Vārdi skaļi, ietaupījums - apšaubāms 8

Lai saliedētu sabiedrību, ir akūti nepieciešams pateikt, ka publiskā pārvalde ir pieļāvusi kļūdas un tagad ir gatava papildus izdarīt vairākas lietas, lai mazinātu savu kļūdu sekas.

Iesaki citiem:
Ietaupijums apsaubams
Foto:Gideon



Izlasīju kārtējo ziņu, kurai vajadzētu manāmi iepriecināt vēlētāju sirdis un prātus, — raugi, premjers likvidēs aptuveni 2800 štata vietas un ietaupījums būs grandiozs — turpat veseli 28 miljoni latu[ 1 ]. Pirmais iespaids — premjera Godmaņa (LPP/LC) plāns ir līdzīgs labai aizjūras superdiētas reklāmai, kura sola, ka 5 dienās iespējams zaudēt 5 kilogramus svara. Tikai nekur netiek lāgā pateikts, ka, tik strauji zaudējot svaru, var iedzīvoties arī veselības problēmās. Labāk no kilogramiem šķirties samērīgi — tā apgalvo diētu speciālisti. Līdzīgi arī ar minēto valdības vadītāja plānu, bet — par visu pēc kārtas.

Mēneša laikā dienas gaismu ir ieraudzījuši divi plāni. Pirmais — 16.janvārī[ 2 ], un tas konceptuāli ieskicēja iespējamo ministriju sadali starp valdošajām partijām un iespējamo iestāžu apvienošanas radikālo un ne tik radikālo versiju. Bet 30.janvārī jau tika publiskots nākamais plāns, kurš ir pirmā, t.i. 16.janvāra, plāna radikālākas versijas detalizētāks izklāsts.

30.janvāra plāns pilnīgi skaidri norāda, kurās iestādēs tiks samazinātas štata vietas un kuras tiks apvienotas. Plāna zobens asi cērt gan pašas ministrijas, gan arī peltās aģentūras, tāpēc vien pats fakts, ka ir politiska vēlme ķerties klāt un reorganizēt iepriekšējos gados veidoto administratīvo struktūru, ir apsveicama. Turklāt tiek piedāvāts apvienot iestādes, kuras veic līdzīgas funkcijas, tāpēc ir cerība, ka plāna realizācijas gadījumā iestāžu kļūs mazāk.


Diēta vai uzblīšana?

Tomēr, izlasot plānu, pirmā mirkļa prieks par to noplok. Saskaņā ar plānu kopējais štata vietu skaits valsts kapitālsabiedrībās pieaug, nevis samazinās. Tātad tiek samazināts valsts kapitālsabiedrību skaits, bet to apjoms palielinās. Tas ir mazliet aizdomīgi, it sevišķi, ja valsts kapitālsabiedrības Latvijas sabiedrībai saistās ar tām pašām padomēm, valdēm un dīvainiem ziedojumiem politikai pietuvinātu personu projektiem. Turklāt, plānā ir iekļauti pat VAS Latvijas valsts meži, kurai štats samazināts netiks (pirms un pēc reorganizācijas būs 1084 darba vietas), un Pārtikas un veterinārais dienests, kuram štata vietas pat pieaugs no 1091 uz 1242.

Raugoties prognozētajos grandiozajos ietaupījuma ciparos, mēģināju saprast, vai šis ir ietaupījums, kas paliks pāri pēc tam, kad atlaistajiem darbiniekiem tiks izmaksātas viņiem pienākošās kompensācijas, bezdarbnieku pabalsti un kad apvienotajām iestādēm būs nomainītas izkārtnes un vizītkartes? Varbūt tomēr tas ir ietaupījums, kas radīsies, kad šo darbinieku vairs nebūs iestādēs, jo sociālās garantijas kā, piemēram, bezdarbnieka pabalsts, šeit netika rēķinātas, jo tās taču nāk no valsts budžeta citas kabatas. Ja ir pareizs pēdējais pieņēmums, tad ietaupījuma cipari nemaz nav tik grandiozi.

Politiski karstais kartupelis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šajā plānā ir iekļauts ar īpašu piezīmi — informācija par tā štata vietām ir valsts noslēpums. Sabiedrībai ir jāzina, ka arī KNAB tiks atņemtas štata vietas, tomēr — cik — to nevienam neteiks, lai korumpanti nesapriecājas. Tikai kāpēc tad tādā pašā veidā plānā nav ietverts Satversmes aizsardzības birojs un citas slepenas struktūras? Varbūt tāpēc, lai spiegi pārlieku nepriecājas?

Visbeidzot plāns nepaskaidro visbūtiskāko — vai apvienotā pārvalde būs lētāka un ekonomiskāka iedzīvotājam. Ar ekonomiskumu es saprotu gluži vienkāršu lietu — iestādes un pārvaldes darbības nodrošināšanai pēc iespējas efektīvāk tiek izmantoti nodokļos samaksātie līdzekļi, un vienlaikus netiek paceltas iestādes sniegto pakalpojumu cenas. Vismazāk es vēlētos redzēt situāciju, kad mānīgā ietaupījuma vārdā tiek samazināts no valsts budžeta, tas ir — no nodokļiem, iestādē ieplūstošais naudas apjoms, bet iestādes sniegto pakalpojumu cenrādis aug, un nauda tiek izvilināta pa tiešo no iedzīvotāju makiem. Tomēr pārliecības, kas viss nenotiks tieši tā, man pagaidām nav. Zinot, ka aģentūrām ir sniegto pakalpojumu cenrāži un ka, aizbildinoties ar dzīves dārdzību, cenas tiek paaugstinātas, esmu pat pārliecināta, ka drīz pēc apvienošanās Ministru kabinetā būs rinda ar grozījumiem dažādu aģentūru maksas pakalpojumu cenrāžos.


Kaitējums veselībai

Plāns atkal kāpj uz vecajiem grābekļiem — nekur nav pateikts, kā tas saistāms kopā ar novadu reformu un iecerēto funkciju pārdali starp pārvaldes līmeņiem. Tas atspoguļo šobrīd publiskajai pārvaldei manāmo identitātes problēmu — pašai publiskajai pārvaldei kā vienotam veidojumam nav savas kopīgas vīzijas un redzējuma, kas ierēdņiem tagad ir jādara. Amatpersonu nespēja vienoties, ka valsts līmenis un pašvaldību līmenis ir viena ēdiena sastāvdaļas, ir radījusi absolūti bezgaršīgu kokteili. Rezultātā funkcijas tiek mētātas no valsts līmeņa uz pašvaldību pleciem, paralēli virtuozi manipulējot ar finansējuma piešķiršanu un abu pušu izmisīgiem apgalvojumiem par finansējuma trūkumu un nespēju pildīt funkcijas.

Turklāt arī valdības lēmums no vienas puses samazināt atalgojumu publiskajā pārvaldē un atteikties no vadības līgumiem, bet no otras puses daļēji kompensēt atņemtos vadības līgumus norāda uz ļoti bīstamu tendenci. Būtībā valdība piekāpjas ierēdniecības prasībām kompensēt vadības līguma zaudējumu, ar vienu roku samazinot štata vietas, bet ar otru štatus pārbīdot uz valsts kapitālsabiedrībām.

Publiskā pārvalde nav gatava atzīt savas kļūdas nedz institūciju, nedz amatpersonu līmenī, ko daļēji var izskaidrot ar bailēm no tam sekojošām sankcijām un daļēji — ar neziņu, kāda uz to būtu sabiedrības reakcija. Taču, lai spētu saliedēt sabiedrību, manuprāt, šobrīd ir akūti nepieciešams pateikt, ka pārvalde ir pieļāvusi vairākas kļūdas un tāpēc ir gatava papildus izdarīt vairākas lietas, lai mazinātu savu kļūdu sekas.

Visbeidzot, neatgriezenisku kaitējumu publiskajai pārvaldei var nodarīt, ja štatu samazināšanas un atlaišanas haosā no publiskās pārvaldes aiziet savas jomas speciālisti, lai arī sabiedrībai kopumā ir tīkams uzskats, ka ierēdniecība ir parazītu bars, kurš neko neprot. Tomēr šāds uzskats ilgtermiņā grauj valsts leģitimitāti. No otras puses, nav pieņemama arīdzan situācija, ka Latvijas publiskajā pārvaldē ir nodarbināti krietni vairāk darbinieku nekā Lietuvā un Igaunijā.


Audits un „vecās” cenas

Valsts pārvaldei akūti ir nepieciešams funkcionālais audits, bet vēl būtiskāks ir jautājums par to, kādi kritēriji šādā auditā tiks izmantoti. Ja funkcionālā audita kritēriji tiks ņemti no Latvijas normatīvās sistēmas, tad ir liels risks, ka audita rezultāti būs labi aprakstīti, bet grūti ieviešami. Es ieteiktu audita kritērijus par funkciju sadali starp iestādēm un kopējo institucionālo uzbūvi pārņemt no Igaunijas, jo šī mūsu kaimiņvalsts tomēr ir spējusi izveidot kompaktu pārvaldes sistēmu, kas ir gan ekonomiskāka, gan arī skaitliski neliela. Pretējā gadījumā, balstot auditu uz vietējo normatīvo aktu prasībām, var nonākt pie vispārzināmā un iepriekš paredzamā rezultāta — ir ļoti daudzas funkcijas, kuru izpildi pieprasa normatīvie akti, bet tās netiek pildītas, jo nav budžeta.

Lai izvairītos no sniegto pakalpojumu pieauguma apvienotajās aģentūrās, es ieteiktu attiecīgajos normatīvajos aktos iekļaut nosacījumu, ka jaunajā aģentūrā pakalpojuma nodeva nedrīkst būt lielākā par to nodevu, kas bija pirms aģentūru apvienošanas, un ka nodevu nedrīkst palielināt vismaz nākamos trīs gadus. Valdības pienākums ir pasargāt sabiedrību no administratīvo izmaksu pieauguma, un tas būs viens solis pretī sabiedrības uzticēšanās pieaugumam.

Pat igauņi ir nonākuši pie atziņas, ka, lai saliedētu sabiedrību, vajag atzīt kļūdas un aicināt jebkuru sabiedrības pārstāvi izteikt idejas, kā pārvarēt krīzi. Tāpēc loģiski būtu, ja arī nozares politiku veidojošās ministrijas beidzot atzītu savu akūto nespēju risināt samilzušās ekonomikas problēmas un aicinātu talkā ekspertus, zinātniekus un uzņēmējus risinājumu meklējumos.


_________________________

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

J13 12.02.2009 14:50
Kur vien paskatāmies un paklausāmies valdības un Saeimas darbošanos,visur sastopamies ar galēju nekompetenci,vai tīšu blēdīšanos.Pie kam tas viss tiek pasniegts uz grezna šķīvja ar zelta inkrustācijām.Aiz tām tiek slēpta patiesā lietu būtība.Tauta priecājas par smuko šķīvi,bet saturu nemaz neievēro un to pieņem kā vērtību.Tāpēc ir nikni jāuzbrūk šādām izdarībām,lai šie kompartijas divkošu skolu beigušie deputāti nevarētu tautai aizmālēt acis ar savām blēdībām.Jebkuru indi taču pasniedz kopā ar kautko gardu.Tos ir jānodala.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kiki 09.02.2009 11:48
Es gribētu kritizēt autori - pirmkārt, plāns ir piedāvāts diskusijai, nevis galējā redakcijā, tad nu no Jūsu puses būtu daudz vērtīgāka priekšlikumu un viedokļu apmaiņa, nevis samērā destruktīva un populistiska kritika.

Otrkārt - plānā paredzamie ietaupījumi ir uzsvērti ne tikai tiešā veidā uz algu fonda rēķina, bet arī atvieglojot birokrātisko aparātu - mazāk kontrolējošās iestādes, kas jāpārvar uzņēmējiem un iedzīvotājiem - tas būtu aspekts, ko Jums, speciālistiem, vērtēt un analizēt.

Kā arī, ja reiz esiet tik prasīga pret cipariem, tad lūgums ir būt uzmanīgākai, Jūsu minētie fakti: " Pārtikas un veterinārais dienests, kuram štata vietas pat pieaugs no 1091 uz 1242." ir nepatiesi, jo tabulā cipari ir minēti otrādi - tagad ir 1242 darbinieki, paliks 1091.

Un noslēgumā - prasīt atbildību kādam vispārīgi, nekādu rezultātu nesniegs. Es kā LU studente varētu no rīta līdz vakaram un no vakara līdz rītam bļaut, cik ļoti mani neapmierina LU studiju kvalitāte, taču tas netraucē Jūsu priekšniekam intervijās lielīties par milzīgi augsto LU studiju kvalitāti... bet mānā programmā izmaiņu nebūs. Tāpēc ejam kopā ar kursa biedriem un savus konkrētos iebildumus un priekšlikumus iesniedzam programmas direktoram...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dianana 07.02.2009 11:54
piekriitu veidoklim.Taapat gribu pieveerst uzmaniibu, apvienojot -savienojot, kaa arii tiks vairots birokratiskaas kapnes, saskanjojot un radot iestades dokumentus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vietējais 06.02.2009 18:34
Piedāvāju veidot politiķu "atslēgvārdus" - http://nozares.izteikumi.com/index.php?cat=12

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kili 06.02.2009 03:02
Varbut mums ka pingviniem, tomer nevajadzetu saspiesties kopa ar muguram, bet gan salikt kopa galvas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marija 04.02.2009 17:24
Paldies par rakstu, Iveta!

Tas, ka 'ietaupījums', iespējams, aprēķināts bez kompensacijām un bezdarba pabalstiem ir viena problēma, bet ir vēl citas. Man liekas ka ar sasteigtu 'reformēšanu' var atcelt dažus Repšes laika sasniegumus - aģentūras nevis ka 'pelnošā valsts pārvalde', bet kā politikas īstenošanas instruments; kapitālsabiedrību patvaļas ierobežošana un tamlīdzīgi. Rezultātā varam dabūt atkal 90. gadu situāciju valsts pārvaldē - katrs valsts kapitālsabiedrības vadītājs vairāk vai mazāk taisa savu biznesu. Plus ja īstenosies TP iecere par valsts sekretāru sanāksmes atcelšanu, neaizvietojot esošo informācijas sistēmu par normatīvo aktu virzīšanu ar citu tikpat caurspīdžigu sistēmu... tad jau noteikti būs vieglāk slēpt no sabiedrības šaubīgus darījumus valsts pārvaldē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolītis - Kristīne 04.02.2009 16:53
Atbildei ir jāpārfrāzē sena padomju anekdote par krokodiliem kuri lido:

"Vai jūs ņemat vērā mūsu ieteikumus jautā profesors pskp biedram? Jā, protams? Bet kā tad Jūs ieklausaties mūsu ieteikumos turpina tincināt profesors? Mēs ieklausamies Jūsu ieteikumos mierīgi un ļoti klusi, atbild pskp biedrs..."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kristīne 04.02.2009 15:35
šajā valstī politologos kāds vispār ieklausās?

Saistītie raksti
Citi autora darbi
12727110013 5c69a8acc9 z

Daudzveidīgās un mainīgās Latvijas identitātes 13 Autors:Ivars Ījabs, Toms Rostoks et al

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Baltijas jūras reģions pēc Eiropas Savienības paplašināšanās: attīstības scenāriji 0 Autors:Žaneta Ozoliņa, Iveta Reinholde, Toms Rostoks (ed.)