Atslēgvārdi:

Valodas dēļ Latvija iedzīta stūrī 5

Patreizējo brutālo politisko spiedienu, acīmredzot, prezidente nevarēja ignorēt. Faktiski dažas EDSO valstis izdara spiedienu arī uz Strasburgas cilvēktiesību tiesu, kas patlaban izskatāmajā valodas lietā varētu ieteikt pārejas posmu likuma maiņai.

Iesaki citiem:
Uzgaidama 255x203
Foto:AFI

Sabiedrībā un īpaši politiskajās partijās radies apjukums pēc prezidentes pēkšņā paziņojuma, ka jāatceļ valodas prasība vēlēšanu likumā. Saeimā partijas taču tikko noraidīja līdzīgu PCTVL ierosinājumu! Bet vēlēšanu likumā šāda prasība savulaik tika ieviesta, lai novērstu atkārtojamies blamāžu, kad Zīgerists tika ievēlēts, mācēdams labi ja trīs vārdus latviski.

Varēt domāt, ka pēc nākamajām vēlēšanām oktobrī, Saeimā var “iebrukt” vesela grupa latviski nerunājošie, turklāt tādi, kas ļoti gribētu, lai krievu valodai piešķir oficiālas valodas statusu. Zināms, ka tādu, kas to vēlētos, Latvijā netrūkst.

Esam nonākuši šajā pretrunīgajā situācijā tāpēc, ka ANO 1967.g. pieņemtās politisko tiesību hartas 2.pants nepieļauj nekādu diskrimināciju tikt ievēlētam. Nekur jau pasaulē nebija tāda situāciju, kad varētu iedomāties, ka kāds tiktu ievēlēts, nezinot valsts valodu. Mums garā okupācija deformējusi “lietu normālo kārtību”, kuru labāku nepadara kaimiņvalsts Krievijas, maigi izsakoties, ne pārāk iejūtīgā attieksme pret mūsu “kopīgo” pagātni. Putins vēl tikai nesen jautājis, kāpēc Maķedonijā var būt divas oficiālas valdos, bet ne Latvijā vai Igaunijā.

Rietumiem arī ir pilnīgi sveša situācija, ka pilsoņi faktiski nezinātu valodu. Latvijā pēc 1991.gada ļoti daudzi “krievvalodīgie” kļuva automātiski par Latvijas pilsoņiem vien tāpēc, ka varēja pierādīt radnieciskas saites ar 1940.gada pilsoņiem, un dabūja pilsonību, kaut nemācēja latviešu valodu Savā ziņā okupācijas laikā Latvijas krievi un viņu pēcnācēji arī tika “pārkrievoti”. Radās tādi apstākļi, kas veicināja viņu latviešu valodas aizmiršanu vai neiemācīšanos. Vispār, arī ASV un dažai labai Rietumeiropas valstij var rasties problēmas ar valodas lietošanu vismaz pašvaldību līmenī tuvākajā nākotnē, jo legālie un nelegālie ieceļotāji jau kļūst par vairākumu dažās pilsētās un apgabalos. Bet tas mūsu problēmā pagaidām neko nepalīdz.

Šis jautājums ir pretrunīgs arī tāpēc, ka politiski nav ieteicams tik ātri atcelt tikko pirms pāris gadiem ieviestu prasību, pret kuru neviens starplaikā neiebilda. Tas var dot nepareizus signālus daļai sabiedrības, ka latviešu valoda nav vairs tik ļoti vajadzīga. Un arī tāpēc, ka vēlēšanu gadā lieta var tikt brangi izmantota kā nacionālā kārts, kura var sašķelt sabiedrību, kas nu galīgi nav vajadzīgs tik kritiskā brīdī, kad Latvija gatavojās pārkāpt slieksni, kur otrā pusē ES un NATO telpā varētu reiz justies droša.

Bet vēršoties pret šo prasību, esam izlīdzinājuši ceļu uz EDSO misijas slēgšanu Latvijā, kas neļaus nevienam EDSO misijas klātbūtni Latvijā lietot kā argumentu pret Latvijas uzņemšanu NATO. Pret uzņemšanu ES būtu grūtāk, jo tas vairs nav politiski jūtīgs jautājums, integrācijas process ir aizgājis pārāk tālu, lai vienas lietas dēļ tagad visu vilcienu gāztu nost no sliedēm. Mums tiktu dots sava veida pārejas periods, stipri pieņemamāks, nekā patreizējais – atklāti sakot – brutālais politiskais spiediens, kuru, acīmredzot, prezidente nevarēja ignorēt. Dažas EDSO misijas dalībvalstis juta nepieciešamību izrādīties svētākas par pašu pavēstu. Turklāt šīs valstis izdara faktiski spiedienu uz cilvēktiesību tiesu Strasburgā, kas patlaban izskata lietu par valodas normu, un arī var pieņemt lēmumu, kas ietvertu pārejas posmu likuma maiņai, tātad to pašu panākt bez lielās politikas iejaukšanās.

Lieta tāda, ka pērn pieņemtas vadlīnijas EDSO misijas slēgšanai. Atšķirībā no Igaunijas, Latvija panāca, ka vadlīnijās netika iekļauta prasība svītrot attiecīgo vēlēšanu likuma punktu. Tā vietā tika ierakstīts, ka Latvija uzturēs dialogu ar Augsto komisāru mazākumtautību jautājumos. Igauņi, kas, sekojot Latvijas piemēram valodas normu likumā ieviesa tikai 1999.gadā, piekrita, ka viņu EDSO misijas slēgšanas noteikumos tiek ierakstīta prasība normu atcelt.

Būtībā igauņi atļāva iedzīt sevi stūrī, un politiskā vadība pielietoja ne visai skaistus paņēmienus, lai panāktu Riigikoku lēmumu par normas atcelšanu. Lieku reizi tika pierādīts Vācijas autoritārā kanclera Otto Bismarka nievājošais apzīmējums par politiku – politikā, tāpat kā desu taisīšanā, nav labi zināt, kas tur “iet iekšā”.

Pēc Igaunijas lēmuma Latvija nonāca neapskaužamā stāvokli, ka ir vienīgā valsts transatlantiskā telpā, kur šāda valodas norma pastāv. Labākais risinājums būtu atcelt normu mierīgos laikos, pēc 8.Saeimas vēlēšanām, kad Latvija arī kļūtu par ES un NATO dalībvalsti un justos daudz drošāk. Bet mums nav dota tā privilēģija, kāda bijusi rietumos, kur likumi “izaug” pēc vajadzības dabiskā, evolucionārā ceļā – mums pasaka, ja tā nedarīsiet, netiksiet NATO! Lieki piebilst, ka tādus ultimātus neizvirza Krievijai, kas caur jaunveidojamo NATO-Krievijas padomi gandrīz guva veto tiesības NATO!

Bet tas nav arguments nelemt par valodas normas atcelšanu vēlēšanas likumā, kas nākamgad mums būs jādara kaut vai pēc Strasburgas tiesas sprieduma. Latvija, kopā ar Igauniju un Lietuvu, ir vienīgais veiksmes stāsts bijušās Padomju savienības drupu kaudzē, pateicoties ne tikai mūsu politiskai gribai un saprātam bet arī – nemazāk svarīgi – rietumu atbalstam, tai skaitā latviešu valodai kā vienīgajai oficiālajai valodai. Paliksim arī turpmāk tādas!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 11.01.2002 19:00

IS. Protams piekriitu viedoklim ,ka ES un PSRS ir tapushas atshkjiriigi,bet runa nav par gjeneezi ,runa ir par rezultaatu.Raugi arii biologjijaa lieto taadu jeedzienu kaa konvergjence un caur to meedz staastiit par piem. haiziviim un delfiiniem.Aareeji shiis dziivaas radiibas ir liidziigas,taas dziivo vienaa videe ,lieto vienu paartiku t.i. abas ir pleesonjas.Haizivs ir zivs,delfiins ir ziidiitaajs.Bet vai taam ziviim ,kuras vinji abi eed no taa ir vieglaak ,viss viens ,dziive beidzaas kunjgjii.Kaada noziime ,kam pieder shis kungjis trulai haizivij vai jaukajam rotaljniekam un lielo smadzenju iipashniekam delfiinam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IS 08.01.2002 18:12

Ieprieksheejais bija komentaars pirmajai atsauksmei.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IS 08.01.2002 18:11

Gribeetos iebilst, ka nav korekti saliidzinaat PSRS ar ES. Argumenti ir gauzhaam vienkaarshi un neapgaazhami. Vispirms jau pievienoshanas ES ir BRIVPRATIGA un tiek veikta demokratiska celja nevis ar falsificetu reszultatu palidzibu. Meerkis jau PSRS bija ceels un principaa liidziigs tagad ir socialdemokratiem, bet metodes, ar kuraam centaas sasniegt meerkji bija absurdas un nezheeliigas. Buutiska atshkiriiba ES ir arii taa, ka saakumaa taa bija ekonomiska organizaacija, kuraa pamazaam tika un tiek iepludinaati politiski aspekti, kameer PSRS darbojas uz pilniigi citu principu pamata un arii PSRS veidoshanas ir pilniigi radikaali atshkiriiga no ES veestures. Taa kaa luudzu, nevajag izvirziit nepamatotus argumentus. Nevviens jau necenshas iegalvot, ka ES ir piena upe ar kiiselja krastiem. Jo vairaak intereseejos par sho teemu, jo vairaak saprotu, ka probleemas un buutiskas, ne tik vienkaarshi risinaamas ir ES un liidz ar to arii LAtvijai tuvaakaa vai taalaakaa naakotnee, tomeer ES vairak redzu pozitiivus nekaa negatiivus aspektus, it iipashi analizeejot LAtviju ES kontekstaa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

janka 19.12.2001 17:44

aaaa

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 19.12.2001 17:04

Raksta nosaukums ir dramatisks Valodas deelj Latvija iedziita stuurii.Veel solis un liekas ,ka aplis buus nosleedzies-ES un PSRS top aizvien liidziigaakas.Abas savieniibas tiecas un tiecaas unificeeties,atshkjiras metodes,argumenti,ideologjijas...rezultaats gan nee.Varbuut to var uztvert kaa paarspiileejumu,bet paspeeleesimies ar logjiku .No Lejinja kunga paustaa izriet,ka -mums ir jaaatsakaas no taa ,kas mums ir ,lai mees ieguutu to, kaa mums nav.Citiem vaardiem sakot -jaaiznjem attieciigaa norma no veeleeshanu likuma,jo neizdarot to mees netiksim uznjemti NATO.Ja mees netiksim uznjemti NATO muus apdraudees Krievija,kas spiediis muus miikstinaat valodas prasiibas.Izejas nav,gluzhi kaa tai dziesmaa ej kurp iedams visur priekshaa kaps.Beigu galaa taisniiba buus J.Jurkaana paustajam-..aizvediis deputaatus uz Vashingtonu ,izskalos smadzenes un nobalsos vinji taa kaa vajag.Varbuut uz Maskavu buutu braukt tuvaak.....