Latvijā līdzdalības politika ir tās attīstībā un ir pamats bažām, ka politika tiek veidota, neizsverot visas leģitīmās intereses.
ANOTĀCIJA
Pētījuma mērķi ir:
- izanalizēt līdzšinējās ministriju un sabiedrisko organizāciju sadarbības modeļus un praksi;
- ieteikt politikas iniciatīvas efektīvu un taisnīgu līdzdalības mehānismu ieviešanai.
Latvijā līdzdalības politika ir tās attīstībā un ir pamats bažām, ka politika tiek veidota, neizsverot visas leģitīmās intereses. Ir dažas intereses, kas objektīvu apstākļu dēļ ir labāk organizētas, ir panākušas ietekmi politikas veidošanā, kur pretī citas – vājāk organizētas, bet, tāpēc ne mazsvarīgākas palikušas “aiz borta”. Rezultāts – politikas lēmumi, kas nerod atbalsi ietekmētajā sabiedrības daļā, daļa iedzīvotāju nesadarbojas šo lēmumu ieviešanā un rūk sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei. Ja netiks veikti pasākumi līdzsvarotas ietekmes nodrošināšanai, var nostiprināties sistemātisks nevienmērīgs ietekmes sadalījums politikas veidošanā par labu spēcīgāk organizētajām interesēm.
Līdzdalības normatīvā bāze un politikas dokumenti liecina, ka Latvijas politikas veidotāji apzinās sabiedrības un nevalstisko organizāciju iesaistes nepieciešamību. Tiesību normas rosina ministriju darbiniekus ieklausīties dažādos viedokļos, tomēr daži grozījumi vairākos normatīvajos aktos precizētu viņu pienākumus un mazinātu gadījumus, kad politikas izstrādes laikā netiek veiktas konsultācijas.
Ministriju prakses analīze parāda, ka ministrijās ir uzkrāta dažāda sadarbības pieredze:
- sadarbības vērtējums bieži ir atkarīgs no konkrētā darbinieka labās gribas,
- pastāv ar komunikāciju saistītas problēmas,
- atbildība par konsultāciju norisi nav precīzi noteikta,
- konsultāciju prakse vēl tikai veidojas,
- pašu nevalstisko organizāciju resursi Latvijā ir ierobežoti.
Pētījums piedāvā virkni pasākumu, kas ļautu optimizēt līdzdalības praksi. Piemēram, skaidra atbildību noteikšana par konsultāciju norisi starp departamentiem, ministriju rīcībā esošās informācijas koordinēšana, adekvātu komunikācijas kanālu izvēle sadarbībai ar organizācijām. Īpašs uzsvars likts, analizējot sabiedrības iesaistes formas dažādu politikas dokumentu izstrādes laikā. Pētījums iesaka arī virkni risinājumu, kas plānojami e-pārvaldes ieviešanas kontekstā – informācijas datu bāze, vēstkopas un konsultāciju vadības programmatūra ļautu gan taupīt ministriju darbinieku laiku, gan optimizētu komunikāciju ar nevalstiskajām organizācijām.
(Valsts pārvalde un NVO līdzdalība – efektīvu sadarbības modeli meklējot pdf)(637.50 KB)
(Public Administration and NGOs – Opportunities for Cooperation pdf)(637.16 KB)