atgādināt, ar ko reiz beidzās Latvijai Eiropas konkurējošo “spēkavīru” ārpolitiskā cīņa?

J.Ikstena apgalvojums par “ar NATO konkurējošu struktūru veidošanu” ir vienkārši maldinošs – “konkurence ar NATO” nemaz neizriet no drošības politikas stiprināšanas. Gluži otrādi – absolūts vairākums iesaistīto politiķu un ekspertu atzīst, ka šāda stiprināšana ir izdevīgāka un efektīvāka saistībā ar NATO. Tas ļaus eiropiešiem labāk sargāt savu, Eiropas māju, nevis uzvelt ASV visu atbildību un tiesības pieņemt lēmumus par Eiropas drošību. Tas nozīmēs arī Latvijas lielāku ietekmi – vai viss tas patiešām ir “Maskavas interesēs”?

Jo tālāk, jo mazāk J.Ikstenu interesē programmas saturs, viņš arvien vairāk aizraujas ar TSP noziedzīgo nodomu atmaskošanu: “Vēl skaidrāka tā kļūst, izlasot TSP programmā prasību pēc pilsonības nulles varianta Latvijā”.

Šausmas, vai nē? Aizplīvuroti, pa līkumu – un skaidrs, pēc kā pasūtījuma – TSP mēģina dabūt cauri “nulles variantu”, kurš ir acīmredzami nepieņemams lielākai latviešu sabiedrības daļai... Vienīga problēma – TSP programmā nekāda “nulles varianta” nav! Tajā rakstīts: “TSP atbalsta Eiropas pilsonības attiecināšanu uz pastāvīgajiem iedzīvotājiem – bezvalstniekiem un trešo valstu pilsoņiem, ieskaitot Latvijas nepilsoņus”.

Žēl, ka J.Ikstens nesaprot atšķirību starp ES pilsonību un Latvijas pavalstniecību. Šīs Eiropas pilsonības variants – pēc pastāvīgas dzīvesvietas, nevis pēc dalībvalstu pilsonības – tika piedāvāts un nopietni apspriests Konventā, diskutējot par ES konstitūciju. Vēl vairāk – Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja šo priekšlikumu atbalstīja ar balsu vairākumu savā rezolūcijā par ES paplašināšanu un ES konstitūcijas pieņemšanu. Kaut gan Konventa vairākums to noraidīja, jau tagad “daudzslāņu pieejas” pilsonībai ir vērojamas vairākās valstīs. Piemēram, Ziemeļvalstīs, Lielbritānijā, Igaunijā, Lietuvā visi pastāvīgie iedzīvotāji balso pašvaldību vēlēšanās. Tai pašā laikā piedalīšanās nacionālo parlamentu vēlēšanās paliek vienīgi šo valstu pilsoņu prerogatīva.

Žēl. Tagad, pēc Latvijas iestāšanos ES un NATO, manuprāt, beidzot jāatsakās no – paša J.Ikstena vārdiem runājot – “līdz zobu sāpēm pazīstamiem” stereotipiem. Pirmkārt, no galvenā šāda stereotipa: “viss kreisais ir slikts un promaskavisks”. Profesionāļiem, kuri apņemas skaidrot plašai sabiedrībai partiju programmas, būtu kā pirmajiem jāizvairās no šiem stereotipiem. Savādāk viņu komentāri no vērtīgas palīdzības pārvēršas par sabiedrības maldināšanu un labējo partiju slēpto politisko reklāmu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Beatrix 23.05.2004 00:35
Ritvaram varbut pietrukst zinasanu par politikas veidosanu demokratiska sabiedriba, ja vinam nav saprotams, kapec politikjiem ir svarigi iesaistities diskusija, argumentet un aizstavet savas idejas. Ja partijai nav vienalga, kaa tiek interpreteta tas programma, tad tas var liecinat, ka partija vienkarsi uztver nopietni to, ko ta ir ierakstijusi sava programma.

Rietumu demokratijas ta ir tikai norma, ka partijas iesaistas diskusijas par savam programmatiskajam nostadnem, neatlaidigi tas skaidro un atbild uz izvirzitajiem pretargumentiem. Tas ir viens no pamatiem kvalitativai politikas veidosanai un atbildibai pret veletajiem. Latvijas partijas saja zina parasti ir loti vajas un veletaju 'makskeresanai' izmanto daudz primitivakas metodes - krasainas reklamas un skalus sauklus. Vienai dalai Latvijas politikju varetu but problemas pateikt kaut vai desmit jedzigus teikumus par savam programmatiskajam pamatnostadnem, kur nu vel iesaistities diskusija un atbildet uz pretargumentiem.

Ar zinamu interesi gaidiju, vai kada partija atbildes uz kritiku portalaa. Vienai partijai ari pajautaju, kapec vini neliekas ne zinis, ko par vinu programmu raksta. Atbilde bija, ka laikam partijaa neviens to rakstu neesot lasijis, nevienu tas neinteresejot un vispar ta ka kampanjai maz naudas, neviens neko nedarot... Latvijaa vel daudz ko var veleties attieciba uz demokratijas kvalitati un politikju nopietnu attieksmi pret savu darbu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 20.05.2004 17:06
Nu, ja jau ir politiskā prostitūcija, press adultery, tad jau nu noteikti apoloģijas var saukt par pētniecisko prostitūciju vai adultery. Kad īsti Latvijā būs īsti konservatīvie, nevis tikai labēji etnoļaudis ar groteskām ekonomiski politiskām karjerambīcijām? Kauns.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jampadracis 20.05.2004 10:57
Cien. Ikstena kungs,



Vispaar Juus piekjera tendenciozaa avotu sagroziishanaa. Zinaatniekam tas, ka Juus zinat, ir liels greeks. Zheel ka Jums nepietika drosmes to atziit. Arii Juusu atbildes komentaari nav iipashi paarliecinoshi.



Attieciibaa uz sociaalo jomu: Pirmkaart, ES vienotie normatiivie akti attiektos uz *minimaalajaam* sociaalajaam garantijaam, nevis piespiestu labklaajiibas liiderus (pie, Vaaciju un Zviedriju), pazeminaat savus standartus. Otrkaart, ES ir diezgan reaala probleema ar socialo sisteemu saskanjoshanu, t.i. runa nevis par “garantiju liimenjiem”, bet par sociaalo sisteemu “savienojamiibu” starp ES valstiim. Tas ir diezgan aktuaals jautaajums jebkuram Latvijas iedziivotaajam, kursh veelas ilgi atrasties vai straadaat citaa ES valstii. TSP par sho probleemu vismaz saak domaat un mekleet risinaajumus.



Taapat ar lauksaimnieciibu. TSP piedaavaa attiistiibas viiziju, kurai buutu pielietojami ES lausaimnieciibas liidzekli. Taatad teik runaats nevis par “papildus izmaksu” piespieshanu nabaga lauceniekiem, bet par peiejamas naudas lietoshanu naakotnes nodroshinaashanai. Manupraat, TSP te vismaz demnstree elementaaro reaaliju izpratni, kuras pietruukst tradicionaalajiem “latvieshu zemnieku aizstaavjiem”.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 19.05.2004 17:27
Gan TB, gan JL, gan TP tomēr nenolaižas līdz tam, lai reaģētu uz kuŗu katru kvekšķi. Grostiņš, Cilēvičs utml. šļura gan.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pitijs 19.05.2004 15:16
Vai tāda "sevi cienoša partija" būtu pret sabiedrību tik vienaldzīgā TB/LNNK? He, hē?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 19.05.2004 09:43
He, hē. TSP nervozā reakcija liecina, ka partija aizvien vairāk ieslīgst sīkpartejismā, saprotot, ka, ļoti iespējams, netiks Eiropas Parlamentā. Ko tai arī novēlam. Sevi cienoša partija būtu pasmīnējusi un gājusi tik tālāk - lai suņi rej.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

JX 18.05.2004 20:40
Godatais Cilevica kungs!

Velos pateikties, ka spraigaja prieksvelesanu posma esat atradis laiku veltit uzmanibu manu neprofesionalo rakstu komentesanai. To, kurs kadu stereotipu un ietekmju vara atrodas, paradis laiks. Tagad velos vien sniegt dazus citatus un komentarus par Jusu rakstito.

Jus parmetat man, ka es nepamatoti piedeveju TSP velmi strauji paaugstinat socialo garantiju limeni. Luk, citats no TSP platformas: "Darbojoties Eiropas Sociāldemokrātu partijā, TSP veicinās vienotu Eiropas normatīvo aktu pieņemšanu sociālajā jomā.". Vai man butu jasaprot, ka Vacija vai Zviedrija tagad atteiksies no saviem normativiem (nemaz nerunajot par absolutajiem cipariem)? Vai ari tas nozime strauju paaugstinajumu Latvija?

Runajot par lauksaimniecibas politikas prioritatem, neesmu neko sagrozijis. Pateretaja un vides interesu ieverosana ir neizbegami saistita ar papildus izmaksam. Nedomaju, ka Latvijas zemnieku lielakajai dalai tas butu pa pratam un pa kabatai. Jau sobrid tiek runats par parspiletam prasibam un ja vel tam nak klat arvien jaunas prasibas, tad secinajumus katrs var izdarit pats.

Par ES stiprinasanu esmu jau atbildejis komentaros pie sava raksta. Vien piebildisu, ka nazi var lietot ka maizes sagriesanai, ta sirdi ietrieksanai. Pagaidam neesmu redzejis parliecinosu argumentaciju tam, ka TSP ir gatava griezt maizi. Un ta jau ir TSP, ne mana problema.

Par Eiropas pilsonibu. Pagaidam vienigais veids, ka iegut "Eiropas pilsonibu" resp. ES pilsonibu, ir saistits ar kadas dalibvalsts pilsonibas iegusanu. Turklat sai plaforma ir runa par Eiropas Parlamenta (tatad ES institucijas!) velesanam. Sai konteksta, protams, var kerties pie vardiem, tacu tas neliecina par parliecinosu poziciju, Cilevica kungs!

No visas sirds novelu Jums spet atvadities no vecajiem stereotipiem, ienakot cita politiskaja situacija, un darbos apliecinat to, ka ne viss TSP daritais ir promaskavisks. Tikai tad neprofesionalajiem politologiem bus pamats tadiem vertejumiem, kuri Jums un Jusu partijai ies vairak pie sirds.

Cienot Jusu nerimtigos pulinus,

Janis Ikstens.

Saistītie raksti

LC: mēs zinām, kā politika.lv