Raksts

Valsts Kancelejas Politikas koordinācijas departamenta viedoklis par NAP ieviešanu un uzraudzību


Datums:
05. aprīlis, 2006


Autori

Providus


Valsts Kancelejas Politikas koordinācijas departamenta vadītāja Una Klapkalne un vadītājas vietniece Sanita Vasiļjeva

Nacionālā attīstības plāna (NAP) ieviešana un uzraudzība nebūtu reglamentējama šajā dokumentā. Tā ir politikas plānošanas sistēmas sastāvdaļa, kura drīzāk būtu jānosaka kāda zemāka līmeņa politikas dokumentā. Tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem.

Turklāt šie jautājumi jau tiek dziļāk un detalizētāki analizēti dokumentā Politikas plānošanas un attīstības sistēmas pamatnostādnes. Tur šis jautājums tiek skatīts no visas politikas veidošanas sistēmas konteksta. Uzraudzības un koordinācijas mehānismiem jābūt saskaņotiem attiecībā uz visu politikas plānošanas sistēmu, neizceļot tikai vienu dokumentu, kuram jāintegrējas visā sistēmā.

Uzraudzības sadaļā ir runāts par vairākām lietām, kas jānodrošina, lai ieviestu NAP. Viens ir finanšu līdzekļu koncentrācija, otrs – atbalsta virziena pielietošana, informēšana utt. Uzraudzība ir tikai viena no sastāvdaļām. Pārējās lietas, kas attiecas, piemēram, uz finanšu resursu plānošanu un to, kādā veidā šie atbalsta instrumenti tiks noteikti, kas viņus noteiks, kādā apmērā, kādām prioritātēm, kādā laika periodā tos novirzīs, dokumentā nav. Uzraudzības sadaļa ir izstrādāta tikai attiecībā pret šo problēmu un risināmo uzdevumu sarakstu, kas īsti neparāda pilnu uzdevumu spektru, kas būs jāuzrauga, kāda veida aktivitātes, kādā kontekstā, cik plašas un aptverošas tās būs. Esam šos jautājumus norādījuši arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, bet tas ir viņu dokuments un līdz ar to arī viņiem jāsaka galavārds.

Neatbalstām pieeju, ka dokumentā tiktu noteikta konkrēti viena iestāde vai institūcija, kas veic NAP uzraudzību. Latvijā ministrijas mainās, mainās to funkcijas, arī Valsts Kancelejas funkcijas nav akmenī iecirstas – tās paplašinās un sašaurinās. Tomēr ir skaidrs, ka arī pašreizējā pieejā trūkst sasaistes elementa, jo finanšu plānošana ir vienā vietā (Finanšu ministrijā), bet Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā ir dokumentam konceptuālā pieeja. Šos divus elementus vajadzētu sasaistīt.

Problēmas rada jautājums, kā tiks noteiktas prioritārās jomas vai prioritārie atbalsta virzieni. Šobrīd plānā ir uzskaitīts, kā risināt aktīvās problēmas, bet neparādās tādi aktuāli jautājumi kā korupcija, ārlietas, tieslietas utt. Arī tās ir būtiskas un svarīgas problēmas, par to liecina daudzu pētījumu rezultāti. Tomēr šo jautājumu aplūkošana NAP ir izpalikusi, un līdz ar to rodas bažas par dokumenta praktisko pielietojumu nākotnē. Tā kā NAP ir pamatdokuments, uz kura domāts balstīt visus plānošanu dokumentus, jādomā, kādā veidā šīs jomas ietvert NAP un kā pamatot to aktualitāti. NAP izstrādes pamatdoma bija tāda, ka tas būs galvenais dokuments, bet jāatzīst, ka tas nav realizējies. Būs jāgatavo vidēja termiņa dokumenti jomās, kurās to trūkst. Tas ir objektīvs secinājums. NAP nevar uzskatīt par visaptverošu plānu, jo tas nosedz tikai 70 procentus jautājumu. Šie aktuālie jautājumi, kuri nav minēti NAP, nevar palikt nefinansēti tikai tāpēc, ka tie nav minēti. Dokumentā ļoti vispārīgi atspoguļotas arī sociālās lietas. Tās ļoti grūti attiecināmas gan uz mērķiem, gan rīcības virzieniem.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!