Vara, sekss un brokastis 15

Ja Lūgšanu brokastu mērķis ir nostiprināt valstī kristīgos standartus, tad visas skaistās runas par pasākuma apolitiskumu ir viena vienīga liekulība.

Ford 255x203
Foto:Peas


Pašlaik rodas diskusijas par lūgšanu brokastīm — pasākuma jēgu un politisko aspektu. Izvēlējos piedalīties diskusijā, izklāstot savas domas un jautājumus, kas man šķiet neskaidri.

Lūgšanu brokastis mūsu valstī tiek rīkotas otro reizi. Organizētāji min, ka pasākums notiek jau ceturto gadu, acīmredzot divus pirmos gadus tas notika ar citu nosaukumu. Amerikas Savienotajās Valstīs lūgšanu brokastis ar šo nosaukumu pirmo reizi organizētas 1952. gadā. To vēsture saistīta ar organizāciju The Family (Ģimene), kuru 1935. gadā Sietlā nodibināja imigrants no Norvēģijas Ābrahams Vireide (Abraham Vereide). Viņš bija sludinātājs, kurš 1934. gadā Sanfrancisko rīkojis evaņģēlisko tikšanos mēnesi, kurā bija regulāras Lūgšanu brokastis ar vietējiem biznesa līderiem. 1945. gadā Vašingtonā tika organizētas pirmās Lūgšanu brokastis ASV kongresmeņiem, savukārt 1947. gada janvārī Vašingtonā notika četru dienu konference, kuras rezultātā tika izveidota Kristiešu līderības starptautiskā padome (International Council for Christian Leadership). Formāli šī organizācija tika nodibināta 1953. gadā, un tā kalpoja kā vienojoša struktūra dažādām nacionālajām organizācijām. 1972. gadā organizācija mainīja savu nosaukumu un kopš tiem laikiem saucas Brālības nodibinājums (Fellowship Foundation). Šī organizācija joprojām katru gadu rīko ASV Nacionālās lūgšanu brokastis, kurās kopš 1953.gada tradicionāli ar runu uzstājas ASV prezidents. Brālības nodibinājums ir ASV reģistrēta, no nodokļiem atbrīvota organizācija ar vairāk nekā 12 miljonu ASV dolāru gada ienākumiem no ziedojumiem. Brālības darbam ir slepenības oreols, un organizācija to pamato ar cilvēku privātās dzīves neaizskaramību, bet prese tās darbu vērtē neviennozīmīgi, jo pastāv aizdomas, ka brālības mērķis ir ne tikai lūgšanas, bet arī baznīcas varas un organizācijas ietekmes palielināšana, sasniedzot visaugstākos varas līmeņus.


Dažādie brokastu mērķi

Interesanti, kā pasākuma mērķi definē dažādas organizācijas, kas piedalās Lūgšanu brokastu rīkošanā. ASV Lūgšanu brokastu tīkls (Prayer Breakfast network) uzsver, ka viņu mērķis ir sasaukt līderus Jēzus Kristus vārdā[1]. Tātad pasākums ir saistīts ar ticības apliecināšanu un sludināšanu, nevis tikai ar iedrošinājumu un sadraudzību. Lūgšanu brokastīs draudzējas nevis visi, bet cilvēki, kuri sevi dēvē par kristiešiem, un līderi — cilvēki ar ietekmi.

Romas katoļu baznīca Latvijā acīmredzot saprot, ka pasākums var izskatīties kā mēģinājums vēl vairāk tuvināt kristīgo baznīcu un varu, tāpēc Lūgšanu brokastu mērķi definē diplomātiski: „Lūgšanu brokastu mērķis ir pulcēt Latvijas atbildīgākos un ietekmīgākos līderus savstarpējai sadraudzībai un iedrošinājumam. Pasākums veidots tā, lai cilvēkus ar atšķirīgu pieredzi no dažādām konfesijām, politiskajām partijām un nacionalitātēm vienotu ap augstākajām un cēlākajām Rietumu civilizācijas garīgajām, morālajām un ētiskajām pamatvērtībām.”[2] Interesanta ir doma par pamatvērtībām — acīmredzot, ar tām domātas kristīgās vērtības, tomēr kristietība nav pieminēta ne ar vārdu.

Savukārt Jaunā paaudze bez liekas diplomātijas un liekulības atklāti pasaka, ka ar šī pasākuma palīdzību valdība cenšas nostiprināt valstī kristīgos standartus un tradīcijas.[3] Ja mērķis ir šāds, tad visas skaistās runas par pasākuma apolitiskumu ir viena vienīga liekulība. Baznīca ir atdalīta no valsts tieši tāpēc, lai pilsoņi varētu izvēlēties tādu reliģiju, kādu uzskata par pareizu, vai arī būt nereliģiozi. Varētu likties diezgan loģiski, ka vienas reliģijas izcelšana ar mērķi valstī nostiprināt tās standartus apdraud demokrātiju un ticības brīvību.

Tātad savstarpējā sadraudzība un sadraudzība ar valsts varu notiek ekskluzīvi kristietības kontekstā. Lai gan Latvija ir multikonfesionāla zeme un citas konfesijas arī prot lūgt un tic Dievam, tomēr ne uz brokastīm, ne uz lūgšanām, ne arī draudzēties tās acīmredzami nebija aicinātas. Tāpat nebija aicināti tie pazīstamie kristieši, kuri nepiekrīt pašreizējai luterāņu baznīcas nostājai. Acīmredzot ar viņiem draudzēties nav svarīgi. Ja draudzēšanās un attiecību veidošana un uzturēšana ir paredzēta tieši starp varu un baznīcas varai lojāliem kristiešiem, vai tad tā tomēr nav politika?

Viens no Lūgšanu brokastu goda komitejas pārstāvjiem luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags norāda, ka "Lūgšanu brokastis ir apolitisks pasākums. To nerīko neviena partija un arī neviena konkrēta baznīca."[4] Viņaprāt, lūgšanu brokastis kalpo sabiedrības saliedēšanai un nepārkāpj valsts un baznīcas nošķirtības principu. Acīmredzot tas ir tikpat apolitisks kā Vanaga šā gada jūlijā prezidentam Valdim Zatleram izteiktais piedāvājums tradicionālo kristiešu konfesiju pārstāvjus iekļaut stratēģiskās analīzes komisijas darbā. Netika taču piedāvāts komisijā iekļaut tikai vienas konfesijas pārstāvjus, kas, pēc arhibīskapa domām, laikam būtu politiski. "Piedalīties Lūgšanu brokastīs nenozīmē piekrist katra dalībnieka uzskatiem. Runa drīzāk ir par dialogu," norāda arhibīskaps. Dialogu starp ko? Starp varu un baznīcu? Kāpēc tikai ar kristīgo baznīcu? Kāds ir dialoga mērķis? Skaidrības nav.

Tāpēc kā parasta Latvijas pilsone, skatoties uz šīm brokastīm no malas, secinu, ka pasākums tomēr ir politisks. Jo kristiešu vara vienojas kopīgā dziesmā ar valsts varu, un tas nozīmē, ka mūsu valstī labāk būt oficiālajai baznīcas politikai piekrītošam kristietim, nekā, teiksim, kādas citas konfesijas pārstāvim vai neticīgajam. Jo ar varu draudzējas tieši kristieši, viņus pazīst un atzīst, un, kā zināms, mūsu valstī pazīšanās ir pirmais solis dažādu labumu gūšanai un standartu nostiprināšanai.

Neatklātās vērtības

Kādas ir pamatvērtības, ar kurām Lūgšanu brokastu rīkotāji cer vienot līderus? Romas katoļu baznīca Latvijā bilst, ka „pasākums veidots tā, lai cilvēkus ar atšķirīgu pieredzi, no dažādām konfesijām, politiskajām partijām un nacionalitātēm vienotu ap augstākajām un cēlākajām Rietumu civilizācijas garīgajām, morālajām un ētiskajām pamatvērtībām.” Un ne ar vārdu nav paskaidrots, kas tad ir šīs cēlās vērtības.

Protams, ar to domātas tā saucamās „kristīgās vērtības.” Turklāt šķiet, ar šiem vārdiem mūsu valstī lielākoties apzīmē seksu starp vīrieti un sievieti. To pierāda interneta meklētājs, kurā, cerot atrast atšifrējumu, ierakstīju vārdus “kristīgās vērtības” un atradu daudzus apcerējumus par “pareizu” seksu. Pat premjera Aigara Kalvīša 2005. gadā sakarā ar seksuālo minoritāšu parādi sacīto: “Mēs esam uz kristīgām vērtībām balstīta valsts.” Vai tiešām šī ir vienīgā augstākā un cēlākā Rietumu civilizācijas vērtība? Vai tai par godu nepieciešams brokastot?

Manuprāt, politiķu koķetēšana ar baznīcu ir saistīta ar sabiedrības gaidām, ka baznīca kalpos kā morālais, ētiskais kompass. Diemžēl Latvijas baznīca sabiedrības diskusijās piedalās tikai tad, kad ir runa par seksu vai varu. Psihologs Zigmunds Freids šo parādību varētu pakomentēt daudz dziļāk un detalizētāk. Runājot par sabiedrībai aktuālām lietām, baznīca klusē. Pensionāri mirst badā, bērni un sievietes ģimenēs cieš no fiziskas vardarbības, tautas veselība cieš no dažādām atkarībām, mēs dzirdam par zagšanu valsts augstākajos ešelonos, bet baznīca klusē. Minētās laicīgās lietas tai neinteresē. Interesē tikai vara un sekss. Acīmredzot, tāpēc uz lūgšanu brokastīm tika uzaicināts īpaši neviennozīmīgi vērtētais Jaunās paaudzes vadītājs Aleksejs Ļedjajevs. Uzaicināts par spīti tam, ka Romas katoļu baznīca Latvijā raksta: „Lūgšanu brokastu uzmanības centrā būs pamatvērtības, ideāli un īpašības, kas kopīgas visiem vēsturiskajiem kristīgajiem uzskatiem.”


Kāpēc uzaicināja Ļedjajevu

Ļedjajeva baznīcas pārstāvji 2006. gada jūlijā ar izkārnījumiem apmētāja no Anglikāņu baznīcas iznākušos cilvēkus, arī mācītāju. Ļedjajevs ne tikai nav nosodījis šo vardarbīgo aktu, bet savā sprediķī „Tīkls ir pārrauts, un mēs esam atpestīti” (22.10.06) melo, aizstāvēdams uzbrucējus.[5] Nesen, rakstot par geja slepkavību Sakramento, respektablais ASV pētījumu centrs Southern Poverty Law Center iespējamos slepkavības iemeslus meklē arī Latvijā, apgalvojot, ka Jaunās paaudzes līderim Ļedjajevam ir liela ietekme ASV slāvu kopienā.[6] Pats Ļedjajevs savas draudzes mājas lapā apgalvo, ka pērn piedalījās Lūgšanu brokastīs Vašingtonā un šis personiski saņemtais uzaicinājums liecinot, ka ASV neviens viņu neuzskata par ekstrēmistu. Tiesa gan, vērtējot notikumus hronoloģiski, Ļedjajeva arguments šķiet neloģisks, jo uzaicinājums tika saņemts 2006.gadā, un tieši pēc tam Ļedjajevs ASV daudz strādājis ar krieviski runājošo auditoriju, kā rezultātā varēja notikt minētā slepkavība 2007.gadā. Personiski saņemtais uzaicinājums piedalīties Latvijas Lūgšanu brokastīs noteikti nenozīmē, ka arī Latvijā Ļedjajevu neviens neuzskata par ekstrēmistu. Tas varētu nozīmēt Latvijas Pirmās partijas pateicību Ļedjajevam par viņa lomu LPP/LC ievēlēšanā Saeimā. Varbūt jāpiekrīt Neatkarīgās žurnālistam Viktoram Avotiņam, kurš 2007. gada 9. novembra komentārā pauž aizdomas, ka Lūgšanu brokastu pamatuzdevums ir padarīt Jauno paaudzi par pieņemamu, leģitīmu, akceptējamu un vēlamu varas telpā[7]. Bet varbūt mūsu valdības pārstāvjiem ir vienkārši neaprakstāmi dzīva un spēcīga humora izjūta? Īpaši tāpēc, ka par brokastu programmas pamatu šogad tika izvēlēta Sv.Asīzes Franciska lūgšana:

Kungs, dari mani par miera nesēju,
lai es spētu nest mīlestību tur, kur valda naids;
lai es nestu piedošanu tur, kur sāpīgi dara pāri;
lai es nestu saskaņu tur, kur nav saderības;
lai es nestu patiesību tiem, kas maldās;
lai es spētu nest cerību tiem, kas izmisumā;
lai es spētu apgaismot tos, kas tumsā.


Kungs, palīdzi man, lai es ilgotos dāvāt citiem, bet nevis ņemt no tiem;
lai es vēlētos ne tik daudz būt saprastam, kā citus saprast;
ne tik daudz būt mīlētam, cik mīlēt citus;
aizmirst sevi un iemantot Tevi;
piedot citiem un iegūt piedošanu;
nomirstot sev, piedzimt mūžīgajai dzīvei;
spēt sevi nostādīt zemākā vietā un dzīvot tā,
it kā katra diena man būtu pirmā un pēdējā.



Vai varat iedomāties Ļedjajevu kā miera nesēju un mīlestības sludinātāju? Mierīgi! Varam taču tikpat mierīgi skatīties arī uz Jāni Šmitu (LPP/LC) Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja lomā.



_____________________________

[1] „Our purpose is to reach leaders for Jesus Christ”, Prayer Breakfast network (http://pbnet.org)

[2] Romas katoļu baznīca Latvijā (http://www.catholic.lv/main.php?parent=1632)

[3] Citāts no Jaunās paaudzes mājas lapas: „Mācītājs ar pateicību pieņēma šo uzaicinājumu, jo augsti ciena jebkurus valdības centienus nostiprināt valstī kristīgos standartus un tradīcijas.” Jaunā paaudze (http://www.newgeneration.lv/lat/jaunumi/?doc=3429

[4] Latvijas Evaņģēliski-Luteriskā baznīca,
http://www.lelb.lv/lv/?ct=lelb_zinjas&fu=read&id=244

[5] Šos melus, kā arī Ļedjajeva sprediķos pausto naida runu esmu atspoguļojusi rakstā “Borats, kristiešu vērtības un naida kurināšana”,Diena, 03.01.2007.

[6] Ivo Leitāns, Laura Dzērve, Guntis Bojārs „ASV Ļedjajevu uztver kā bīstamu”, Diena, 17.10.2007.

[7] Viktors Avotiņš, “Sarumējieties, baznīckungi!”, NRA, 09.11.2007.

Creative commons CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (15) secība: augoša / dilstoša

Tmp author
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


juris headline@inbox.lv 12.12.2007 17:05
Jāsāk ar vienkāršāko, kā parasti...

Ikvienam, kurš grib izteikties par kristietību, bet negrib izskatīties kristiešu acīs pēc nožēlojama pajoliņa, kā arī negrib vest tumsā citus neticīgos, būtu ļoti, ļoti svētīgi izlasīt pāris reizes "Jauno Derību". (Uzdāvināšu ikvienam no jums, ja dodiet ziņu.)

Kaut vai vienu reizi izlasiet, jūs būsiet pārsteigti par daudz ko, jums būs PAŠIEM SAVA PIEREDZE.

Ja tas nav, tad šeit var iet un iet pa apburto loku 60X un neko neapjēgt, tikai palikt vēl dusmīgāks.

Klusus Jēzus Kristus piedzimšanas svētkus!

Lūgšana: Kungs Jēzu, palīdzi man šajā Adventa laikā izvairīties no nevajadzīgiem pirkumiem! Āmen!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Shadow - hvz 30.11.2007 13:35
Ja runa ir par "viedokla pausanu", tad man liekas, ka religisko organizaciju parstavjime butu japauz viedoklis pec pilnas programmas atbilstosi katras religijas pamatnostadnem. Citadi isti nesanak ticet tai "programmai" ka tadai. Bet pie aktivas "tiesasanas" gan nevajadzetu kerties ne vienai religijai. Tas lai paliek laicigas varas un Dieva rokas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Evita 27.11.2007 12:38
Jolanta, kaa vienmer ljoti labs raksts!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Frodo Baggins 24.11.2007 23:23
Manuprāt, autorei ir taisnība. Protams, neviena lieta nav tikai melna vai balta, un kristieši laikam dara arī labas lietas, taču nedz kādēļ baznīca pamodas tikai tad, kad ir runa par homoseksualitāti. Ir interesanti, ka viņiem ir viedoklis par valstī notiekošo tikai - TIKAI lietās, kas skar homoseksualitāti. Un nebūtu pareizi teikt, ka žurnālisti nav gatavi runāt par citām lietām - gatavi gan, taču to citu lietu nav. Raksta nosaukums ir ļoti trāpīgs - vara un sekss ir lietas, par kurām izsakas baznīca. Un ja jums Ledjajevs joprojām šķiet kristīgās ticības ideals, iesaku noskatīties http://www.youtube.com/watch?v=a7qKAqPIg3Y&NR=1

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Jandžs - Hi,Hi,Ludas,Stalins 24.11.2007 22:20
Ir interesanti vai ne, ka lielākā daļa latvieši noticēja A. Fomenko kritikai par Sholokhova darba neautentiskumu, bet netic viņa analīzei par rietumu vēstures falsifikāciju. Tas nav īpaši pārsteidzoši, jo norāda uz kā latvieši uzkārušies. Vai tad zinām savu vēsturi?

Attiecībā uz pagānismu, te nu liela nezināšana, jo to ir radījusi kristīgā ticība, nevis "pagānisms" kā tāds.

Un kāpēc Fomenko analīze neiztur kritiku? Iztur, izņemot ja par to raksta virtuāls kristietis. Tad arī netic ka nākotne zem kājam, bet debesīs.

The Authorship of the Quiet Don, of Sholokhov. Most of the manuscripts were lost when the Germans occupied Veshenskaya , but in 1987 some two thousand pages were discovered and authenticated.V.P. Fomenko and T.G. Fomenko have applied quantatitative analysis to the works of Sholokhov, concluding that parts of 1, 2, 3, 4 and 5, as well as a large section of the part 6 of the novel were not written by Sholokhov. (see History: Fiction or Science. Chronology 2, by Anatoly T. Fomenko, 2005)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 23.11.2007 03:27
nu teiksim taa -tadas brokastis ir izteikts lobisms,ASV nereti taa ir iespeeja par naudu paaeest kopaa ar slaveniibaam,kautvai prezidentu.

P.S. Jandzh,Fomenko daildarbs neiztur kritiku:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ludas - Jandžs 22.11.2007 23:20
"uzskatu krievu matēmatiķa un vēsturnieka A. Fomenko spriedumu par nopietnu"

Viss, paldies, tālāk viss ir skaidrs. :-))))))))))))))

(Man joprojām tek asaras no smiekliem – taisni vēdergraizes piemetās. :-)))))))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Hi, Hi - Jandžs 22.11.2007 21:33
neviens te nepieļaus pagānisma atdzimšanu masveidā :)

Ne velti te kristīgā ticība to nīdēja 700 gadu un te nu pēkšņi atdos pozīcijas. Un baznīcai steigs palīgā gan vara, gan sorosīti, gan mūsu demokrātiskās avīzes.

pagāni ir lielākie ebreju ienaidnieki.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Hvz - Shadow 22.11.2007 21:19
no vienas puses labi, ka mūsējie pievērš uzmanību tikai homosexuālismam, bet pamet novārtā laulību pārkāpšanu.

Nesen noskatījos kadrus no Irānas. Tur šķiet pakāra kādu laulības pārkāpēju sievieti, un vēl divus džekus, nezinu īsti par ko, šķiet viens par laulības pārkāpšanu un otrs varbūt par homosexuālismu.

tā lūk tur dedzīgi cīnās ar grēku :)

Saka, ka vīrieši laulības pārkāpšanā biežāk iziet sveikā salīdzinoši ar sievietēm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Jandžs - AM/Aleksis 22.11.2007 15:11
Re "...meklētājā tagad uzrādīsies vēl viens avots, kur vārdi "kristīgās vērtības" parādīsies varas problēmu kontekstā. Bet tas nu nekādi neraksturo pašas kristīgās vērtības, bet tikai to masu publicitātes konstekstus."

Tā kā uzskatu krievu matēmatiķa un vēsturnieka A. Fomenko spriedumu par nopietnu, t.i., ka ts. Jēzus tika nogalināts 1184. g., bet jaunkristieši sevi uzskata ar 2000+ gadu pieredzi, tad nevaram nerunāt par "kristīgām vērtībām" "varas kontekstā". Šīs vērtības cieš tādēļ, ka mums grib iestāstīt virtuālo pasauli virtuāli ticīgie vēl šodien. Daudzām senām tautām ir ne tikai līdzīgas garīgas vērtības, bet tās zināja tās ieviest dzīvē ar sekmīgi--mūsu senčus ieskaitot.

Attiecībā uz "Dievs svētī Latviju", patiesāk būtu dziedāt "Saulīt svētī Latviju".

Attiecībā uz seksu, būtu jāmāca jauniešiem atbildība, nevis sev noliegt seksu līdz kāzām, jo Freids parādās tikai pēc tam, kad kristieši to iespundējuši kādā mucā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AM 21.11.2007 22:53
Es domāju, ka nav jābrīnās, ka kristieši publiski it kā tik maz dzirdami saistībā ar sabiedrības morālo pagrimumu raktsturojošajām problēmām, jo par labajām un pareizajām lietām neraksta, uzmanību parasti pievērš tikai ar skandāli, viss, kas satur spēcīgas negatīvās emocijas un "sit pa nerviem". Ja kristieši organizē kaut ko tādu, kam nav kur piesieties - neviens par to neuzzina, izņemot tos, kas ir piedalījušies un stāsta citiem. Ticiet man,Jūs daudz iegūsiet, ja uzdrošināsieties tuvāk iepazīties un draudzēties ar kristiešiem. To, ko kristieši paši saka par savām vērtībām, Jūs neesat meklējusi un ievērojusi, bet tikai to, ko raksta avīzes un citi mēdiji, - jā, tur šie vārdi "kristīgās vērtības" tiešām parādās tieši kontekstā ar autores pieminētajām tēmām, jo mēdiji jau nepublicē Kristīgās vērtības, bet gan skandālus, un tā jau ir tiešām problēma, ja par poltiskajiem jautājumiem rakstīt uzsākusi psiholoģe šo vienkāršo sakarību nesaprot (vai arī manipulē ar lasītāja uztveri, apzināti vai neapzināti). Arī pati autore, kura ar šo rakstu tāpat ir iegājusi publiskajā politiskās komunikācijas un refleksijas telpā, nav atradusi neko pozitīvu, par ko uzrakstīt saistībā ar Lūgšanu brokastīm, tāpēc loģiski, ka meklētājā tagad uzrādīsies vēl viens avots, kur vārdi "kristīgās vērtības" parādīsies varas problēmu kontekstā. Bet tas nu nekādi neraksturo pašas kristīgās vērtības, bet tikai to masu publicitātes konstekstus.
Otrkārt, nevar, manuprāt, nepiekrist tam, ka politika jāsaprot daudz plašāk - aristoteliskāk, nekā tikai pašreizējo partiju un to dalībnieku publiskā dzīve un darbība. Politikā esam iesaistīti mēs visi, kas esam brīvi un balsstiesīgi sabiedrības locekļi. Un savu personīgo politiskās atbildības daļu mēs nevaram nevienam deleģēt. Un nav ko citu acīs skabargu meklēt, ja paši savā baļķi neredzam. No vienas puses, mēs visi redzam un saprotam, ka vara mūsu valstī ir tik cieši savijusies ar krāpšanu un mantkārību, no otras puses, mēs mēģinām iegūt sev publicitāti, nosodot varas tuvināšanos ar spēkiem (neviens jau nesaka, ka kristiesi ir vienīgais tāds spēks), kuri aizstāv un sludina morāli un garīgo vērtību pārsvaru pār materiālajām. Vai tā nav liekulība un tā pati pašlabuma meklēšana, kuru mēs tik paštaisnīgi pārmetam vadošajiem politiķiem?
Treškārt, kristīgo draudžu, mācītāju un sludinātāju, brīnišķīgu kristīgo cilvēku mūsu sabiedrībā ir ļoti daudz, bet par viņiem jau nav vērts rakstīt, vai ne? Publicitāti un "vārdu" ar to nenopelnīt. Toties, ja raksta par "ekstrēmistiem", piemin vēl Freidu un slepkavību, tad jau konteksts gatavs un tukšā vietā radīta viena "briesmīga problēma", asredzīgi un pašaizliedzīgi izgaismots nopietns "drauds" sabiedrības drošībai.... Jūs jau necīnaties par drošību un par morāli, bet par savām tiesībām nedraudzēties ar tiem, kuriem morāle ir tiešām svarīga. Jo no tā nav nekāda labuma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 21.11.2007 15:22
Kā autore lūgšanu brokastu sakarībā aizdomājās līdz seksam - tur tiešām būtu darbs freidistiem. Darbs ar pašu autori, protams... Gluži tāpat kā kristieši par katru lietu jautā, vai tas ir patīkami Dievam, tāpat J.Cihanoviča jautā - vai tas ir labi homoseksuālismam. Nopietni sakot, lūgšanu brokastis ir koks ar diviem galiem. No vienas puses tas ir atklāts lobisms, kur dažu reliģisko kopienu pārstāvji uzrunā politiķus. Var strīdēties, cik tas ir demokrātiski un jauki - it īpaši ņemot vērā 7 priviliģēto (t.s. tradicionālo) konfesiju esamību Latvijā; un, protams, Satversmes principu, kas Baznīcu šķir no valsts.

No otras puses - arī citas sabiedriskas organizācijas mēdz darīt to pašu. Tāda ir pilsoniskās sabiedrības daba - varas pārstāvjiem ir jākomunicē ar sabiedrību. Ja cenšamies ierobežot tieši reliģisko līderu kotaktus ar varu, tad iegūstam kārtību, kas vairāk atgādina Franciju, nevis autores jau minētās ASV. Latvijai, manuprāt, ir jāatrod savs ceļš - reliģiskā piederība nedrīkstētu būt teju vai obligāts priekšnoteikums politiķa karjerai kā Amerikā, bet nedrīkst arī krist pilnīga sekulārisma grāvī. T.i. valstij jābūt laicīgai, bet politiķim jābūt tiesībām savas uzrunas nobeigumā pateikt "Dievs svētī Latviju!", kā arī apsēsties pie viena galda kaut vai ar "pašu" Ļedjajevu.

Lūk šo es nesaprotu - kādēļ vajadzīga panika par šo neoprotestantu sludinātāju, ja arī katoļu baznīcas metropolīts, kardināls Jānis Pujats kā arī luterāņu vadītāji pauž apmēram tos pašus uzskatus? Vai tās ir bailes no harizmātu kustības "Jaunā Paaudze" vai vēlme izmantot rusofobijas noslieces sabiedrībā? Jo latviešu neoprotestantu sludinātājs Vilnis Gleške, kura baznīca "Prieka Vēsts" nemaz tik ļoti no "Jaunās Paaudzes" neatšķiras, nekādas ķengas līdz šim nav izpelnījies. Pseidoliberāļi nezkāpēc ir gatavi paust ļoti neliberālus uzskatus (līdz pat "Dienas" un K.Streipa vēlmei neredzēt JP draudzes locekļus Rīgas Domā) - it kā viņi būtu visvairāk norūpējušies par kristīgajiem svētumiem un konservatīvajām vērtībām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Shadow 21.11.2007 14:27
Man, savukārt, liekas, ka ļoti trāpīgs ir novērojums par to, ka Latvijā baznīca ir patiesi aktīva, ja runa ir par tādu "grēku" kā homoseksuālisms, bet ir akla, kurla un mēma par Tev nebūs laulību pārkāpt, Tev nebūs zagt, melot utt. u.t.joprojam. Bingo!!!!

Viss pārējais nu tā - lai ēd brokastis par savu naudu ar ko grib. Lai tikai tur netaisa politiku. Tas galu gala jādara zoodārzā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Jandžs 21.11.2007 13:23
Politiķi vāc balsis kur vien var, bet jaunkristieši (Vai tiešām populāri? Drīzāk uzbāzīgi!) latviešu identitātes problēmu neatrisinās. Cilvēki, kuri neatceras savus senčus, bet tos iedomājas par Ādamu un Ievu un nezina, ka Jēzus izcēlies no tās pašas 'staigātāju' saimes kā Jānis, vairāk lido, ka zin saskārsmi ar zemi. Kurš nu nezin, ka mūsu Saeima ŗinķo kā baložu bars, šur, tur, uz augš, uz lej, jo patības apjukums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


AC 21.11.2007 11:55
Rakstā vairākas reizes parādas sašutums, kāds raksturīgs gadījumiem, kad kaut kas ir ticis organizēts par nodokļu maksātāju naudu, it kā to būtu organizējusi valsts. Bet tā taču nav, šis uztraukums ir nevietā.
Izņemot problēmu ar apšaubāmo Ļedjajevu, reālais sašutums škiet ir par de facto tomēr lielo kristīgās ticības propularitāti, tsk. valdības vidū.

Vairāk vietā ir itkā prasība iekļaut "sadraudzībā" citus "lūdzējus" (citas ticības). tā varētu būt aicinājums, varbūt pat diezgan labs - saukt šo pasākumu par "kristīgām lūgšanu brokastīm", jo tādas tās pēc organizatoru ieceres ir, un tas arī ir pamats konkrētajai dalībnieku uzaicināšanas izvēlei, kas saucot lietas īstajos vārdos škiet nepelnītu kritiku. Un tas teorētiski dotu vietu "Latvijas valsts musulmaņu lūgšanu brokastīm" u.c. , ja kāds tādas vēlas organizēt
pretējā gadījumā šī prasība būt demokrātiskākiem un iekļaut jebkādus aizlūdzējus, pati kļūst nedemokrātiska un spiež veidot kādu nedabīgu sadraudzību kura neeksistē dažādo ticības kopienu starpā.

Saistītie raksti
Citi autora darbi