Vara un demokrātija Dānijā

  • Autors:Lise Togeby, Jørgen Goul Andersen, Peter Munk Christiansen, Torben Beck Jørgensen, Signild Vallgårda
  • Organizācija:Magtudredningen, Ārhusas universitāte, Dānija
  • Gads:2003
  • Valoda:Dāņu, secinājumi arī angļu valodā

Nosaukums oriģinālā: “Magt og demokrati i Danmark”

Iesaki citiem:

Pētījums ir apjomīgs, publicēts 50 grāmatās un 30 īsākās publikācijās. Pētījumu pasūtījis Dānijas parlaments 1997.gadā. Trīs gadu laikā datus vākuši un apstrādājuši 150 pētnieki.

Pētījuma mērķis bijis rast atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Kāda ir demokrātija Dānijā 21.gadsimtā un cik daudz tā atbilst demokrātijas ideāliem?

2. Kāda ir bijusi demokrātijas attīstība Dānijā 20.gadsimta otrajā pusē, vai šo attīstību var apzīmēt kā negatīvu vai pozitīvu?

Konkrētāk, pētnieki mēģinājuši konstatēt, vai indivīdu iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu (kas skar viņu ikdienu) ir palielinājušās vai mazinājušās? Un, otrkārt, vai lēmumu pieņemšanas varu viena institūcija ir pārņēmusi no otras, piemēram, parlaments šo varu ir zaudējis, kamēr valdība – ieguvusi?

Autori secinājuši, ka 20.gadsmita beigās arodbiedrību un masu (kolektīvo) kustību loma ir mazinājusies un to vietā nākušas daudz individualizētākas sabiedriskas aktivitātes formas, piemēram, petīciju parakstīšana vai naudas ziedošana konkrētiem mērķiem (šajos procesos, atšķirībā no kolektīvajām kustībām, indivīdi nav personiski pazīstami viens ar otru).

Tāpat autori secinājuši, ka Dānijā plaisa starp politisko eliti un sabiedrību ir mazinājusies, lai gan šis temats pastāvīgi atrodas sabiedrības dienas kārtībā. “Valsts vairs nav kaut kas attāls vai pārāks, tā vietā tā atrodas “acu līmenī” (vienā līmenī) ar pilsoni. Tā no pilnvaru valsts pārtapusi par ikdienas valsti,” teikts pētījumā. Autori pieļauj, ka viens no iemesliem, kāpēc temats “elite pret sabiedrību” joprojām ir tik plaši apspriests, ir fakts, ka spēcīgāki un aktīvāki indivīdi pieprasa lielākas iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā un izsaka savu neapmierinātību par tiem retajiem gadījumiem, kad šīs iespējas nav bijušas pilnīgas.

Runājot par institūciju varu, pētījumā secināts, ka pašvaldību un tiesu vara palielinājusies, un tā rezultātā Dānijas parlamenta (Folketing) vara samazinājusies. Tomēr parlaments šo varas samazināšanos kompensējis ar varas pārņemšanu no valdības un ierēdniecības.

Pētījumā arī secināts, ka kompetenču nodošana Eiropas Savienībai ir radījusi demokrātijas deficītu arvien lielākā politisko lēmumu skaitā.

Pētījumā interesanta nodaļa veltīta demokrātijas ideāliem – to definīcijām un nozīmei skandināvu izpratnē.


Power and Democracy in Denmark. Conclusions - secinājumi (angļu val. PDF)

Informācija par grāmatu

Iesaki citiem:

Citi autora darbi