MAZĀKUMTAUTIĪBAS. Valsts dialogs ar mazākumtautībām

Līdz ar ĪUMSILS izveidi, sekretariāts uzsāk darbu pie dialogu platformu veidošanas sadarbībai ar nacionālo minoritāšu pārstāvjiem. Tomēr kā atzinuši dažādo padomju locekļi, padomēm ir formāls raksturs, kas ļauj izteikt viedokli, bet ne reāli ietekmēt politiskos lēmumus. Līdz ar to valstī joprojām nav izveidots pietiekami efektīvs dialoga mehānisms jautājumos, kuri attiecas uz mazākumtautībām.

Iesaki citiem:

2003. gada aprīlī ĪUMSILS izveidota Tautību un sabiedrības integrācijas konsultatīvā padome. Tā darbojas kā ekspertu padome, kurā pārstāvēti speciālisti no valsts institūcijām, pašvaldībām, NVO un citām organizācijām, kuras nodarbojas ar mazākumtautību jautājumu risināšanu, etnopolitiku un sabiedrības integrāciju. Saskaņā ar padomes nolikumu tā ir „Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās konsultatīva institūcija. Tās funkcija ir ministra un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta konsultēšana un informēšana jautājumos, kas saistīti ar etnopolitiku un sabiedrības integrāciju Latvijā, ar Latvijas mazākumtautību tiesībām”. Padomes uzdevumos ietilpst priekšlikumu izstrāde integrācijas un etnopolitikas īstenošanai, dažādu tautību iedzīvotāju problēmu risināšanai, kultūras un etniskās identitātes saglabāšanai, atzinumu izteikšana par tiesību aktu projektiem un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Padomē ir pārstāvētas romu, līvu, ebreju, poļu, baltkrievu, baltslāvu, krievu mazākumtautību organizācijas un Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija, kas apvieno 19 mazākumtautību biedrības. Līdz ar ĪUMSILS reorganizāciju padomi likvidē.

2006. gada septembrī ĪUMSILS sastāvā izveido Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju līdzdalības padomi (Līdzdalības padome). Atšķirībā no citām padomēm, šīs locekļus izvirzīja pašas mazākumtautību organizācijas. Padomē pārstāvētas arābu, baltkrievu, romu, gruzīnu, igauņu, krievu, vecticībnieku, lietuviešu, ukraiņu, uzbeku, vāciešu un starpetniskās organizācijas. Saskaņā ar padomes nolikumu tā ir „Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta konsultatīva institūcija. Tās funkcija ir Sekretariāta konsultēšana un informēšana jautājumos, kas saistīti ar etnopolitiku un sabiedrības integrāciju Latvijā, ar Latvijas mazākumtautību tiesībām. Līdzdalības padome atbalsta Sekretariātu Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību paredzēto saistību izpildes koordinācijas nodrošināšanā, Valsts ziņojuma sagatavošanā, kā arī dialoga veidošanā Eiropas Padomes Ministru komiteju.”. Padomes uzdevumos ietilpst priekšlikumu izstrāde mazākumtautību tiesisko, sociāli ekonomisko, politisko, izglītības un kultūras problēmu risināšanai un kultūras un etniskās identitātes saglabāšanai. Padome sniedz atzinumus par tiesību aktu projektiem un spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Pārņemot sabiedrības integrācijas funkciju pēc ĪUMSILS likvidācijas 2008. gada nogalē, Tieslietu ministrija maina padomes nosaukumu, to pārdēvējot par Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ieviešanas uzraudzības komiteju.
Līdz ar integrācijas funkciju nodošanu Kultūras ministrijai, tā atjauno Komitejas darbu, saglabājot nemainīgu tās nolikumu un sastāvu. Komitejā ietilpst 21 Latvijā dzīvojošu tautību intereses pārstāvoša NVO.

2011. gada februārī Kultūras ministrijā izveido Konsultatīvo padomi nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas jautājumos. Atbilstoši nolikumam padomes uzdevumi ir: vērtēt un prognozēt nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas stratēģiskās perspektīvas kultūras, izglītības, cilvēktiesību, sociālajā un ekonomiskajā jomā; konsultēt kultūras ministri par nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas lokā esošajiem jautājumiem, tajā skaitā par valsts valodas pozīciju un nacionālās piederības stiprināšanu, naturalizācijas procesa veicināšanu un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu, kā arī sniegt ieteikumus šo jautājumu risināšanai kultūras, izglītības, cilvēktiesību, sociālajā un ekonomiskajā jomā; informēt par aktualitātēm un secinājumiem nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas pētniecības jomā; sniegt viedokli kultūras ministrei par tiesību aktu projektiem un attīstības dokumentiem nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas jomā, kā arī izteikt komentārus par spēkā esošajiem tiesību aktiem.[ 1 ] Padomes sastāvā iekļauti dažādu nozaru eksperti.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi