Vārdu zīmogi 10

No publiskajā sfērā apritošiem tekstiem "mazais cilvēks" var izsecināt, ka viņš ir slogs valstij. Par individuālo pozitīvo pieredzi Latvijā publiski nerunā, bet negatīvos notikumus labprāt atspoguļo mediji. Cenšoties saglabāt pozitīvu pašnovērtējumu, indivīdi meklē skaidrojumus - visbiežāk ar stereotipu "mazā un daudzcietusī tauta", vai arī kultivējot aizspriedumus pret vājāku grupu: čigāniem, ebrejiem, seksuālajām minoritātēm.

Iesaki citiem:
Govs 255x203
Foto:Krista

Jūs taču piekritīsiet, dialogs kā domstarpību risināšanas veids ir labāks, nekā dūre. Lai iesaistītos dialogā, partneriem ir nepieciešams izteikt vārdos sevi un savas intereses - "kas es esmu" un "ko es vēlos". Taupības labad cilvēki mēdz paļauties uz skaidri formulētiem, visiem pazīstamiem stereotipiem, kas ļauj netērēt lieku laiku svešinieka izzināšanai.

Parasti jēdzienu "stereotips" saista ar etniskajām minoritātēm, taču 2000.gada Latvijas mediju satura pētījums parādīja, ka latvieši negatīvi stereotipizē pašus latviešus. Līdzīga tendence ir valsts politiķu runās. Tajās tiek pasvītrota nepieciešamība un pienākums darīt un tikai retu reizi politiķi pasaka kaut ko labu par līdzpilsoņiem. Rezultātā valodā ir radīta tāda realitāte, kur ierindas cilvēkam ja arī ir iedalīta kāda funkcija, tad tā ir peramā zēna loma. Publiskie runātāji neprot novērtēt "mazā cilvēka" padarīto. Viņi rada psiholoģiskā diskomforta situāciju katram no mums, jo, izrādās, ka mēs darām ne to un ne tā. Viņi pieprasa, lai mēs kaut kā īpaši parādītu un pierādītu savu patriotismu, lojalitāti, aizrāda uz neizdarībām, taču tikai retu reizi pamana un atzinīgi novērtē paveikto. Tā, piemēram oktobrī LTV Panorāmā "mazais cilvēks" (tas, kurš nenodarbojas ar lielo politiku) inficējās, saindējās, izraisīja avārijas, zaga, nemaksāja par apkuri, izdarīja noziegumus un tika tiesāts. Valsts prezidente 18. novembra uzrunā (svētku reizē!) no jauna norādīja uz pienākumu "ravēt", "rušināt", "laistīt" un "strādāt" (tiesa, tas ir labāk par Andra Šķēles vēlējumiem mazgāt kreklus un pļaut nātres), neatrodot nevienu labu vārdu tiem, kuri jau sen to dara bez valsts vadītājas norādījuma. Valsts prezidente nenosauca nevienu ierindas pilsoni, kurš kaut ko pozitīvu būtu izdarījis savam pagastam vai vienkārši godīgi veicis savu darbu bez "eiropeiska" atalgojuma. No publiskajā sfērā apritošiem tekstiem "mazais cilvēks" var izsecināt, ka viņš ir slogs uz valdības pleciem, problēmu cēlonis valstij.

Cenšoties saglabāt pozitīvu pašnovērtējumu, indivīdi meklē skaidrojumus. Visbiežāk tie ir izteikti ar stereotipu "mazā un daudzcietusī tauta", kas attaisno nevarību, toties nerosina uz rīcību. Otrs veids ir aizspriedumu kultivācija pret vājāku grupu (parasti čigāni, ebreji, seksuālās minoritātēs utt.). Tādējādi apgāda Vieda fobisko aktivitāšu popularitātes cēlonis varētu būt arī vēlme rast pozitīvu pašidentitāti, lai arī uz svešinieku diskriminācijas rēķina.

Latvijas krieviem kā sociālajai grupai cita problēma - nav sava pozitīva nosaukuma. Publiskā runa izvairās no vārda "krievs" lietošanas. Eifēmismu aizvietotāju skaits toties ir plašs un regulāri tiek papildināts. Tā, Valsts prezidentes svētku uzrunā nelatvieši pārtapuši par tiem, kam Latvija ir "mītnes vai patvēruma zeme".

Uzskatu, ka kopumā Latvija ir strukturāli integrēta. Par to liecina jaukto laulību un darba kolektīvu skaits, arī tas fakts, ka krievi un latvieši nebrauc dažādos tramvajos. Problēma sākas ar nespēju konkrēti runāt par realitāti - atvērti apspriest konkrētās attiecības ar konkrētiem vārdā nosauktiem cilvēkiem. Mēs pielietojam stereotipus pret grupu kopumā, neiekļaujot tajā savu kaimiņu vai kolēģi. Viņš, par spīti tam, ka ir krievs (čigāns, ebrejs, citādi atšķirīgs), tomēr ir lādzīgs. Tieši par šādu individuālo pozitīvo pieredzi mēs neprotam runāt publiski, savukārt negatīvos notikumus labprāt atspoguļo mediji.

Šajā vietā noslēdzas apburtais loks un es atgriežos pie raksta sākumā izteiktās atziņas - Latvijā nav pieņemts publiski runāt arī par "tautiešu" pozitīvo individuālo pieredzi. To nosaka pastāvošā ideoloģija, kurā valsts stāv pāri indivīdam. Varbūt arī, ka tas izriet no stereotipa "prieks, kad kaimiņam nosprāgst govs".

Ar šīm pārdomām vēlos paust viedokli, ka Latvijā problēmas rada ne tikai un ne tik daudz etniskās attiecības, bet varas attiecības, kas šobrīd neļauj ierindas indivīdam - gan nepilsonim, gan pilsonim - izveidot pozitīvu sociālo identitāti. Šīs varas attiecības tiek veidotas un īstenotas valodas ietvaros, liedzot sociālajām grupām iespēju runāt par sevi.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elīna Starostniece 02.01.2002 19:01
S.Kruka aprakstītā tēma ir pietiekami interesanta un diezgan sasāpējusi. Manuprāt, šis jautājums ir pārāk komplekss, lai tikai paši mediji varētu to atrisināt. Piemēram, saistībā ar "labajiem cittautiešiem" jeb krievvalodīgajiem, ar kuriem ikdienāmums it kā ir laba saskarsme, taču neviens par to publiski nerunā. Varbūt tas ir tādēļ, ka arvien liela daļa Latvijas iedzīvotāju (lai kā tas jaunajiem un progresīvajiem nepatiktu) ir vecāka gadagājuma, kas ir naidīga pret šo krievvalodīgajiem, krieviem un citu tautību pārstāvjiem 1940.gada, Sibīrijas izsūtījumu un citu vēsturisku notikumu dēļ. Pagātnes notikumu dēļ. Jo šaubos, vai viņu pašreizējie kaimiņi, pārdevēja veikalā vai kāds cits viņiem kaut ko tik šausmīgu ir nodarījis, lai ienīstu visus krievus. Tātad mēs nerunājam un pietiekami neanalizējam pagātni (šajā ziņā piekrītu mācītājam Ē.Jēkabsonam), tikai pieķeramies vispārīgajiem stereotipiem - krievi ārā no Latvijas utml. Mans tēvs arī nīst krievus. Domājams, tāpēc, ka viņa radus 1940.-os izsūtīja uz Sibīriju. Jo diez vai viņam pašam kāds krievs kaut ko patiešām ļaunu ir izdarījis, lai tādēļ ienīstu visus krievus.Protams, es viņam nepiekrītu. Taču viņš tāds nav vienīgais. Daudzi viņa gadagājuma cilvēku nīst krievus. Krievus nīst arī politika, ņemdama virsroku un kurinādama naidu ar saukļiem "Latvieti, nepadodies!" utml.Ko darīt?Jārunā, jāmaina domāšana un atkal jārunā. Lai arī kā domātu žurnālists, diemžēl viņš savu viedokli var paust vai nu tikai komentāros, vai arī atlases procesā, izvēloties noteiktus ekspertus, kas tad runās.Neesmu redzējusi, ka mums būtu pietiekami daudz labu šādu "iecietības" ekspertu. Ja arī ir, laikam viņi netiek pie vārda, jo visur vīd tikai politiķi. Populistiski izbraukdamiuz naida kurinošiem saukļiem. Būtu labi, ja viņu saukļi atdurtos kā pret sienu, taču nē... Diemžēl...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

trollis 23.11.2001 16:32
ir vel viens aspekts, kas paradas pardomajot augstak rakstito. musu politiku runas ir zemas kvalitates un publisko uzstasanos kultura nav ta pati augstaka. reiziem liekas, ka uzstasanas, intervijas utt notiek tadel, ka vajag un tiek uztvertas ka nepatikama nepieciesamiba. respektivi - gribetos, lai latvija attistotos tads pagalam interesants zanrs ka runu rakstisanas maksla. speciali cilveki tiktu algoti, ja politiki pasi nevar uzrakstit, kas izdomatu diezgan pamatigi, ko grib teikt un kapec un kad. to nevar izdarit viena vakara - ir nopietni japardoma katrs vards, tam jabut logiskam pamatojumam. a to biezi sanak, ka griba ka labak, bet sanak ka vienmer - tekstos ir pilns ar stereotipiem, kurus, ja ta padoma, pasi gribetu gazt no postamentiem.



bet piekritu, ka stereotipu esamiba nav nekas launs un nosodams. tas ir normali, ta ir katra pasaules uztveres sastavdala, informacijas kods. bez stereotipiem butu gruti un garlaicigi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

trollis 23.11.2001 16:31
ir vel viens aspekts, kas paradas pardomajot augstak rakstito. musu politiku runas ir zemas kvalitates un publisko uzstasanos kultura nav ta pati augstaka. reiziem liekas, ka uzstasanas, intervijas utt notiek tadel, ka vajag un tiek uztvertas ka nepatikama nepieciesamiba. respektivi - gribetos, lai latvija attistotos tads pagalam interesants zanrs ka runu rakstisanas maksla. speciali cilveki tiktu algoti, ja politiki pasi nevar uzrakstit, kas izdomatu diezgan pamatigi, ko grib teikt un kapec un kad. to nevar izdarit viena vakara - ir nopietni japardoma katrs vards, tam jabut logiskam pamatojumam. a to biezi sanak, ka griba ka labak, bet sanak ka vienmer - tekstos ir pilns ar stereotipiem, kurus, ja ta padoma, pasi gribetu gazt no postamentiem.



bet piekritu, ka stereotipu esamiba nav nekas launs un nosodams. tas ir normali, ta ir katra pasaules uztveres sastavdala, informacijas kods. bez stereotipiem butu gruti un garlaicigi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latviete 23.11.2001 16:27
Raksts, protams, ir interesants, taču var apspriest tajā izteiktās domas, turklāt nezinu, vai patiesi plašākam cilvēku lokam būtu tādas lietas jālasa. Pamatojums tam vienkāršs - būtībā šis raksts ir demagoģija, un ir taču jāļauj katram cilvēkam domāt un spriest pašam. Turklāt nevar taču runāt par "pozitīvas sociālās identitātes izveidošanu", ja ik uz soļa redzam brēcošas netaisnības, kas, lai cik savādi tas arī neliktos, tomēr gandrīz vienmēr ir saistītas ar katra indivīda nacionālo identitāti. Īsāk sakot, vispirms katram latvietim ir jābūt Latvietim, tad varēsim domāt par visu pārējo.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zvaigzne 22.11.2001 16:08
riskeju pateikt kaut ko neiederigu, bet, man tiri subjektivi skiet, ka autors raksta to, ko kadam jau sen vajadzeja pateikt publiski. un, raksts neparstav pieteikami populistisku viedokli. kaa saka- kas gribes, tas sapratis. man nav bijusi iespeja studet Visvalzja iela, tapec teiksju, ka sjii autora raksti butu jaapublicee pec ieespejas plasjak un laikrakstu pirmajas lapas. jo ir tacju tik patikami izlasit kaut ko par "mazajiem cilvekiem" un, pie kam izsverti pozitivi un saturigi uzrakstitu darbu. sen jau to esam pelnijusi!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

redakcija 21.11.2001 13:26
Komunikee -- lai uzzinātu par iespējām piedalīties šajā pasākumā, iesaku sazināties ar Cilvēktiesību un etnisko studiju centru (tālr. 7039290). Pēc iespējas runas un citus materiālus publicēsim politika.lv!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 21.11.2001 12:25
Nekaadi nespeeju saprast no kurienes ljaudiim ir radusies shii sakaapinaataa nepatika pret stereotipiem kaa taadiem.Stereotips nav nekas ljauns,tas ir normaals domaashanas instruments ,kuru izmanto ikviens spriestspeejiigs cilveeks.Stereotipiem ir ljoti sarezhgjiits un interesants veidoshanaas mehaanisms,kas joprojaam rosina peetnieku interesi.Stereotipi sakaarto muusu pasaules ainu,ljauj saprasties citam ar citu,biedroties un veidot konvencijas...Man shkjiet ,ka shii ciinja pret stereotipiem pati ir stereotipizeejusies.

Probleemas buutiiba maajo vien apstaaklii,kaa mees veerteejam to vai citu stereotipu,dazhi no tiem vairakumam shkjiet tik pienjemami un pashsaprotami,ka mees tos pat nespeejam pamaniit.Savukaart citu pastaaveeshana izraisa iebildes un taadeelj paraadaas nemiera ceelaaji ,kas tos izcelj no valodas kopainas ,nosauc par stereotipiem,liekot saprast ,ka tie ir kaut kas peljams un neveelams.Lai nu kaa ,bet katrs stereotips ir ljoti sarezhgjiits veidojums,kas satur sevii arii racionaalu komponenti.Patiesiibaa vieniigaa iespeeja ciiniities ar t.s. negatiivajiem stereotipiem ir to racionaala kritizeeshana,protams,ja taada ir iespeejama,un aizvietoshana ar citiem,jauniem un pozitiiviem stereotipiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marta 21.11.2001 11:55
Pilnībā piekrītu autoram ... manuprāt žurnālistiem progresīvos medijos vajadzētu dot savu artavu stereotipu izskaušanā bet tieši otrādi -- viņi visiem spēkiem tos veicina. Jo tautai patīk lasīt to, ko viņa domā. Neatkarīgā Rīta Avīze ir viens spilgts piemērs -- Sandras Veinbergas darba aprakstā droši vien ir ierakstīts kaut kas par pelnu kaisīšanu uz latviešu galvas. Un latvieši sajūsmā lauž krēslus, un jūtas mazi un apdraudēti un ieslīgst divās galējībās: no sērijas Garda: homoseksuāļus-izdzimteņus-iznīcināt vai Vaira: mēs esam diženi, ar asarām acīs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

komunikee 21.11.2001 11:49
Raksts šķiet aktuāls un tēma, kaut gan ļoti būtiska, tomēr sabiedriskā līmenī maz diskutēta. Lauzt vai transformēt sabiedrībā valdošos aizspriedumus medijiem nav ne izdevīgi, ne vajadzīgi, jo indivīds apzinoties savu pašvērtību, kļūs izglītotāks arī informatīvajās vajadzībās, ko medijiem nav pa spēkam nodrošināt. Gribēju vien pajautāt, vai 23. novembrī plānotais seminārs paredzēts tikai izredzētai publikai, vai iespējams piedalīties arī komunikāciju zinātņu studentiem?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Inese 21.11.2001 11:26
Tāpat masu mediji un cilvēki savās ikdienas sarunās stereotipzē lauku jauniešus un pilsētas jauniešus. Presē varam lasīt par to, cik grūti ir lauku jaunietim, kā nu viņš tur cīnās ar trūkumu, sliktām skolām, par viņa vienīgo lielāko sapni - ātrāk nokļūt Rīgā. Jaunietis no laukiem tiek nostādīts tādā "mazā nabadziņa" pozīcijā, lai gan patiesībā šie jaunieši visbiežāk ir tie kolosālākie cilvēki. Viņiem netrūkst ne pašpārliecinātības, ne prāta, viņi ir interesanti, un viņu vienīgais sapnis nebūt nav nokļūt Rīgā. Pazīstu daudzus, kas pēc 12.klases beigšanas apzināti izvēlējušies augstskolu, kas nav Rīgā, kaut gan Rīgā mācīties būtu par ģeogrāfiski izdevīgāk. Daudziem Rīga vienkārši riebjas, bet man riebjas tas, ka paši jaunieši no laukiem mēdz sevi nostādīt tādā pazemojošā pozīcijā, ko vēl atražo mediji.

Citi autora darbi
Kastes 255x203(2)

One more try* 10 Autors:Sergejs Kruks

Ciriki 255x203

Daudzes čuriki 3 Autors:Sergejs Kruks