Vardarbības apburtais loks 12

Sievietes cieš, viņas tiek sistas, tad viņām izveido krīzes centrus, kuri strādājot saprot, ka cīnās ar sekām, ka jāstrādā ir ar vardarbīgiem vīriešiem. Bet patiesībā cēlonis ir vēl tālāk – vardarbība mūsdienu sabiedrībā ir problēmu risināšanas veids. Kāpēc Bušam ir atļauts sist Huseinu un vīram nav atļauts sist sievu?

Iesaki citiem:

Jūs esat organizējis pirmo un vienīgo psiholoģiskās palīdzības grupu vīriešiem “Skalbēs”. Kas bija pats galvenais, ko viņi gribēja iegūt no šīs grupas?

Sākumā mēs mēģinājām veidot grupu vardarbīgiem vīriešiem, taču no viņu puses nebija nekādas intereses. Tad mēs ar Dmitriju Kalniņu-Bergu, kurš tāpat kā es ir mācījies arī eksistenciālo psihoterapiju, izveidojām atbalsta grupu vīriešiem. Gribējām izpētīt stereotipus, pamēģināt, bet pirmais piegājiens nesanāca – uz pirmo reizi atnāca četri vīrieši, uz otro tikai divi. Pēc pusgada sākām vēlreiz, tie paši divi dalībnieki turpināja nākt bija arī citi interesenti. Grupa bija atvērta – dalībnieki pievienojās un gāja prom – kopā piedalījās ap 18 vīriešu. Viņiem bija ap 20 sesiju, reizi nedēļā tikāmies uz divām stundām.

Jautājumi bija visvisādi. Par attiecībām vispār, par attiecībām ar otro pusi, par naudas lomu attiecībās – ko darīt, ja sieva nestrādā, vai arī – pelna divreiz vairāk, par varu, par attieksmi pret bērniem, pret vecākiem – kā viņiem pastāstīt par to, kas notiek manā ģimenē, par attieksmi pret strādāšanu, par veselību, par ārstēšanos, par mīlēšanos – vai var būt, ka vīrietim negribas mīlēties… par visu ko.

Mēs visi runājām par to, kā mums, vīriešiem, iet. Tā bija diskusija.'


Kā Jūs domājat, kāpēc šis pasākums nenotiek regulāri, kāpēc nav intereses par to?

Man liekas, ka ir vairāki iemesli. Viens ir tas, ka nav piedāvājuma, un piedāvājuma nav tāpēc, ka nav pieprasījuma... Tas ir tāds apburts loks. Otra lieta – vīriešiem, kas nāk uz tādu pasākumu, ir jāatzīst, ka viņi paši ar kaut ko netiek galā, ka viņi iet pēc palīdzības, pēc padoma. Tas nozīmē, ka kaut kādā ziņā viņi ir vāji, ka viņi kaut ko nespēj. Taču tas ir pretrunā ar stereotipu, ka vīrietim vienmēr viss ir jāspēj.


Taču, piemēram, ja mēs salīdzinām situāciju ar Ziemeļvalstīm, tur pašlaik grupas vardarbīgiem vīriešiem vai vīriešiem, kas netiek galā ar savām problēmām, ir diezgan izplatītas. Kā Jūs domājat, kāpēc tur tas darbojas, bet šeit nē?

Tur uzskati par vīriešiem ir citādāki – ir pieņemami vīrietim iet pēc palīdzības, tas nenozīmē, ka viņš pēkšņi vairs nav vīrietis. Tas ir saistīts ar audzināšanu. Tur acīmredzot ir bijuši cilvēki, kuriem ir bijusi iespēja izteikties, nauda un viņi pietiekoši ilgi un pareiziem vārdiem ir teikuši vīriešiem – runājot, ar plakātiem, ar reklāmām – ka tas ir pieņemami. Piemēram, Norvēģijā centrs “Alternatīva vardarbībai” darbojas jau 15 gadus un tur viss sākās ar to, ka viņiem iedeva naudu, lai risinātu vardarbības problēmu, un tad viņi sāka skatīties, kā to var darīt. Viņi mēģināja dažādos veidos reklamēties, lika par sevi informāciju telefona būdiņās... Daudz kas nestrādāja, bet viņiem bija iespēja mēģināt un bija finansu līdzekļi. Šeit ir tā, ka cilvēkiem, kas ir ar mieru darīt kaut ko šajā lauciņā, lielākā daļa laika ir jāpavada, meklējot finansējumu un pārliecinot citus, ka tas ir nepieciešams.


Norvēģijā iedod naudu un tad viņi sāk kaut ko darīt. Kāda ir Jūsu attieksme pret apgalvojumiem, ka tā īsti nav problēma, ka problēma faktiski tiek radīta?

Tas ir diezgan demagoģisks apgalvojums. Tas, ka šī problēma netiek risināta un ka nav cilvēku, kas būtu gatavi par to cīnīties, nenozīmē, ka tā nepastāv kā problēma. Tas liecina tikai par to, ka cilvēki nav gatavi to risināt. Līdzīgi kā ar spēļu automātiem vai narkomāniem, vai vardarbību skolās. Cilvēkiem, kas to dara, iespējams, ar laiku aptrūkstas personiskas ieinteresētības un motivācijas. Viņi pamēģina un pēc pusotra vai diviem gadiem atmet ar roku, jo viņi kā idejas cīnītāji tiek apsmieti no visām pusēm.


Kāpēc ir jārunā tieši par vīriešu vardarbību?

Tāpēc, ka pēc statistikas datiem 80-95% procenti tie ir vīrieši, kuri ir vardarbīgi ģimenē. Tās ir varas attiecības – vīrietis ir spēcīgāks, sieviete ir vājāka, vecāks ir spēcīgāks, bērns ir vājāks. Taču, runājot par vardarbības upuriem vispār, vīrieši cieš vairāk. Tie ir kautiņi uz ielas, situācijas policijā vai armijā. Kopumā vīrieši cieš vairāk, bet ģimenē lielākoties cieš sievietes. Tāpēc runājot par vardarbību ģimenē, runā tieši par vīriešu vardarbību.


Pērs Isdals, norvēģis, kas strādā organizācijā “Alternatīva vardarbībai”, raksta: “Vīrieši un vīriešu kultūra ir varmācības avots, un mums jāpievēršas šim avotam.” Viņš skaidro vardarbību ar vīriešu kultūru. Kā Jūs komentētu šo apgalvojumu?

Es to redzu tā: mūsu kultūra ir patērētājkultūra, tirgotājkultūra un vīriešu kultūra. Tā ir demokrātija – visiem ir vienlīdzīgas iespējas un stiprākais uzvar... Pumpē savus muskuļus, tad tu būsi stiprāks, un tad tev ir vienādas iespējas uzvarēt. Vairākumam ir taisnība – un vairākums nozīmē arī vairāk spēka, vairāk naudas.


Ja var runāt par vīriešu kultūru, vai varam runāt arī par sieviešu kultūru vai sievišķo kultūru?

Es domāju – jā. Es gan neesmu tādu redzējis, un es nezinu, vai tāda kaut kur ir. Labākajās izpausmēs noteikti tādā kultūra ir daudz vairāk līdzcietības, līdzjūtības, daudz vairāk sadarbības un atbalsta, tur nav konkurences, jo nav par ko konkurēt. Tā ir kultūra, kura balstās uz kopību, atbalstu un sadarbību, nevis uz konkurenci.


Novembra otrajā pusē Jūs Strasbūrā piedalījāties pasākumā “Terapeitisks darbs ar vardarbīgiem vīriešiem”, kuru organizēja Eiropas Padome. Ko Jūs tur uzzinājāt?

Šis pasākums bija domāts, lai pulcētu profesionāļus no Eiropas, kas strādā šajā lauciņā – lai viņi apmainītos ar pieredzi un sāktu sadarboties. Bija pārstāvētas 10 valstis, kopā bijām kādi 14 cilvēki. Visi stāstīja par to, kā kurš ir strādājis, ar kādām metodēm, vai un kā tiek mērīta darba efektivitāte. Tas bija pasākums, lai iegūtu “fotogrāfiju” par to, kas pašlaik notiek Eiropā. Tur notiek ļoti daudz kas, salīdzinoši pie mums nenotiek nekas. Tur ir idejas, nauda, atbalsts dažādos līmeņos, tur cilvēki strādā daudz un nopietni, un ilgi. Viņi ir izmēģinājušies strādāt grupās un strādāt individuāli, strādāt ar brīvprātīgiem vai tiem, kurus tiesa vai policija atsūta piespiedu kārtā, strādāt ar terapiju kā alternatīvu sodam vai strādāt ar terapiju papildu sodam... Viņi diskutēja par niansēm, kā ir labāk: vai vajag kontaktēties ar esošajām vai bijušajām partnerēm vai nevajag, vai ir jēga veidot atvērtas vai slēgtas grupas, vai vienā grupā var jaukt dažādus vardarbības tipus – piemēram, vardarbība pret bērniem, pret partneri vai seksuālo vardarbību. Liels darbs notiek ar imigrantiem – 70% vardarbības notiek imigrantu ģimenēs, savukārt no viņu klientiem imigranti ir tikai 5 %, līdz ar to rodas jautājums – kāpēc tas ir tā un kā varētu piekļūt pie imigrantiem. Bet pie mums...


Kas, Jūsuprāt, būtu jādara Latvijā, lai varētu produktīvi strādāt šajā jomā?

Ir jādara ļoti daudz. Jāstrādā publiski, jāmaina sabiedrības attieksme. Reklāma ir viens veids, kā strādāt ar sabiedrību. Jāmaina sabiedrības viedoklis par to, ka vardarbība ir nevis ģimenes iekšējā lieta, bet tā ir noziegums.


Un, piemēram, valsts politikā?

Bet politiķi jau ir tie paši cilvēki, viņiem ir tādi paši uzskati kā pārējiem! Es domāju, ka ir jāsāk ar sabiedrības viedokļa maiņu, ieskaitot Delfu komentētājus un politiķus, policistus un tiesnešus.


Es domāju, ka to vajadzētu darīt vairākos līmeņos. Diemžēl nākas secināt, ka dažreiz tās lietas, kas nāk “no augšas”, strādā ļoti labi.

Jā, tā ir otra lieta. Es ceru, ka no tā Strasbūras tikšanās rezultātā izveidosies kaut kas līdzīgs spiedienam uz Latviju. Piemēram, tā, ka prasīs – vai jūs, Latvija, Eiropas Savienības dalībvalsts, esat kaut ko darījuši šai lauciņā? Vai jums ir programmas vīriešiem? Iespējams, ka tas palīdzēs. Jā, to visu var darīt. Taču, ja to dara, neņemot vērā kontekstu... Piemēram, mums tagad pateiktu, ka īpaša uzmanība jāpievērš vardarbības jautājumiem imigrantu vidū – bet mēs pat ar pamatiedzīvotājiem šo jautājumu nerisinām! Spiediens no ārpuses katrā situācijā ir atšķirīgi vērtējams.


No otras puses, tikpat labi varētu tepat mainīt likumdošanu par vardarbību ģimenē.

Bet iespējams – likumos pat neko nevajag mainīt! Viss jau ir! Ir vainu pastiprinoši apstākļi - kā upura atkarība no varmākas, upura uzticība. (48.pants) Tas viss ir jau ierakstīts Krimināllikumā.


Tas nozīmē, ka būtu jāmaina tiesnešu attieksme?

Tieši tā. Likumi jau ir, tos tikai vajag darbināt, bet neviens nedarbina. Nu, kurš vardarbīgs vīrietis kādā brīdī, kad viņš žņaudz vai sit savu sievu, nav teicis, ka viņš viņu nositīs, ja viņa tikai iepīkstēsies? Krimināllikumā ir paredzēta atbildība par draudiem nogalināt, ja upurim ir pamats ticēt, ka šie draudi varētu tikt īstenoti. (132.pants). Ideāls formulējums! Kāpēc lai upuris neticētu? Vīrietis ir žņaudzis, viņš ir sitis, daudzos gadījumos ne vienreiz vien. Un kāpēc lai par draudiem nogalināt neiestātos kriminālatbildība? Vai kāds varmāka par to ir sodīts?


Lietuvā ir vīriešu krīžu centrs, Igaunijā arī ir vīriešu informācijas un izglītības centrs. Bijušajās sociālistiskā bloka valstīs ir kustības, kas cīnās par tēvu tiesībām. Latvijā nav nevienas organizācijas, kas sauktos par vīriešu centru. Kā Jums liekas, vai Latvijā vispār ir nepieciešamas vīriešu organizācijas un kustības, un ja ir, tad kāpēc tādu joprojām nav?

Man ir divas atbildes uz jautājumu, vai tas ir vajadzīgs. No vienas puses, individuālā līmenī - konkrēts vīrietis bez tā var iztikt. No otras puses, tas ir jautājums, vai sabiedrība šādā gadījumā būtu laimīgāka, veselīgāka. Uz šo jautājumu atbilde noteikti ir jā.

Es domāju tā – ja cilvēki ir pietiekoši nodrošināti un pārtikuši, tad viņi var sākt cīnīties par idejām un ideāliem. Šobrīd tas tā vēl nav.


Par nodrošinātību es īsti nevaru piekrist, jo, ja mēs paskatāmies uz sievietēm, Latvijā ir salīdzinoši daudz sieviešu organizāciju. Kāpēc pastāv sieviešu organizācijas?

Es domāju, mazliet atšķirīgas vērtību sistēmas dēļ. Sievietēm ir vairāk līdzcietības.


“Skalbes” ir Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienības sastāvā, tātad vismaz institucionāli mēģina veicināt dzimumu līdztiesību. Kā Jūs saprotat dzimumu līdztiesības jēdzienu?

Es to bieži nesaprotu. Es uzskatu, ka jebkuram cilvēkam neatkarīgi no dzimuma jābūt vienādām tiesībām. Respektīvi, nevar būt tāda situācija, kad kaut kas ir atļauts vai aizliegts tikai tāpēc, ka tu esi vīrietis vai sieviete. Taču man liekas, ka uz šīs bāzes ir diezgan daudz visādu pārspīlējumu. Piemēram, kvotas, kad ir noteikts, ka kādā amatā vai grupā jābūt noteiktam skaitam vīriešu un sieviešu. Tā nav līdztiesība; tas nozīmē, ka kāds tiek diskriminēts tikai tāpēc, ka viņam nav pareizais dzimums, kas atbilst tai kvotai, kurā ir vakance.


No otras puses, tas var būt veids, kā izlabot situāciju, kas pastāvējusi iepriekš.

Tas neizlabo situāciju, tas ievieš vēl vienu jaunu diskrimināciju. Nodomi ir labi, bet šis risinājums, manuprāt, nekam neder.

Otrā lieta... norvēģu pētnieks Jorgens Lorensens, kurš nodarbojas ar vīrietības pētījumiem, saka, ka vienīgās atšķirības starp vīrieti un sievieti ir anatomiskas, nekādu citu atšķirību nav, viss pārējais ir ieaudzināts, un – tas nozīmē, ka var ieaudzināt arī kaut ko citu. Es viņam īsti līdz galam nepiekrītu. Varbūt manas šaubas balstās uz kultūru vai uz maniem aizspriedumiem, bet es īsti neesmu drošs, vai tas tā ir.

Un trešā lieta, par ko neesmu īsti pārliecināts. Dzimumu līdztiesības idejas ir jaunas, tās vēl nekur nav pilnībā īstenotas. Es nezinu, vai sabiedrība, kur tās ir pilnībā īstenotas, ir labāka un laimīgāka. Man par to arī ir šaubas.


Kāpēc?

Ir tāds teiciens krieviski, ka jebkura efektīva vadības sistēma, aplūkojot to tuvāk, izrādās diktatūra. Bieži vien kolektīva atbildība jeb atbildības sadalīšana faktiski noved pie kolektīvas bezatbildības. Tāpēc man liekas, ka vienlīdzības idejas reizēm, neuzmanīgi ar viņām rīkojoties, kļūst diezgan bezatbildīgas.

No otras puses, man šķiet, ka efektīvāka sistēma ir tāda, kad katram ir sava vieta un viņš/viņa zina savus pienākumus, savas tiesības, savu atbildību un tās pilnā mērā realizē. Ja visi piekrīt šim lomu sadalījumam, tad visticamāk visi ir laimīgi. Klasiskajās ģimenēs tā arī ir - ideālajā gadījumā. Vīrs strādā, pelna, viņš uzņemas atbildību, aizsargā, sieviete rūpējas par ģimenes iekšējo kārtību, bērni aug un vecāki dod savus dzīvesgudros padomus. Ideālajā situācijā katram ir sava vieta. Vai tur ir nevienlīdzība, nelīdztiesība? Var būt un var nebūt. Sliktākajās izpausmēs tur nav līdztiesības. Es redzu, ka klasisko modeli ir ļoti viegli samaitāt un rezultātā tas rada ciešanas. Tikpat labi tas var notikt ar “vienlīdzīgo” modeli. Faktiski, pat nav tā, ka tās ir alternatīvas, bet brīžiem tiek parādītas kā tādas: klasiskais attiecību modelis un dzimumu līdztiesības modelis.

Vienlīdzība nozīmē, ka katrs ir vienlīdz atbildīgs par rezultātu. Lai cik skumji tas būtu, cilvēki – sievietes un vīrieši – bieži negrib uzņemties atbildību par sevi, kur nu vēl par otru. Ja viņiem liek to darīt, tad viņi ir nelaimīgi. Ja viņiem iedod skaidri definētu modeli – kā Bībelē, Vēdās – tad ir vienkārši. Droši vien tādēļ šīs vecās mācības joprojām dzīvo.


Pašlaik notiek diskusijas par to, ka bērnu kopšanā un audzināšanā vairāk jāiesaistās tēviem. Pētījumi liecina, ka vīrieši bieži vien pārāk daudz uzņemas algotajā darbā, kur mēģina sasniegt visu iespējamo, taču diemžēl nespēj to izdarīt, jo ir tikai cilvēki. Kā Jūs domājat, vai apspriežot šos jautājumus, informējot vīriešus, ka viņi var darīt tā un citādi, vai viņi varētu kļūt laimīgāki? Tas ir jautājums arī par to, kā dzimumu līdztiesības idejas un prakse ietekmē vīriešus. Vai viņi ir ieguvēji no šī procesa, vai viņiem vispār nekādu ieguvumu nav?

Es nezinu, vai ieguvumi ir viennozīmīgi saistīti ar laimi. Tie ir divi atšķirīgi jautājumi – vai tas palīdz vīriešiem būt laimīgākiem un vai vīrieši ir ieguvēji. Es tagad domāju par tēvu gājienu, kas nesen tika organizēts. Tā galvenā ideja ir “mums arī ir tiesības, mums pienākas, dodiet mums”. Nevis, ka mēs te darīsim, bet dodiet mums! Cilvēki liek uzsvaru uz savām tiesībām un nepievērš uzmanību saviem pienākumiem. Tas pats notiek arī no otras puses. Bieži vien dzimumu līdztiesības cīņa ir par tiesībām, par to, ka – dodiet mums vairāk. Tad iedod, bet es nezinu, vai cilvēki kļūst laimīgāki. Tiesībām un atbildībai jābūt līdzsvarā.

Ar kādu angli mēs apspriedām, kāpēc jāstrādā ar vardarbīgiem vīriešiem. Problēma ir tāda, ka sievietes cieš, viņas tiek sistas un tad viņām tiek izveidots krīzes centrs, kur viņas meklē psiholoģisko un juridisko palīdzību. Centrs kādu laiku darbojas un saprot, ka cīnās ar sekām, ka jāstrādā ir ar vardarbīgiem vīriešiem, nu it kā tas ir cēlonis. Patiesībā tas nav cēlonis, cēlonis ir vēl tālāk. Tā ir pati kultūra, pati sabiedrība. Kāpēc Bušam ir atļauts sist Huseinu un vīram nav atļauts sist sievu? Kur ir atšķirība? Vardarbība mūsdienu sabiedrībā ir akceptēts problēmu risināšanas veids. Policistam ir atļauts sist aizturēto vai vismaz biedēt ar vardarbību... Tas nozīmē, ka tā ir liekulīga sabiedrība. Runāts tiek par vienu, un darīts pavisam citādi.


Kā to var mainīt?

Ir daži cilvēki, kas to ir rādījuši. Gandijs, piemēram, māte Terēze, Jānis Pāvils II, Jēzus Kristus.


Ko mēs konkrēti varam darīt?

Sākt ar sevi un ar savu apkārtni, saviem tuvākajiem cilvēkiem. Mainīties pašiem.



Šī publikācija ir tapusi projekta "Masu mediju loma varas pārdalē" ietvaros, kas finansēts no "Eiropas Kopienas Dzimumu līdztiesības pamatstratēģijas 2001.-2005. gadam" līdzekļiem, bet Eiropas Komisija nav atbildīga par autora pausto viedokli un darba tālāko izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (12) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


strauja 08.02.2005 19:12
pilnībā piekrītu Imamam

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


imams 04.02.2005 17:41
Es redzu rietumu klasiskās ģimenes modeļa krīzi. Ir pienācis laiks pārvērtēt visas vērtības, uz kurām balstās sabiedrības pamatvienība – ģimene. Kristietības ideoloģija, kuru tik ļoti slavina, ir nodzīvojusi savu laiku. Īsi sakot, tā ir liekulīga, uz divkāršiem standartiem balstīta un savos pamatos vardarbīga. Nepārtrauktie atgādina par tām universālajām idejām un vērtībām un aicinājumi pie tām atgriezties ir demagoģija.Gribu būt optimists un ceru, ka cilvēki, kļūstot zinošāki un nodrošinātāki, atteiksies no viņiem uzspiestā vardarbīgā attīstības ceļa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

editek 17.01.2005 22:19
Paldies, Elizabete, laba intervija! Paldies Ansim par viedokli!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Visvaldis 14.01.2005 20:44
Staaljin:

Huseina rezhima pastaveshanas 20 un vairaak gados tika nogalinaats mazaak Iraakas iedzivotaju,nekaa to izdariija ASV iisaa laikaa.

No kurienes taadi skaitlji naak?!?

Ja kas ,ASV izveletais premjers vai prezidents(vairs neatceros) pats personiigi par ASV naudu iebraucis Iraakaa nodarbojaas ar terorismu-spridzinaja kinoteatrus un tml.

Spridzinaaja kinoteaatrus? Kurshs? Alawi? Es nemaz nezinu, par ko runaajiet.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 14.01.2005 16:02
Visvaldi.

Atvaino par manu stilistiku.Rakstaa tika teikts:" Kāpēc Bušam ir atļauts sist Huseinu un vīram nav atļauts sist sievu? Kur ir atšķirība? " Te ir replika uz Tavu godiiga pilsonja neizpratni kaa var kaads aizstaaveet tadu tiraanu kaa Huseins.Var.Huseina rezhima pastaveshanas 20 un vairaak gados tika nogalinaats mazaak Iraakas iedzivotaju,nekaa to izdariija ASV iisaa laikaa. Tad ,kur taadas tiesiibas? Draudi pasaulei? Ilgi mekleeja Iraakaa masu iznicinashanas ierochus -un neatrada. Bet tas itkaa bija iebrukuma pamats.Tad kaa vinjam pieradiit ka vinjsh nav ezelis?Neticees un vienalga sitiis.Ja kas ,ASV izveletais premjers vai prezidents(vairs neatceros) pats personiigi par ASV naudu iebraucis Iraakaa nodarbojaas ar terorismu-spridzinaja kinoteatrus un tml.Kursh te ir labais un sliktais? Visu nosaka propaganda nevis moraletiski apsverumi.

Tas skar ari sho dziljo un pardomaato interviju-vardarbiiba nav izoleets,vienreizeejs akts. Ir gan emocionala,gan gariiga vardarbiiba-un ljoti biezhi kombineejas.Tas ,kuram iesit ,biezhi izdara emocionaalu vai gariigu varmaaciibu pret siteeju.Probleema-kaa iziet no shii apburtaa loka?Nezinu.Der jau taas pashpaliidzibas grupas-bet vai Skalbes buus isti taa vieta,kur to veikt? Jo taa aura-teiksim pustundu atpakalj bija taas,kuras sit.Pec tam-siteeji.un ja nu siteejs satiek kadu nepazistamu sistu bet vinja atpaziist noluuku kapec te vinjsh naak,kadas lomaas vinji ir...nezinu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Visvaldis 12.01.2005 18:45
Kas ir "baks"? Vai runaajiet par "buck", kas ir dolaars? Un kas ir "chungurs"? Es to vaardu nesaprotu. Vai latviski nevariet runaat? Kaa mans iepriekshais komentaars saciija, Irakas karshs nebija par benziinu - tas bija par ienaidnieku draudiem. Un jaa - kaapeec sauciet sevi par "Staaljinu"? Staaljins (Josif Visarionovich Dzhugashvili) bija lielaakais 20. gadsimta ljaunums - veel ljaunaaks , kaa Aadolfs Hitlers.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 12.01.2005 11:11
19 gs. indianja skalps maksaaja 10 baksus.Jautajums:cik baksus maksaa viena irakiesha dziviba,kuru nogalinaaja,lai ASV patereetajiem nekad nepietruktu benziina un oligarhiem-lielaa chungura?

Nu neveicas gan taam tautam,kuriem ir naftas atradnem-muzhdien kautkas slikts notiekas-te revolucijas,te slikti diktatori,te velnszinkas.Galvenais ir ticet.Ticeet visam labajam.Ticet tam ,ko tev staasta.Ja tev saka-tas luuk ir laibais,bet luuk tas-sliktais.Njem un novaac vinju!Galvenais ir ticet!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Birule 12.01.2005 07:56
Vardarbiiba netiks izskausta nekad,jo tās pamatā ir cilvēka nepilnības-kompleksi, gļēvums, aprobežotība,arī garīga atpalicība-gan psiholoģiski , gan psihiski traucējumi.Stereotipus izveido sabiedrība, kura sastāv no nepilnvērtīgiem indivīdiem.Ja varbūt pakāpeniski tiks izskausta skaļa fiziskā vardarbība, tad paliks verbālā , vai vardarbīga attieksme.Jēzus un māte Terēze ir ideāli uz ko tiekties un nekad nesasniegt.Vardarbības upuriem palīdzēt ir saprātīgi, jo šim darbam ir rezultāti.Jo mazāk cilvēku gatavi kļūt par upuriem,jo varmākam mazāk iespēju.Varmākām pārsvarā nekāda palīdzība nav vajadzīga, jo viņi nespēj kritiski novērtēt savu uzvedību.Kāds ir parastais sievas slepkavas stāsts- es viņu tik ļoti mīlēju, ka nositu.

Lai izvairītos no vardarbības un mazinātu to- no bērnības indivīdam jāmāca izprast sevi, savas un citu nepilnības,transformēt agresiju sociāli pieņemamā veidā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Visvaldis 12.01.2005 00:46
Ir intersanti, ka kaut kaa Bushs un amerikaanji ir ievilkti diskusijaas. Ja amerikaanji nav pasaules lielaakie demokraati, kuri tad ir? Amerikaanju riiciba pret Iraku nav nelogjiska, jo Iraka uzbruka Kuveitai, un bija Amerikas ienaidnieki kaadus desmit gadus - un bija ljoti draudziigi ar radikaaliem musulmanjiem, un gribeeja dabuut masu izniicinaashanas ierochus. Un radikaalie musulmanji uzbruka Amerikai 11. septembrii, ne otraadi. Juus sakiet, ka amerikaanji deva desmit dolaarus par katru indiaanju skalpu. Tas bija 19. gadsimataa, un indiaanji skalpeeja baltos amerikaanjus ieprieksh tam. Ja gribiet pagaatnee skatiities, tad visaadus ljaunumus vereetu redzeet - no visaam puseem. Es domaaju, ka shis raksts ir par vardarbu sievieteem, ne par Bushu un amerkaanjiem. Smiekliigi!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

vvaldis 12.01.2005 00:02
Sāksim ar definīciju. Brīvība ir tiesības uzņemties pienākumus (atbildību). Izvelc šo atbildības stīgu cauri visiem notikumiem un daudz kas nostāsies savās vietās. Attiecībā par Bušu ir taisnība. Amerikāņi par katra Indiāņa skalpu deva desmit dolārus, tagad viņi sevi sauc par pasaules lielākiem demokrātiem. Vai tās nav bailes, kas arī tev viņus liek tā saukt? Bailes - ir sajūta un tā nosaka cilveka rīcību, nejau loģika. Buša rīcība ir neloģiska, nebija jāpaiet ilgam laikam lai par to pārliecinātos. Vardarbība ir neloģiska (arī pret sievieti). Man ar sievietēm sexā pastāv SM attiecības, bet tajās nav nekā vardabīga mums, kas ir iesaistīti šajās attiecībās, jo mēs abi esam brīvi, - spējam atbildēt par savu rīcību. Sabiedrība ir glēva, ar to domājot vardarbīgu likumu nepieciešamību kas ierobežotu vardarbību. Cilvēkam piemīt gan kolektīva, gan individuāla apziņa. Šeit arī iezīmējas dažas pretrunas. Tomēr ir mulķīgi tiekties pēc idealiem ko baidies aizstāvēt ar dūrēm. Atkal pretruna, tavs ideālas ģimenes modelis nav piemērojams citūr, kā tikai tavā ģimenē. Kaut gan atziņa kurai piekritīs daudzi ir, tev jāatbild par savu rīcību, un tās iemeslus meklē sevī, savā apziņā, nevis kolektīvajā (kultūrvēsturiskajā). Likums (bailes) nav spējīgs regulēt to.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 11.01.2005 20:22
Problēma ir tāda, ka sievietes cieš, viņas tiek sistas un tad viņām tiek izveidots krīzes centrs, kur viņas meklē psiholoģisko un juridisko palīdzību. Centrs kādu laiku darbojas un saprot, ka cīnās ar sekām, ka jāstrādā ir ar vardarbīgiem vīriešiem, nu it kā tas ir cēlonis. Patiesībā tas nav cēlonis, cēlonis ir vēl tālāk. Tā ir pati kultūra, pati sabiedrība. Kāpēc Bušam ir atļauts sist Huseinu un vīram nav atļauts sist sievu?

Tik vienkāršotus spriedelējumus redaktors gan varēja no intervijas izlaist. Pirmkārt, palīdzība sievietēm var būt arī reāls sasniegums - tā nav cīnīšanās ar sekām. Turklāt ne viena vien sieviete pati arī apzināti vai neapzināti piedalās varmācīgo vīriešu cietsirdīgajās spēlītēs - ir taču tādas sievietes, kurām vardarbību izjust gadās visu laiku, un ir tādas, kurām negadās gandrīz nemaz. Sievieti, kura cieš no vardarbības, parasti var uzlūkot vismaz par daļu no šīs problēmas. Tādēļ ir pamats šo problēmu risināt tieši ar sākot ar viņu.

Savukārt, Irākas kara iespaids uz vardarbību Latvijas ģimenēs - nez, kara veterāni varbūt kādu būs slikti iespaidojuši? :)) Varbūt norvēģu vīrieši jau sen izjūt šī kara psiholoģiskās traumas un veido atbalsta grupas? Preventīvie uzbrukumi suverēnām valstīm, kā ASV militārās doktrīnas sastāvdaļa, protams, ir interesanta tēma. Bet Latvijā nu jau labi sen visiem māca, ka vardarbība NAV normāls problēmu risināšanas veids. Izņemot situācijas, kad pastāv nopietns apdraudējums, kā Visvaldis jau norādīja.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Visvaldis 11.01.2005 18:54
Ideaalisms ir ljoti labs, bet reaalismaam jau ari vajag buut. Maates Tereezas un Jeezus Kristus maaciibas vajag buut muusu meerkjis, bet kaadreiz, iistaa pasaulee, varu vajag lietot. Vai sabiedrotiem nebija vajadziigs ciiniities ar Hitleru? Ja kaads uzbruuk pie ielas stuura, tad neddriikst sevi aizsargaat? Un saliidzinaat Irakas karu ar viirieshu vardarbiibu, ir tieshaam smiekliigi. Bushs, un lielaaakaa dalja amerikaanji, domaaja, ka Huseins bija drauds. Vai nu tas bija pareizi, vai nepareizi, ir visvienalga, jo taa bija taa ticiiba toreiz. Vai sieva bija drauds viiram? Tie ir pavisam citi apstaaklji.

Saistītie raksti