Valsts prezidentam tikai daļēji taisnība 5

Valsts prezidents šorīt televīzijā runāja par 16. martu. Viņa teiktajā ir daļa taisnības, bet nebūt ne pilnīgā nozīmē.

Iesaki citiem:

Labdien, lasītāji!

Šorīt Valsts prezidents Andris Bērziņš televīzijā pateica, ka nekādā gadījumā Latvijas leģionāri nav uzskatāmi par noziedzniekiem. Tas pat esot "ārpus veselā saprāta robežām." A. Bērziņš atceras, ka jau tālajā 1950. gadā amerikāņi atzina, ka leģionāri nebija noziedznieki, un 1955. gadā arī PSRS Augstākā padome viņus rehabilitēja (acīmredzot tā dēvētā Hruščeva atkušņa kontekstā, bet tikai pēc tam, kad tie leģionāri, kuri kara beigās atradās PSRS (vai kaunpilnā procesā tur tika atgriezti no Zviedrijas), gāja bojā Staļina lēģeros).

Tik tālu prezidentam, protams, ir taisnība. Noziedznieki šie cilvēki nebija un nav. Taču viņš aiziet pārāk tālu sakot, ka nav nekāda iemesla kritizēt to, kādā veidā viņi tiek pieminēti katra gada 16. martā. Ir iemesls to kritizēt, un tā ir vienkārša patiesība, par kuru laikam esmu rakstījis vai katru gadu pirms bēdīgi slavenā datuma -- nav, nav un vēlreiz nav prāta darbs (vai, ja Valsts prezidents tā vēlas -- veselā saprāta darbs) pasaulei lieku reizi bāzt acīs to, ka 2. pasaules kara laikā latvieši bija Hitlera pusē. Jā, tas notika okupētas nevis brīvas valsts kontekstā, jā, leģionāri lielākoties cīnījās par Latvijas neatkarību un nevis par Hitlera murgiem par Trešā reiha valdīšanu nākamajos tūkstoš gados. Taču pasaules vēsture jau ļoti sen ir uzrakstīta, Hitlers ir visnotaļ konkrēti pasludināts par visu laiku ļaunāko būtni, un teikšu vēlreiz, reklamēt aliansi ar viņa spēkiem nav prātīgi. Tas nenozīmē, ka latvieši (un citi) nevar atkal un atkal atgādināt visai pasaulei, ka Staļins bija daudz lielāks maniaks un noziedznieks pret cilvēci nekā Hitlers, vismaz lielā mērā tāpēc, ka viņam izdevās ilgāk palikt dzīvam, bet, pirmkārt, tas nemazina lietas būtību 16. martā un, otrkārt, pieredze Eiropas Parlamentā un citur liecina, ka eiropieši šādas runas klausās pieklājīgi, bet ar to arī apmēram viss ir pateikts.

16. martu jau sen ir nozaguši cilvēki, par kuriem arī šodien runāja Valsts prezidents -- tie, kuri cenšas sev tādējādi izsist politisku kapitālu, tajā skaitā, pagalam nožēlojamā kārtā, arī atsevišķi Saeimas deputāti, kuriem valsts starptautiskā reputācija acīmredzot nenozīmē pilnīgi neko. Kopā ar viņiem pēc pāris nedēļām Rīgā ālēsies visādi "pretfašisti" u.c. tipi, tajā skaitā acīmredzot arī kāds bariņš no ārzemēm. Pilnīgi noteikti uz vietas būs visas Krievijas televīzijas pēc kārtas vai arī to pakalpiņi Latvijā. Un tiem, kuri uzskata, ka propaganda Krievijā nekādi neietekmē Rietumu domu, derētu atcerēties pirmo jautājumu, kuru toreizējai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai uzdeva tomēr nebūt ne neizglītotais BBC raidījuma "Hard Talk" vadītājs. Tas bija par to, kāpēc Latvija ļauj Rīgas ielās defilēt SS cilvēkiem. Saku vēlreiz -- Rietumos vēsture jau sen ir uzrakstīta.

Vēl Valsts prezidents šorīt pieminēja, ka leģionāru mūsdienās vairs īpaši daudz nav palicis, tie, kuri vēl ir dzīvi, lielākoties jau ir sasnieguši 90 gadu vecumu un vairāk. Tas, savukārt, rada jautājumu par to, kas notiks tad, kad viņu vairs nebūs. Vai tajā brīdī 16. marts (vai, kā tagad atsevišķi aktīvisti ir sākuši spriest - 17. marts) vairs būs vajadzīgs? Droši vien kādam būs vajadzīgs. Jo, kā teicu, jau ļoti sen 16. martam ir bijis tikai minimāls sakars ar Latvijas leģiona pieminēšanu un godāšanu, tas ir brīdis, kad ekstrēmisti abās politiskā spektra pusēs var kārtējo reizi gozēties televīzijas kameru priekšā. Par to ir žēl gan minētā iemesla dēļ, gan arī tāpēc, ka tas tomēr uzskatāmi demonstrē, ka viena mūsu sabiedrības daļa kā nespēj tā nespēj visu laiku neskatīties pagātnē. Cilvēks, kuram visu laiku galva ir pagriezta atmuguriski, ar laiku ietriecas sienā un katrā gadījumā nevar redzēt to, kas viņam ir priekšā. Tas ir garīgs mazohisms, tas pats, kas liek četras reizes gadā izkārt karogu ar melnu lentu, lai ar Latvijas Republikas karogu atzīmētu Latvijas okupāciju.

Vienu vārdu sakot, Valsts prezidentam par noziedzniekiem bija taisnība. Par to, ka 16. martu pašreizējā izpildījumā nevajag kritizēt -- ne tik.

Jauku visiem atlikušo dienu!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Jānis Basevics

Situācija tajā laikā bija ļoti daudzšķautņaina. Bet padomju režīms viena gada laikā ar savām zvērībām panāca to, ka Latvijas iedzīvotāji šajā īsajā periodā no vācu nīdējiem kļuva par vācu atbalstītājiem! Visu pirmās brīvvalsts laiku tika skandēts par nīstajiem vāciešiem (700 gadu jūgs utt.) un ar prieku apsveica vāciešus, kuri atsaucās Hitlera aicinājumam un pameta Latviju! Pietika paiet tikai vienam gadam, lai situācija radikāli mainītos un visi mitoloģizētie 700 gadi tiktu aizmirsti - tas vien liecina par to situāciju, kādā Latvijas sabiedrība tika novesta zem padomju varas! Un tāpēc ir grūti pārmest cilvēkiem, ka viņi vienus pretiniekus centās izmantot, lai cīnītos pret otru pretinieku, kurš tautas vairākuma apziņā bija daudz ļaunāks un biedējošāks! Jāņem jau vērā arī Latvijas valsts izveides pieredze - zem svešiem karogiem izveidotās vienības vēlāk kļuva par Latvijas armijas pamatu. Bija cerība, ka vēsture varētu atkārtoties!

Bet jāpiekrīt Streipam, ka 2.pasaules kara vēsture ir uzrakstīta un Austrumeiropas tautām, kas palika zem PSRS būs pagrūti, ko mainīt šajos priekšstatos. Un 16. marta piemiņas diena, polittehnologu izpildījumā tika un tiks pasniegta, kā "SS maršs" un "ssiešu slavināšana", lai cik tas arī absurdi nebūtu.

Attiecībā uz leģionāriem interesants fakts ir tas, ka viņi apsargāja pašu Nirnbergas procesu. Ja viņi būtu nacisti un kara noziedznieki - vai viņiem tas būtu atļauts?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vladimir Nikiforov

Saprast cilvēku pamatoto nepatiku pret staļiņistisko režīmu tiešām var. Bet: a) Tam nav nekāda sakara ar neatkarību, par kuru raksta Streips b) Jau 1941. g. 4. jūlijā Rīgā kļuva skaidrs, ka nacistiskā vara ir krietni nežēlīgāka par padomju varu, un atbalstīt to ir noziedzīgi. Dažās dienās informācijai par nacistisko genocīdu bija jāsasniedz visas Latvijas nostūres. Un tiem, kas brīvprātīgi stājās policijas bataljonos un vēlāk leģionā, bija grūti nezināt, kas ir nacisms. c) Jebkurš, kas cīnījās "pret sarkanajiem", līdz ar to palīdzēja nacistiem. d) "daudzi cerēja" - mēs nekad neuzzināsim, cik daudz tādu muļķīšu tiešām bija. Tagad protams leģionāri tēlo neatkarības piekritējus.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
GGG

Vēl joprojām lauž sķēpus, kurš režīms bija nežēlīgāks, ne tev to izlemt un nevajag vērtēt tā laika rīcību pēc šodienas zināšanām. Tu gribi, lai jaunietis, kam 14.jūnijā sarkanie bija nošāvuši vai izveduši lopu vagonā radiniekus vai draugus, 4.jūlijā (pat ja viņš tā laika twitterī būtu uzzinājis par fašistu zvērībām) pieņemtu, ka psrs tomēr ir labie puiši un pret viņiem nevajag cīnīties ? Krieviem ir labi sakāmvārdi šai situācijai Hren redki ņe slašče jeb kļin kļinom višibajut. Nevajag taisīt no komunistu režīma labos, tikai tāpēc, ka fašisti bija slikti, tas ir pārāk primitīvi, nesanāks. Abi kopā karu iesāka, tikai vieni tagad grib izlikties to nezinām.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
GGG

leģionāri lielākoties cīnījās par Latvijas neatkarību
----
Absurds. Trešajā reihā Latvijai nebija arī tās autonomijas, kas bija PSRS. Esesieši karoja par to, lai aiz viņu pleciem "pazustu" pēc iespējas vairāk ebreju un antifašistu.
----------------------------------------
Nekāda absurda, ja ņem vērā tā brīža situāciju. Baigajā gadā Latvijā ārdījās sarkanie, izveda nevainīgus cilvēkus, apšāva Latvijas armijas virsniekus, daudzi pieredzēja čekistu zvērības. Kāpēc, lai cilvēki nestātos pretējās puses armijā, kaut vai tāpēc, lai atriebtu savus tuviniekus ? Viņi necīnījās par reihu, bet pret sarkanajiem un daudzi cerēja, ka beigās paši vai ar angļu palīdzību tiks vaļā arī no vāciešiem.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vladimir Nikiforov

leģionāri lielākoties cīnījās par Latvijas neatkarību
----
Absurds. Trešajā reihā Latvijai nebija arī tās autonomijas, kas bija PSRS. Esesieši karoja par to, lai aiz viņu pleciem "pazustu" pēc iespējas vairāk ebreju un antifašistu.

Staļins bija daudz lielāks maniaks un noziedznieks pret cilvēci nekā Hitlers
----
Nerunājot jau par motivāciju, Hitlera upuru skaits ir lielāks (var jau, protams, norādīt, ka zināmā mērā par 2. pasaules kara izraisīšanu līdzatbildīgs ir arī Staļins, tomēr, ja tādēļ uzskatīt visus kara upurus par Staļina upuriem, to pašu nāksies attiecināt arī uz Čemberlēnu un Daladjē, kas sadarbojušies ar Hitleru, dāvinot viņam, Polijai un Ungārijai Čehoslovākiju)

Kopā ar viņiem pēc pāris nedēļām Rīgā ālēsies visādi "pretfašisti"
----
Streips pamatoti (lai gan pārāk maigi) kritizē vietējos esesiešu slavinātājus. Tad nav loģiski tos, kas iestājas pret esesiešu slavināšanu, saukt par prefašistiem pēdiņās.

ekstrēmisti abās politiskā spektra pusēs
----
Esesiešu slavinātājus pielīdzināt to oponentiem un saukt abas puses par ekstrēmistiem nozīmē trivializēt nacismu.

uz vietas būs visas Krievijas televīzijas pēc kārtas vai arī to pakalpiņi Latvijā
----
Vai Simona Vīzentāla centrs arī būtu Krievijas pakalpiņš? Vajag atzīt - tie, kas slavina esesiešus (nejaukt ar tiem, kas piemin mirušos) ir nacisti un tie ir jānosoda, neatkarīgi no tā, vai kāda Streipam netīkama valdīa pievienojas šim nosodījumam politiski pragmatisku iemeslu dēļ vai ne.

Valsts prezidentam par noziedzniekiem bija taisnība
---
Tie, kas tika iesaukti, patiešām nav tā dēļ vien kļuvuši par noziedzniekiem. Bet brīvprātīgie esesieši gan kļuva par tādiem, iestājoties organizācijā, kuru Nirnbergā atzina par noziedzīgu.

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips