Valodas un identitātes sardzē 2

Par sabiedrības integrāciju pirms vēlēšanām visdaiļrunīgākās ir tā dēvētās latviskās partijas.

Iesaki citiem:
Valodas un identitates
Foto:Glazed Kid

PARTIJAS PAR INTEGRĀCIJU

Pirms gada kā trīs galvenās sabiedrības integrācijas jomas prioritātes jaunajai Saeimai un valdībai izvirzīju integrācijas politikas definēšanu, latviešu valodas mācības un mazākumtautību politiskās līdzdalības veicināšanu. Toreiz neviens pat iedomāties nevarēja, ka desmit mēnešus pēc 10. Saeimas ievēlēšanas būs jāvērtē, kas no tā visa ir izdarīts.



Nacionālā identitāte — pamatnostādnes

Pārsteidzoši, bet nepilnā gadā atsevišķās integrācijas jomās izdarīts vairāk nekā visā 9. Saeimas pilnvaru laikā. Īpaši jau tāpēc, ka pirms gada skarbi nācās secināt — sabiedrības integrācija no politiskās dienaskārtības klusām pazūd un vienīgais jautājums, kas vairāk nekā divdesmit gadus nemainīgi saglabā aktualitāti, ir valsts valodas pozīciju stiprināšana un nacionālo minoritāšu valodu lietošana. Visticamāk, šāda strauja attīstība integrācijas politikā nebūtu notikusi, ja šurpu turpu svaidītā integrācija sev nebūtu atradusi jaunu aizstāvi kultūras ministres Sarmītes Ēlertes (Vienotība) personā. Viņa panāca, ka integrācijas politikas definēšana un īstenošana tiek nodota viņas vadītajai ministrijai. Atstājot vēsturei visas līdzšinējās iestrādes, nepilnos astoņos mēnešos tapa jauns Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas pamatnostādņu projekts, kas augusta vidū nodots sabiedriskajai apspriešanai, bet 1. septembrī iesniegts Ministru kabinetā (MK). Plānots, ka valdība pamatnostādnes varētu apstiprināt līdz oktobra beigām.

Kas notiks ar Nacionālās identitātes pamatnostādnēm, ja pēc vēlēšanām kultūras ministra krēslā iesēdīsies kāds cits?



Jaunais dokuments kā veiksmīgas integrācijas pamatu nosaka aktīvu pilsonisko sabiedrību, stipru nacionālo identitāti, kuru veido latviešu valoda un latviskā kultūrtelpa, un saliedētu sociālo atmiņu. Tieši mēģinājums noteikt, kāda būs vienīgā pareizā vēstures interpretācija, un vienpusējais skatījums uz integrāciju kā nacionālo minoritāšu atbildību līdz šim izsaucis visasākos iebildumus ne tikai no mazākumtautību, bet arī vairāku nevalstisko organizāciju puses. Tāpat sabiedriskās organizācijas nav apmierinātas ar lielo steigu, kas acīmredzot skaidrojama ar priekšvēlēšanu cīņu, kādā dokuments tapis. Ņemot vērā, ka Nacionālās identitātes pamatnostādņu projekts lielā mērā uzskatāmas par šaura ierēdņu un ekspertu loka skatījumu uz sabiedrības integrāciju, atklāts paliek jautājums, kas ar tām notiks gadījumā, ja pēc vēlēšanām kultūras ministra krēslā iesēdīsies kāds cits.


Dzimtā valoda

Aktīva rosība pēdējā gada laikā vērojama valodas jomā. Lai arī diemžēl nekas netika darīts latviešu valodas mācību veicināšanai, Saeima paspēja pieņemt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā,[ 1 ] kas paredz bargāk sodīt par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā, un Saeimas Kārtības rullī iestrādāt kārtību valsts valodas nepratēju izslēgšanai no deputātu sastāva.[ 2 ] Savukārt aktīvākie pilsoņi varēja paspēt piedalīties trijās parakstu vākšanas akcijās.

Skaidrs, ka jaunas nacionālās apvienības iniciatīvas 11. Saeimā mudinās pretiniekus savāktos parakstus likt lietā.



Februārī biedrība Sargi valodu un Latviju un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK pēc gadu ilgiem pūliņiem beidzot savāca 10 000 parakstus, kas nepieciešami, lai Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) organizētu desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu, lai Saeimā iesniegtu Satversmes 112. panta grozījumu projektu. Tas paredzēja no 2012. gada 1. septembra visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot no 1. klases, pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā. Lai arī otrajā reizē vajadzīgais parakstu skaits netika savākts, nacionālās apvienības iniciatīva izsauca pretreakciju pretinieku frontē. Četrdesmit piecās dienās organizācijas Vienota Latvija un biedrības Dzimtā valoda aktīvisti savāca 10 377 parakstus par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā. Lai arī paraksti joprojām nav iesniegti CVK un līdzšinējie sabiedroties pirms vēlēšanām sašķēlušies, skaidrs, ka jaunas nacionālās apvienības iniciatīvas 11. Saeimā mudinās pretiniekus savāktos parakstus likt lietā.


Latviešu diskriminācija un bērni nepilsoņi

Šīs Saeimas laikā aizvien skaļāk runāts par latviešu diskrimināciju. Atsevišķi valodnieki un nacionālā spārna politiķi nenogurstoši apgalvoja, ka krievu valodas zināšanu trūkums liedz latviešiem konkurēt darba tirgū. Lai arī pieradījumu tam nav, jo ne Valsts darba inspekcija, ne Tiesībsarga birojs nav saņēmis nevienu sūdzību par iespējamu latviešu diskrimināciju darba tirgū, Saeima divos lasījumos paspēja pieņemt grozījumus Darba likumā, kas aizliegtu darba devējiem izvirzīt darba ņēmējam nepamatotas prasības zināt svešvalodas (lasi — krievu valodu). Ņemot vērā, ka pret šādu formulējumu asi iebilda uzņēmējus pārstāvošās organizācijas, jaunajai Saeimai, visticamāk, nāksies lemt, vai turpināt grozījumu pieņemšanas procesu.

Emigrācijas radītie draudi par latviešu skaita samazināšanos Latvijā deva drosmi politiķiem ķerties klāt Pilsonības likuma atvēršanai.



Neliela rosība notikusi arī pilsonības jautājumā, kad emigrācijas radītie draudi par latviešu skaita samazināšanos Latvijā deva drosmi politiķiem ķerties klāt Pilsonības likuma atvēršanai. Tagad, lemjot par dubultpilsonības paplašināšanu, politiķiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt arī februārī toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera (tagad — ZRP) iesniegtos grozījumus, kas paredz automātisku pilsonības piešķiršanu pēc 1991. gada 21. augusta dzimušajiem bezvalstnieku un nepilsoņu bērniem. Līdz šim skaidru atbalstu grozījumiem paudis vien Saskaņas centrs. Pārējās partijas priekšlikumu vai nu noraidījušas (piemēram, VL!-TB/LNNK), vai skaidru nostāju atturējušās paust. Tāpēc, iekļūstot jaunajā Saeimā, Zatlera Reformu partijai (ZRP), kas bērnu nepilsoņu jautājumu izvirzījusi kā vienu no savām darbības prioritātēm, tās īstenošanai nāksies meklēt uzticamus sabiedrotos.

____
* Rakstā pausts autores personiskais viedoklis, kas var atšķirties no pārstāvētās institūcijas viedokļa.

[1] Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā pieņemti 16.06.2011.

[2] Grozījumi Saeimas kārtības rullī pieņemti 09.06.2011.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ringla - Autore 13.12.2011 23:14
Šodien veikalā Maxima Slokas ielā 115 uz manu latviski izteikto jautājumu saņēmu krieviski paustu atbildi. Sakiet, vai tā netiek ierobežotas manas cilvēktiesības?
Otrs jautājums - kāpēc par etniskām minoritātēm dēvē krievvalodīgos, kas tika ievesti PSRS laikā, lai rusificētu Latviju? Tā nav! minoritāte. Līdz ar to apšaubāmas ir viņu prasības pēc īpaša statusa piešķiršanas krievu valodai. Tad jau iznāk, ka PSRS rusifikācijas ideja Latvijā svin uzvaru 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas
Kāpēc Jums tik neciešama šķiet nacionālas Latvijas ideja? Kas šīs muļķīgās idejas tiražē? Eiropā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka multinacionālas valstis nemaz nav tik laba lieta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

rolis 06.09.2011 15:16
Nu tak skaidrs, ka neviena partija nepapsēja neko jēdzīgu uz šīm vēlēšanām piedāvāt. Bet Ēlerte izmanto jūtīgo jautājumu savā priekšvēlēšanu kampaņā - cik naski apspriešanu noorganizējusi, lai pabraukātu pa Latviju. Pēc vēlēšanām viss būs atkarīgs no nākamās koalīcijas, vai šo jautājumu atkal noliks plauktā. Tas nav nevienam ērts - ja prasa ilgu laiku.

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Pētījums par patvēruma meklētāju, bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, piekļuvi izglītībai Latvijā Autors:Svetlana Djačkova, Sigita Zankovska-Odiņa, Kristīne Laganovska, Džena Andersone, Linda Dambe, Jekaterina Kirjuhina